[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 49 artiklit

`ahvima v {`ahvida, ahvin} 1. mēdīt mis sa ahvid teist inimest! ko tu mēdi citu cilvēku! 2. mērkaķoties kas tasub neile igas asjas järele ahvida? vai ir vērts vienmēr mērkaķoties viņiem pakaļ?
ajama v 1. dzīt ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa
ala b adv vienmēr, allaž ta on ala lahke ja lõbus viņš vienmēr ir laipns un priecīgs
ala|ilma adv vienā laidā, vienmēr mis te alailma vaidlete? ko jūs vienā laidā strīdaties?; siin on alailma tuuline šeit vienmēr ir vējains
alati adv vienmēr ta tasus oma võlad alati õigeaegselt viņš vienmēr laikus samaksāja savus parādus; see on alati nii olnud tas vienmēr tā ir bijis
ausalt adv 1. godīgi, patiesi võla maksab ta alati ausalt ära viņš vienmēr godīgi samaksā parādu 2. sar patiešām kukkusin eksamil läbi, ausalt! izgāzos eksāmenā, patiešām!
elutsema v 1. uzturēties, mājot, dzīvot kus ta praegu elutseb? kur viņš patlaban uzturas?; selles pargis on alati öökulle elutsenud šajā parkā vienmēr ir dzīvojušas pūces 2. dzīvoties
filosoofiline adj {filosoofilise, filosoofilist, filosoofilisi} filozofisks filosoofiline arutlus filozofiska diskusija; ta säilitab alati filosoofilist rahu viņš vienmēr saglabā filozofisku mieru
hõivatud p {indekl.} aizņemts koht on hõivatud vieta ir aizņemta; alati väga hõivatud inimene vienmēr ļoti aizņemts cilvēks
igavesti adv 1. mūžīgi igavesti ei ela keegi mūžīgi nedzīvo neviens; mäletan seda igavesti atcerēšos to mūžīgi 2. mūždien, vienmēr igavesti tühja taskuga tudeng students ar mūždien tukšu kabatu 3. pamatīgi, ļoti olime igavesti väsinud bijām pamatīgi noguruši
ike s {`ikke, iket, `ikkeid} 1. iejūgs alati koos nagu ikkes härjad vienmēr kopā kā vērši iejūgā 2. jūgs orjuse ike verdzības jūgs
ikka adv 1. vienmēr, pastāvīgi tal oli õigus nagu ikka viņam bija taisnība kā vienmēr 2. arvien, aizvien tee läheb ikka kitsamaks ceļš kļūst arvien šaurāks 3. tomēr kaks meest on ikka kaks meest divi vīri tomēr ir divi vīri 4. protams, zināms lähed jalgsi? jalgsi ikka iesi kājām? protams, kājām
`kahmama v {kahmata, `kahman} 1. grābt, kampt, ķert kahmasin maast kivi pagrābu no zemes akmeni; käest kinni kahmama sagrābt aiz rokas; ta kahmas alati paremad palad endale viņš vienmēr pagrāba labākos gabalus sev; kahmati kaasa esimesed kättejuhtuvad asjad paķēra līdzi pirmās pa rokai gadījušās lietas 2. (runājot) iespraust, iemest ta kahmas sekka paar sõna viņš iemeta vidū pāris vārdus
kaunistama v 1. izdaiļot, greznot majaesist kaunistasid lillepeenrad mājas priekšu grezno ziedu dobes 2. izdaiļot, dekorēt tordid kaunistati alati maitsekalt tortes vienmēr dekorēja gaumīgi; lilledega kaunistatud saal ar ziediem izgreznota zāle 3. izskaistināt kaunistamata elutõde neizskaistināta dzīves patiesība
kirja|täht s 1. burts, rakstzīme iga kirjatähte jälgiv tsensuur katram burtam sekojoša cenzūra; kirjatähtedega kirjutama rakstīt ar burtiem 2. priekšraksts, rakstīts vārds, burts bürokraat peab alati kirjatähest kinni birokrāts vienmēr turas pie burta 3. sar (rakstveida dokuments) papīrs, likuma burts
kohustus s {kohustuse, kohustust, kohustusi} 1. pienākums igapäevased kohustused ikdienas pienākumi; juhataja kohustused vadītāja pienākumi; ta tundis kohustust sõpra aidata viņš juta pienākumu palīdzēt draugam 2. saistība ta täitis alati endale võetud kohustused viņš vienmēr pildīja uzņemtās saistības 3. saistības raksts ta pidi alla kirjutama kohustusele viņam bija jāparaksta saistības raksts
konkreetne adj {konkreetse, konkreetset, konkreetseid} konkrēts alati tuleb arvestada konkreetset olukorda vienmēr jāņem vērā konkrētā situācija; konkreetne nõuanne konkrēts padoms
välja kutsuma 1. izsaukt ārā kutsusin ta toast välja izsaucu viņu ārā no istabas; õpilane kutsuti tunnist välja skolnieku izsauca ārā no stundas 2. izsaukt, uzaicināt helistasin ja kutsusin kiirabi välja piezvanīju un izsaucu ātro palīdzību; teda tahetakse tunnistajana välja kutsuda viņu grib izsaukt kā liecinieku 3. izaicināt rüütel kutsus vastase välja võitluseks bruņinieks izaicināja pretinieku uz cīņu 4. izsaukt, izraisīt uuendused on alati kutsunud välja ka vastuseisu jauninājumi vienmēr ir izsaukuši arī pretestību 5. (par sakariem) izsaukt radist seadis raadio üles ja hakkas keskust välja kutsuma radists uzstādīja radio un sāka izsaukt centru
`kõlkuma v {`kõlkuda, kõlgun} 1. šūpoties ukse kohal kõlkus latern virs durvīm šūpojās laterna 2. svārstīties vee hind kõigub Eestis kordades ūdens cena Igaunijā svārstās vairākas reizes 3. sar mētāties, maisīties mis sa siin kõlgud, hakka juba astuma! ko tu te mētājies, sāc jau iet!; kui teda ei ole vaja, kõlgub ta sul alati jalus kad viņš nav vajadzīgs, viņš vienmēr maisās tev pa kājām
kõrval a adv 1. blakus tal peab alati olema nõuandja kõrval viņam blakus vienmēr jābūt padomdevējam 2. atstatu, malā hooned on maanteest mõnisada meetrit kõrval ēkas ir dažus simtus metru atstatu no šosejas; ta seisis ühiskondlikust elust kõrval viņš stāvēja malā no sabiedriskās dzīves
koos käima 1. staigāt kopā tüdrukud käisid alati mitmekesi koos meitenes vienmēr staigāja pa vairākām kopā 2. nākt kopā, pulcēties kultuurimajas käib koos palju inimesi kultūras namā sanāk daudz cilvēku; näitering käib koos kaks korda kuus dramaturģijas pulciņš pulcējās divreiz nedēļā
lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks
libedalt adv gludi alati ei lähe kõik libedalt ne vienmēr viss iet gludi
`lips a s {lipsu, `lipsu, `lipse} 1. kaklasaite ta kannab alati lipsu viņš vienmēr valkā kaklasaiti 2. sar lente, pušķis ilusad lipsudega kingad skaistas kurpes ar pušķiem lips on läbi dziesmiņa nodziedāta; lipsul käima iet meitās; lipsu lööma flirtēt
`lips b s {lipsu, `lipsu, `lipse} 1. tievgalis 2. pavadiņa lips peab alati õngenöörist peenem olema pavadiņai vienmēr jābūt tievākai par makšķeres auklu 3. (plāna) šķēlīte õunad lõigati lipsudeks ābolus sagrieza šķēlītēs
`lonkima v {`lonkida, longin} klaiņot, klīst, vilkties lonkisime linna peal klīdām pa pilsētu; ta longib alati viimasena viņš vienmēr velkas pēdējais
`lõõskama v {lõõsata, `lõõskan} 1. liesmot, kvēlot, zvērot tuli lõõskab uguns liesmo; silmad lõõskavad raevust acis niknumā zvēro 2. pūst, gaudot, svilpot siin lagendikul lõõskavad alati tuuled te klajumā vienmēr gaudo vēji 3. gulēt, sust ta lõõskas lõunani viņš suta līdz pusdienai
miilits s {miilitsa, miilitsat, miilitsaid} 1. milicija miilitsajaoskond milicijas iecirknis sellest tuleks miilitsasse teatada par to vajadzētu ziņot milicijai 2. sar milicis miilitsad patrullisid tänaval ikka kahekaupa miliči vienmēr patrulēja ielās pa diviem
mis|pärast adv kādēļ, kāpēc mispärast sa ei tulnud? kādēļ tu neatnāci?; nüüd on selge, mispärast sa alati hilined tagad ir skaidrs, kāpēc tu vienmēr kavē
paeluma v 1. pievilkt, piesaistīt meri on mind alati paelunud mani vienmēr ir pievilkusi jūra; kogu maailma huvi paeluvad sündmused notikumi, kas piesaista visas pasaules uzmanību 2. sasiet, savīt paelu siduma sasiet saites; ta paelus käed mehe kaela ümber viņa apvija rokas ap vīrieša kaklu
pelg`lik adj {pelgliku, pelg`likku, pelg`likke} 1. bailīgs pelglik loom bailīgs dzīvnieks 2. kautrīgs võõraste inimeste ees oli ta alati pisut pelglik svešinieku priekšā viņš vienmēr bija nedaudz kautrīgs
puhuma v 1. pūst laps puhus seebimulle bērns pūta ziepju burbuļus; tuul puhub edelast vējš pūš no dienvidrietumiem; juttu puhuma sarunāties 2. pūst, spēlēt ta puhub flööti viņš pūš flautu 3. uzpūst, pārspīlēt ta puhub raskused alati suureks viņš vienmēr pārspīlē grūtības 4. sar melst, melot puhub ta või räägib tõtt? viņš melš vai runā taisnību?
`puss a s {pussi, `pussi, `pusse} duncis pussi teritama asināt dunci; ta kannab alati vööl pussi viņš vienmēr pie jostas nēsā dunci
sisse pääsema iekļūt, tikt iekšā mul on võti kaasas, pääsen alati majja sisse man ir līdzi atslēga, es vienmēr tieku iekšā mājā; ta pääses tehnikumi sisse viņš iestājās tehnikumā
rõhutama v 1. uzsvērt, izcelt vöö rõhutab taljet josta izceļ vidukli 2. val uzsvērt, akcentēt ta rõhutab alati oma nime teist silpi viņš vienmēr uzsver sava vārda otro zilbi
`saam a s {saama, `saama, `saamu} 1. guvums, labums kerge saam viegls guvums 2. iegūšana, dabūšana lüpsi ajal kassid olid alati saamal slaukšanas laikā kaķi vienmēr bija klāt
seda|kaudu adv pa to, caur to tee oli alati lahti, sest sedakaudu vedasid ümberkaudsed talumehed küttepuid ja heina ceļš vienmēr bija vaļā, jo apkārtējie zemnieki pa to veda malku un sienu
selts`kond s {seltskonna, selts`konda, selts`kondi} sabiedrība, kompānija meesseltskond vīriešu kompānija lõbus seltskond jautra kompānija; kõrgem seltskond augstākā sabiedrība; naiste seltskonnas muutus ta alati kohmetuks sieviešu sabiedrībā viņš vienmēr mulsa
siit|peale adv 1. no šī brīža, turpmāk luban, et siitpeale kuulan alati su sõna apsolu, ka turpmāk tev vienmēr klausīšu 2. no šejienes, no šīs vietas siitpeale maastik elavnes no šīs vietas ainava atdzīvojās
