[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ambur s {amburi, amburit, ambureid} 1. stopšāvējs 2. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Strēlnieks

asukoha|maa s mītnes zeme

au|märk s goda zīme ∙ aumärki andma piešķirt goda zīmi

Baskimaa t Basku zeme

diakriitik s {diakriitiku, diakriitikut, diakriitikuid} diakritiskā zīme

diakriitiline adj {diakriitilise, diakriitilist, diakriitilisi} diakritisks ∙ diakriitiline märk diakritiskā zīme

elu|märk s dzīvības pazīme, dzīvības zīme ∙ nõrgad elumärgid vājas dzīvības pazīmes; ootan talt juba ammu elumärki jau sen gaidu no viņa dzīvības zīmi

enne a s {`ende, ennet, `endeid} zīme, priekšvēstnesis ∙ halvad ended sliktas zīmes; õhus on sügise endeid gaisā ir rudens vēsmas

eraldus|märk s atšķirības zīme

era|maa s privāta zeme, privāts zemes īpašums

harimata adj {indekl.} 1. nekopts ∙ harimata maa nekopta zeme 2. neizglītots ∙ harimata inimene neizglītots cilvēks

hinna|silt s cenas uzlīme, cenas zīme

hoiatav p {hoiatava, hoiatavat, hoiatavaid} 1. brīdinošs 2. brīdinājuma- ∙ hoiatav märk brīdinājuma zīme

hoiatus s {hoiatuse, hoiatust, hoiatusi} brīdinājums ◦ hoiatuslask brīdinājuma šāviens; hoiatusmärk brīdinājuma zīme; hoiatussilt brīdinājuma plāksnīte; hoiatusstreik brīdinājuma streiks; tormihoiatus vētras brīdinājums ∙ viimane hoiatus pēdējais brīdinājums; politseinik tegi hoiatuse vales kohas teeületamise eest policists izteica brīdinājumu par ceļa šķērsošanu neatļautā vietā

hommiku|maa s novec rītu zeme, austrumzeme

`hõikama v {hõigata, `hõikan} saukt ∙ hõikasin kõigest jõust, kuid keegi ei vastanud saucu no visa spēka, taču neviens neatbildēja; mine, hõika ta kohe siia! ej, pasauc viņu tūlīt šurp!; pootsman hõikas, et maa paistab bocmanis sauca, ka ir redzama zeme

hääletus|sedel s balsošanas zīme, biļetens

hüüu|märk s izsaukuma zīme

islami|maa s islāma valsts, islāma zeme

jalge|alune s pamats zem kājām, vieta zem kājām ∙ maa on siin märg, tuleb otsida kuivemat jalgealust zeme te ir slapja, jāmeklē sausāks pamats zem kājām ∆ jalgealune on tuline zeme deg zem kājām

janune adj {januse, janust, januseid} izslāpis ∙ janune inimene izslāpis cilvēks; janune maa izslāpusi zeme

janunema v 1. slāpt, būt izslāpušam ∙ loomad janunevad dzīvnieki ir izslāpuši; janunev maa izslāpusi zeme 2. alkt, ilgoties ∙ hing janunes õnne järele dvēsele alka laimes; mees janunes elada vīrietis alka dzīvot

jõude adv dīkā ∙ jõude elama dzīvot dīkā; maa seisab jõude zeme stāv dīkā

`jäär s {jäära, `jäära, `jääri} 1. auns, teķis ◦ tõujäär šķirnes auns ∙ kangekaelne nagu jäär spītīgs kā auns 2. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Auns

kaalud s pl {`kaalude, `kaale} (zodiaka zīme, zvaigznājs) Svari

kaksikud s pl {kaksikute, kaksikuid} (zodiaka zīme, zvaigznājs) Dvīņi

kalad s pl {kalade, kalu} (zodiaka zīme, zvaigznājs) Zivis

kalju|kits s 1. (Capra) kalnu kaza 2. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Mežāzis

keelu|märk s 1. aizlieguma zīme 2. mūz bekars

`kehv adj {kehva, `kehva, `kehvi} 1. vājš, slikts ∙ kehv tervis vāja veselība; kehv kuulmine slikta dzirde; kehv luuletaja slikts dzejnieks; kehv tõlge vājš tulkojums; kehv raamat slikta grāmata; olin kehvas tujus man bija slikts noskaņojums; kehv võõrkeelte oskus vājas svešvalodu prasmes; temaga on lood kehvad ar viņu ir slikti; kehv pinnas liesa zeme; kehva jutuga mees vārdos skops vīrs; kehv vili nīkulīga labība; kehv palk maza alga 2. trūcīgs ∙ kehvade vanemate laps trūcīgu vecāku bērns; sõjajärgsed kehvad aastad pēckara trūcīgie gadi ∆ kehv käes būt dziļā trūkumā

kirja|märk s 1. rakstu zīme 2. pieturzīme

kisendama v brēkt, kliegt ∙ metsas kisendas mingi lind mežā brēca kāds putns; maapind kisendab vihma järele zeme brēc pēc lietus; kisendavad vastuolud kliedzošas pretrunas; vanamees oli poolkurt, temaga rääkides pidi kõigest jõust kisendama vecis bija puskurls, ar viņu runājot, bija jākliedz no visa spēka

`koor a s {koore, `koort, `koori} 1. miza ∙ arbuusi koor arbūza miza; paksu koorega õunad āboli ar biezu mizu 2. garoza ∙ Maa kattus tahke koorega Zeme pārklājās ar cietu garozu; aju suurte poolkerade koor smadzeņu lielo pusložu garoza 3. čaula ∙ väline koor on sageli petlik ārējā čaula bieži ir mānīga 4. čaumala ∙ muna on tugeva koorega ola ir ar stipru čaumalu; noortel pähklitel on veel koor pehme jauniem riekstiem čaumala vēl ir mīksta

kroonu s {kroonu, kroonut, kroonusid} 1. novec kronis ∙ kroonu vara kroņa manta; mets ja maa oli kroonu oma mežs un zeme piederēja kronim 2. sar karadienests ∙ poiss on juba kroonust läbi puisis jau ir izgājis karadienestu

ära kuivama izžūt ∙ maa kuivas kevadiste tuulte käes ruttu ära zeme pavasara vējos ātri izžuva

`kõnd b s {kõnnu, `kõndu, `kõnde} neauglīga zeme, tukšaine

kätte b pop 1. (virziens) rokās ∙ poeg võttis talu enda kätte dēls pārņēma sētu savās rokās; linn langes vaenlase kätte pilsēta krita ienaidnieka rokās; maa läks riigi kätte zeme aizgāja valstij; ülekaal läks vastaste kätte pārsvars pārgāja pretiniekiem; kurjategija anti kohtu kätte noziedznieku nodeva tiesai 2. rokās, iekšā ∙ laev sattus tormi kätte kuģis nonāca vētrā; läksin välja värske õhu kätte izgāju ārā svaigā gaisā 3. no, dēļ ∙ katku kätte suri palju inimesi no mēra mira daudz cilvēku; vili kõrbes päikese kätte labība sadega saulē 4. (par secību) pie ∙ vastamise järg jõudis minu kätte kārta mana kārta atbildēt

`külmama v {külmata, `külman} salt, sasalt ∙ maa on juba külmanud zeme jau ir sasalusi; läksime otse üle külmanud soo gājām tieši pār sasalušo purvu

külmetama v 1. salt ∙ lapsed külmetavad jahedas klassis bērni salst vēsā klasē; öösiti külmetab naktīs salst 2. sasalt ∙ maa hakkab vist juba külmetama zeme laikam sāk sasalt 3. saldēt ∙ poiss külmetas endal sõrmed zēns nosaldēja sev pirkstus 4. saaukstēties ∙ ta külmetas ja jäi haigeks viņš saaukstējās un saslima

