[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 32 artiklit
asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā
`ilm b s {ilma, `ilma, `ilmu} pasaule ◦ siseilm iekšējā pasaule ∙ mujal ilmas on teisiti citur pasaulē ir citādi; terve ilm teab visa pasaule zina; inimese sisemine ilm cilvēka iekšējā pasaule ∆ ilmale tooma laist pasaulē; ilmale tulema nākt pasaulē; mitte ilma peal nemūžam; teise ilma saatma aizsūtīt uz viņpasauli
kaugelt adv 1. no tālienes ∙ vett tuli kaugelt vedada ūdens bija jāved no tālienes; rahvast tuli kokku lähedalt ja kaugelt ļaudis sanāca no tuvienes un tālienes; ta on mulle kaugelt sugulane viņš man ir attāls radinieks 2. ievērojami ∙ ta teab kaugelt rohkem kui mõni teine viņš zina ievērojami vairāk nekā dažs labs cits
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
kokku adv 1. (virziens) kopā ∙ sinuga kokku on meid kuus kopā ar tevi mēs esam seši; ta teab rohkem kui meie mõlemad kokku viņš zina vairāk nekā mēs abi kopā; kahe peale kokku saime tööga toime divatā tikām ar darbu galā 2. kopā, sa- ∙ nende õlad puutusid kokku viņu pleci saskārās; koosolek kutsuti kokku sapulce tika sasaukta; plaanid varisesid kokku plāni sabruka; tuleb end kokku võtta jāsaņemas; tema teod ei lähe alati sõnadega kokku viņa rīcība nesaskan ar darbiem; ta pakib oma asjad kokku viņš saiņo savas mantas 3. ar, būt notraipītam ar ∙ riided said poriga kokku apģērbs notraipījās ar dubļiem 4. savstarpēji, no- ∙ nad leppisid hinna suhtes kokku viņi vienojās par cenu; räägiti kokku, et asutakse varakult teele tika norunāts, ka ceļā dosies agri
kujutama v 1. attēlot, atveidot ∙ skulptuur kujutab haavatud sõdurit skulptūrā attēlots ievainots karavīrs; kirjanik kujutab elu nii, nagu see tegelikult oli rakstnieks attēlo dzīvi tā, kāda tā patiesībā bija; kujutav geomeetria tēlotāja ģeometrija; näitlejad kujutasid ajaloolisi tegelasi meisterlikult aktieri meistarīgi atveidoja vēsturiskos personāžus 2. (par būtību) būt ∙ tahaksin teada, mida ta endast kujutab es gribētu zināt, kas viņš ir; tolm kujutab endast väikeste tahkete aineosakeste kogumit putekļi ir mazu, cietu daļiņu kopums
kuluma v 1. dilt ∙ pehme pliiats kulub kiiresti mīksts zīmulis ātri dilst; kasukas oli üsna kulunud kažoks bija visai nodilis; autokummidelt on muster juba kulunud autoriepu protektors jau ir nodilis 2. nolietoties ∙ masinad on kaunikesti kulunud mašīnas ir visai nolietojušās 3. nodeldēties ∙ kulunud fraasid nodeldētas frāzes; luuletus on igav, kulunud riimide ja kujunditega dzejolis ir garlaicīgs, ar nodeldētām atskaņām un tēliem 4. iztērēties, aiziet ∙ suurem osa palka kulus söögi, viina, lõbustuskohtade peale lielākā daļa algas tika iztērēta ēdienam, degvīnam un izklaides vietām; raha kulus võlgade katteks nauda aizgāja parādu segšanai; kleidiks kulub kaks meetrit riiet kleitai aiziet divi metri auduma 5. (par laiku) ritēt ∙ aeg kulus märkamatult laiks ritēja nemanāmi; sellest on kulunud juba aastaid kopš tā laika jau aizritējuši gadi 6. sar derēt ∙ pärast tööd kulub veidi puhata pēc darba der nedaudz atpūsties; seda kuluks sinulgi teada to derētu zināt arī tev
kurat s {kuradi, kuradit, kuradeid} velns ∙ must kui kurat melns kā velns; anna kuradile sõrm, siis võtab ta terve käe iedod velnam pirkstu, viņš paņems visu roku; oi sa kurat! ak tu velns!; seda poleks küll keegi kurat arvata osanud to gan neviens velns nebūtu varējis iedomāties; kuradi vanamees velna vecis ∆ kurat seda teab velns viņu zina; kurat temaga velns ar viņu; kuradi kurat velns lai parauj
kus adv 1. kur ∙ kus sa elad? kur tu dzīvo?; ma lähen vaatan, kus nad on es iešu un apskatīšos, kur viņi ir; kus suitsu, seal tuld kur dūmi, tur uguns; ta ööbib kus juhtub viņš nakšņo, kur pagadās; ta oli oma mõtetega jumal teab kus viņš ar savām domām bija dievs zina kur 2. kad ∙ oli päevi, kus polnud midagi suhu pista bija dienas, kad nebija nekā ēdama; see oli silmapilk, kus kõik oli kaalul tas bija mirklis, kad svaru kausos bija viss 3. nu tik, nu gan, kā ∙ kus siis läksid kõigil silmad suureks! nu tik visiem iepletās acis!; vaata aga, kus poisil pea lõikab! paskat, nu gan puisim galva strādā!; kus ma seda võisin teada! kā es to varēju zināt!; kus ka leidis tuttava! tad nu gan atradis paziņu! 4. sar kurp, uz kurieni ∙ kus sa lähed? kur tu ej?
järele küsima apjautāties, apvaicāties ∙ tuleb järele küsida, kas ta sellest midagi teab jāapvaicājas, vai viņš kaut ko par to zina
millal adv kad ∙ millal sa tuled? kad tu nāksi?; ta teadis, millal vait olla viņš zināja, kad paklusēt; jumal teab millal see aeg ükskord tuleb! dievs zina, kad tas laiks reiz pienāks!
muidugi adv 1. protams, bez šaubām ∙ muidugi ta teab seda protams, viņš to zina; mina teda muidugi mõista ei uskunud es viņam, bez šaubām, neticēju 2. arī tā, jau tā, tāpat jau ∙ sai muidugi magus, ja sa paned veel mett peale! smalkmaizīte jau tā salda, un tu vēl liec medu virsū!
`mõlkuma v {`mõlkuda, mõlgun} būt prātā, nodarbināt prātu ∙ kes teab, mis mõtted tema peas mõlguvad kas zina, kādas domas viņam prātā
`mõõt s {mõõdu, `mõõtu, `mõõte} mērs ◦ ümbermõõt apkārtmērs; värsimõõt pantmērs ∙ raha pole ainus eluväärtuste mõõt nauda nav vienīgais dzīves vērtību mērs; meetermõõdustiku mõõdud metriskās sistēmas mēri; rätsep võtab mõõtu drēbnieks noņem mēru; ta teab mõõtu viņš zina mēru ∆ mõõt on täis mērs ir pilns; mõõtu võtma ņemt piemēru ~ mēroties spēkiem
pagan s {pagana, paganat, paganaid} 1. pagāns ∙ muistsed eestlased olid paganad senie igauņi bija pagāni 2. (kā izsauksmes vārds) velns ∙ mis te, paganad, karjute! kāpēc jūs, velni, kliedzat!; pagan seda teab velns viņu zina; pagan temaga velns ar viņu
`piir s {piiri, `piiri, `piire} 1. robeža ◦ riigipiir valsts robeža ∙ looduslik piir dabiska robeža; piiril kontrolliti kõigi reisijate dokumente uz robežas pārbaudīja visu ceļotāju dokumentus; ületasime Eesti piiri šķērsojām Igaunijas robežu; elu ja surma piir dzīvības un nāves robeža; õhutemperatuur on nulli piires gaisa temperatūra ir ap nulli 2. robeža, ierobežojums, limits ◦ alampiir apakšējā robeža; vanusepiir vecuma ierobežojums ∙ kriitiline piir kritiskā robeža; ta ahnusel pole piire viņa alkatībai nav robežu 3. robeža, ietvars ∙ seaduslikkuse piires likumības ietvaros ∆ piiri panema novilkt robežu; piiri pidama zināt mēru
välja pinnima iztincināt, izdabūt, izvilkt ∙ pinnisime talt välja kõik, mida ta selle asja kohta teab izdabūjām no viņa visu, ko viņš par šo lietu zina
seal adv tur ∙ köök on seal virtuve ir tur; siin ja seal šur un tur, šur tur; kellel seal õigus, kes seda teab kā lai zina, kuram taisnība
sihi|teadlik adj mērķtiecīgs ∙ sihiteadlik inimene teab, mida ta tahab mērķtiecīgs cilvēks zina, ko viņš grib
taevas s {`taeva, taevast, `taevaid} 1. debess ◦ tähistaevas zvaigžņota debess; taevakaart debesu karte; taevakeha debess ķermenis; taevasina debess zilgme; taevavõlv debess velve ∙ päike on juba kõrgel taevas saule jau ir augstu debesīs; taevas selgib debess skaidrojas; sõnum tuli kui välk selgest taevast ziņa nāca kā zibens no skaidrām debesīm; hinnad on taevasse tõusnud cenas sakāpušas debesīs 2. (reliģijā) debesis, dievs ∙ see on taeva tahtmine tā ir debesu griba; taeva saama tikt debesīs; taeva pärast, ära tee seda! dieva dēļ, nedari to!; taevas olgu tänatud! paldies dievam!; taevas teab, kus ta nüüd on dievs vien zina, kur viņš tagad ir ∆ lageda taeva all zem klajas debess; nagu taevast kukkunud kā no debesīm nokritis; seitsmes taevas septītās debesis; taevani kiitma celt vai debesīs; vastu taevast lendama aizlidot pie visiem velniem
`teadma v {`teada, tean} zināt ∙ ma tean, et ma midagi ei tea es zinu, ka es neko nezinu; lapsed teavad luuletust peast bērni zina dzejoli no galvas; oleks ma seda teadnud! būtu es to zinājis!; ta on tea kuhu kadunud viņš ir nez kur pazudis; otsus anti õhtul teada lēmumu paziņoja vakarā; see jääb meie kahe teada tas paliks starp mums diviem
ette teadma (iepriekš) zināt, paredzēt, nojaust ∙ kes seda ette võis teada, et sadama hakkab kas to varēja paredzēt, ka sāks līt
`tont s {tondi, `tonti, `tonte} 1. spoks, rēgs ∙ tont hirmutab inimesi spoks baida cilvēkus 2. velns, jupis ∙ must nagu tont melns kā velns; võtku tont neid kõiki! jupis viņus visus rāvis! ∆ tont seda teab velns viņu zina; tont temaga velns ar viņu; tonti seinale maalima mālēt velnu
tulus adj {tulusa, tulusat, tulusaid} 1. ienesīgs, rentabls ∙ tulus amet ienesīgs amats 2. derīgs, noderīgs ∙ tulusad õpetused noderīgas pamācības 3. derīgi, noderīgi ∙ seda on tulus teada to ir derīgi zināt
tõsi s {`tõe, `tõtt, tõdesid} patiesība, taisnība, tiesa ◦ sulatõsi skaidra patiesība, tīra patiesība ∙ tahan teada tõtt gribu zināt patiesību; tõtt öelda, see ei puutu minusse taisnību sakot, tas uz mani neattiecas; mis tõsi, see tõsi tiesa kas tiesa; kas ta tõega tuleb? vai viņš tiešām nāk?; kõik naersid, aga minul oli tõsi taga visi smējās, bet es to domāju nopietni ∆ tõtt vahtima cieši skatīties
`tõstma v {`tõsta, tõstan} 1. celt ∙ suurt kivi maast tõstma pacelt lielu akmeni no zemes; ta tõstis koti selga viņš uzcēla maisu mugurā; ma tõstsin pilgu raamatult es pacēlu skatienu no grāmatas; kes vastust teab, tõstku käsi kurš zina atbildi, lai paceļ roku; häält tõstma pacelt balsi; kära tõstma celt traci; tõstab tuult ceļas vējš; au sisse tõstma celt godā 2. celt, likt ∙ putru taldrikule tõstma likt putru šķīvī 3. celt, paaugstināt, kāpināt ∙ veetaset tõsteti 30 cm võrra ūdens līmeni pacēla par 30 cm; kohv tõstab vererõhku kafija ceļ asinsspiedienu; jooksja tõstab tempot skrējējs kāpina tempu 4. mat kāpināt ∙ arvu kuupi tõstma kāpināt skaitli kubā
tühi a s {tühja, `tühja, `tühje} 1. nekas, nieks ∙ ta pärib igasugu tühja viņš prašņā visādus niekus; pea on tühja täis galvā ir pilnīgs tukšums; ta ei mäleta tühjagi viņš nenieka neatceras 2. jupis, velns ∙ tühi teda võtku! jupis viņu rāvis!; ta saatis joodiku kus tühi viņš pasūtīja dzērāju pie visiem velniem ∆ tühi seda teab vilks viņu zina
vahest adv 1. varbūt, laikam ∙ vahest aitab juba! varbūt jau pietiks!; küsi isalt, vahest ehk tema teab pavaicā tēvam, varbūt viņš zina 2. sar reizēm, dažreiz ∙ mees hulkus metsi mööda: vahest püssiga, vahest ilma vīrs klīda pa mežiem: reizēm ar bisi, reizēm bez
`valdama v {vallata, `valdan} 1. pārvaldīt, būt īpašniekam ∙ kes seda territooriumi valdab? kas pārvalda šo teritoriju?; ma ei valda sedavõrd informatsiooni, et võiksin otsustada man nav tik daudz informācijas, lai varētu izlemt 2. prast, zināt, pārvaldīt ∙ ta valdab vabalt saksa, inglise ja prantsuse keelt viņš brīvi runā vācu, angļu un franču valodā 3. pārņemt, piepildīt ∙ inimesi valdas hirm cilvēkus pārņēma bailes; südant valdab rõõm sirdi piepilda prieks 4. būt valdošajam, dominēt ∙ valdasid lõuna- ja edelatuuled valdošie bija dienvidu un dienvidrietumu vēji
vana|rahvas s vecie cilvēki, vecākie cilvēki ∙ nii külma talve ei mäleta vanarahvaski tik aukstu ziemu neatceras pat vecākie cilvēki; vanarahvas teab rääkida veci cilvēki zina stāstīt; vanarahva tarkus senču gudrība
viimaks adv 1. beidzot ∙ viimaks sai toit valmis beidzot ēdiens bija gatavs; möödus hulk aega, kuni ta viimaks rahunes pagāja labs laiks, kamēr viņš beidzot nomierinājās 2. varbūt ∙ mine tea, viimaks läheb tarvis kas zina, varbūt noderēs
ütlus s {ütluse, ütlust, ütlusi} 1. teiciens ∙ igaüks teab sellist ütlust ikviens zina šādu teicienu 2. izteiciens ∙ raamatu tekstis on kohati soomepäraseid ütlusi grāmatas tekstā vietām ir somiski izteicieni 3. jur liecība ∙ tunnistaja antud ütlus liecinieka sniegtā liecība
