[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

vari s {varju, `varju, `varje} 1. ēna ◦ poolvari pusēna; kahtlusevari šaubu ēna ∙ puud heitsid teele pikki varje koki meta uz ceļa garas ēnas; see lill võib kasvada ka varjus šī puķe var augt arī ēnā; koer käis oma peremehe kannul kui vari suns kā ēna staigāja pakaļ savam saimniekam; esivanemad on läinud varjude riiki senči ir devušies uz ēnu valstību 2. patvērums, aizsegs, pajumte ∙ tulekahju jättis kümned inimesed varjuta ugunsgrēks desmitiem cilvēku atstāja bez pajumtes; ta põgenes pimeduse varjus viņš bēga tumsas aizsegā 3. apsegs, abažūrs ◦ päikesevari saulsargs ∙ laual põles rohelise varjuga lamp uz galda dega lampa ar zaļu abažūru; vihma hakkas sadama ja kõik tegid varjud lahti sāka līt lietus, un visi atvēra lietussargus 4. sar ēdiens ∙ ta võttis kiiruga kõhule varju viņš ātri kaut ko iekoda

kokku varisema sabrukt, sagrūt ∙ sild oli kokku varisenud tilts bija sabrucis; ideaalid võivad kergesti kokku variseda ideāli viegli var sagrūt; naine varises kokku ja puhkes kramplikult nutma sieviete sabruka un sāka krampjaini raudāt

võima v varēt, drīkstēt ∙ kohtuotsuse võib edasi kaevata tiesas spriedumu var pārsūdzēt; ei või olla! nevar būt!

voli s {voli, voli, volisid} vaļa, vara ∙ nüüd andis tüdruk pisaratele voli tagad meitene ļāva vaļu asarām; rahvas sattus vallutajate voli alla tauta nonāca iekarotāju varā; tal on voli teha, mis tahab viņš var darīt, ko viņš grib; oma voli järgi pēc saviem ieskatiem ∆ vaba voli andma dot brīvu vaļu

esinema v 1. (publiski) uzstāties ∙ ta esines kõnega viņš uzstājās ar runu; laval esinema uzstāties uz skatuves 2. pastāvēt, būt sastopamam ∙ varasemal kujul esinema pastāvēt iepriekšējā formā; sõna esineb kõigis sõnaraamatutes vārds ir sastopams visās vārdnīcās 3. notikt, gadīties ∙ öökülma võib esineda mitmel ööl järjestikku salna var gadīties vairākas naktis pēc kārtas 4. uzdoties, izlikties ∙ välismaalasena esinema uzdoties par ārzemnieku

üles kloppima 1. uzmodināt, uzbungāt ∙ vara hommiku klopiti ta üles agri no rīta viņa uzbungāja augšā 2. uzbužināt, uzklapēt ∙ kloppis voodit tehes padjad üles taisot gultu, viņš uzbužināja spilvenus 3. sar uzprišināt ∙ poritiiva saab üles kloppida ja üle värvida dubļubleķi var uzprišināt un pārkrāsot

`keel s {keele, `keelt, `keeli} 1. mēle ◦ tulekeel uguns mēle ∙ keele lihased mēles muskuļi; keelde hammustama iekost mēlē; keelt suust välja ajama izbāzt mēli no mutes; tal on terav keel viņam ir asa mēle; ennem kuivagu mu keel, kui seda ütlen drīzāk lai mana mēle nokalst, nekā es to izstāstīšu; menüüs on keel hernestega ēdienkartē ir mēle ar zirnīšiem; neem ulatub kitsa keelena kaugele merre zemesrags kā šaura mēle sniedzas tālu jūrā; leekide punased keeled liesmu sarkanās mēles; kurjad keeled rääkisid tüdrukust halba ļaunas mēles runāja par meiteni sliktu; luurajatel on ülesanne kaasa tuua keel izlūkiem ir uzdevums atvest līdzi “mēli”; saapal on keel rebenenud zābakam pārplīsusi mēlīte 2. valoda ◦ riigikeel valsts valoda ∙ läti keel latviešu valoda; keele struktuur valodas struktūra; ta kõneleb vabalt mitut keelt viņš brīvi runā vairākās valodās; varjundirikas keel niansēta valoda; liigutuste keel kustību valoda; igal kunstiliigil on oma keel ja väljendusvahendid katram mākslas žanram ir sava valoda un izteiksmes līdzekļi 3. stīga ◦ kandlekeel kokles stīga; hingekeel dvēseles stīga ∙ klaveri keeled klavieru stīgas; sõrmitsema keeli trinkšķināt stīgas; teise südames õige keele puudutama aizskart cita sirdī īsto stīgu ∆ keel ei paindu mēle nelokās; keel sügeleb mēle niez; keelel olema būt uz mēles; pehme keelega ar stīvu mēli; keel läheb valla mēle atraisās; keele viib suust ära mēli var norīt; keelt kandma kulstīt mēli; keelt lõksutama trīt mēli; keelt hammaste taga hoidma turēt mēli aiz zobiem; keelt talitsema valdīt mēli