külmuma v 1. sasalt ∙ vesi külmub jääks ūdens sasalst ledū; maa on veel külmumata zeme vēl nav sasalusi 2. nosalt ∙ kalurid tulid merelt tagasi, külmunud ja kanged zvejnieki atgriezās no jūras nosaluši un stīvi; sel talvel külmus suurem osa viljapuudest šoziem nosala lielākā daļa augļu koku 3. aizsalt ∙ meri külmus tänavu varakult jūra šogad aizsala agri 4. iesalt ∙ laev külmus jäässe kuģis iesala ledū

küsi|märk s jautājuma zīme

lahja adj {lahja, lahjat, lahjasid} 1. liess, vājš, kalsns ∙ lahja maa liesa zeme; lahja kohupiim liess biezpiens; lahja lahus vājš šķīdums; lahja nägu kalsna seja 2. pliekans, sājš ∙ lahjad naljad pliekani joki

laiguti adv plankumiem, lāsumiem ∙ maa oli laiguti lumest paljas zeme vietām bija bez sniega

laostama v postīt, graut, putināt ∙ sõjast laostatud maa kara izpostīta zeme; suurtööstus laostab väikeettevõtjaid lielrūpniecība izputina mazos uzņēmējus

`lauk b s {laugu, `lauku, `lauke} 1. (dzīvniekam) balta zīme pierē ∙ hobusel on lauk otsa ees zirgam ir balta zīme pierē 2. (Fulica atra) laucis 3. (matu) celiņš, šķirtne ∙ lauk keskel celiņš vidū 4. sar laucis ∙ ta paneb laugu vankri ette viņš jūdz lauci ratos

liidu|maa s federālā zeme, pavalsts

liivane adj {liivase, liivast, liivaseid} smilšains ∙ liivane maa smilšaina zeme

lõvi s {lõvi, lõvi, lõvisid} 1. (Panthera leo) lauva ◦ lõvilakk lauvas krēpes ∙ lõvi on loomade kuningas lauva ir zvēru karalis 2. sar lauva, karalis ◦ salongilõvi salona lauva; tantsulõvi deju karalis 3. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Lauva

maa s {maa, maad, maid} 1. zeme, augsne ◦ maaküsimus zemes jautājums; põllumaa aramzeme; riigimaa valsts zeme ∙ maad harima apstrādāt zemi; maa on porine zeme ir dubļaina; lumi katab maad zemi klāj sniegs; ta kaevab aias maad viņš rok zemi dārzā; varemed tehti maaga tasa drupas nolīdzināja līdz ar zemi 2. zeme, zemeslode ∙ Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; tuiskab nii, et ei näe maa ega taeva vahet putina tā, ka zeme ar debesīm griežas kopā 3. sauszeme, cietzeme ∙ paat lähenes maale laiva tuvojās cietzemei 4. gabals, attālums ∙ meil on pikk maa minna mums tālu jāiet; kauge maa tagant saabunud külalised no tālienes ieradušies viesi; sa oled minust tükk maad noorem tu esi daudz jaunāks par mani 5. lauki ◦ maaelanik lauku iedzīvotājs ∙ ta elab maal viņš dzīvo laukos; suve veetsin maal vasaru pavadīju laukos 6. zeme, valsts ◦ päritolumaa izcelsmes valsts; sisemaa iekšzeme ∙ maailma maad ja rahvad pasaules zemes un tautas; demokraatlik maa demokrātiska valsts; linnud lendavad sügisel soojale maale rudenī putni lido uz siltajām zemēm 7. puse, apvidus ∙ meie mail on palju kauneid paiku mūsu pusē ir daudz skaistu vietu 8. apriņķis ◦ maavalitsus apriņķa valde ∆ maad ja taevast kokku rääkima sarunāt zilus brīnumus; maa alla vajuma ielīst zemē; maad kuulama zondēt augsni; maad võtma izplatīties, pārņemt; maa ja ilm bez gala un malas; maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; maa põhja kiruma lādēt no panckām ārā; maast madalast no bērna kājas; maad jagama ķildoties; nagu maa külge naelutatud kā zemē iemiets; nagu maast leitud kā no debesīm nokritis