taguma v 1. sist, dauzīt kalamees tagus jäässe augu zvejnieks izsita ledū caurumu; ta tagus vastu ust viņš dauzīja pa durvīm; teda taoti koolis ühtelugu skolā viņu vienmēr sita 2. kalt, kaldināt sepikojas taoti rauda smēdē kala dzelzi; taotud vikat kalta izkapts; ta taob salme viņš kaļ rīmes 3. sist, dzenāt ta taob takti viņš sit takti; nad hakkasid kaarte taguma viņi sāka sist kārtis; poisid tagusid vutti zēni dzenāja bumbu 4. sisties, dauzīties süda taob sirds dauzās 5. zvanīt, skandināt kellamees taob kella zvaniķis zvana zvanu
ära tegema 1. izdarīt, paveikt, izpildīt ta on alati valmis ära tegema musta töö viņš vienmēr ir gatavs paveikt melno darbu; mul on kõik eksamid ära tehtud man ir nokārtoti visi eksāmeni 2. saklāt tegin voodi ära saklāju gultu 3. noburt pahad naabrid on lehma ära teinud ļaunie kaimiņi ir nobūruši govi 4. sar pieveikt, uzvarēt, pārspēt meie meeskond tegi soomlastele ära mūsu komanda pieveica somus
tema|taoline adj līdzīgs viņam, tāds kā viņš temataolisel tähtsal mehel on alati palju tegemist tādam svarīgam vīram kā viņš vienmēr ir daudz darīšanu
tere|tulnud p {indekl.} gaidīts, vēlams külalised on meie majas alati teretulnud mūsu mājās ciemiņi vienmēr ir gaidīti
toetuma v 1. balstīties toetu minu vastu atbalsties pret mani; rõdu toetub sammastele balkons balstās uz kolonnām; üksnes oletustele toetuma balstīties tikai uz pieņēmumiem 2. paļauties sõpradele võib alati toetuda uz draugiem vienmēr var paļauties
täpne adj {täpse, täpset, täpseid} precīzs täpne kell precīzs pulkstenis; täpne kasutusjuhend precīza lietošanas pamācība; täpne lask precīzs šāviens; ta on alati täpne viņš vienmēr ir precīzs
vaimukas adj {vaimuka, vaimukat, vaimukaid} 1. asprātīgs ta püüab alati väga vaimukas olla viņš vienmēr cenšas būt ļoti asprātīgs 2. atjautīgs
võõras b adj {`võõra, võõrast, `võõraid} svešs võhivõõras pilnīgi svešs; eluvõõras atsvešināts no dzīves ümberringi kostis võõraid keeli apkārt skanēja svešas valodas; võõras inimene svešs cilvēks; talutöö ei olnud talle päris võõras lauku darbi viņam nebija pavisam sveši; linnalapsele näis mets alati võõras pilsētas bērnam mežs vienmēr šķita svešs; ta käitumisse oli ilmunud võõraid jooni viņa uzvedībā bija parādījušās svešas iezīmes; ära topi oma nina võõrastesse asjadesse! nebāz savu degunu svešās lietās!; pole ilus võõraid kirju lugeda nav skaisti lasīt svešas vēstules
vääriti|mõistmine s {-mõistmise, -mõistmist, -mõistmisi} nepareiza uztvere, pārpratums vääritimõistmise oht on erinevate kultuuride kokkupuutel alati olemas dažādu kultūru saskarē vienmēr pastāv nepareizas uztveres draudi
ära|ütlemine s 1. atteikums äraütlemist põhjendati rahapuudusega atteikumu pamatoja ar naudas trūkumu; põhjusi äraütlemiseks leiab alati iemeslus atteikumam var atrast vienmēr 2. atteikšana, atteikšanās troonist äraütlemine atteikšanās no troņa

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur