?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 81 artiklit
aasta s {aasta, aastat, aastaid} gads ◦ aruandeaasta pārskata gads; valgusaasta gaismas gads ∙ parimates aastates mees vīrietis labākajos gados
maha astuma 1. nokāpt ∙ astun taburetilt maha es nokāpju no taburetes 2. izkāpt ∙ mees astus trammist maha vīrietis izkāpa no tramvaja
elu|aasta s dzīves gads, mūža gads ∙ lapse esimesed eluaastad bērna pirmie dzīves gadi; keskmisis eluaastais mees vīrietis vidējos gados
habe`mik b adj {habemiku, habe`mikku, habe`mikke} bārdains ∙ habemik mees bārdains vīrietis
`haisema v {`haiseda, haisen} smirdēt, ost ∙ mees haiseb tubaka järele vīrietis smird pēc tabakas; raha ei haise nauda nesmird; haisema hakkama sākt smirdēt
haua|tagune adj aizkapa- ∙ hauatagune elu aizkapa dzīve; mees räägib hauataguse häälega vīrietis runā aizkapa balsī
hirmu|äratavalt adv briesmīgi, baigi, draudīgi ∙ mees vandus hirmuäratavalt vīrietis briesmīgi lādējās; äikesepilv lähenes hirmuäratavalt kiiresti negaisa mākonis tuvojās briesmīgi ātri
ilmselt adv acīmredzot, laikam ∙ käsikirjad on ilmselt hävinud rokraksti acīmredzot ir gājuši bojā; mees oli ilmselt väsinud vīrietis laikam bija noguris
jalutu b adj {jalutu, jalutut, jalutuid} bezkājains, bezkāju-, bez kājām ∙ jalutu mees karkudega bezkājains vīrietis ar kruķiem
janunema v 1. slāpt, būt izslāpušam ∙ loomad janunevad dzīvnieki ir izslāpuši; janunev maa izslāpusi zeme 2. alkt, ilgoties ∙ hing janunes õnne järele dvēsele alka laimes; mees janunes elada vīrietis alka dzīvot
joobnud adj {indekl.} piedzēries, iereibis ∙ joobnud mees piedzēries vīrietis; peast joobnud dzērumā; joobnud olekus dzēruma stāvoklī; vabadusest joobnud apreibis no brīvības
järele jooksma skriet pakaļ ∙ mees jooksis trollibussile järele vīrietis skrēja pakaļ trolejbusam; ta jookseb tüdrukule järele viņš skrien pakaļ meitenei
juhatama v 1. (par virzienu) rādīt, vadīt ∙ teed juhatama rādīt ceļu; mees läks juhatatud suunas vīrietis gāja norādītajā virzienā 2. (norisi, organizāciju) vadīt ∙ koosolekut juhatama vadīt sapulci; orkestrit juhatama vadīt orķestri
jõhker adj {jõhkra, jõhkrat, jõhkraid} rupjš, nekaunīgs, brutāls ∙ jõhker käitumine rupja uzvedība; mees muutus järjest jõhkramaks vīrietis kļuva arvien nekaunīgāks
jõhkrutsema v būt rupjam, būt brutālam ∙ mees jõhkrutseb kõigiga vīrietis ir rupjš pret visiem
jõu|struktuur s spēka struktūra ∙ mees on aastaid töötanud jõustruktuurides vīrietis gadiem strādājis spēka struktūrās
kahtlustama v turēt aizdomās ∙ meest kahtlustati varguses vīrietis tika turēts aizdomās par zādzību; ta kahtlustas oma naist truudusetuses viņš turēja savu sievu aizdomās par neuzticību
kesk|ealine b adj pusmūža- ∙ keskealine mees vīrietis pusmūžā
kiivas a adj {`kiiva, kiivast, `kiivaid} greizsirdīgs ∙ mees oli haiglaselt kiivas vīrietis bija slimīgi greizsirdīgs
kätt|pidi adv 1. pie rokas ∙ ta tõi lapse kättpidi tuppa viņš pie rokas ieveda bērnu istabā 2. sarokojoties ∙ võõras jättis kõikidega kättpidi hüvasti vīrietis atvadījās no visiem sarokojoties 3. ar rokām ∙ ta on kättpidi masina vahel viņš ir ielīdis mašīnā ar rokām; ma armastan kättpidi mullas sobrata man patīk rušināties augsnē ar rokām
laiutama v 1. plest, plātīt ∙ puu laiutab oma oksi koks pleš savus zarus; mees laiutab arusaamatuses käsi vīrietis nesaprašanā plāta rokas 2. plesties ∙ peenral laiutavad kõrvitsad dobē plešas ķirbji; ta laiutab diivanil viņš ir iepleties uz dīvāna 3. plātīties, lielīties ∙ ta laiutab oma saavutustega viņš plātās ar saviem sasniegumiem
manama v 1. burt ∙ libahundiks manama noburt par vilkati; mees jäi liikumatult seisma nagu kohale manatud vīrietis sastinga kā noburts; püüdsin manada silma ette lapsepõlve mēģināju uzburt acu priekšā bērnību 2. lādēt, lamāt ∙ ta manas rasket elu viņš lādēja grūto dzīvi
`mats a s {matsi, `matsi, `matse} 1. lauķis, neaptēsts cilvēks ∙ ta on täitsa mats viņš ir īsts lauķis 2. sar vīrs, vīrietis, puisis ∙ igale matsile ta sellest ei räägi kuram katram viņš to nestāsta
`mees a s {mehe, `meest, mehi} 1. vīrietis, vīrs ∙ keskmist kasvu mees vidēja auguma vīrietis; vallaline mees neprecēts vīrietis; üle küla mees pirmais vīrs ciemā; see on meeste jutt tā ir vīru runa 2. vīrs, dzīvesbiedrs ∙ mehele minema iziet pie vīra; mehele panema izdot pie vīra; ta lahutas mehest ära viņa izšķīrās no vīra 3. vīrs, cilvēks ◦ riigimees valstsvīrs ∙ tal on igal pool omad mehed ees viņam visur savi cilvēki priekšā; tähtis mees svarīgs vīrs ∆ hea mehe poolest no labas sirds
mees- b (norādot uz dzimumu) vīriešu kārtas-, vīrietis ◦ meespoliitik politiķis vīrietis; meesarst ārsts vīrietis; meespatsient pacients vīrietis; meessõber vīriešu kārtas draugs
mees|hing s sar vīrietis
mees|isik s vīrietis, vīriešu kārtas persona
meeste|rahvas s vīrietis
mehe|hakatis s pusaudzis, jauns vīrietis ∙ kuueteistkümneaastane mehehakatis sešpadsmit gadus vecs pusaudzis
mo`dern adj {moderni, mo`derni, mo`derne} novec moderns ∙ modern mees moderns vīrietis
mulje s {`mulje, muljet, `muljeid} iespaids ◦ esmamulje pirmais iespaids; reisimuljed ceļojuma iespaidi ∙ esimene mulje võib petlik olla pirmais iespaids var būt mānīgs; pärast kontserti vahetasime muljeid pēc koncerta apmainījāmies iespaidiem; mees on jätnud endast hea mulje vīrietis ir atstājis par sevi labu iespaidu
`muljuma v {`muljuda, muljun} spaidīt, spiest ∙ sõrm sai muljuda pirkstu saspieda; murest muljutud mees bēdu nospiests vīrietis
muserdama v 1. ņurcīt, spaidīt ∙ käed muserdavad närviliselt taskurätikut rokas nervozi ņurca kabatlakatiņu 2. nospiest, nomākt, nomocīt ∙ haigusest muserdatud mees slimības nomocīts vīrietis
mühakas b adj {mühaka, mühakat, mühakaid} lempīgs, tūļīgs ∙ mühakas mees lempīgs vīrietis
napi|sõnaline adj mazrunīgs, vārdos skops ∙ mees oli napisõnaline vīrietis bija mazrunīgs; napisõnaline vastus skopa atbilde
`narts s {nartsu, `nartsu, `nartse} lupata, skranda, kankars ∙ ta pühib õlised käed nartsu sisse viņš slauka eļļainās rokas lupatā; nartsudes kerjused skrandaini ubagi; narts, mitte mees lupata, ne vīrietis