peale b prp 1. bez, izņemot ∙ peale vanaema polnud kedagi kodus izņemot vecmāmiņu, neviena nebija mājās 2. bez, papildus ∙ peale minu oli toas veel kaks inimest bez manis istabā bija vēl divi cilvēki; peale kutsehariduse annab kool ka üldise keskhariduse papildus arodizglītībai skolā var apgūt arī vispārējo vidējo izglītību 3. pēc ∙ peale lõunat pēc pusdienām; varsti peale seda ema haigestus drīz pēc tam māte saslima

mäletatavasti adv cik var atcerēties, cik var atminēties ∙ see oli mäletatavasti 1938. aastal cik atceros, tas bija 1938. gadā

ju adv 1. taču ∙ siis on ju kõik selge tad taču viss ir skaidrs 2. jau, gan jau, droši vien ∙ võib ju olla var jau būt; ju ta midagi kurja ikka tegi gan jau viņš ko ļaunu tomēr darīja

külmetuma v saaukstēties ∙ märgade jalgadega võib kergesti külmetuda saslapinot kājas, var viegli saaukstēties

näidis s {näidise, näidist, näidiseid} paraugs ∙ mööblit saab tellida näidiste järgi var pasūtīt mēbeles pēc paraugiem

rikki|minek s sabojāšanās ∙ jalgpiduri rikkiminekul saab kasutada käsipidurit ja sabojājusies kājas bremze, var izmantot stāvbremzi

värisema v 1. trīcēt, drebēt ∙ värisesime külmast trīcējām no aukstuma; võib väriseda rõõmust, pahameelest, õudusest var trīcēt no prieka, niknuma, šausmām; arg mees väriseb oma naha pärast bailīgs vīrs trīc par savu ādu; vanadusest värisev hääl no vecuma trīcoša balss 2. drebēt ∙ rongi lähenedes hakkas maapind värisema vilcienam tuvojoties, zeme sāka drebēt; tsehhi põrand väriseb masinate töö rütmis ceha grīda dreb mašīnu darba ritmā

`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt ∙ sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt ∙ mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam ∙ selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam ∙ millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs ∆ maksku mis maksab lai maksā ko maksādams

mis|puhul adv 1. kāpēc, kādēļ, kādā sakarā ∙ mispuhul te mulle õnne soovite? kādēļ jūs mani apsveicat? 2. tādā gadījumā, tāpēc, tādēļ ∙ võib esineda verejooks, mispuhul tuleb kasutada žgutti var būt asiņošana, tādā gadījumā jāizmanto žņaugs

`pluus s {pluusi, `pluusi, `pluuse} blūze, krekls ◦ pluusinööp blūzes poga; pluusivarrukas blūzes piedurkne ∙ lühikeste varrukatega pluus blūze ar īsām piedurknēm; seda pluusi saab kanda ka seeliku peal šo blūzi var nēsāt arī virs svārkiem

puha adv 1. pavisam, gluži, galīgi ∙ kõik teed on puha umbe tuisanud visi ceļi ir pavisam aizputināti; mul aknad veel kõik puha pesemata logi man vēl ir galīgi nemazgāti 2. tikai ∙ komisjoni on valitud puha mehed komisijā ir ievēlēti tikai vīrieši 3. tā, visādi ∙ meil nüüd oma riik ja puha mums tagad ir sava valsts un tā; rand on hea, saab ujuda ja puha pludmale ir laba, var peldēties un visādi

pimesi adv 1. akli ∙ kõike ei saa pimesi uskuda visam nevar akli ticēt; loodusjõud tegutsevad pimesi dabas spēki darbojas akli 2. uz izjūtu, neredzot ∙ liikusime edasi peaaegu pimesi kustējāmies tālāk gandrīz uz izjūtu; ärkasin ja kobasin pimesi ust pamodos un neredzot taustīju durvis 3. ar aizvērtām acīm ∙ harjunud tööd võib teha kas või pimesi ierastu darbu var darīt kaut vai aizvērtām acīm

viltu adv 1. šķībi ∙ viltu laotud müür šķībi uzmūrēts mūris; jää surus laeva tugevasti viltu ledus pamatīgi sašķieba kuģi; käsi vedas joone kogemata viltu roka netīšām aizvilka līniju šķībi; teda ei saa koori võtta, ta laulab viltu viņu nevar ņemt korī, viņš dzied šķībi; pilt on seinal viltu attēls uz sienas redzams šķībi 2. greizi ∙ ta piilus viltu võõra poole viņš greizi paskatījās uz svešinieku; ma seletasin temale, mis käsikirjas viltu on es skaidroju viņam, kas manuskriptā ir greizi; töö võib kergesti viltu minna darbs viegli var noiet greizi 3. slīpi ∙ ta läks viltu üle põllu viņš gāja slīpi pāri laukam; riie tuleb lõigata viltu audums jāgriež slīpi

juurde|kasv s pieaugums ∙ nad võivad hakata ootama perekonna juurdekasvu viņi var sākt gaidīt ģimenes pieaugumu; sigade eluskaalu juurdekasv cūku dzīvsvara pieaugums

osaline b adj {osalise, osalist, osalisi} 1. daļējs ∙ kuuvarjutus võib olla osaline või täielik mēness aptumsums var būt daļējs vai pilnīgs 2. -daļīgs ◦ üheosaline viendaļīgs; kaheosaline divdaļīgs; kolmeosaline trīsdaļīgs

tarvitus s {tarvituse, tarvitust, tarvitusi} 1. lietošana, izmantošana ◦ kuritarvitus ļaunprātīga izmantošana ∙ tarvitusele võeti uus meetod tika sākta jaunas metodes izmantošana 2. lietojums, izmantojums ∙ sõna võib konkreetses tarvituses olla ka tunnustava varjundiga konkrētajā lietojumā vārdam var piemist arī atzinības nokrāsa

vähem a adj {vähema, vähemat, vähemaid} mazāks ∙ tal on üks suurem ja kaks vähemat venda viņam ir viens lielāks un divi mazāki brāļi; vihm on vähemaks jäänud lietus ir pierimis; mul pole sellest vähematki aimu man par to nav ne mazākās nojausmas; esialgu saab ehk vähemagagi läbi sākumā varbūt var iztikt arī ar mazumiņu

kalduma v 1. svērties ∙ paat kaldus viltu laiva sasvērās šķībi; koorem hakkas vasakule kalduma vezums sāka svērties pa kreisi; vaekauss kaldus meie kasuks svaru kauss nosvērās mums par labu 2. virzīties ∙ jutt kaldub poliitikale saruna virzās uz politiku; päev kaldus juba õhtule diena jau virzījās uz vakaru; lennuk muudab kurssi, kaldudes põhja poole lidmašīna maina kursu, novirzoties uz ziemeļiem; auto kaldus vastassuuna vööndisse automašīna iebrauca pretējā satiksmes joslā 3. sliekties ∙ kaldun arvama, et see võib tõesti nõnda olla sliecos uzskatīt, ka tas patiešām var tā būt

`rihtima v {`rihtida, rihin} 1. taisnot, līdzināt ∙ uks tuleb pahtlikitiga sirgeks rihtida durvis jānolīdzina ar špakteli 2. kārtot, regulēt ∙ ta rihib kaalu viņš regulē svarus; eelarve tuleb aegsasti joonde rihtida budžets jāsakārto laikus; iga asi annab rihtida katru lietu var nokārtot 3. sar vaktēt ∙ ta rihib õiget momenti viņš vaktē īsto momentu

uputama v 1. slīcināt, gremdēt ∙ suurvesi ähvardas kõiki ära uputada pali draudēja visus noslīcināt; vaenlase poolt uputatud laev ienaidnieka nogremdēts kuģis; tuisk uputas majad hangedesse putenis apraka mājas kupenās; ta uputas end ära viņš noslīcinājās 2. noslīcināt, pārpludināt ∙ suurvesi võib heinamaa uputada pali var pārpludināt pļavu

aasta|kümme s 1. desmitgade ∙ 19. saj. viimasel aastakümnel 19. gs. pēdējā desmitgadē 2. gadu desmits ∙ nii võib see jääda aastakümneteks tā tas var palikt gadu desmitiem

kaasa aitama piepalīdzēt, veicināt ∙ keskkonnakaitsele saab igaüks kaasa aidata vides aizsardzību var veicināt ikviens

`aps s {apsu, `apsu, `apse} sar misēklis ∙ igaühel võib juhtuda mõni aps ikvienam var gadīties kāds misēklis

eine[s]tama v ieturēties ∙ lõunatunnil saavad töölised einestada oma töökoha sööklas pusdienlaikā strādnieki var ieturēties savas darbavietas ēdnīcā

enam-|vähem a adv daudzmaz, vairāk vai mazāk ∙ selle saab enamvähem välja arvestada to var daudzmaz aprēķināt

erand|kord s izņēmuma kārta, izņēmuma kārtība ∙ õpilast saab eksameist vabastada ainult erandkorras skolēnu var atbrīvot no eksāmeniem tikai izņēmuma kārtā

hämarduma v 1. krēslot ∙ hakkas juba hämarduma sāka jau krēslot 2. aizmigloties ∙ raske trauma korral võib haige teadvus hämarduda smagas traumas gadījumā slimnieka apziņa var aizmigloties

iga|kord adv ikreiz, katru reizi ∙ igakord ei tarvitse see reegel kehtidagi ikreiz šis likums var arī nedarboties

isadus s {isaduse, isadust, isadusi} paternitāte ∙ isadust saab mõnel juhul tuvastada kohtu korras dažos gadījumos paternitāti var noteikt tiesas kārtībā

ise|eneslikult adv pats no sevis ∙ verejooks võib ka iseeneslikult peatuda asiņošana var pārtraukties pati no sevis

ise|küsimus s cits jautājums ∙ iseküsimus on, kas seda on võimalik teostada cits jautājums ir, vai to var īstenot

jooksvalt adv gaitā ∙ õpitut võib kontrollida ka jooksvalt iemācīto var pārbaudīt arī gaitā; me pidime jooksvalt uusi ülesandeid juurde mõtlema mums bija jādomā klāt jauni uzdevumi darba gaitā

juhtuma v 1. notikt, gadīties ∙ juhtus õnnetus notika nelaime; kõike võib juhtuda viss var gadīties 2. gadīties, trāpīties ∙ juhtus ilus päev gadījās skaista diena; ma juhtusin mööda minema es nejauši gāju garām; ühtki inimest ei juhtunud läheduses olema neviens cilvēks negadījās tuvumā ∆ kuhu juhtub kurp pagadās; nagu juhtub kā pagadās; kunas juhtub kad pagadās; kus juhtub kur pagadās

järeldus s {järelduse, järeldust, järeldusi} 1. secinājums ∙ järeldusi tegema izdarīt secinājumus 2. novec sekas ∙ sellel võivad olla tõsised järeldused tam var būt nopietnas sekas

kaasuma v nākt līdzi, sekot ∙ bronhiidile võivad kaasuda teised hingamisteede haigused bronhītam var nākt līdzi citas elpceļu slimības

kaksi|pidi adv 1. divējādi, divos veidos ∙ sellest võib kaksipidi aru saada to var saprast divējādi 2. divos virzienos

`kark s {kargu, `karku, `karke} 1. kruķis ∙ ta saab liikuda ainult karkude abil viņš var pārvietoties tikai ar kruķu palīdzību 2. sar ķekatas, koka kājas ∙ poisid püüdsid karkudel käia zēni mēģināja staigāt ar ķekatām

kitsenema v sašaurināties ∙ ülesvoolu jõgi kitseneb augšup pa straumi upe sašaurinājās; sõnade tähendus võib kitseneda vārdu nozīme var sašaurināties

kobe adj {kobeda, kobedat, kobedaid} 1. irdens ∙ kobe kivim irdens iezis 2. sar brangs, kruts ∙ selle raha eest võib osta päris kobeda maja par to naudu var nopirkt visai brangu māju

koole s {`koolme, koolet, `koolmeid} brasls ∙ jõest pääseb üle koolme kaudu upi var šķērsot caur braslu

kurvasti adv bēdīgi ∙ see võib kurvasti lõppeda tas var beigties bēdīgi

kust|kaudu adv kā, pa kurieni, caur kurieni ∙ kustkaudu peame minema? kā mums jāiet?; kustkaudu pääseb Viru tänavale? kā var nokļūt Viru ielā?

kõik|sugune adj visāds, visvisāds ∙ temaga võib rääkida kõiksuguseist asjust ar viņu var runāt par visādām lietām

ladestuma v nogulsnēties, uzkrāties ∙ kolesteriin ladestub veresoonte seintele holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām; A-vitamiin võib organismis ladestuda A vitamīns var uzkrāties organismā

lahedalt adv ērti, brīvi ∙ lahedalt elama ērti dzīvot; siin saab lahedalt hingata te var brīvi elpot

lahutus s {lahutuse, lahutust, lahutusi} 1. sadalīšana, izjaukšana ∙ mootori lahutus läheb rutem kui kokkupanek izjaukt dzinēju var ātrāk nekā salikt 2. (laulības) šķiršana, šķiršanās ∙ abielu lõppes lahutusega laulība beidzās ar šķiršanos 3. izklaide, mierinājums ∙ ta otsis lahutust viņš meklēja mierinājumu 4. mat atņemšana

alt lendama sar iekrist, tikt piekrāptam ∙ korterivahetamisega võib kergesti alt lennata ar dzīvokļa maiņu var viegli iekrist

ligi|lähedalt adv 1. ļoti tuvu ∙ kuul läks ligilähedalt mööda lode pagāja garām pavisam tuvu 2. gandrīz, apmēram ∙ selle saab ligilähedalt välja arvestada to var izrēķināt aptuveni

ligi|lähedaselt adv aptuveni, līdzīgi, ļoti tuvu ∙ seda saab ligilähedaselt välja arvestada to var izrēķināt aptuveni

`loik s {loigu, `loiku, `loike} peļķe ◦ veeloik ūdens peļķe ∙ kummisäärikutega võib minna läbi loikude ar gumijniekiem var iet pa peļķēm

lõputult adv bezgalīgi, nebeidzami ∙ temaga võib lõputult väidelda ar viņu var strīdēties bezgalīgi

mets`kond s {metskonna, mets`konda, mets`kondi} mežniecība, virsmežniecība ∙ raieloa saab metskonnast ciršanas atļauju var saņemt mežniecībā

alt minema sar iekrist, tikt piekrāptam ∙ autot ostes võib kergesti alt minna pērkot automašīnu, viegli var iekrist

ümber minema 1. apgāzties ∙ paat läks ümber laiva apgāzās 2. (apkārt) apiet ∙ seadusest saab ümber minna likumu var apiet

mini s {mini, minit, minisid} mini ∙ mini on moes mini ir modē; saledad võivad minit kanda slaidās var nēsāt mini

mitmeti adv 1. dažādi, daudzos veidos ∙ tööd võib teha mitmeti strādāt var dažādi; mitmeti tõlgitsetav lause dažādi interpretējams teikums 2. daudzējādi, daudzējādā ziņā ∙ nende sõprus oli mitmeti kummaline viņu draudzība bija daudzējādi dīvaina

mnjaa intj mjā ∙ mnjaa, seda mõtet võib kaaluda mjā, šo domu var apsvērt

mulje s {`mulje, muljet, `muljeid} iespaids ◦ esmamulje pirmais iespaids; reisimuljed ceļojuma iespaidi ∙ esimene mulje võib petlik olla pirmais iespaids var būt mānīgs; pärast kontserti vahetasime muljeid pēc koncerta apmainījāmies iespaidiem; mees on jätnud endast hea mulje vīrietis ir atstājis par sevi labu iespaidu

muundama v pārvērst, pārveidot ∙ elektrienergiat saab muundada mehaaniliseks energiaks elektroenerģiju var pārveidot mehāniskajā enerģijā; geneetiliselt muundatud organismid ģenētiski modificēti organismi

mülgas s {`mülka, mülgast, `mülkaid} akacis, slīkšņa ∙ soos võib kergesti mülkasse vajuda purvā viegli var iestigt akacī; pahede mülgas netikumu akacis

nakatama v 1. inficēt, aplipināt ∙ haige võib teisi nakatada slimnieks var inficēt citus; tuberkuloosist nakatatud inimene ar tuberkulozi inficēts cilvēks 2. aizraut, aplipināt ∙ hea tuju nakatab labs noskaņojums ir lipīgs

`nentima v {`nentida, nendin} konstatēt, atzīt ∙ nende sündmuste vahel võib nentida teatavat seost starp šiem notikumiem var konstatēt zināmu saistību; tuleb nentida tõika jāatzīst fakts

nurja adv grīstē, pa tukšo ∙ nurja ajama salaist grīstē; nurja minema saiet grīstē; esimene katse võib nurja minna pirmais mēģinājums var neizdoties

näitlikustama v padarīt uzskatāmu, ilustrēt ∙ õppevahendite abil saab õppetundi näitlikustada ar mācību līdzekļu palīdzību mācību stundu var padarīt uzskatāmu

läbi paistma spīdēt cauri, būt caurspīdīgam, būt cauri redzamam ∙ õhuke siid paistab läbi plāns zīds spīd cauri; su vale paistab läbi taviem meliem var redzēt cauri

paljuke[ne] pr {paljukese, paljukest, paljukesi} daudz ∙ paljukese siis vanainimene teha jõuab cik daudz gan vecs cilvēks var padarīt

pesu|ruum s mazgāšanās telpa, mazgājamā telpa ∙ köögi kõrval on väike pesuruum, kus saab käsi ja nägu pesta blakus virtuvei ir maza mazgāšanās telpa, kur var nomazgāt rokas un seju

`pull b s {pulli, `pulli, `pulle} sar joks ∙ pärast niisugust pulli võib töölt lahti saada pēc tādiem jokiem var izmest no darba; see oli väga kahtlane pull tas bija ļoti apšaubāms joks

põhjustama v 1. izraisīt ∙ mis põhjustas tulekahju? kas izraisīja ugunsgrēku?; valu põhjustama izraisīt sāpes; see võib põhjustada plahvatuse tas var radīt sprādzienu 2. dot iemeslu ∙ palju vaidlusi põhjustanud probleem problēma, kas devusi iemeslu daudziem strīdiem

ravi|arst s ārstējošais ārsts ∙ haige võib ise endale raviarsti valida slimnieks pats var izvēlēties sev ārstējošo ārstu

reaal|aeg s reālais laiks, reāllaiks ∙ televaatajad saavad võistlust jälgida reaalajas televīzijas skatītāji var vērot sacensības reālajā laikā

rea|mees s ierindnieks ∙ reamehestki võib saada kindral arī ierindnieks var kļūt par ģenerāli

ristuma v 1. krustoties ∙ automagistraal ristub raudteega automaģistrāle krustojas ar dzelzceļu 2. biol krustoties ∙ hobune võib eesliga ristuda zirgs var sakrustoties ar ēzeli

rui`neerima v {rui`neerida, ruineerin} sagraut, pārvērst drupās ∙ pidev stress võib närvid ruineerida pastāvīgs stress var sagraut nervus; haigus ruineeris tervise slimība pārvērta drupās veselību

seal|maal adv tiktāl, tik tālu ∙ põllutöödega ollakse sealmaal, et külviga võib alustada ar lauka darbiem jau ir tik tālu, ka var sākt sēju

siht|otstarve s mērķuzdevums, noteikts mērķis ∙ seda raha saab kasutada ainult sihtotstarbeks šo naudu var izmantot tikai noteiktajam mērķim

suhtlemis|oskus s saziņas prasme ∙ suhtlemisoskust saab õppida saziņas prasmi var iemācīties

süüdi|mõistev adj jur notiesājošs ∙ kohtuotsus võib olla süüdimõistev või õigeksmõistev tiesas spriedums var būt notiesājošs vai attaisnojošs

taand|arenema v regresēt, reducēties, deģenerēties ∙ veenilaiendid võivad taandareneda, kuid ei kao täiesti paplašinātas vēnas var reducēties, bet nepazūd pilnībā; taandarenenud elund rudimentārs orgāns

taga|järg s sekas, rezultāts ∙ sellel võivad olla väga tõsised tagajärjed tam var būt ļoti nopietnas sekas; suusatajad saavutasid olümpial häid tagajärgi olimpiādē slēpotāji guva labus rezultātus; linn hävis tulekahju tagajärjel pilsēta gāja bojā ugunsgrēkā

