[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

alla ajama 1. dzīt lejā, gāzt lejā ∙ aja lapsed katuselt alla nodzen bērnus no jumta; heinu lakast alla ajama gāzt sienu lejā no šķūņaugšas 2. sabraukt, nobraukt ∙ tuleb sõita ettevaatlikult, et mitte inimesi alla ajada jābrauc uzmanīgi, lai nesabrauktu cilvēkus; metsavahelisel teel oli jänes alla aetud uz meža ceļa bija nobraukts zaķis 3. likt apakšā ∙ pasteldele tuleks paigad alla ajada pastalām apakšā būtu jāuzliek ielāpi

ligi ajama 1. piedzīt, piebraukt ∙ ma ajasin hobuse ligi es piebraucu zirgu klāt 2. sar piesist kanti ∙ ta üritas tüdrukule ligi ajada viņš mēģināja piesist kanti meitenei

läbi ajama 1. dzīt cauri, laist cauri ∙ liha läbi masina ajama izlaist gaļu caur gaļasmašīnu 2. nobraukt ∙ autorallil tuli läbi ajada ligi 3000 kilomeetrit autorallijā bija jānobrauc turpat 3000 kilometru 3. vērt cauri, vilkt cauri ∙ niiti nõelasilmast läbi ajama ievērt diegu adatas acī; august aeti kaabel läbi caur caurumu izvilka kabeli 4. iztikt ∙ rasketel aegadel tuli vähesega läbi ajada smagos laikos bija jāiztiek ar mazumiņu

tagasi ajama 1. dzīt atpakaļ ∙ peremees ajas ta tagasi saimnieks dzina viņu atpakaļ 2. strīdēties pretī, noliegt ∙ alguses püüdis ta tagasi ajada, hiljem tunnistas üles sākumā viņš centās strīdēties pretī, vēlāk atzinās

asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt

era|asi s privāta lieta ∙ see on minu eraasi tā ir mana privāta lieta; ei maksa töö ajal oma eraasju ajada darba laikā savas privātās lietas kārtot nevajadzētu

esmalt adv sākumā, vispirms, pirmām kārtām ∙ esmalt kõneldi igapäevaseist asjust sākumā runāja par ikdienišķām lietām; see asi tuleb kõige esmalt korda ajada šī lieta jānokārto pirmām kārtām

muud|kui b knj tikai, tik, vien ∙ mantel on valmis, muudkui nööbid veel ette ajada mētelis ir gatavs, tikai pogas vēl jāpiešuj

`silm a s {silma, `silma, `silmi} 1. acs ◦ silmakoobas acs dobums; silmanurk acs kaktiņš; silmatrauma acs trauma; silmavalge acs baltums ∙ vasak silm kreisā acs; ta pilgutab silmi viņš mirkšķina acis; silmad jooksevad vett acis asaro; ma suudan tõele silma vaadata es spēju skatīties patiesībai acīs; kui silm ei peta, on tulijaid kaks ja acs neviļ, nācēji ir divi; järvede sinised silmad zilās ezeru acis; ta pani pudrule tükikese võid silmaks viņš ielika putrā gabaliņu sviesta kā actiņu 2. acs, skatiens ◦ kullisilm vanaga acs ∙ tõstsin silmad raamatult pacēlu acis no grāmatas; kellegi soove silmist lugema nolasīt kāda vēlmes no acīm 3. acs, cilpa, valdziņš ◦ nõelasilm adatas acs; sukasilm zeķes valdziņš; võrgusilm tīkla acs ∙ niit tuleb silmast läbi ajada diegs jāizver caur aci; pahempidi kootud silmad kreiliski adīti valdziņi 4. acs, punkts ∙ kaardimängijad loevad silmi kāršu spēlmaņi skaita acis ∆ ta ei pilguta silmagi viņš ne acu nepamirkšķina; ilusate silmade pärast par skaistām acīm; kahe silma vahele jääma nepamanīt ~ palaist garām; kuri silm ļauna acs; lahtiste silmadega vaļā acīm; nelja silma all zem četrām acīm; silmi peast välja nutma izraudāt visas acis; oma silm on kuningas paša acs neviļ; palja silmaga ar neapbruņotu aci; pinnuks silmas olema būt skabargai acī; silma otsaski ne acu galā; silma ees lööb kirjuks metas raibs gar acīm; silmadega sööma aprīt ar acīm; silme all acu priekšā; silmad on märja koha peal acis slapjā vietā; silma torkama durties acīs; silma heitma mest acis; silma paistma izcelties; silma peale heitma uzmest aci; silma peal hoidma paturēt acīs; silma looja laskma aizdarīt acis; silm vajub kinni acis krīt ciet; silmast silma aci pret aci; silmi peast vahtima visas acis izskatīt; silmi lahti hoidma turēt acis vaļā; silmist kaotama pazaudēt no acīm; silmist laskma izlaist no acīm; silm silma vastu aci pret aci; suuri silmi tegema taisīt lielas acis; silmi kinni pigistama pievērt acis ~ skatīties uz citu pusi; silmas pidama paturēt acīs

susisema v 1. šņākt, čūkstēt, sīkt ∙ märjad puud susisevad ahjus slapjā malka krāsnī čūkst; susisevad häälikud s ja š šņāceņi s un š 2. čukstēties ∙ mutid susisevad omavahel juttu ajada vecenes sačukstas 3. iet, notikt, sekmēties ∙ asi susiseb tā lieta iet

teine b pr {teise, `teist, `teisi} 1. cits, otrs ∙ ajasin ta kellegi teisega segamini sajaucu viņu ar kādu citu; pane teine kleit selga uzvelc citu kleitu; ta on teises toas viņš ir citā istabā; teisel hommikul olid külalised kadunud otrā rītā ciemiņi bija pazuduši; ta käib ühe arsti juurest teise juurde viņš staigā no viena ārsta pie otra; räägiti ühest ja teisest runāja par šo un to 2. cits, citāds ∙ õel on teine iseloom kui minul māsai ir citāds raksturs nekā man 3. (par tikko minētu lietu vai personu) tas, tā, viņš, viņa ∙ ta ostis arvuti, aga ei oska teist kasutada viņš nopirka datoru, bet nemāk to lietot; ma ei raatsinud tüdrukut üles ajada, magas teine nii magusasti man bija žēl meiteni modināt, viņa tik saldi gulēja

`võll s {võlli, `võlli, `võlle} 1. vārpsta ◦ jaotusvõll sadales vārpsta; nukkvõll kloķvārpsta ∙ elektrimootori võll elektromotora vārpsta 2. ass, veltnis ◦ kaevuvõll akas grieztuve ∙ tuuleveski pöörleb ümber oma võlli vējdzirnavas griežas ap savu asi; nad võistlesid, kes suudab kiike kõige rohkem kordi üle võlli ajada viņi sacentās, kurš spēs visvairāk reižu apgriezt šūpoles ap asi

õige a adj {õige, õiget, õigeid} 1. pareizs ◦ ainuõige vienīgais pareizais ∙ õige aeg pareizs laiks; ennustus osutus õigeks prognoze izrādījās pareiza; õige mõte pareiza doma; ta seadis paberid õigesse järjekorda viņš sakārtoja papīrus pareizā secībā; tunnistan süüdistuse õigeks atzīstu apsūdzību par pareizu; vali õige sõidukiirus izvēlies pareizo braukšanas ātrumu 2. īsts ∙ õige eestlane īsts igaunis; õiget sõpra tunned hädas īstu draugu iepazīsti nelaimē; ta otsib elus õiget kohta viņš meklē dzīvē īsto vietu; ta pole veel seda õiget leidnud viņš vēl nav atradis to īsto; õige süüdlane jäigi karistamata īstais vaininieks tā arī palika nesodīts; tal on õige süda rinnus viņam ir īsta sirds krūtīs 3. nevainīgs, bez vainas ∙ vaene tehti süüdlaseks ja rikas jäi õigeks nabagu padarīja par vainīgo, un bagātais palika bez vainas; kohtus õigeks mõistma attaisnot tiesā 4. taisns ∙ kõverad naelad taoti õigeks līkas naglas pārkala taisnas; viltuvajunud katus tuleb õigeks ajada sašķiebies jumts ir jāiztaisno; pane pilt seinal õigeks! iztaisno attēlu uz sienas!; õige nina taisns deguns 5. pareizi ∙ õige küll, võlg on tasumata pareizi gan, parāds nav samaksāts; õige ta on, aega on vähe pareizi ir, laika ir maz; last lüüa pole õige bērnam sist nav pareizi; kõik on õige, mis ma räägin viss, ko es saku, ir pareizs

ära a adv 1. projām ∙ olin kolm aastat ära biju projām trīs gadus; tahan siit ära gribu projām no šejienes; võtan lapse sellest koolist ära ņemšu bērnu ārā no šīs skolas; ta on juba mitu kuud töölt ära viņš jau vairākus mēnešus nav darbā; tuul puhus lume ära vējš aizpūta sniegu; tuju läks ära noskaņojums mainījās; haigel on isu ära slimniekam nav apetītes 2. nost, no- ∙ ta pani raamatu ära viņš nolika grāmatu; teelt keerab ära kitsas rada no ceļa nogriežas šaura taciņa; tüdruk laskis oma patsi ära lõigata meitene lika nogriezt savu bizi; võtsin saapad ära novilku zābakus; habe tuleb ära ajada jānodzen bārda 3. iz- ∙ õlast ära käsi roka ir izmežģīta plecā 4. nekas tāds, nekas īpašs ∙ asi ta ära ei ole nav jau nekas tāds; mis see majaehitamine ka ära ei ole tā mājas būvniecība jau nav nekas īpašs