maa|ema s zemesmāte, māte zeme

maa|muld s (poētiski) zeme, zemes klēpis ∙ emake maamuld toidab meid kõiki māmulīte zeme mūs visus baro; ta sängitati maamulda viņu guldīja zemes klēpī

maa|muna s 1. (Bovista) pūpēdītis 2. sar zemeslode, zeme ∙ maamuna pealt minema pühkima noslaucīt no zemes virsas

maa|pind s 1. zemes virsma ∙ õhutemperatuur maapinnal gaisa temperatūra pie zemes virsmas 2. augsne ∙ viljakas maapind auglīga augsne ∆ maapind põleb jalge all zeme deg zem kājām

marja|maa s 1. ogu vieta, ogulājs ∙ päikeselised raiesmikud on head marjamaad saulaini izcirtumi ir labas ogu vietas 2. pārn apsolītā zeme

`mark b s {margi, `marki, `marke} 1. marka ◦ tempelmark zīmogmarka; postmark pastmarka ∙ marke koguma krāt pastmarkas 2. marka, firmas zīme ◦ automark auto marka; konjakimark konjaka marka

metsa|alune a s zeme mežā ∙ metsaalune oli märg zeme mežā bija mitra; läksime mööda varjulist metsaalust gājām pa ēnainu mežu

metsa|maa s mežs, meža platība ∙ põllu- ja metsamaa lauksaimniecības zeme un mežs

`muld s {mulla, `mulda, `muldi} 1. augsne, zeme ∙ viljakas muld auglīga augsne; happeline muld skāba augsne; mulda väetama mēslot augsni 2. zeme, zemes klēpis ◦ maamuld zeme, ∙ ta magab ammu mullas viņš sen guļ zemes klēpī; raske haigus viis ta mulda smaga slimība noveda viņu kapā; olgu muld talle kerge! lai viņam vieglas smiltis! 3. pārn vecis, večuks, ļoti vecs cilvēks ∙ mis mulle, mullale, enam tarvis on kas man, vecam cilvēkam, vairs vajadzīgs

mägine adj {mägise, mägist, mägiseid} kalnains ∙ mägine maa kalnaina zeme

mälestus|märk s piemiņas zīme ∙ mälestusmärk meenutab traagilisi sündmusi piemiņas zīme atgādina traģiskos notikumus

märgis s {märgise, märgist, märgiseid} zīme, iezīme, marķējums ∙ rõngastatud linnu märgis apgredzenota putna iezīme

märgu|anne s zīme, signāls ∙ ta ei saanud mu märguandest aru viņš nesaprata manis doto zīmi

`märk a s {märgi, `märki, `märke} 1. zīme, simbols ◦ võrdusmärk vienādības zīme ∙ topograafilised märgid topogrāfiskās zīmes; nahale põletatud märgid ādā iededzinātas zīmes; sissesõitu keelav märk zīme, kas aizliedz iebraukt 2. zīme, signāls ◦ ohumärk briesmu signāls ∙ ta tõstis käe märgiks, et tahab rääkida viņš pacēla roku par zīmi, ka grib runāt; ta ulatas mulle leppimise märgiks käe viņš sniedza man roku par izlīguma zīmi; äratuskella helin oli märgiks, et tuleb tõusta modinātājpulksteņa zvans bija zīme, ka jāceļas 3. zīme, nozīme, nozīmīte ◦ rinnamärk krūšu nozīme; aumärk goda zīme ∙ raudteelase märk dzelzceļnieka zīme; laulupidude märgid dziesmusvētku nozīmītes 4. mērķis ∙ liikuv märk kustīgs mērķis; märki tabama trāpīt mērķī 5. pazīme ∙ külmavärinad on haiguse märgiks drebuļi ir slimības pazīme 6. zīme, pēdas ∙ hammustuse märgid käe peal koduma zīmes uz rokas; väsimusest pole enam märkigi no noguruma vairs nav ne miņas

`märk b s {märgu, `märku, `märke} zīme, signāls ∙ ta andis silmadega märku viņš deva zīmi ar acīm; haige jalg andis endast märku slimā kāja lika sevi manīt

neitsi s {neitsi, neitsit, neitsisid} 1. jaunava ∙ süütu neitsi nevainīga jaunava; Neitsi Maarja Jaunava Marija 2. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Jaunava

numbri|märk s 1. numura zīme ∙ paadi numbrimärk laivas numura zīme 2. cipars

omand s {omandi, omandit, omandeid} īpašums ◦ eraomand privātīpašums; intellektuaalomand intelektuālais īpašums; omandireform īpašuma reforma; omandivorm īpašuma forma ∙ riiklik omand valsts īpašums; omandit võõrandama atsavināt īpašumu; maa on linna omandis zeme ir pilsētas īpašumā

paaduma v 1. sacietēt, pārakmeņoties ∙ põuast paadunud põllupind no sausuma sacietējusi lauka zeme; kõvaks paadunud muld cieta, pārakmeņojusies augsne 2. iesīkstēt ∙ paadunud vanapoisid iesīkstējuši vecpuiši; paadunud kurjategija rūdīts noziedznieks

`paak a s {paaga, `paaka, `paaku} blāķis ∙ toodud muld on suures paagas atnestā zeme ir lielā blāķī

paha|endeline adj draudīgs, nelaimi vēstījošs ∙ pahaendeline vaikus draudīgs klusums; pahaendeline märk nelaimi vēstījoša zīme

pakatama v 1. plaukt ∙ pungad pakatavad pumpuri plaukst; väljas pakatab kevad ārā pilnā plaukumā ir pavasaris 2. (no pārpilnības) sprāgt, plīst ∙ lõhki pakatanud koorega kastanimunad kastaņi ar pārsprāgušu mizu; ploomid pakatasid mahlast plūmes vai sprāga no sulas; laod pakatavad kaupadest noliktavas plīst no precēm 3. sprēgāt ∙ pakatanud maa sasprēgājusi zeme; pakatanud nahk sasprēgājusi āda 4. būt pārpilnam ∙ elurõõmust pakatav luule dzīvesprieka pārpilna dzeja

välja panema izlikt ∙ muuseumis on välja pandud ajaloolisi dokumente muzejā ir izlikti vēsturiski dokumenti; kaarte välja panema izlikt kārtis; hindeid välja panema izlikt atzīmes; hoiatusmärk pandi välja tika izlikta brīdinājuma zīme

`pind a s {pinna, `pinda, `pindu} 1. virsma ∙ kare töötlemata pind raupja, neapstrādāta virsma; järve peegelsile pind spoguļgluda ezera virsma 2. augsne, zeme ∙ kivine pind akmeņaina augsne; soodne pind haiguste tekkimiseks labvēlīga augsne slimībām; ta sondeerib pinda viņš zondē augsni 3. pamats ∙ sumasime poris, otsides kõvemat pinda bridām pa dubļiem, meklējot cietāku pamatu; tal on kindel pind jalge all viņam ir drošs pamats zem kājām 4. platība ◦ elamispind dzīvojamā platība; äripind komercplatība ∙ kasulik pind lietderīgā platība; kilealusel pinnal kasvatati varajast köögivilja zemplēves platībā audzēja agrīnos dārzeņus 5. teritorija ∙ nad kohtusid neutraalsel pinnal viņi tikās neitrālā teritorijā 6. mat virsma ∙ geomeetriline pind ģeometriskā virsma; hulktahkne pind daudzskaldņu virsma ∆ kindel pind jalge all drošs pamats zem kājām; pinda jalge alt kaotama zaudēt pamatu zem kājām; pind kõigub jalg(ad)e all zeme līgojas zem kājām; pinna peale andma sadot pa ādu; pinna peale käima mākties virsū

`punkt a s {punkti, `punkti, `punkte} 1. (zīme) punkts ∙ lause lõppu tuleb panna punkt teikuma beigās jāliek punkts; see oli punkt ta senisele elule tas bija punkts viņa līdzšinējai dzīvei; kotkas taeva all näis väikese punktina ērglis debesīs izskatījās kā mazs punkts 2. (vieta) punkts ◦ piiripunkt robežpunkts; traumapunkt traumpunkts; valuutavahetuspunkt valūtas maiņas punkts ∙ geograafilised punktid ģeogrāfiskie punkti; sporditarvete laenutuse punkt sporta inventāra nomas punkts 3. punkts, aspekts ∙ see punkt tuleb meil selgeks vaielda šis punkts mums jāizdiskutē; ta on igas punktis sobiv kandidaat viņš ir visiem aspektiem atbilstošs kandidāts 4. (sadaļa) punkts ◦ alapunkt apakšpunkts; süüdistuspunkt apsūdzības punkts ∙ lepingu punkt līguma punkts; põhikirja võeti kaks uut punkti statūtos iekļāva divus jaunus punktus; punkt punkti järel punktu pa punktam 5. (vienība) punkts ◦ ainepunkt kredītpunkts ∙ punktide summa punktu summa; sisseastumis­eksamitel jäi mul ainult kaks punkti puudu iestājeksāmenos man pietrūka tikai divu punktu 6. mat punkts ◦ keskpunkt viduspunkts ∙ punkti koordinaadid punkta koordinātas; sirged lõikuvad punktis taisnes krustojas punktā ∆ i-le punkti panema uzlikt punktu uz i; punkti panema pielikt punktu

põlema v 1. degt ∙ puud põlevad ahjus krāsnī deg malka; tikku põlema tõmbama aizdegt sērkociņu; küünlad on peaaegu lõpuni põlenud sveces ir gandrīz izdegušas; ait läks põlema klēts aizdegās; linn on maatasa põlenud pilsēta ir nodegusi līdz pamatiem; laual põles lamp uz galda dega lampa; tüdruk põleb uudishimust meitene deg ziņkārē; mis tal põleb, et nii kiire on? kas viņam deg, ka tā jāsteidzas?; ta põleb suviti kergesti pruuniks vasarā viņš ātri iesauļojas brūns 2. kvēlot, gailēt ∙ kassi silmad põlevad pimedas tumsā gail kaķa acis 3. svilt, kaist ∙ põsk põleb tugevast löögist vaigs svilst no stiprā sitiena; nägu põleb häbipunas seja kaist no kauna ∆ maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; põhja põlema izputēt

põllu|maa s aramzeme, lauksaimniecības zeme

põllumajandus|maa s 1. lauksaimniecības zeme 2. agrāra valsts, agrāra zeme

põllu|muld s aramzeme, lauksaimniecības zeme

põuane adj {põuase, põuast, põuaseid} 1. sauss, sausumu izraisošs ∙ põuane suvi sausa vasara; põuane tuul sauss vējš 2. sauss, izkaltis ∙ põuane maa sausa zeme; põuased põllud izkaltuši lauki

`põud s {põua, `põuda, `põudu} 1. sausums, sauss laiks ∙ suvel oli pikaldane põud vasarā bija ilgs sausums; põud põletab põllud paljaks sausums izdedzina laukus; maa kannatab põua käes zeme cieš no sausuma; kaev ei jää kuivaks ka põuaga aka neizsusē pat sausā laikā 2. pārn trūkums, nepietiekamība ∙ teatme­kirjanduse põud izziņu literatūras trūkums; valitseb oskuslike ehitusmeeste põud nepietiek prasmīgu celtnieku

päike[ne] s {päikese, päikest, päikesi} saule ◦ päikeseenergia saules enerģija; päikese­kalender saules kalendārs; päikesekell saules pulkstenis; päikesekiirgus saules starojums; päikesepatarei saules baterija; päikesesoojus saules siltums; päikesevalgus saules gaisma; päikesevarjutus saules aptumsums ∙ päike tõuseb saule aust; tuba on päikest täis istaba ir pilna saules; Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; päikest võtma sauļoties

päriseks adv 1. pavisam, uz visiem laikiem ∙ tahaksin päriseks maale elama jääda es gribētu palikt dzīvot laukos pavisam 2. mūža lietošanā, dzimtīpašumā ∙ päriseks antud maa mūža lietošanā nodota zeme; mõis hakkas talusid päriseks müüma muiža sāka pārdot sētas dzimtīpašumā

risti|märk s krusta zīme, krusts ∙ ta lõikas puu tüvesse ristimärgi viņš iegrieza koka stumbrā krustu; ristimärki tegema mest krustu, krustīt

roheline b adj {rohelise, rohelist, rohelisi} 1. zaļš ◦ ereroheline spilgti zaļš; igiroheline mūžzaļš ∙ roheline muru zaļš zāliens; roheline kärbseseen zaļā mušmire; maa läheb kevadiselt roheliseks zeme kļūst pavasarīgi zaļa; ma joon rohelist teed es dzeru zaļo tēju; marjad on alles üsna rohelised ogas ir vēl diezgan zaļas; projektile anti roheline tee projektam deva zaļo gaismu 2. zaļš, nenobriedis, nepieredzējis ∙ praktilistes küsimustes on ta päris roheline praktiskos jautājumos viņš ir gluži zaļš

rõske adj {rõske, rõsket, rõskeid} drēgns, mitrs, valgs ∙ rõske tuul drēgns vējš; rõske maa mitra zeme

`rüüstama v {rüüstata, `rüüstan} postīt, laupīt ∙ sõdadest rüüstatud maa karu postīta zeme; rüüstatud linnupesad izpostītas putnu ligzdas

savine adj {savise, savist, saviseid} mālains ∙ savine maa mālaina zeme; savised saapad mālaini zābaki

sedel s {sedeli, sedelit, sedeleid} 1. zīme, zīmīte ◦ hääletussedel balsošanas zīme ∙ jätsin talle postkasti sedeli, et olen linnas atstāju viņam pastkastē zīmīti, ka esmu pilsētā 2. (kartotēkas) kartīte ∙ kartoteegi sedelid kartotēkas kartītes

side|kriips s defise, savienojuma zīme

skorpion s {skorpioni, skorpioni, skorpione} 1. (Scorpio) skorpions 2. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Skorpions

stiihia s {stiihia, stiihiat, stiihiaid} stihija ∙ neli stiihiat: tuli, õhk, vesi ja maa četras stihijas: uguns, gaiss, ūdens un zeme; looduse stiihia dabas stihija

üles sulama izkust, atkust ∙ maa on juba üles sulanud zeme jau ir atkususi

`sõnn s {sõnni, `sõnni, `sõnne} 1. bullis ◦ põdrasõnn briežu bullis, aļņu bullis ∙ mees on tugev nagu sõnn vīrs ir stiprs kā bullis 2. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Vērsis

sõrmend s {sõrmendi, sõrmendit, sõrmendeid} (nedzirdīgo zīmju valodā) daktilā zīme

sööti adv (virziens) atmatā ∙ maa jäi sööti zeme palika atmatā

söötis adv atmatā ∙ maa on söötis zeme ir atmatā

sügavalt adv 1. dziļi ∙ maa on sügavalt külmunud zeme ir dziļi sasalusi; hingake sügavalt! elpojiet dziļi!; sügavalt õnnetu dziļi nelaimīgs 2. (par skaņu) dobji, zemu ∙ mets kohiseb sügavalt mežs dobji šalko

sünni|maa s dzimtene, dzimtā zeme

tahe b adj {taheda, tahedat, tahedaid} 1. sauss, apžuvis, nosusējis ∙ tahe sügis sauss rudens; maa on tahe zeme ir apžuvusi 2. sāļš, sātīgs, stiprs ∙ ta ei taha kooki, vaid midagi tahedamat viņš negrib kūku, bet gan kaut ko stiprāku 3. (ar lielu cietes saturu) miltains ∙ tahedad kartulid miltaini kartupeļi 4. drošs, pārliecināts ∙ tahe tunne droša sajūta ∆ tahedaks tegema pataisīt stīvu

talu|maa s 1. viensētas zeme, saimniecības zeme 2. vēst pagasta zeme, vaku zeme