`tahtma v {`tahta, tahan} 1. gribēt ∙ tahan kohvi gribu kafiju; laps tahab magada bērns grib gulēt; mis tast tahtagi ko gan no viņa var gribēt; uni ei taha tulla nenāk miegs; see töö tuleb tahes või tahtmata ära teha šis darbs gribot negribot jāpadara 2. vajadzēt, būt nepieciešamam ∙ laud tahaks vahel pesta ka galds reizēm būtu arī jāmazgā; kartul tahab võtta kartupeļi jārok 3. grasīties, taisīties ∙ ta tahtis naerust nõrkeda viņš teju ļima no smiekliem

talitlema v funkcionēt, darboties ∙ närvisüsteem talitleb automaatselt nervu sistēma funkcionē automātiski; rakk saab talitleda ainult suhteliselt madalal temperatuuril šūna var funkcionēt tikai salīdzinoši zemā temperatūrā

ära tapma 1. (pavisam) nonāvēt, nogalināt ∙ mürgine seen võib äragi tappa indīga sēne var arī nogalināt 2. sabojāt, sabeigt ∙ tapad tervise ära sabeigsi veselību

`tellima b v {`tellida, tellin} regulēt ∙ laua kõrgust saab tellida galda augstumu var regulēt

timut s {timuti, timutit, timuteid} (Phleum) timotiņš ∙ harilik timut pļavas timotiņš; timuti abil saab parandada mulla struktuuri ar timotiņu var uzlabot augsnes struktūru

tuhat`kond s {tuhatkonna, tuhat`konda, tuhat`kondi} apmēram tūkstotis ∙ piiblis võib olla tuhatkond lehekülge bībelē var būt ap tūkstoti lappušu

tärpentin s {tärpentini, tärpentini, tärpentine} terpentīns ∙ emailvärve saab tärpentiniga vedeldada emaljas krāsas var atšķaidīt ar terpentīnu

ummistama v aizsprostot, aizdambēt ∙ rämps võib kanalisatsiooni ummistada atkritumi var aizsprostot kanalizāciju; rahvamurd ummistas sissepääsu ļaužu pūlis aizsprostoja ieeju

uuritus s {uurituse, uuritust, uuritusi} izpētes stāvoklis ∙ hinnangute vastuolulisus võib olla tingitud ala vähesest uuritusest pretrunīgu vērtējumu pamatā var būt tas, ka joma ir maz pētīta

vee|värk s 1. ūdensapgāde ∙ linna veevärk pilsētas ūdensapgāde 2. ūdensvads ∙ veevärk on rikkis, vett saab ainult kaevudest ūdensvads ir sabojājies, ūdeni var dabūt tikai no akām

võimendama v pastiprināt ∙ pisiasju võidakse kujutluses võimendada iedomas var pastiprināt sīkumus; elektriliselt võimendatud viiul elektriski pastiprināta vijole

välja võtma 1. izņemt ∙ ta võtab kirja sahtlist välja viņš izņem vēstuli no atvilktnes; soolaga saab plekke välja võtta ar sāli var iztīrīt traipus; ta võttis koolist dokumendid välja viņš izņēma dokumentus no skolas 2. sar ņemt, sadabūt ∙ tema võtab selle raamatu kindlasti kuskilt välja viņš to grāmatu noteikti kaut kur sadabūs 3. sar paņemt, uzķert ∙ laulja võttis kõrge noodi puhtalt välja dziedātājs augsto noti paņēma tīri 4. uztvert, apjēgt ∙ vana pea ei võta seda enam välja vecā galva to vairs neapjēdz

välgu|kiirus s zibens ātrums ∙ välgukiirus võib olla kuni 50 000 km/s zibens ātrums var būt līdz 50 000 km/s; isa langetas välgukiirusel otsuse tēvs zibens ātrumā pieņēma lēmumu