[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

adjek`tiiv s {adjektiivi, adjek`tiivi, adjek`tiive} adjektīvs, īpašības vārds

ad`verb s {adverbi, ad`verbi, ad`verbe} adverbs, apstākļa vārds

algselt adv sākotnēji ∙ ei ole teada, mis see sõna algselt tähendas nav zināms, ko šis vārds sākotnēji nozīmējis

alistuma v 1. padoties, kapitulēt ∙ ümberpiiratud linn ei alistunud ielenktā pilsēta nepadevās 2. pakļauties ∙ nad pidid okupatsioonivõimude korraldustele alistuma viņiem bija jāpakļaujas okupācijas varas rīkojumiem 3. val pakārtoties ∙ alistuv lause pakārtots teikums

ameti|võim s varas orgāni ∙ ametivõimude korraldused varas orgānu rīkojumi

annetaja s {annetaja, annetajat, annetajaid} ziedotājs ∙ annetaja nimi ja annetatav summa ziedotāja vārds un ziedojamā summa

arv|sõna s val skaitļa vārds

defektiivne adj {defektiivse, defektiivset, defektiivseid} defektīvs ∙ defektiivne laps defektīvs bērns; defektiivne verb defektīvs darbības vārds

do`meen s {domeeni, do`meeni, do`meene} 1. domīnija ∙ kuninga domeen karaļa domīnija 2. domēns ◦ domeeninimi domēna vārds ∙ tasuta domeeni registreerimine bezmaksas domēna reģistrācija

ees|nimi s vārds, priekšvārds ∙ eesnimi ja perekonnanimi vārds un uzvārds; ta nimetab kõiki õpilasi eesnime pidi viņš visus skolēnus sauc vārdā

ennemini adv 1. drīzāk ∙ meie lähenemist ta ennemini aimas kui nägi mūsu tuvošanos viņš drīzāk sajuta nekā redzēja 2. agrāk, ātrāk ∙ saab ennemini tagasi varēs agrāk tikt atpakaļ

esindaja s {esindaja, esindajat, esindajaid} pārstāvis ◦ esindajatekoda pārstāvju palāta; pressiesindaja preses pārstāvis; võimuesindaja varas pārstāvis ∙ seaduslik esindaja likumiskais pārstāvis; täievoliline esindaja pilnvarotais pārstāvis

esinema v 1. (publiski) uzstāties ∙ ta esines kõnega viņš uzstājās ar runu; laval esinema uzstāties uz skatuves 2. pastāvēt, būt sastopamam ∙ varasemal kujul esinema pastāvēt iepriekšējā formā; sõna esineb kõigis sõnaraamatutes vārds ir sastopams visās vārdnīcās 3. notikt, gadīties ∙ öökülma võib esineda mitmel ööl järjestikku salna var gadīties vairākas naktis pēc kārtas 4. uzdoties, izlikties ∙ välismaalasena esinema uzdoties par ārzemnieku

`gaas a s {gaasi, `gaasi, `gaase} 1. (viela) gāze ◦ gaasijuhe gāzes vads; gaasipliit gāzes plīts; gaasküte gāzes apkure; gaasipüstol gāzes pistole; maagaas dabasgāze ∙ hapnik on gaas skābeklis ir gāze; imikut vaevavad gaasid zīdaini moka gāzes; keera gaas kinni aizgriez gāzi 2. (degvielas padeve) gāze ◦ gaasipedaal gāzes pedālis ∙ gaasi andma piedot gāzi

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

heh intj he ∙ heh, hea nimi! he, labs vārds!

`hõrk adj {hõrgu, `hõrku, `hõrke} 1. gards ∙ hõrgud köögilõhnad gardas virtuves smaržas 2. izmeklēts, delikateses- ∙ hõrgud joogid izmeklēti ēdieni; hõrk roog delikatese 3. smalks ∙ lillede hõrk lõhn ziedu smalkā smarža; kuusirbi hõrk valgus mēness sirpja smalkā gaisma; hõrk vein vīns ar smalku buķeti

hüüd|sõna s val izsauksmes vārds

interjektsi`oon s {interjektsiooni, interjektsi`ooni, interjektsi`oone} izsauksmes vārds, interjekcija

`jard s {jardi, `jardi, `jarde} jards

juhe b s {`juhtme, juhet, `juhtmeid} vads ◦ elektrijuhe elektrības vads; naftajuhe naftas vads ∙ kummiisolatsiooniga juhe vads ar gumijas izolāciju; kahesooneline juhe divdzīslu vads; torm on juhtmed katki rebinud vētra ir pārrāvusi vadus ∆ juhe jookseb kokku vadi iet uz īso; pikad juhtmed lēna domāšana

jämedalt adv 1. rupji ∙ jämedalt riivitud porgand rupji rīvēts burkāns; jämedalt seadusi rikkuma rupji pārkāpt likumu; vihma sadas ikka jämedamalt lietus lija arvien spēcīgāk 2. trekni, treknināti ∙ jämedalt trükitud sõna trekni iespiests vārds 3. vispārīgi, lielos vilcienos, galvenokārt ∙ see lahus koosneb jämedalt võetuna veest ja sooladest šis šķīdums sastāv galvenokārt no ūdens un sāļiem

järg|arvsõna s val kārtas skaitļa vārds ∙ järgarvsõnad ja põhiarvsõnad kārtas skaitļa vārdi un pamata skaitļa vārdi

välja jääma palikt ārpus, netikt iekļautam ∙ ta nimi oli nimekirjast välja jäänud viņa vārds bija palicis ārpus saraksta

kaduma v {kaduda, `kaon} zust ∙ noorus kaob märkamatult jaunība zūd nemanāmi; keel oli igaveseks kadunud valoda bija zudusi uz visiem laikiem; lõpuks mu kannatus kadus beigās mana pacietība zuda; temas on õpetaja kaduma läinud viņā ir zudis skolotājs; pliiats on kadunud zīmulis ir pazudis; poiss oli mitu päeva kadunud puisis bija pazudis vairākas dienas; tee kaob kaugusse ceļš izzūd tālumā; ta oskab õigel ajal kaduda viņš prot pazust īstajā laikā; see sõna on tarvituselt kadumas šis vārds izzūd no lietojuma; kadunud aeg zudušais laiks

välja kangutama izlauzt ∙ känd kangutati maa seest välja celmu izlauza no zemes; iga sõna tuleb talt välja kangutada katrs vārds jāizvelk no viņa kā ar stangām

kardi`naal s {kardinaali, kardi`naali, kardi`naale} pamata skaitļa vārds

katkine adj {katkise, katkist, katkisi} 1. pušu, saplīsis, saplēsts ∙ katkine juhe saplīsis vads; katkised riided saplēstas drēbes; katkine tool saplīsis krēsls 2. pušu, saplaisājis ∙ katkised käed sasprēgājusi roku āda; katkine klaas saplaisājis stikls 3. caurs, bojāts ∙ katkine katus caurs jumts; paar hammast olid tal katkised daži zobi viņam bija cauri

keelend s {keelendi, keelendit, keelendeid} val (vārds, izteiciens) valodas vienība ◦ uudiskeelend jaunvārds ∙ vananenud keelendid novecojuši izteicieni

kentsakas adj {kentsaka, kentsakat, kentsakaid} jocīgs ∙ kentsakas unenägu jocīgs sapnis; kentsakas nimi jocīgs vārds; olukord muutus üha kentsakamaks situācija kļuva aizvien uzjautrinošāka

kirja|sõna s rakstītais vārds

kirja|täht s 1. burts, rakstzīme ∙ iga kirjatähte jälgiv tsensuur katram burtam sekojoša cenzūra; kirjatähtedega kirjutama rakstīt ar burtiem 2. priekšraksts, rakstīts vārds, burts ∙ bürokraat peab alati kirjatähest kinni birokrāts vienmēr turas pie burta 3. sar (rakstveida dokuments) papīrs, likuma burts

kodaniku|nimi s īstais vārds ∙ Rainis (kodanikunimega Jānis Pliekšāns) Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns)

kodunema v 1. aprast, pielāgoties ∙ mõni laps koduneb võõrastega kiiresti dažs bērns ātri aprod ar svešiniekiem; ta kodunes uue olukorraga viņš pielāgojās jaunajai situācijai 2. ieviesties, iekārtoties ∙ uus sõna kodunes meie keeles kiiresti jaunais vārds ātri ieviesās mūsu valodā

kohtu|alune s apsūdzētais, tiesājamais ∙ kohtualuse viimane sõna apsūdzētā pēdējais vārds

kokku|põrge s sadursme ∙ autoga kokkupõrkel sai mootorrattur vigastada sadursmē ar automašīnu tika ievainots motociklists; kahe erineva maailmavaate kokkupõrge divu dažādu pasaules uzskatu sadursme; esimeses kokkupõrkes vaenlasega kaotas salk kolm meest pirmajā sadursmē ar ienaidnieku vads zaudēja trīs vīrus

`konn s {konna, `konna, `konni} (Rana) varde ∙ konnad krooksuvad vardes kurkst; niisugune konn tuleb meid õpetama! šitāds vardulēns nāks mūs mācīt!

kudema v {kudeda, `koen} 1. nārstot ∙ vimb koeb kärestikulistes kohtades vimbas nārsto krāčainās vietās; konnad koevad lompides vardes nārsto peļķēs 2. sar slaistīties

käänd|sõna s lokāms vārds, deklinējams vārds

käänduma v 1. griezties, pagriezties ∙ ta käändus näoga mere poole viņš pagriezās ar seju uz jūras pusi; raudtee käändus paremale dzelzceļš griežas pa labi; tuul käändus lõunasse vējš iegriezās dienvidos 2. liekties, saliekties ∙ mõõgatera käändus lüües kahekorra zobena asmens sitot saliecās uz pusēm 3. val locīties ∙ see sõna ei käändu šis vārds nelokās

küsi|sõna s jautājamais vārds

levima v 1. izplatīties ∙ uudis levis kulutulena suust suhu jaunums kā uguns izplatījās no mutes mutē; levinud eesnimi izplatīts vārds 2. plesties ∙ ümberringi levib ääretu kõrb visapkārt plešas bezgalīgs tuksnesis

lõuna|eestiline adj {-eestilise, -eestilist, -eestilisi} Dienvidigaunijas-, dienvidigauņu- ∙ lõuna­eestiline maastik Dienvidigaunijas ainava; lõunaeestiline sõna dienvidigauņu vārds

lämbuma v smakt, slāpt ∙ suitsu kätte lämbuma smakt dūmos; tuli lämbub pliidi all ära uguns plītī slāpst nost; lämbunud õhk sasmacis gaiss; lämbunud oie slāpēts vaids

maandus|juhe s sazemējošais vads

välja magama 1. izgulēt ∙ ta magab peatäit välja viņš izguļ dzērumu 2. izgulēties ∙ homme on pühapäev, saab korralikult välja magada rīt ir svētdiena, varēs kārtīgi izgulēties

`mainima v {`mainida, mainin} 1. minēt, pieminēt ∙ nagu juba mainitud kā jau minēts; ajalehes on ainult nimi mainitud avīzē minēts tikai vārds; ei saa jätta mainimata nevar nepieminēt 2. ieminēties ∙ möödaminnes mainima ieminēties starp citu

maius|pala s gardums, kārums ∙ kohvilaud maiuspaladega kafijas galds ar kārumiem; selline sensatsioon oli ajalehemeestele maiuspala šāda sensācija avīžniekiem bija gards kumoss

mitme|tähenduslik adj 1. daudznozīmīgs 2. daudznozīmju-, polisēmisks ∙ mitmetähenduslik sõna daudznozīmju vārds

märk|sõna s šķirkļa vārds

määr|sõna s apstākļa vārds

nafta s {nafta, naftat, naftasid} nafta ◦ naftahind naftas cena; naftajuhe naftas vads; naftamaardla naftas atradne; naftareostus naftas piesārņojums; toornafta jēlnafta ∙ nafta fraktsioonid naftas frakcijas; nafta tootmine naftas ieguve

nais|sugu s 1. sieviešu dzimums ∙ ta vihkab naissugu viņš ienīst sieviešu dzimumu 2. val sieviešu dzimte ∙ naissoost sõna sieviešu dzimtes vārds

naljakas adj {naljaka, naljakat, naljakaid} 1. jocīgs, komisks ◦ kurbnaljakas traģikomisks ∙ naljakas nimi jocīgs vārds 2. jocīgi ∙ naljakas, et keegi midagi ei märganud jocīgi, ka neviens neko nepamanīja

nime|märk s pseidonīms, izdomāts vārds

nimi s {nime, nime, nimesid} vārds, nosaukums ◦ aunimi goda nosaukums; kasutajanimi lietotājvārds; kohanimi vietvārds ∙ tavaline nimi parasts vārds; nimeks panema likt vārdu; mis su nimi on? kā tevi sauc?; ta kirjutas oma nime alla viņš parakstīja savu vārdu; maja on isa nimel māja ir uz tēva vārda; riikide nimed valstu nosaukumi ∆ nime poolest vārda pēc; õige nimega nimetama saukt īstajos vārdos

`noot a s {nooda, `noota, `nooti} (zvejas) vads ∙ noodaga kalu püüdma zvejot ar vadu; noota merre laskma laist vadu jūrā

nõretama v 1. (strūklās, tērcēs) plūst, tecēt, lāsot ∙ rohi nõretab kastest zālē lāso rasa; kuusk nõretab vaiku egle sveķo; higist nõretav noplūdis sviedriem 2. slīgt, būt pārpilnam ∙ pihlakas nõretab punastest kobaratest pīlādzis slīgst sarkanos ķekaros; iga ta sõna nõretab sapist ikviens viņa vārds ir žults pilns; armastusest nõretavad kirjad mīlestības pārpilnas vēstules

näitleja|nimi s skatuves vārds, aktiera pseidonīms

oie s {`oige, oiet, `oigeid} vaids, kunksts ∙ rusude alt kostis oigeid zem drupām bija dzirdami vaidi

olek s {oleku, olekut, olekuid} 1. būtība, raksturs, izturēšanās ∙ tõsise olekuga inimene nopietns cilvēks; aimasin ta olekust, et midagi on korrast ära nojautu no viņa izturēšanās, ka kaut kas nav kārtībā 2. stāvoklis ◦ agregaatolek agregātstāvoklis; rahuolek miera stāvoklis; valmisolek gatavība; ärkvelolek nomods ∙ kaaluta olek bezsvara stāvoklis; teadvuseta olekus bezsamaņas stāvoklī 3. atrašanās, uzturēšanās ◦ eemalolek prombūtne; kohalolek klātbūtne; võimulolek atrašanās pie varas ∙ spordilaagris olek uzturēšanās sporta nometnē; puhkusel oleku ajal atvaļinājuma laikā

olija s {olija, olijat, olijaid} 1. esošais ◦ hädasolija nelaimē nonākušais; võimulolija pie varas esošais 2. palicējs ∙ ei temast selle töö peal olijat saa viņš nebūs palicējs šai darbā

omadus|sõna s val īpašības vārds, adjektīvs

oma|sõna s val mantotais vārds

ordi`naal s {ordinaali, ordi`naali, ordi`naale} 1. mat kārtas skaitlis 2. val kārtas skaitļa vārds

organ s {organi, organit, organeid} 1. orgāns ◦ kõneorgan runas orgāns; nägemisorgan redzes orgāns ∙ inimese kompimismeele peamine organ on käsi cilvēkam galvenais taustes orgāns ir roka 2. (iestāde) orgāns ◦ võimuorgan varas orgāns ∙ riigivõimu kõrgeim organ valsts varas augstākais orgāns

pagan s {pagana, paganat, paganaid} 1. pagāns ∙ muistsed eestlased olid paganad senie igauņi bija pagāni 2. (kā izsauksmes vārds) velns ∙ mis te, paganad, karjute! kāpēc jūs, velni, kliedzat!; pagan seda teab velns viņu zina; pagan temaga velns ar viņu

pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt ∙ lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ◦ ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā

`pritsima v {`pritsida, pritsin} 1. šļākt ∙ madu pritsib mürki čūska izšļāc indi; lapsed pritsivad üksteisele vett bērni apšļāc viens otru ar ūdeni 2. šļākties ∙ vesi pritsib üle pea ūdens šļācas pāri galvai; rasv on silma pritsinud tauki ir iešļākušies acīs; sädemeid pritsib katusele dzirksteles lido uz jumta 3. pilināt, smidzināt ∙ pritsi lihale sidrunimahla uzpilini gaļai citronu sulu; põõsaid tuleb kahjurite vastu pritsida krūmi jāapsmidzina pret kaitēkļiem 4. šļakstīt ∙ sopaga üle pritsitud auto ar dubļiem nošļakstīta automašīna; pritsis käies oma sukad poriseks viņš ejot nošļakstīja zeķes dubļainas 5. šļakstināt ∙ särisev liha pritsis rasva čurkstošā gaļa šļakstināja taukus; juhe pritsib sädemeid vads dzirksteļo 6. novec špricēt

prügi s {prügi, prügi, prügisid} 1. atkritumi ◦ prügijuhe atkritumu vads; prügikonteiner atkritumu konteiners; prügikott atkritumu maiss; prügivedu atkritumu izvešana; prügiämber atkritumu spainis ∙ vii prügi välja! iznes atkritumus! 2. netīrums ∙ võta prügi silmast välja izņem netīrumu no acīm 3. netīrumi, gruži

pudenema v 1. birt ∙ ülalt pudenes krohvi no augšas bira apmetums; ta huulilt ei pudenenud sõnagi no viņa lūpām neizbira ne vārds 2. drupt ∙ kivi pudeneb liivaks akmens sadrūp smiltīs 3. klīst, izklīst ∙ noored on kodust kõige nelja tuule poole pudenenud jaunieši ir izklīduši no mājām uz visām četrām debess pusēm

põhi|arvsõna s pamata skaitļa vārds

põhi|verb s pamatverbs, pamata darbības vārds

pärinema v celties, nākt, rasties ∙ ta pärineb jõukast perekonnast viņš nāk no turīgas ģimenes; see sõna pärineb kreeka keelest šis vārds nāk no grieķu valodas; need järved pärinevad jääajast šie ezeri ir radušies ledus laikmetā

päris|nimi s īstais vārds

pöörd|sõna s konjugējams vārds

pöörduma v 1. griezties, vērsties ∙ võti pöördus lukus atslēga slēdzenē pagriezās; ta pöördus näoga akna poole viņš pagriezās ar seju pret logu; haige pöördus arsti poole slimnieks vērsās pie ārsta; ta pöördus katoliku usku viņš pievērsās katoļticībai; näib, et kõik pöördub siiski heaks šķiet, ka viss tomēr vērsīsies par labu 2. val būt lokāmam, būt konjugējamam ∙ kuidas see verb pöördub? kā šis darbības vārds lokāms?

`relv s {relva, `relva, `relvi} ierocis ◦ jahirelv medību ierocis; külmrelv aukstais ierocis; laskerelv šaujamierocis; tuumarelv kodolierocis ∙ relva kandma nēsāt ieroci; rahvas haaras relvad tauta ķērās pie ieročiem; nad on relvis viņi ir bruņoti; sõna on kirjaniku relv vārds ir rakstnieka ierocis ∆ relvi maha panema nolikt ieročus

risti|nimi s kristītais vārds

`rühm s {rühma, `rühma, `rühmi} 1. grupa ◦ inimrühm cilvēku grupa; vanuserühm vecuma grupa; rühmajuht grupas vadītājs; vererühm asinsgrupa ∙ väike hoonete rühm neliela ēku grupa; etnilised rühmad etniskās grupas; lasteaias on lapsed jaotatud rühmadesse bērnudārzā bērni ir sadalīti grupās 2. mil vads ◦ sapöörirühm sapieru vads; rühmaülem vada komandieris 3. ķīm grupa ◦ aminorühm aminogrupa ∙ leelismetallide rühm sārmu metālu grupa 4. mat grupa ∙ lõplik rühm galīga grupa

sapööri|rühm s sapieru vads

sobituma v 1. piemēroties, pielāgoties, iekļauties ∙ uus sõna sobitus keelesüsteemi jaunais vārds iekļāvās valodas sistēmā 2. atbilst, saskanēt ∙ neiu välimusega sobitus ka ta iseloom meitenes izskatam atbilda arī viņas raksturs

soolane adj {soolase, soolast, soolaseid} 1. sāļš ∙ väga soolane supp ļoti sāļa zupa 2. sar sālīts, parupjš ∙ soolane sõna sālīts vārds 3. sar sālīts, ļoti dārgs ∙ soolane hind sālīta cena

sõltumatus s {sõltumatuse, sõltumatust, sõltumatusi} neatkarība ∙ näiline sõltumatus šķietama neatkarība; riigi sõltumatus valsts neatkarība; kohtuvõimu sõltumatus tiesu varas neatkarība

sõna s {sõna, sõna, sõnu} 1. vārds ◦ ausõna godavārds; vanasõna sakāmvārds; võõrsõna svešvārds ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā; mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; ma usun tema sõnu es ticu viņa vārdiem; see on minu viimane sõna tas ir mans pēdējais vārds; ta pidas oma sõna viņš turēja savu vārdu; sõna otseses mõttes vārda tiešā nozīmē; sõna lausumata ne vārda nesakot 2. ziņa, vēsts ◦ surmasõna sēru vēsts ∙ ta saatis Saksamaalt sõna, et on elus ja terve viņš atsūtīja no Vācijas ziņu, ka ir dzīvs un vesels ∆ sõna andma dot vārdu; sõna pidama turēt vārdu; sõna kuulama klausīt; sõna sabast püüdma pieķerties vārdiem; sõna suust saama izdabūt vārdu pār lūpām; sõna suust võtma izņemt vārdus no mutes; sõna võtma ņemt vārdu; sõnu suhu panema likt vārdus mutē

sõna|`kõlks s {-kõlksu, -`kõlksu, -`kõlkse} tukšs vārds, tukša frāze ∙ palju tühje, mõttetuid sõnakõlkse daudz tukšu, bezjēdzīgu frāžu

sõna-|sõnalt adv burtiski, vārds vārdā ∙ idioome pole võimalik sõna-sõnalt tõlkida idiomas nav iespējams tulkot vārds vārdā; nad usuvad vist teda sõna-sõnalt viņi laikam tic katram viņa vārdam

söögi|toru s anat barības vads

tegevusetus s {tegevusetuse, tegevusetust, tegevusetusi} bezdarbība, pasivitāte ∙ võimu tegevusetus varas bezdarbība

tegu|sõna s val darbības vārds

teise|välteline adj val otrās kvantitātes pakāpes- ∙ teisevälteline sõna otrās kvantitātes pakāpes vārds

trüki|sõna s drukātais vārds

tulek s {tuleku, tulekut, tulekuid} nākšana, atnākšana, ierašanās ◦ kojutulek atgriešanās mājās; turuletulek ienākšana tirgū; võimuletulek nākšana pie varas ∙ minu tulek jäi täna hiljapeale šodien es atnācu vēlu; rongi tulekuni on veel viis minutit līdz vilciena pienākšanai vēl ir palikušas piecas minūtes; kuhu minek, millal tulek? kurp iesi, kad būsi?; talv on tulekul ziema nāk

tulema a v {`tulla, tulen} 1. nākt, atnākt, atbraukt ∙ tule mulle appi! nāc man palīgā!; tulin jalgsi atnācu kājām; ma tulin rongiga es atbraucu ar vilcienu; und ei tule nenāk miegs; sügis on tulemas nāk rudens; ta tuli mulle kallale viņš man uzbruka; on tulnud ettepanek ir saņemts priekšlikums 2. nākt, plūst ∙ haavast hakkas verd tulema no brūces sāka plūst asinis; eile tuli kõvasti vihma vakar stipri lija; laubale tulid higipiisad uz pieres parādījās sviedru lāses 3. nākt, tikt, nokļūt ∙ haige tuli meelemärkusele slimnieks nāca pie samaņas; opositsioon tuli võimule opozīcija nāca pie varas; meelde tulema nākt prātā; ilmsiks tulema nākt gaismā 4. nākt, rasties, iestāties ∙ tal tuli hirm nahka viņam uznāca bailes; kõik need hädad tulevad sul närvidest visas šīs vainas tev nāk no nerviem; jutus tuli vaheaeg sarunā iestājās pauze 5. nākt, skanēt ∙ raadiost tuli muusikat pa radio skanēja mūzika; piksemürin tuli järjest lähemale negaisa dārdi nāca arvien tuvāk 6. sanākt, gadīties ∙ see tuli täiesti kogemata tas gadījās pilnīgi nejauši 7. iet, vest ∙ tee tuleb läbi metsa ceļš ved cauri mežam; esikust tuleb uks kööki no priekšnama durvis ved uz virtuvi 8. nākties, vajadzēt ∙ homme tuleb meil vara tõusta rīt mums agri jāceļas; heina ajal tuli abilisi palgata siena laikā nācās algot palīgus; enne söömist tuleb käsi pesta pirms ēšanas jāmazgā rokas 9. (nākotnē) būt ∙ siia tuleb uus maja te būs jauna māja; palk tuleb sul korralik alga tev būs kārtīga

tunnus|märk s 1. apzīmējums, pazīšanas zīme, simbols ∙ ohtliku veose tunnusmärk bīstamas kravas pazīšanas zīme; skepter on au ja võimu tunnusmärk scepteris ir goda un varas simbols 2. pazīme ∙ kergeusklikkust peetakse rumaluse tunnusmärgiks lētticību uzskata par muļķības pazīmi

tähendama v 1. nozīmēt ∙ mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; pere tähendab talle palju ģimene viņam nozīmē daudz; pileteid pole, tähendab, me ei sõida biļešu nav, tātad mēs nebraucam; soetasin endale, see tähendab sain päranduseks, suvila iegādājos, tas ir, saņēmu mantojumā vasarnīcu 2. atzīmēt, piezīmēt, pierakstīt ∙ ta tähendas aadressi oma märkmikku viņš pierakstīja adresi savā piezīmju grāmatiņā 3. atzīmēt, piezīmēt, bilst ∙ lubage tähendada, te olete kaotanud atļaujiet piezīmēt, jūs esat zaudējis 4. norādīt ∙ läksime tähendatud suunas gājām norādītajā virzienā

täie`lik adj {täieliku, täie`likku, täie`likke} pilnīgs, pilns, absolūts ∙ täielik vaikus pilnīgs klusums; täielik nimi pilns vārds; see on täielik jama tās ir pilnīgas blēņas; täielik päikesevarjutus pilns saules aptumsums

täius s {täiuse, täiust, täiusi} 1. pilnība ◦ võimu­täius varas pilnība ∙ looduse täius dabas pilnība 2. biezība ∙ noorendiku täius jaunaudzes biezība

tänu|sõna s pateicības vārds ∙ ta oli nii liigutatud, et ei leidnud ühtki tänusõna viņš bija tik aizkustināts, ka neatrada nevienu pateicības vārdu

töö|riist s darbarīks ◦ ehitustööriist celtniecības darbarīks; aiatööriist dārza darbarīks; tööriistakast darbarīku kaste ∙ müürsepa tööriistad mūrnieka darbarīki; kirjaniku tööriist on sõna rakstnieka darbarīks ir vārds