neli|kümmend num četrdesmit ∙ nelikümmend viis četrdesmit pieci; buss väljub kaksteist nelikümmend autobuss izbrauc divpadsmitos četrdesmit; neljakümne ringis mees vīrietis ap četrdesmit
nelja|kümnes num četrdesmitais ∙ möödunud sajandi neljakümnendail aastail pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados; neljakümnendais mees vīrietis ap četrdesmit
nähtavasti adv 1. acīmredzot, droši vien ∙ ta köhib, nähtavasti on külmetanud viņš klepo, acīmredzot ir saaukstējies 2. acīmredzami, manāmi ∙ mees on nähtavasti purjus vīrietis ir acīmredzami iereibis
oma|jagu adv diezgan, visai, krietni ∙ omajagu huvitav raamat diezgan interesanta grāmata; mehel on aastaid juba omajagu vīrietis ir jau krietni gados; olen omajagu väsinud esmu diezgan noguris
ometi adv tomēr, taču, kaut ∙ proovida võiksime ometi mēģināt mēs tomēr varētu; see kõik on ometi imelik tas viss tomēr ir dīvaini; mees ometi oskas ujuda vīrietis taču prata peldēt; rääkige siis ometi! runājiet taču beidzot!; saaks ometi raha kaut dabūtu naudu
pahandama v 1. sadusmot, kaitināt ∙ vastus pahandas meest atbilde vīrieti sadusmoja 2. dusmoties, skaisties ∙ mees pahandas millegi üle vīrietis par kaut ko dusmojās 3. bārt ∙ ema pahandas pojaga māte bāra dēlu; lapsed said isa käest pahandada bērni dabūja no tēva bārienu
`pask s {pasa, `paska, `pasku} sar mēsls, sūds ∙ mitte mees, vaid pask sūds, ne vīrietis; ära astu pasa sisse! neiekāp sūdā!
`pikk adj {pika, `pikka, `pikki} 1. garš ∙ pikk mees garš vīrietis; pikk vokaal garš patskanis; ta on teistest pea jao pikem viņš ir galvas tiesu garāks par citiem; meeste näod venisid järjest pikemaks vīru sejas stiepās arvien garākas 2. ilgs ∙ see on pikk aeg tas ir ilgs laiks; pärast pikka haigust pēc ilgas slimības; pika mõtlemise peale ta nõustus pēc ilgas domāšanas viņš piekrita
poiss|mees s neprecējies vīrietis, vecpuisis ∙ ta on alles poissmees viņš vēl nav precējies; paadunud poissmees iesīkstējis vecpuisis
raevutsema v (niknumā) trakot, plosīties ∙ mees hakkas raevutsema vīrietis satrakojās; merel raevutseb torm jūrā plosās vētra
`ramm b s {rammu, `rammu, `ramme} 1. spēks ∙ lihaste ramm muskuļu spēks; rammu katsuma mēroties spēkiem; täies rammus mees vīrietis pilnā spēku plaukumā 2. (par dzīvniekiem) brangums, tuklums ∙ lehm paranes ja hakkas rammu võtma govs atlaba un sāka pieņemties brangumā 3. novec mēslojums ∙ õunapuudele tuleb sügisel rammu anda ābelēm rudenī jādod mēslojums
`rehmama v {rehmata, `rehman} 1. atmest, novicināt ∙ ta rehmas käega viņš atmeta ar roku; lehm rehmas sabaga govs novicināja asti 2. atmest, attraukt ∙ mees rehmas midagi hooletult vīrietis kaut ko nevērīgi attrauca
lahti riietama izģērbt ∙ mees hakkas naist lahti riietama vīrietis sāka izģērbt sievieti
`riisuma v {`riisuda, riisun} 1. (ar grābekli) grābt ∙ heina riisuma grābt sienu 2. nosmelt, krejot ∙ ema riisub moosilt vahtu māte smeļ putas no ievārījuma; ta riisub piimalt koort viņš krejo pienu 3. novilkt, noraut ∙ mees riisus kuue seljast vīrietis novilka žaketi; end paljaks riisuma izģērbties plikam 4. laupīt, atņemt ∙ hirm on une riisunud bailes ir laupījušas miegu; raha on riisutud nauda ir nolaupīta
`rullima v {`rullida, rullin} 1. rullēt, veltnēt, velt ∙ teed rullima veltnēt ceļu; põldu rullima pievelt lauku; ta rullis taina õhukeseks viņš izrullēja mīklu plānu 2. rullēt, tīt ∙ niiti rullima tīt diegu; ta rullis kaardi kokku viņš satina karti 3. virpināt, grozīt, velt ∙ mees rullib sõrmede vahel sigaretti vīrietis virpina pirkstos cigareti; puupakk rulliti seina äärde bluķi pieripināja pie sienas 4. rullēties, lokoties ∙ juuksed rullivad nii ilusasti mati tik skaisti lokojas 5. velties, griezties, vērpties ∙ korstnaist rullib suitsu no skursteņiem vērpjas dūmi
`rüüpama v {rüübata, `rüüpan} 1. malkot, dzert pa malkam ∙ ta rüüpas lonksu õlut viņš iedzēra malku alus; ta rüüpas teed viņš malkoja tēju; rüüpa pealt vähemaks nodzer mazliet 2. sar (alkoholu) dzert ∙ see mees on pisut rüübanud šis vīrietis ir mazliet iedzēris
rüütama v 1. tērpt, ģērbt ∙ ennast rüütama tērpties, ģērbties; musta rüütatud mees melnā tērpts vīrietis 2. klāt, segt, tērpt ∙ vanematel majadel rüütas katuseid paks savikiht vecākām mājām jumtus klāja biezs māla slānis; lumme rüütatud mets sniegā tērpts mežs
saadaval adv 1. pieejams, dabūjams ∙ kaup on saadaval prece ir pieejama 2. dabūjams, brīvs, neprecējies ∙ saadaval mees dabūjams vīrietis
maha sadama 1. nokrist, nobirt ∙ mees sadas tellinguilt maha vīrietis nokrita no sastatnēm 2. (par nokrišņiem) uzkrist, nolīt, uzsnigt ∙ lumi sadas maha uzsniga sniegs
sale adj {saleda, saledat, saledaid} slaids ∙ pikk sale mees garš, slaids vīrietis; sale torn slaids tornis; saledat joont pidama ieturēt slaido līniju
sarkastiliselt adv sarkastiski ∙ mees hakkas sarkastiliselt naerma vīrietis sāka sarkastiski smieties
seesmiselt adv iekšēji ∙ väliselt tugev mees, aga seesmiselt nõrk ārēji spēcīgs vīrietis, bet iekšēji vājš
`seisma v {`seista, seisan} 1. stāvēt ∙ mees seisab keset õue vīrietis stāv pagalma vidū; ta seisab kahe jalaga maa peal viņš ar abām kājām stāv uz zemes 2. stāvēt, atrasties, būt ∙ akna all seisab laud pie loga stāv galds; aiatööriistad seisavad kuuris dārza darbarīki stāv šķūnī; kirja lõpus seisab allkiri vēstules beigās ir paraksts; milles asi seisab? kas par lietu? 3. stāvēt, glabāties, turēties ∙ külmkapis seisab piim värske ledusskapī piens stāv svaigs; terve suve on seisnud ilusad ilmad visu vasaru bija labi laika apstākļi
suure|kasvuline adj liela auguma- ∙ suurekasvuline mees liela auguma vīrietis
säga s {säga, säga, sägasid} (Silurus glanis) sams ∙ mees püüdis jõest säga vīrietis noķēra upē samu
söönud p {indekl.} 1. paēdis 2. nobarots, resns ∙ söönud mees resns vīrietis
tema|vanune adj viņa vecuma- ∙ umbes temavanune mees apmēram viņa vecuma vīrietis
`toss d adj {tossi, `tossi, `tosse} tūļīgs, lempīgs ∙ see ju päris toss mees tas taču ir pavisam lempīgs vīrietis
triik|särk s (vīriešu) virskrekls, pletkrekls ∙ mees oli tumedas ülikonnas ja valges triiksärgis vīrietis bija tumšā uzvalkā un baltā virskreklā
tugeva|kasvuline adj 1. spēcīga auguma- ∙ tugevakasvuline mees spēcīga auguma vīrietis 2. spēcīgi augošs, ātraudzīgs ∙ tugevakasvulised puud spēcīgi augoši koki
turjakas adj {turjaka, turjakat, turjakaid} plecīgs ∙ turjakas mees plecīgs vīrietis
tõbras s {`tõpra, tõbrast, `tõpraid} lops ∙ tõbras oli väravaposti ümber lükanud lops bija apgāzis vārtu stabu; see mees on viimane tõbras tas vīrietis ir pēdējais lops
täis|kasvanud p {indekl.} pieaudzis ∙ täiskasvanud mees pieaudzis vīrietis
töö|ealine adj darbspējas vecuma- ∙ tööealine mees vīrietis darbspējas vecumā
tüse adj {tüseda, tüsedat, tüsedaid} 1. tukls, pilnīgs ∙ lühike tüse mees īss, tukls vīrietis 2. liels, milzīgs ∙ tüse seljakott milzīga mugursoma 3. apjomīgs, pamatīgs ∙ tüse uurimus apjomīgs pētījums 4. biezs, dziļš ∙ tüse mullakiht biezs augsnes slānis 5. (par skaņu) zems, sulīgs ∙ tüse bass sulīgs bass
urisema v ņurdēt, rūkt, rēkt ∙ koer uriseb suns rūc; mees uriseb midagi läbi hammaste vīrietis kaut ko ņurd caur zobiem
valju|häälne adj {-häälse, -häälset, -häälseid} ar skaļu balsi, skaļš ∙ valjuhäälne mees vīrietis ar skaļu balsi; valjuhäälne naer skaļi smiekli
valvele adv (virziens) sardzē ∙ üks mees jäi maja juurde valvele viens vīrietis palika pie mājas sardzē
võhi|võõras a s pilnīgs svešinieks ∙ mees ja naine on teineteisele võhivõõrad vīrietis un sieviete viens otram ir pilnīgi svešinieki; külaliste seas nägin paari võhivõõrast starp visiem redzēju arī dažus svešiniekus
võrgutama v 1. savaldzināt, apburt ∙ mees võrgutas tütarlast ilusate sõnade ja kingitustega vīrietis savaldzināja meiteni ar skaistiem vārdiem un dāvanām; näitleja võrgutas publikut filigraanse osatäitmisega aktieris apbūra publiku ar filigrānu lomas tēlojumu 2. vilināt, kārdināt ∙ juhataja võrgutas alluvaid lubaduste ja palgatõusuga vadītājs kārdināja padotos ar solījumiem un algas pielikumu 3. pavedināt ∙ ta võrgutas poisi joomisele viņš pavedināja zēnu uz dzeršanu; mõisahärra oli talutüdruku võrgutanud muižkungs pavedināja zemniekmeitu
võrulane s {võrulase, võrulast, võrulasi} Veru iedzīvotājs, verietis
väliselt adv 1. ārēji ∙ väliselt silmapaistmatu mees ārēji neuzkrītošs vīrietis 2. ārīgi ∙ taimeteed tarvitatakse nii joomiseks kui ka väliselt augu tējas lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi
väärtustama v augstu vērtēt, novērtēt, turēt vērtē ∙ ta väärtustab elus üle kõige vabadust viņš dzīvē augstāk par visu vērtē brīvību; väärtusta oma ja teiste aega novērtē savu un citu laiku; mees, kes ei väärtusta perekonda, jääb üksikuks vīrietis, kuš netur vērtē ģimeni, paliek vientuļš
üle|kaaluline adj ar lieko svaru ∙ ülekaaluline mees vīrietis ar lieko svaru; ülekaaluline pagas bagāža ar lieko svaru
ülimalt adv 1. ārkārtīgi, augstākā mērā ∙ ülimalt viisakas ja korrektne mees ārkārtīgi pieklājīgs un korekts vīrietis; vastus oli ülimalt lakooniline atbilde bija augstākā mērā lakoniska 2. labākajā gadījumā ∙ nad kohtusid ülimalt paar korda nädalas viņi tikās labākajā gadījumā dažas reizes nedēļā