[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`ahvima v {`ahvida, ahvin} 1. mēdīt ∙ mis sa ahvid teist inimest! ko tu mēdi citu cilvēku! 2. mērkaķoties ∙ kas tasub neile igas asjas järele ahvida? vai ir vērts vienmēr mērkaķoties viņiem pakaļ?

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

ala b adv vienmēr, allaž ∙ ta on ala lahke ja lõbus viņš vienmēr ir laipns un priecīgs

ala|ilma adv vienā laidā, vienmēr ∙ mis te alailma vaidlete? ko jūs vienā laidā strīdaties?; siin on alailma tuuline šeit vienmēr ir vējains

alati adv vienmēr ∙ ta tasus oma võlad alati õigeaegselt viņš vienmēr laikus samaksāja savus parādus; see on alati nii olnud tas vienmēr tā ir bijis

ausalt adv 1. godīgi, patiesi ∙ võla maksab ta alati ausalt ära viņš vienmēr godīgi samaksā parādu 2. sar patiešām ∙ kukkusin eksamil läbi, ausalt! izgāzos eksāmenā, patiešām!

elutsema v 1. uzturēties, mājot, dzīvot ∙ kus ta praegu elutseb? kur viņš patlaban uzturas?; selles pargis on alati öökulle elutsenud šajā parkā vienmēr ir dzīvojušas pūces 2. dzīvoties

filosoofiline adj {filosoofilise, filosoofilist, filosoofilisi} filozofisks ∙ filosoofiline arutlus filozofiska diskusija; ta säilitab alati filosoofilist rahu viņš vienmēr saglabā filozofisku mieru

hõivatud p {indekl.} aizņemts ∙ koht on hõivatud vieta ir aizņemta; alati väga hõivatud inimene vienmēr ļoti aizņemts cilvēks

igavesti adv 1. mūžīgi ∙ igavesti ei ela keegi mūžīgi nedzīvo neviens; mäletan seda igavesti atcerēšos to mūžīgi 2. mūždien, vienmēr ∙ igavesti tühja taskuga tudeng students ar mūždien tukšu kabatu 3. pamatīgi, ļoti ∙ olime igavesti väsinud bijām pamatīgi noguruši

ike s {`ikke, iket, `ikkeid} 1. iejūgs ∙ alati koos nagu ikkes härjad vienmēr kopā kā vērši iejūgā 2. jūgs ∙ orjuse ike verdzības jūgs

ikka adv 1. vienmēr, pastāvīgi ∙ tal oli õigus nagu ikka viņam bija taisnība kā vienmēr 2. arvien, aizvien ∙ tee läheb ikka kitsamaks ceļš kļūst arvien šaurāks 3. tomēr ∙ kaks meest on ikka kaks meest divi vīri tomēr ir divi vīri 4. protams, zināms ∙ lähed jalgsi? jalgsi ikka iesi kājām? protams, kājām

`kahmama v {kahmata, `kahman} 1. grābt, kampt, ķert ∙ kahmasin maast kivi pagrābu no zemes akmeni; käest kinni kahmama sagrābt aiz rokas; ta kahmas alati paremad palad endale viņš vienmēr pagrāba labākos gabalus sev; kahmati kaasa esimesed kättejuhtuvad asjad paķēra līdzi pirmās pa rokai gadījušās lietas 2. (runājot) iespraust, iemest ∙ ta kahmas sekka paar sõna viņš iemeta vidū pāris vārdus

kaunistama v 1. izdaiļot, greznot ∙ majaesist kaunistasid lillepeenrad mājas priekšu grezno ziedu dobes 2. izdaiļot, dekorēt ∙ tordid kaunistati alati maitsekalt tortes vienmēr dekorēja gaumīgi; lilledega kaunistatud saal ar ziediem izgreznota zāle 3. izskaistināt ∙ kaunistamata elutõde neizskaistināta dzīves patiesība

kirja|täht s 1. burts, rakstzīme ∙ iga kirjatähte jälgiv tsensuur katram burtam sekojoša cenzūra; kirjatähtedega kirjutama rakstīt ar burtiem 2. priekšraksts, rakstīts vārds, burts ∙ bürokraat peab alati kirjatähest kinni birokrāts vienmēr turas pie burta 3. sar (rakstveida dokuments) papīrs, likuma burts

kohustus s {kohustuse, kohustust, kohustusi} 1. pienākums ∙ igapäevased kohustused ikdienas pienākumi; juhataja kohustused vadītāja pienākumi; ta tundis kohustust sõpra aidata viņš juta pienākumu palīdzēt draugam 2. saistība ∙ ta täitis alati endale võetud kohustused viņš vienmēr pildīja uzņemtās saistības 3. saistības raksts ∙ ta pidi alla kirjutama kohustusele viņam bija jāparaksta saistības raksts

konkreetne adj {konkreetse, konkreetset, konkreetseid} konkrēts ∙ alati tuleb arvestada konkreetset olukorda vienmēr jāņem vērā konkrētā situācija; konkreetne nõuanne konkrēts padoms

välja kutsuma 1. izsaukt ārā ∙ kutsusin ta toast välja izsaucu viņu ārā no istabas; õpilane kutsuti tunnist välja skolnieku izsauca ārā no stundas 2. izsaukt, uzaicināt ∙ helistasin ja kutsusin kiirabi välja piezvanīju un izsaucu ātro palīdzību; teda tahetakse tunnistajana välja kutsuda viņu grib izsaukt kā liecinieku 3. izaicināt ∙ rüütel kutsus vastase välja võitluseks bruņinieks izaicināja pretinieku uz cīņu 4. izsaukt, izraisīt ∙ uuendused on alati kutsunud välja ka vastuseisu jauninājumi vienmēr ir izsaukuši arī pretestību 5. (par sakariem) izsaukt ∙ radist seadis raadio üles ja hakkas keskust välja kutsuma radists uzstādīja radio un sāka izsaukt centru

`kõlkuma v {`kõlkuda, kõlgun} 1. šūpoties ∙ ukse kohal kõlkus latern virs durvīm šūpojās laterna 2. svārstīties ∙ vee hind kõigub Eestis kordades ūdens cena Igaunijā svārstās vairākas reizes 3. sar mētāties, maisīties ∙ mis sa siin kõlgud, hakka juba astuma! ko tu te mētājies, sāc jau iet!; kui teda ei ole vaja, kõlgub ta sul alati jalus kad viņš nav vajadzīgs, viņš vienmēr maisās tev pa kājām

kõrval a adv 1. blakus ∙ tal peab alati olema nõuandja kõrval viņam blakus vienmēr jābūt padomdevējam 2. atstatu, malā ∙ hooned on maanteest mõnisada meetrit kõrval ēkas ir dažus simtus metru atstatu no šosejas; ta seisis ühiskondlikust elust kõrval viņš stāvēja malā no sabiedriskās dzīves

koos käima 1. staigāt kopā ∙ tüdrukud käisid alati mitmekesi koos meitenes vienmēr staigāja pa vairākām kopā 2. nākt kopā, pulcēties ∙ kultuurimajas käib koos palju inimesi kultūras namā sanāk daudz cilvēku; näitering käib koos kaks korda kuus dramaturģijas pulciņš pulcējās divreiz nedēļā

lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ∙ ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls ∙ lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs ∙ lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies ∙ kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls ∙ kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi ∙ mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs ∙ lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks

libedalt adv gludi ∙ alati ei lähe kõik libedalt ne vienmēr viss iet gludi

`lips a s {lipsu, `lipsu, `lipse} 1. kaklasaite ∙ ta kannab alati lipsu viņš vienmēr valkā kaklasaiti 2. sar lente, pušķis ∙ ilusad lipsudega kingad skaistas kurpes ar pušķiem ∆ lips on läbi dziesmiņa nodziedāta; lipsul käima iet meitās; lipsu lööma flirtēt

`lips b s {lipsu, `lipsu, `lipse} 1. tievgalis 2. pavadiņa ∙ lips peab alati õngenöörist peenem olema pavadiņai vienmēr jābūt tievākai par makšķeres auklu 3. (plāna) šķēlīte ∙ õunad lõigati lipsudeks ābolus sagrieza šķēlītēs

`lonkima v {`lonkida, longin} klaiņot, klīst, vilkties ∙ lonkisime linna peal klīdām pa pilsētu; ta longib alati viimasena viņš vienmēr velkas pēdējais

`lõõskama v {lõõsata, `lõõskan} 1. liesmot, kvēlot, zvērot ∙ tuli lõõskab uguns liesmo; silmad lõõskavad raevust acis niknumā zvēro 2. pūst, gaudot, svilpot ∙ siin lagendikul lõõskavad alati tuuled te klajumā vienmēr gaudo vēji 3. gulēt, sust ∙ ta lõõskas lõunani viņš suta līdz pusdienai

miilits s {miilitsa, miilitsat, miilitsaid} 1. milicija ◦ miilitsajaoskond milicijas iecirknis ∙ sellest tuleks miilitsasse teatada par to vajadzētu ziņot milicijai 2. sar milicis ∙ miilitsad patrullisid tänaval ikka kahekaupa miliči vienmēr patrulēja ielās pa diviem

mis|pärast adv kādēļ, kāpēc ∙ mispärast sa ei tulnud? kādēļ tu neatnāci?; nüüd on selge, mispärast sa alati hilined tagad ir skaidrs, kāpēc tu vienmēr kavē

paeluma v 1. pievilkt, piesaistīt ∙ meri on mind alati paelunud mani vienmēr ir pievilkusi jūra; kogu maailma huvi paeluvad sündmused notikumi, kas piesaista visas pasaules uzmanību 2. sasiet, savīt ∙ paelu siduma sasiet saites; ta paelus käed mehe kaela ümber viņa apvija rokas ap vīrieša kaklu

pelg`lik adj {pelgliku, pelg`likku, pelg`likke} 1. bailīgs ∙ pelglik loom bailīgs dzīvnieks 2. kautrīgs ∙ võõraste inimeste ees oli ta alati pisut pelglik svešinieku priekšā viņš vienmēr bija nedaudz kautrīgs

puhuma v 1. pūst ∙ laps puhus seebimulle bērns pūta ziepju burbuļus; tuul puhub edelast vējš pūš no dienvidrietumiem; juttu puhuma sarunāties 2. pūst, spēlēt ∙ ta puhub flööti viņš pūš flautu 3. uzpūst, pārspīlēt ∙ ta puhub raskused alati suureks viņš vienmēr pārspīlē grūtības 4. sar melst, melot ∙ puhub ta või räägib tõtt? viņš melš vai runā taisnību?

`puss a s {pussi, `pussi, `pusse} duncis ∙ pussi teritama asināt dunci; ta kannab alati vööl pussi viņš vienmēr pie jostas nēsā dunci

sisse pääsema iekļūt, tikt iekšā ∙ mul on võti kaasas, pääsen alati majja sisse man ir līdzi atslēga, es vienmēr tieku iekšā mājā; ta pääses tehnikumi sisse viņš iestājās tehnikumā

rõhutama v 1. uzsvērt, izcelt ∙ vöö rõhutab taljet josta izceļ vidukli 2. val uzsvērt, akcentēt ∙ ta rõhutab alati oma nime teist silpi viņš vienmēr uzsver sava vārda otro zilbi

`saam a s {saama, `saama, `saamu} 1. guvums, labums ∙ kerge saam viegls guvums 2. iegūšana, dabūšana ∙ lüpsi ajal kassid olid alati saamal slaukšanas laikā kaķi vienmēr bija klāt

seda|kaudu adv pa to, caur to ∙ tee oli alati lahti, sest sedakaudu vedasid ümberkaudsed talumehed küttepuid ja heina ceļš vienmēr bija vaļā, jo apkārtējie zemnieki pa to veda malku un sienu

selts`kond s {seltskonna, selts`konda, selts`kondi} sabiedrība, kompānija ◦ meesseltskond vīriešu kompānija ∙ lõbus seltskond jautra kompānija; kõrgem seltskond augstākā sabiedrība; naiste seltskonnas muutus ta alati kohmetuks sieviešu sabiedrībā viņš vienmēr mulsa

siit|peale adv 1. no šī brīža, turpmāk ∙ luban, et siitpeale kuulan alati su sõna apsolu, ka turpmāk tev vienmēr klausīšu 2. no šejienes, no šīs vietas ∙ siitpeale maastik elavnes no šīs vietas ainava atdzīvojās

taguma v 1. sist, dauzīt ∙ kalamees tagus jäässe augu zvejnieks izsita ledū caurumu; ta tagus vastu ust viņš dauzīja pa durvīm; teda taoti koolis ühtelugu skolā viņu vienmēr sita 2. kalt, kaldināt ∙ sepikojas taoti rauda smēdē kala dzelzi; taotud vikat kalta izkapts; ta taob salme viņš kaļ rīmes 3. sist, dzenāt ∙ ta taob takti viņš sit takti; nad hakkasid kaarte taguma viņi sāka sist kārtis; poisid tagusid vutti zēni dzenāja bumbu 4. sisties, dauzīties ∙ süda taob sirds dauzās 5. zvanīt, skandināt ∙ kellamees taob kella zvaniķis zvana zvanu

ära tegema 1. izdarīt, paveikt, izpildīt ∙ ta on alati valmis ära tegema musta töö viņš vienmēr ir gatavs paveikt melno darbu; mul on kõik eksamid ära tehtud man ir nokārtoti visi eksāmeni 2. saklāt ∙ tegin voodi ära saklāju gultu 3. noburt ∙ pahad naabrid on lehma ära teinud ļaunie kaimiņi ir nobūruši govi 4. sar pieveikt, uzvarēt, pārspēt ∙ meie meeskond tegi soomlastele ära mūsu komanda pieveica somus

tema|taoline adj līdzīgs viņam, tāds kā viņš ∙ temataolisel tähtsal mehel on alati palju tegemist tādam svarīgam vīram kā viņš vienmēr ir daudz darīšanu

tere|tulnud p {indekl.} gaidīts, vēlams ∙ külalised on meie majas alati teretulnud mūsu mājās ciemiņi vienmēr ir gaidīti

toetuma v 1. balstīties ∙ toetu minu vastu atbalsties pret mani; rõdu toetub sammastele balkons balstās uz kolonnām; üksnes oletustele toetuma balstīties tikai uz pieņēmumiem 2. paļauties ∙ sõpradele võib alati toetuda uz draugiem vienmēr var paļauties

täpne adj {täpse, täpset, täpseid} precīzs ∙ täpne kell precīzs pulkstenis; täpne kasutusjuhend precīza lietošanas pamācība; täpne lask precīzs šāviens; ta on alati täpne viņš vienmēr ir precīzs

vaimukas adj {vaimuka, vaimukat, vaimukaid} 1. asprātīgs ∙ ta püüab alati väga vaimukas olla viņš vienmēr cenšas būt ļoti asprātīgs 2. atjautīgs

võõras b adj {`võõra, võõrast, `võõraid} svešs ◦ võhivõõras pilnīgi svešs; eluvõõras atsvešināts no dzīves ∙ ümberringi kostis võõraid keeli apkārt skanēja svešas valodas; võõras inimene svešs cilvēks; talutöö ei olnud talle päris võõras lauku darbi viņam nebija pavisam sveši; linnalapsele näis mets alati võõras pilsētas bērnam mežs vienmēr šķita svešs; ta käitumisse oli ilmunud võõraid jooni viņa uzvedībā bija parādījušās svešas iezīmes; ära topi oma nina võõrastesse asjadesse! nebāz savu degunu svešās lietās!; pole ilus võõraid kirju lugeda nav skaisti lasīt svešas vēstules

vääriti|mõistmine s {-mõistmise, -mõistmist, -mõistmisi} nepareiza uztvere, pārpratums ∙ vääritimõistmise oht on erinevate kultuuride kokkupuutel alati olemas dažādu kultūru saskarē vienmēr pastāv nepareizas uztveres draudi

ära|ütlemine s 1. atteikums ∙ äraütlemist põhjendati rahapuudusega atteikumu pamatoja ar naudas trūkumu; põhjusi äraütlemiseks leiab alati iemeslus atteikumam var atrast vienmēr 2. atteikšana, atteikšanās ∙ troonist äraütlemine atteikšanās no troņa