[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aastake[ne] s {aastakese, aastakest, aastakesi} sar gadiņš ∙ veel paar aastakest, siis on pensioniaeg käes vēl daži gadiņi, tad būs pensija klāt

aastane adj {aastase, aastast, aastasi} 1. gadu vecs ∙ veel seitsmekümne viie aastasena käis ta tööl vēl septiņdesmit piecu gadu vecumā viņš gāja darbā 2. gadu ilgs ∙ aastased kursused gadu ilgi kursi 3. -gadīgs ◦ kaheksaaastane astoņgadīgs; kolmeaastane trīsgadīgs

ahju|soe b adj tikko cepts, vēl silts ∙ ahjusoe sai tikko cepta baltmaize

alg|kool s sākumskola ∙ poeg käib alles algkoolis dēls vēl iet sākumskolā

alles adv 1. saglabājies, palicis pāri ∙ kontrollige, kas kõik asjad on alles pārbaudiet, vai visas lietas ir saglabājušās; kogu raha on alles visa nauda ir palikusi; ainult paar maja jäi külas alles ciemā palika pāri tikai pāris māju 2. nupat ∙ tulin alles töölt nupat pārnācu no darba 3. tikai ∙ alles homme tikai rītdien; alles nüüd ma märkan tikai tagad es pamanu 4. vēl ∙ poiss on alles väike zēns vēl ir mazs; töö oli alles pooleli darbs vēl bija pusratā 5. nu gan ∙ oled sina alles rumal tu nu gan esi dumjš; on alles elu ir nu gan dzīve

ammugi adv 1. jau sen ∙ seda ma arvasin ammugi es jau sen tā domāju 2. vēl jo vairāk ∙ kui ema ei tea, siis ei tea isa ammugi ja māte nezina, tad tēvs nezina vēl jo vairāk; kinos käia ta ei armasta, ammugi veel nüüd, südasuvel viņš nemīl apmeklēt kino, vēl jo vairāk tagad, vasaras vidū

välja arenema attīstīties, izveidoties ∙ rasketööstus on veel välja arenemata smagā rūpniecība vēl nav izveidojusies; taimel arenes välja tugev peajuur augam izveidojās spēcīga galvenā sakne

`arm b s {armu, `armu, `arme} 1. žēlastība ∙ ülemuste armust teda tööl peetakse ar priekšnieku žēlastību viņš tiek turēts darbā; kaua sa teiste armule loodad cik ilgi tu cerēsi uz citu žēlastību 2. apžēlošana ∙ surmamõistetu palus armu uz nāvi notiesātais lūdza apžēlošanu 3. sar apžēliņ ∙ taevane arm, kui kaua see veel kestab! apžēliņ, cik tas vēl ilgs! ∆  armu heitma apžēloties

arukus s {arukuse, arukust, arukusi} prātīgums, saprātīgums, saprātība ∙ teadmised ei tähenda alati veel arukust zināšanas vēl nenozīmē saprātību

braavo intj bravo ∙ braavo, te jõuate veel kaugele! bravo, jūs vēl tālu tiksiet!

dis`kett s {disketi, dis`ketti, dis`kette} diskete ∙ alles see oli, kui tekste salvestati diskettidele vēl nesen tekstus glabāja disketēs

eba|tõenäoline adj maz iespējams, maz ticams ∙ on ebatõenäoline, et ta nii hilja veel meile tuleb maz ticams, ka viņš tik vēlu vēl pie mums atnāks

eemale adv (virziens) prom, nost, tālāk ∙ mine eemale paej nost; rong kannab mind eemale kodulinnast vilciens ved mani prom no dzimtās pilsētas; ta valis istekoha orkestrist võimalikult eemale viņš izvēlējās sēdvietu iespējami tālu no orķestra

eest b pop 1. no priekšas, no ∙ vanaema võttis käe silmade eest vecmāmiņa noņēma roku no acīm; ta tõmbas kardinad akna eest kõrvale viņš atvilka aizkarus no loga 2. no ∙ ta põgenes tagaajajate eest viņš bēga no vajātājiem; hoia end tema eest sargies no viņa 3. vietā, par ∙ ema vastab lapse eest māte atbild bērna vietā; ta sõi ja jõi kolme eest viņš ēda un dzēra par trim 4. pirms ∙ paari aasta eest polnud veel seda maja pirms pāris gadiem šīs mājas vēl nebija 5. par ∙ ta tegi seda väikese tasu eest viņš izdarīja to par nelielu atlīdzību; kirjanik sai raamatu eest honorari rakstnieks saņēma honorāru par grāmatu

egas adv taču ne, ne jau ∙ teised tegid, egas meie citi darīja, ne jau mēs; egas veel hilja pole vēl taču nav par vēlu

eksimus s {eksimuse, eksimust, eksimusi} 1. kļūda, kļūdīšanās ∙ oluline, tõsine eksimus būtiska, nopietna kļūda; uurimuses on veel muidki eksimusi pētījumā ir vēl arī citas kļūdas 2. pārkāpums, nodarījums ∙ liiklejat ei pea iga eksimuse eest karistama satiksmes dalībnieku nevajag sodīt par katru pārkāpumu

elu|vaim s 1. dzīvība, dzīvības pazīme ∙ tal on veel eluvaim sees viņā vēl ir dzīvība iekšā 2. dzīvesspars ∙ eluvaimult kahekümnene divdesmitgadnieks pēc dzīvesspara

era|riided s pl privātas drēbes ∙ ma veel ikka käin erariides es vēl joprojām staigāju privātās drēbēs

haljas adj {`halja, haljast, `haljaid} 1. zaļš ∙ haljas rohi zaļa zāle; sa oled veel liiga noor ja haljas tu vēl esi pārāk jauns un zaļš 2. spīdīgs, nenosūbējis ∙ haljas plekk spīdīgs skārds 3. sar skaidrs ∙ haljas allikavesi skaidrs avota ūdens

hingitsema v 1. vilkt dzīvību, nīkuļot ∙ ta ei ela ega sure, ainult hingitseb viņš ne dzīvo, ne mirst, tikai velk dzīvību; rohi hingitseb puude all zāle zem kokiem nīkuļo 2. gruzdēt ∙ lõke hingitses veel põleda ugunskurs vēl gruzdēja

hoogustama v 1. pasteidzināt, paātrināt ∙ mees hoogustab sammu vīrs pieliek soli 2. pastiprināt, padarīt intensīvāku ∙ majanduskriis hoogustas väljarännet veelgi ekonomiskā krīze vēl vairāk pastiprināja izceļošanu

hulgast a adv no skaita, no kopuma ∙ kui Jaan hulgast maha arvata, siis jääb järele veel kaheksa meest neskaitot Jānu, paliek vēl astoņi vīri

`jant s {jandi, `janti, `jante} 1. ņemšanās, pūles ∙ palju janti oli puidu väljaveoga liela ņemšanās bija ar koku izvešanu 2. joks, kumēdiņi, farss ∙ niisugust janti pole enne nähtud tādi kumēdiņi nav vēl redzēti 3. (joku luga) farss, bufonāde, balagāns ∙ mängiti kerget janti spēlēja vieglu farsu

joogi|koht s 1. dzeršanas vieta, padzeršanās vieta ∙ metsloomade rajad suunduvad joogikohtade juurde meža dzīvnieku takas ved pie padzeršanās vietām 2. dzertuve

läbi jooksma 1. izskriet cauri ∙ jooksin küla vahelt kiiresti läbi ātri izskrēju cauri ciemam 2. (ātri, uz īsu brīdi) ieskriet, apskriet ∙ enne ärasõitu jooksin veel sõbranna poolt läbi pirms aizbraukšanas ieskrēju vēl pie draudzenes; naine jooksis ruttu kõik kauplused läbi sieva ātri apskrēja visus veikalus 3. tecēt, laist cauri ∙ katus jookseb läbi jumts tek

jultuma v kļūt nekaunīgam, kļūt bezkaunīgam ∙ näljased hundid jultuvad izbadējušies vilki kļūst nekaunīgi; ta jultub veel teisi õpetama viņam vēl pietiek nekaunības citus mācīt

`jutt a s {juti, `jutti, `jutte} 1. svītra, josla ∙ laps veab paberile jutte bērns velk uz papīra svītras; üle selja jooksis tuline jutt pār muguru pārskrēja karstums; asi on juttis viss kārtībā 2. nogrieznis, piegājiens ∙ ta magas ühe jutiga hommikuni välja viņš nogulēja vienā piegājienā līdz rītam ∆ esimese jutiga pirmajā brīdī; ühe jutiga vienā rāvienā; tulise jutiga jooksma ļoti ātri skriet

jõgi s {`jõe, jõge, jõgesid} 1. upe ∙ sügav jõgi dziļa upe; jõest üle viib sild pār upi ved tilts; jõelt tõuseb udu no upes ceļas migla 2. straume ◦ inimjõgi cilvēku straume; laavajõgi lavas straume

jõulud s pl {`jõulude, `jõule} Ziemassvētki ∙ jõule pidama svinēt Ziemassvētkus; jõuludeni on veel kaks nädalat līdz Ziemassvētkiem ir vēl divas nedēļas; häid jõule! priecīgus Ziemassvētkus!

jõustama v piešķirt likuma spēku, apstiprināt, sankcionēt ∙ seadust ei ole veel jõustatud likums vēl nav apstiprināts

`järg b s {järje, `järge, `järgi} 1. (secībā) kārta ∙ nüüd on järg minu käes tagad ir mana kārta; laps ajab lugedes näpuga järge bērns lasot velk ar pirkstu līdzi; ei mäleta kuhu järg jäi neatceros, kur mēs palikām 2. turpinājums ∙ romaani järg romāna turpinājums 3. krājums, rezerve ∙ jahude järg on lõppenud miltu krājums ir beidzies 4. stāvoklis ∙ varanduslik järg mantiskais stāvoklis; heal järjel olema būt pārtikušam

järsku adv 1. pēkšņi, strauji ∙ ilm läks järsku pilve laiks pēkšņi apmācās; ta lõi akna järsku kinni viņš strauji aizcirta logu 2. varbūt ∙ järsku saaks seda veel kuidagi parandada? varbūt to vēl varētu kaut kā salabot?

`jätkama v {jätkata, `jätkan} 1. turpināt ∙ ravi tuleb veel kaua jätkata ārstēšana jāturpina vēl ilgi 2. pagarināt ∙ kleiti jätkama pagarināt kleitu 3. (potēt) kopulēt

jätkuma v 1. pietikt ∙ auto ostmiseks veel raha ei jätku mašīnas pirkšanai vēl nepietiek naudas 2. turpināties ∙ võitlus jätkub cīņa turpinās

järele jääma 1. palikt pāri, saglabāties ∙ pisut raha jäi veel järele mazliet naudas palika vēl pāri; isast on järele jäänud häid tööriistu no tēva palikuši labi darbarīki 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi järele lietus pārgāja 3. atpalikt ∙ kell jääb päevas 10 minutit järele pulkstenis atpaliek par 10 minūtēm dienā

taha jääma atpalikt ∙ mu kell jääb taha mans pulkstenis atpaliek; jõu poolest jääb noorem vend veel vanemast taha spēka ziņā jaunākais brālis vēl atpaliek no vecākā

kae b intj dial rau, vei, skat

üle kallama 1. pārliet ∙ praad kallati kastmega üle cepeti pārlēja ar mērci; ta kallas end pärast pesemist veel külma veega üle viņš pēc mazgāšanās vēl aplaistījās ar aukstu ūdeni 2. pārbērt, pārkaisīt

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

kangas s {`kanga, kangast, `kangaid} audums ∙ õhuke kangas plāns audums; kangas on alles telgedel audums vēl ir stellēs

kasutus|kõlblik adj lietošanai derīgs ∙ ravim on veel kasutuskõlblik medikaments vēl ir derīgs lietošanai

katki adv 1. pušu ∙ lehm tõmbas keti katki govs pārrāva pušu ķēdi; ta murdis kukkudes käeluu katki viņš krītot pārlauza rokas kaulu 2. saplīsis ∙ pudel läks kukkudes katki pudele nokrītot saplīsa; laps tegi kogemata mänguasja katki bērns netīšām saplēsa rotaļlietu 3. pusratā, pārtrauktā stāvoklī ∙ poiss jättis õppimise katki zēns pameta mācības pusratā; streikijad jätsid töö katki streikotāji pārtrauca darbu 4. slikti, nekārtībā ∙ kõik on korras, katki pole veel midagi viss ir kārtībā, nekas vēl nav slikti; kui juba tema nii räägib, siis peab midagi katki olema ja jau viņš tā runā, kaut kas nav kārtībā

katsetama v izmēģināt ∙ moekunstnik katsetas mitmesuguseid värvikombinatsioone modes mākslinieks izmēģināja dažādas krāsu kombinācijas; uut lennukit pole veel katsetatud jaunā lidmašīna vēl nav izmēģināta; laboris katsetatakse rottidega laboratorijā tiek veikti izmēģinājumi ar žurkām

läbi katsuma iztaustīt, pārbaudīt ∙ kõik taskud hoolikalt läbi katsuma rūpīgi iztaustīt visas kabatas; ta peab ise veel kõik läbi katsuma viņam viss vēl jāpārbauda uz savas ādas

kaugel adv tālu ∙ nad elavad linnast kaugel viņi dzīvo tālu no pilsētas; kaugel mägede ja merede taga tālu aiz kalniem un jūrām; kevad on veel kaugel pavasaris vēl ir tālu; laps polnud nutust kaugel bērns nebija tālu no raudām

läbi keema izvārīties ∙ liha ei ole veel korralikult läbi keenud gaļa vēl nav kārtīgi izvārījusies

kenasti adv 1. glīti, skaisti ∙ lapsed olid kenasti riides bērni bija glīti saģērbti 2. jauki ∙ päike paistis kenasti saule jauki spīdēja; tema käes läheb kõik kenasti korda viņam viss labi izdodas; ta sõidutas mu kenasti ukse ette viņš mani kārtīgi atvizināja līdz durvīm 3. krietni, daudz ∙ õlu hakkas kenasti pähe alus krietni sakāpa galvā; selliste juttude uskujaid leidub veel üsna kenasti tādu, kas tic šādiem stāstiem, vēl ir visai daudz; teenin praegu kenasti pašlaik es pelnu labi

`kiiluma a v {`kiiluda, kiilun} 1. ieķīlēt ∙ kiilusin kirve varre otsa ieķīlēju cirvi kāta galā 2. ieķīlēties, iespraukties kā ķīlim ∙ meil õnnestus kiiluda vaenlase kaitsesse mums izdevās kā ķīlim iespraukties ienaidnieka aizsardzībā 3. iespiest, iedabūt ∙ laud on kiilutud voodi ja kapi vahele galds ir iespiests starp gultu un skapi; väiksesse ruumi on kiilutud üle mitmekümne inimese mazajā telpā ir saspiesti vairāki desmiti cilvēku; kiilusin kohvrisse veel paar asjakest iedabūju koferī vēl dažas lietiņas

kiire c adj {`kiire, kiiret, `kiireid} 1. ātrs ∙ kiire sõit ātrs brauciens; ravimi kiire mõju ātra medikamenta iedarbība; lapsel on kiired jalad bērnam ir ātras kājas 2. steidzams ∙ tehas sai kiire tellimuse rūpnīca saņēma steidzamu pasūtījumu; enne ärasõitu pean veel paar kiiret asja korraldama pirms aizbraukšanas man vēl jānoorganizē pāris steidzamas lietas

kinnitus s {kinnituse, kinnitust, kinnitusi} 1. stiprinājums ∙ detailide kinnitus detaļu stiprinājums; tuleb kontrollida aparaadi kinnitust jāpārbauda aparāta stiprinājums 2. apstiprinājums ∙ ta otsis oma kahtlustele kinnitust viņš meklēja apstiprinājumu savām aizdomām; tema oletused ei leidnud kinnitust viņa pieņēmumi neguva apstiprinājumu; seaduseelnõul puudub veel parlamendi kinnitus likumprojektam vēl nav parlamenta apstiprinājuma 3. apgalvojums ∙ mehe enda kinnituse järgi olevat ta täiesti terve pēc vīrieša paša apgalvojuma, viņš esot pilnīgi vesels

kirja|oskamatu a s analfabēts ∙ arengumaades on veel palju kirjaoskamatuid attīstības valstīs analfabētu vēl ir daudz

kitsas adj {`kitsa, kitsast, `kitsaid} 1. šaurs ∙ pööningule viib kitsas trepp uz bēniņiem ved šauras trepes; mu korter on suurele perele võrdlemisi kitsas mans dzīvoklis lielai ģimenei ir visai šaurs; kitsas teema šaura tēma; kitsas perekondlikus ringis šaurā ģimenes lokā 2. trūcīgs ∙ majanduslikult kitsad olud ekonomiski trūcīgi apstākļi 3. šauri ∙ bussis oli kitsas autobusā bija šauri

`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns ∙ koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! ∆ kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete

kohane adj {kohase, kohast, kohaseid} 1. piemērots, atbilstošs ∙ ta otsib kohast ettekäänet viņš meklē piemērotu iemeslu; see ei ole minu maitse kohane tas nav atbilstošs manai gaumei 2. vietā ∙ siinkohal on kohane peatuda veel ühel asjaolul šeit būtu vietā pakavēties pie vēl kāda apstākļa

kohati adv 1. vietām, vietumis ∙ käsikiri vajab veel kohati ümbertöötamist manuskriptu vietām vēl vajag pārstrādāt; tee oli kohati porine vietumis ceļš bija dubļains 2. reizēm, brīžiem ∙ etendus oli kohati igav izrāde brīžiem bija garlaicīga

kohmakas adj {kohmaka, kohmakat, kohmakaid} 1. neveikls ∙ paksud riided tegid mehe veelgi kohmakamaks biezais apģērbs padarīja vīru vēl neveiklāku; suur ja kohmakas traktor liels un neveikls traktors; kohmakad lohutussõnad neveikli mierinājuma vārdi 2. lempīgs ∙ kohmakas koerakutsikas lempīgs kucēns

kohmitsema v knibināties, ņemties, rosīties ∙ auto kallal kohmitsema knibināties ap automašīnu; teised heitsid magama, tema jäi veel üles kohmitsema citi devās gulēt, viņš vēl palika rosīdamies augšā

maha koksama sar nobliezt, nošaut ∙ nad koksavad su veel maha! viņi tevi vēl nobliezīs!

kombel adv 1. veidā ∙ lähen kas rongiga või muul kombel došos ar vilcienu vai citā veidā; sel kombel ei olnud temaga veel keegi rääkinud šādā veidā ar viņu vēl neviens nebija runājis 2. kā ∙ hullasin poisikese kombel dauzījos kā puišelis; ta hiilis varga kombel majja viņš ielavījās mājā kā zaglis

`koor a s {koore, `koort, `koori} 1. miza ∙ arbuusi koor arbūza miza; paksu koorega õunad āboli ar biezu mizu 2. garoza ∙ Maa kattus tahke koorega Zeme pārklājās ar cietu garozu; aju suurte poolkerade koor smadzeņu lielo pusložu garoza 3. čaula ∙ väline koor on sageli petlik ārējā čaula bieži ir mānīga 4. čaumala ∙ muna on tugeva koorega ola ir ar stipru čaumalu; noortel pähklitel on veel koor pehme jauniem riekstiem čaumala vēl ir mīksta

kriipsuke[ne] s {kriipsukese, kriipsukest, kriipsukesi} 1. svītriņa ∙ laps veab liivale kriipsukesi bērns velk smiltīs svītriņas 2. sar drusciņa, kripatiņa ∙ jäin kriipsukese hiljaks drusciņ nokavēju

kriipsutama v 1. vilkt svītras, svītrot ∙ lapsed kriipsutavad mängides kepiga liivale bērni rotaļājoties ar spieķi velk svītras smiltīs 2. kricelēt ∙ ta kriipsutas hajameelselt midagi paberile viņš izklaidīgi kaut ko kricelēja uz papīra

alla kriipsutama pasvītrot ∙ tähtsamad kohad on artiklis alla kriipsutatud svarīgākās vietas rakstā ir pasvītrotas; lõpuks tahaksin alla kriipsutada veel üht asjaolu nobeigumā vēlētos uzsvērt vēl vienu apstākli

kuhu adv (virziens) kur, kurp, uz kurieni ∙ kuhu ta raamatu pani? kur viņš nolika grāmatu?; kuhu see tee viib? kurp ved šis ceļš?; ma ei näinud, kuhu ta läks es neredzēju, uz kurieni viņš aizgāja; lähen siit ükskõik kuhu no šejienes iešu vienalga uz kurieni; kuhu see kõlbab! kur tas der!

kui a adv cik ∙ kui vana sa oled? cik vecs tu esi?; kas sa tead, kui mitu kilomeetrit meil veel minna on? vai tu zini, cik kilometru mums vēl jāiet?; kui ilus maja! cik skaista māja!; kui kahju! cik žēl!; ma ei oska öelda, kui suur on tekitatud kahju es nevaru pateikt, cik lieli ir nodarītie zaudējumi; olgu vastane kui tahes tugev, ma tulen temaga toime lai cik stiprs būtu pretinieks, es tikšu ar viņu galā

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kuid adv taču, tomēr, bet ∙ ilm oli soe, kuid tuuline laiks bija silts, taču vējains; proovisin uinuda, kuid uni ei tulnud mēģināju aizmigt, taču miegs nenāca; raamat oli huvitav, kuid minule siiski ei meeldinud grāmata bija interesanta, tomēr man nepatika; sina usud veel tema sõnu, kuid mina ei usu juba ammugi enam tu vēl tici viņa vārdiem, bet es jau sen vairs neticu

kuigi b knj lai gan ∙ mees sõi, kuigi tal isu ei olnud vīrs ēda, lai gan viņam nebija apetītes; kuigi oli käes september, oli väljas veel siiski suviselt soe lai gan bija septembris, ārā vēl bija vasarīgi silts; ta tuli, kuigi hilinemisega viņš ieradās, lai gan ar nokavēšanos

kuivati s {kuivati, kuivatit, kuivateid} kalte ∙ vili veetakse kuivatisse labību ved uz kalti; spetsiaalne puitmaterjali kuivati speciāla kokmateriālu kalte

kujunema v veidoties ∙ pilved kujunevad veeaurust mākoņi veidojas no ūdens tvaikiem; noortes Aafrika riikides on tööstus alles kujunemas jaunajās Āfrikas valstīs rūpniecība vēl tikai veidojas; konkurents kujunes äärmiselt tihedaks veidojās ļoti cieša konkurence; ootame ära, milliseks olukord kujuneb pagaidīsim, kāda situācija izveidosies

kulgev p 1. tāds, kas iet ∙ maa all kulgev raudtee dzelzceļš, kas iet zem zemes 2. tāds, kas ved ∙ mööda jääd kulgev liiklustee satiksmes ceļš, kas ved pa ledu 3. ar gaitu, ar norisi ∙ tormiliselt kulgev üritus pasākums ar vētrainu gaitu

kummati adv vēl jo vairāk

kummatigi adv 1. tomēr ∙ epideemiale suudeti kummatigi piir panna epidēmiju tomēr spēja ierobežot 2. vēl jo vairāk ∙ sinna ei läheks ma isegi päeval, kummatigi öösel turp es nedotos pat dienā, vēl jo vairāk naktī 3. turklāt

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

kuramus s {kuramuse, kuramust, kuramusi} sar vells, velns ∙ ma talle, kuramusele, veel näitan es viņam, vellam, vēl parādīšu

järele kuulama izklaušināt, noskaidrot ∙ kuulasin järele, kus ta töötab izklaušināju, kur viņš strādā; seda asja peab veel täpsemalt järele kuulama tas vēl jānoskaidro precīzāk

`kuum a s {kuuma, `kuuma, `kuumi} karstums ◦ kuumalaine karstuma vilnis ∙ saunas kuuma käes läks selg paremaks pirts karstumā mugurai kļuva labāk; suvised kuumad on veel ees vasaras karstums vēl ir priekšā ∆ ei ole kuuma ega külma nav ne silts, ne auksts

kõbus adj {kõbusa, kõbusat, kõbusaid} 1. mundrs, možs ∙ ta on oma aastate kohta küllalt kõbus viņš ir visai mundrs saviem gadiem 2. labi saglabājies ∙ paat on veel üsna kõbus laiva vēl ir visai labi saglabājusies

põhja kõrbema 1. piedegt ∙ pann kõrbes põhja panna piedega 2. sadegt, izgāzties ∙ nad kõrbesid oma äriga põhja ja jäid võlgadesse viņu bizness izgāzās un viņi vēl palika parādos; põhja kõrbenud poliitik izgāzies politiķis

kõrvalt a adv 1. no malas ∙ kõrvalt on hea teisi õpetada no malas ir viegli citus mācīt; ta aatab kõrvalt pealt, kui teised palli mängivad viņš no malas noskatās, kā citi spēlē bumbu 2. blakus ∙ saab palga ja teenib ka veel kõrvalt viņš saņem algu un vēl arī piepelnās

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

kätte a adv 1. (virziens) rokā ∙ kurjategija saadi kätte noziedznieku dabūja rokā; koer tiris kõik ära, mis kätte sai suns aizvilka projām visu, ko vien sadabūja; hobune ei andnud end karjamaal kätte zirgs ganībās nedevās rokā; töömeestele jagati ülesanded kätte strādniekiem tika doti uzdevumi; kiri ei läinud kätte vēstule nenonāca galā; ta sai mind veel kodust kätte viņš dabūja mani rokā vēl mājās; meister näitas töövõtted kätte meistars ierādīja darba uzdevumus; jäljed juhatasid kätte põgeniku peidupaiga pēdas aizveda uz bēgļa slēpni; töövõtted tuleb kätte õppida darba paņēmieni jāapgūst; sa võta kätte ja käi linnas ära tu saņemies un dodies uz pilsētu 2. (virziens) klāt ∙ on jõudnud kätte aeg tõde teatavaks teha ir pienācis laiks atklāt patiesību; vanadus kipub kätte nāk vecums

küljes a adv klāt ∙ kaubal on etiketid küljes precei piestiprinātas etiķetes; mehel on veel vanad harjumused küljes vīram vēl ir palikuši vecie ieradumi; nagu takjas küljes pielipis kā dadzis

küljes b pop pie ∙ põõsa küljes on veel mõned lehed pie krūma vēl ir dažas lapas; kontide küljes oli veel veidi liha pie kauliem vēl bija nedaudz gaļas; puudusi märgatakse ikka teiste küljes trūkumus aizvien pamana citos; kodu oli tal väga südame küljes mājas viņam ļoti bija pie sirds; auto auto küljes kinni automašīna pie automašīnas

külmuma v 1. sasalt ∙ vesi külmub jääks ūdens sasalst ledū; maa on veel külmumata zeme vēl nav sasalusi 2. nosalt ∙ kalurid tulid merelt tagasi, külmunud ja kanged zvejnieki atgriezās no jūras nosaluši un stīvi; sel talvel külmus suurem osa viljapuudest šoziem nosala lielākā daļa augļu koku 3. aizsalt ∙ meri külmus tänavu varakult jūra šogad aizsala agri 4. iesalt ∙ laev külmus jäässe kuģis iesala ledū

läbi küpsema izcepties ∙ liha ei ole veel läbi küpsenud gaļa vēl nav izcepusies

ladu s {`lao, ladu, ladusid} 1. noliktava ◦ tolliladu muitas noliktava; hulgiladu vairumtirdzniecības noliktava ∙ ta töötab laos pakkijana viņš strādā noliktavā par iesaiņotāju; kaupu veetakse tehastest lattu preces no rūpnīcas ved uz noliktavu 2. novec (tipogrāfijā) burtu salikums ∙ trükivorm koostatakse laost ja klišeedest drukas formu sastāda no burtu salikuma un klišejām; laost tehti tõmmis no burtu salikuma uztaisīja novilkumu

lahti adv vaļā ∙ uks on lahti durvis ir vaļā; meri on veel lahti jūra vēl ir vaļā; mõned poed on ka pühapäeviti lahti daži veikali ir vaļā arī svētdienās; lõpuks saime võlgadest lahti beidzot tikām vaļā no parādiem; haige tegi silmad lahti slimnieks atvēra acis; võta jalad lahti noauj kājas; tal on kõht lahti viņam ir caureja; mis lahti? kas noticis?

lapse|king s 1. bērnu kurpe 2. pašā sākumā, pavisam neattīstīts ∙ tööstusharu on veel lapsekingades rūpniecības nozare vēl ir pavisam neattīstīta

lapse|ohtu adj {indekl.} jauniņš, vēl gluži bērns ∙ lapseohtu sõdur jauniņš kareivis

üle laskma 1. (pāri) pārlaist, pāriet ∙ riiulid on tolmused, lase lapiga üle plaukti ir putekļaini, pārlaid ar lupatu; rehevars tuleks veel liiva­paberiga üle lasta grābekļa kātam vajadzētu vēl pārlaist ar smilšpapīru 2. nokavēt ∙ võla maksis ta kokkulepitud ajal, ühtki päeva ei lasknud üle parādu viņš samaksāja norunātajā laikā, nevienu dienu nenokavēja 3. braukt pāri, laist pāri ∙ ta laskis autoga kividest ja kändudest üle viņš laida ar automašīnu pāri akmeņiem un celmiem

liiati adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt ∙ üksi ma ei lähe, liiati veel öösel viens es neiešu, jo vairāk naktī

liiatigi adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt

lisama v 1. pielikt, pievienot ∙ lisa taignale veel jahu pievieno mīklai vēl miltus; sammu lisama pielikt soli 2. piebilst, piemetināt ∙ kas keegi soovib veel midagi lisada? vai kāds vēlas vēl kaut ko piebilst?

lohistama v vilkt, šļūkāt, vazāt ∙ lohistasime paadi kaldale izvilkām laivu krastā; ta lohistab jalgu järel viņš velk kājas pa zemi

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

lõpetus s {lõpetuse, lõpetust, lõpetusi} beigas, nobeigums, beigšana ∙ töö lõpetus jäi hilisele õhtule darbu pabeidza vēlā vakarā; jutu lõpetuseks tahaksin lisada veel midagi sarunas nobeigumā es gribētu piebilst vēl kaut ko

lõpp|järeldus s gala secinājums ∙ küsimust on alles vähe uuritud, lõppjäreldusi on vara teha jautājums ir vēl maz pētīts, ir par agru izdarīt gala secinājumus

läbi|mõtlemine s {-mõtlemise, -mõtlemist, -mõtlemisi} pārdomāšana ∙ see vajab veel läbimõtlemist tas vēl ir jāpārdomā

vastu lööma 1. sist pretī ∙ mind löödi ja ma lõin vastu mani sita, un es situ pretī 2. sisties pretī, plūst pretī ∙ hapukas hais lõi uksel vastu durvīs sitās pretī skābena smaka 3. sar būt pretīgam, šķebināt ∙ ma ei taha süüa, toidulõhngi lööb täna vastu es negribu ēst, šodien pat ēdiena smarža šķebina 4. sar pietikt, izturēt ∙ toiduvarud löövad vastu veel paar nädalat pārtikas krājumu pietiks vēl pāris nedēļām; mu tervis ei löö enam vastu mana veselība vairs netur