[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 29 artiklit

aja|lugu s 1. vēsture esiajalugu senvēsture; kultuuriajalugu kultūras vēsture soome-ugri rahvaste ajalugu somugru tautu vēsture; Eesti ajalugu Igaunijas vēsture 2. inf (iepriekš veikto darbību saraksts) vēsture maksete ajalugu maksājumu vēsture ajalugu tegema veidot vēsturi; sellest ajalugu vaikib par to vēsture klusē
ajama v 1. dzīt ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa
allieeruma v veidot aliansi
di`sainima v {di`sainida, disainin} veidot dizainu, dizainēt
eel|arvestama v 1. veidot budžetu 2. veidot tāmi
ehitama v 1. būvēt, celt laeva ehitama būvēt kuģi; maja ehitama celt māju; linn on ehitatud soisesse kohta pilsēta ir uzcelta purvainā vietā; tulevikuplaane ehitama būvēt nākotnes plānus 2. konstruēt, veidot laps õpib lauseid õigesti ehitama bērns mācās pareizi veidot teikumus
hambuma v 1. veidot sakodienu 2. veidot sazobi jalgratta hammasrattad ja kett hambuvad velosipēda zobrati un ķēde veido sazobi
helvestuma v sadalīties pārslās, veidot pārslas
häälestama v 1. skaņot kitarr tuleb ümber häälestada ģitāra jāpārskaņo; mandoliin on häälestamata mandolīna nav noskaņota 2. veidot noskaņu, noskaņot pessimistlikult häälestatud inimesed pesimistiski noskaņoti cilvēki; mahe valgus häälestas puhkuseks maiga gaisma noskaņoja uz atpūtu 3. noregulēt, noskaņot automaattreipinki häälestama noregulēt automātisko virpu; raadiovastuvõtja ei ole täpselt häälestatud radiouztvērējs nav precīzi noskaņots
kar`jäär a s {karjääri, kar`jääri, kar`jääre} karjera karjääriredel karjeras kāpnes karjääri tegema veidot karjeru; hiilgav karjäär spīdoša karjera; ta tegi seda karjääri pärast viņš to darīja karjeras dēļ
kavandama v 1. veidot, gatavot kunstnikud on kavandanud nägusaid suveniire mākslinieki ir izveidojuši izskatīgus suvenīrus; uusi kingamudeleid kavandama veidot jaunus apavu modeļus; illustratsioonid olid andekalt kavandatud ilustrācijas ir talantīgi izveidotas 2. iecerēt, plānot kavandatud on ehitada mitu uut tootmishoonet iecerēts uzbūvēt vairākas jaunas ražošanas ēkas; romaan oli kavandatud triloogia esimese osana romāns bija iecerēts kā triloģijas pirmā daļa
kuhjuma v 1. krāties liiv kuhjus luideteks smiltis sakrājās kāpās; kohustusi kuhjus aina juurde pienākumu krājās aizvien vairāk 2. sakrauties, veidot kaudzi, drūzmēties üksteise otsa kuhjunud jääpangad viens uz otra kaudzē sadrūzmējušies ledus gabali
kujundama v 1. veidot, formēt aastad kujundavad inimest gadi veido cilvēku; kunst kujundab maitset māksla veido gaumi; mööbel on kujundatud ampiirstiilis mēbeles ir veidotas ampīra stilā; kaevamismullast kujundati tiiki saar no izraktās augsnes dīķī izveidoja salu 2. noformēt maitsekalt kujundatud raamat gaumīgi noformēta grāmata
`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā
looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?
lähis s {lähise, lähist, lähiseid} tuviene, pieeja, pievārte linna lähistel hakati parki rajama pilsētas tuvumā sāka veidot parku; vaenlane jõudis pealinna lähistele ienaidnieks nonāca galvaspilsētas pievārtē
moodustama v 1. veidot kõrkjad ja pilliroog moodustavad läbitungimatu tihniku meldri un niedres veido necaurejamu biezokni 2. veidot, sastādīt, dibināt moodustati mitu komisjoni izveidoja vairākas komisijas
`mätsima v {`mätsida, mätsin} 1. triept, ziest ta mätsis paksult võid leiva peale viņš biezā kārtā triepa uz maizes sviestu 2. lipināt, veidot laps mätsib plastiliinist kujukesi bērns lipina plastilīna figūriņas
pea a s {pea, pead, päid} 1. galva pealiigutus galvas kustība; peanahk galvas āda; peanoogutus galvas mājiens; pearätik galvas lakats pead pöörama pagriezt galvu; panin mütsi pähe uzliku cepuri galvā; pea käib ringi galva reibst; pead valutama lauzīt galvu; tal on endal silmad peas viņam pašam ir acis pierē 2. galva, prāts kavalpea viltnieks ta on hea peaga viņam ir laba galva; viska niisugune mõte peast izmet tādu domu no galvas; ta õppis luuletuse pähe viņš iemācījās dzejoli no galvas; rahva helgemad pead tautas gaišākie prāti 3. galva, vadītājs linnapea pilsētas galva kapten on laeva pea kapteinis ir kuģa galva 4. galva, galviņa, gals komeedi pea ja saba komētas galva un aste; nööpnõela pea kniepadatas galviņa; luust peaga jalutuskepp pastaigu spieķis ar kaula rokturi; kapsas hakkab juba pead looma kāposti jau sāk veidot galviņas 5. galva, sākums kolonni pea kolonnas galva; ajalehe pea laikraksta galva; sõnaraamatu artikli pea vārdnīcas šķirkļa galva 6. galva, vienība karjas on üle saja pea ganāmpulkā ir vairāk nekā simts galvu 7. vārpa viljapea labības vārpa rukis loob pead rudzi vārpo 8. sar stāvoklis, veids keedetud peast vārītā veidā; vanast peast vecumā; joobnud peast läheb ta riiakaks dzērumā viņš kļūst kašķīgs heast peast ne no šā, ne no tā; nagu puuga pähe saama dabūt kā ar mietu pa galvu; pead panti panema likt galvu ķīlā; pead silmusesse pistma bāzt galvu cilpā; pead tulle pistma bāzt galvu ugunī; kinnine pea cieta galva; lahtine pea gaiša galva; pead kaotama pazaudēt galvu; pead norgu laskma nokārt galvu; pead murdma lauzīt galvu; pead parandama lāpīt paģiras; pead pesema mazgāt galvu; pead segi ajama sagrozīt galvu ~ jaukt galvu; pead täis võtma piedzerties; pea ei võta nelien galvā; pea laiali otsas putra galvā; pea õigel kohal galva uz pleciem; pea peale kukkunud galvu saspiedis; pea peale pöörama apgriezt ar kājām gaisā; peast põrunud jucis; pähe andma sadot pa galvu ~ sakaut; pähe saama dabūt pa galvu ~ tikt sakautam; pähe kuluma iesēsties prātā; pähe lööma sakāpt galvā; pähe toppima iestāstīt; pähe torkama iešauties galvā; pähe võtma ieņemt galvā; üle pea ja kaela pa galvu pa kaklu
prügitama v bruģēt, veidot segumu tellisepuruga prügitatud pargitee parka celiņš ar ķieģeļu šķembu segumu; prügitamata tänavad nebruģētas ielas
rajama v 1. celt, veidot, ierīkot linn on rajatud jõe äärde pilsēta ir uzcelta upes malā; rajasime puuviljaaia ierīkojām augļu dārzu; endale teed rajama lauzt sev ceļu 2. dibināt, veidot, radīt uut ühiskonda rajama dibināt jaunu sabiedrību; oma perekonda rajama dibināt savu ģimeni 3. dibināt, balstīt kirjanik on oma teose rajanud tegelikele sündmustele rakstnieks savu darbu ir balstījis uz patiesiem notikumiem
kokku seadma veidot, sastādīt, salikt uus peaminister seab valitsust kokku jaunais premjerministrs veido valdību; programm on kokku seatud programma ir sastādīta
sise|kujundama v veidot interjeru, iekārtot interjeru
soetama v 1. iegādāties, sagādāt ta soetas endale jalgratta viņš iegādājās velosipēdu 2. dibināt, veidot perekonda soetama dibināt ģimeni
tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs
kokku tegema 1. (par skaitļiem) būt, veidot, kopā sanākt viis ja kümme teeb kokku viisteist pieci un desmit kopā ir piecpadsmit 2. nosmērēt, pārklāt värviga kokku tegema nosmērēt ar krāsu
`voolima v {`voolida, voolin} 1. drāzt, izgriezt ta lõikas põõsast vitsa ja voolis otsa teravaks viņš nogrieza koka rīksti un nodrāza galu asu; isa voolis lastele puust mänguasju tēvs no koka izgrieza bērniem rotaļlietas 2. veidot, modelēt savist voolitud nõud no māla veidoti trauki; vesi voolib kaljusid ūdens ieveido klintis; kool voolib isiksust skola veido personību; värssideks voolitud tunded vārsmās pārveidotas jūtas 3. masēt ta voolib käega oma ristluid viņš ar roku masē savus krustus
`vormima v {`vormida, vormin} veidot, piešķirt formu, piešķirt veidolu lapsed vormivad liivalossi bērni veido smilšu pili; hakklihast vormiti pallikesed no maltās gaļas izveidoja bumbiņas; huuled liiguvad sõnu vormides lūpas kustas, veidojot vārdus; ühiskond vormib inimest sabiedrība veido cilvēku
`võrdlema v {võrrelda, `võrdlen} 1. salīdzināt ta võrdleb koopiat originaaliga viņš salīdzina kopiju ar oriģinālu; tüdruku silmi võrreldakse taevatähtedega meitenes acis salīdzina ar zvaigznēm 2. val veidot salīdzināmās pakāpes

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur