[LDW] Liivi-saksa sõnaraamat

(Īv pū) =. tuoimki.

(Kīv pl. kīvo̤̣d 1.) Bottich, Kufe.

Kīv pl. kīvo̤̣d 1. Streit; feindselig.

Līb L. Lībe Livenvolk; L. mies pl. L. raust Live; L. mā Livland.

Līd pr. līb 10. sein sollen, sein müssen, sein werden, werden; lopāndo̤̣kso̤̣s līd zu Ende gehen.

Līd (L.), līdz.

Līdz (in L. auch līts, līd) etwa, ungefähr; (L. auch bis).

(Līg pr. līgo̤̣b 1. (L. līgub)) schweben, schaukeln.

Līk (L.) s. likk.

Līk pl. līko̤̣d 1. Leiche; (in L. Sarg); jei līk Eisfeld, grosse Eisscholle.

Likk pr. likūb 8. (L. līk pr. līkub) sich rühren, sich bewegen; wanken, schwanken; laino̤̣d od. laind likūbo̤̣d die Wogen wallen; likkiji beweglich.

Līm 1. Glausur; Leim.

Līn pl. līno̤̣d 1. (oder līno̤̣s pl. līno̤̣d 14., L. līn) Schleie, Cyprinus Tinca L.

(Līn pl. līno̤̣d 1.) Linie; Leine; (līnin, līn ṕerāst) nach der Linie.

Līt pl. līto̤̣d 1. Comp. lītim (L. līḱi) klein, kurz; l. āigali (a̱igali) kurz dauernd; Adv līto̤̣ld in der Kürze, summarisch.

Līt pr. lītub (L.) füttern, mästen.

Līž 1., (L. Līse, Lībe) Elisabeth.

Rīv pl. rīvo̤̣d 1. Reibe.

Rīv pr. rīvo̤̣b 1. reiben auf der Reibe; ulz r. ausbeizen; ein Segel reffen.

Vidumo̠, (Viduma̠, L. Līb mā) Livland; v. mies, (viduma̠nika) Livländer.

Zārka pl. zārkad 11., (L. līk) Sarg.