[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ahter s {ahtri, ahtrit, ahtreid} (kuģa) pakaļgals ◦ ahtritekk pakaļgala klājs ∙ laeva pikkus vöörist ahtrini oli üle 150 meetri kuģa garums no priekšgala līdz pakaļgalam bija vairāk nekā 150 metri

maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri

ammugi adv 1. jau sen ∙ seda ma arvasin ammugi es jau sen tā domāju 2. vēl jo vairāk ∙ kui ema ei tea, siis ei tea isa ammugi ja māte nezina, tad tēvs nezina vēl jo vairāk; kinos käia ta ei armasta, ammugi veel nüüd, südasuvel viņš nemīl apmeklēt kino, vēl jo vairāk tagad, vasaras vidū

an`keet s {ankeedi, an`keeti, an`keete} 1. anketa ∙ ankeeti täitma pildīt anketu 2. (rakstiska) aptauja ∙ ankeedile vastas üle tuhande inimese uz aptauju atbildēja vairāk nekā tūkstotis cilvēku

argi|päevane adj 1. ikdienas-, dienišķs ∙ tegime argipäevast tööd veicām ikdienas darbu 2. darbdienu- ∙ pühapäevastel kontsertidel on rohkem rahvast kui argipäevastel svētdienu koncertos ir vairāk ļaužu nekā darbdienu koncertos

artikkel s {artikli, artiklit, artikleid} 1. raksts ◦ teadusartikkel zinātnisks raksts ∙ ta kirjutas pikema artikli viņš uzrakstīja garāku rakstu 2. šķirklis ∙ entsüklopeedia artikkel enciklopēdijas šķirklis 3. jur (starptautiskajos tiesību dokumentos) pants ∙ konventsiooni artiklid konvencijas panti 4. ekon artikuls, preces veids ∙ tehases valmistatakse üle 40 artikli kaupu rūpnīcā ražo vairāk nekā 40 veidu preces 5. ekon (grāmatvedībā) pozīcija ◦ kuluartikkel izdevumu pozīcija; tuluartikkel ieņēmumu pozīcija 6. val artikuls ∙ inglise keele artiklid angļu valodas artikuli; umbmäärane artikkel nenoteiktais artikuls

eemal adv prom, atstatu ∙ ta on kodunt üle aasta eemal olnud viņš vairāk nekā gadu ir bijis prom no mājām; ta seisis teistest veidi eemal viņš stāvēja mazliet atstatu no citiem; miski vilkus eemal tālumā kaut kas mirgoja; maja on suurest teest eemal māja ir nomaļus no lielā ceļa

enam a adj {enama, enamat, enamaid} 1. vairāk ∙ enam kui sõber vairāk nekā draugs; enamale ma ei pretendeerigi uz kaut ko vairāk es nemaz nepretendēju 2. pārāks, labāks ∙ ta ei ole teistest enam viņš nav pārāks par citiem

enam b adv 1. vairāk ∙ olukord on enam kui tõsine situācija ir vairāk nekā nopietna; enam kui tarvis vairāk nekā nepieciešams 2. vairs ∙ sa pole enam laps tu vairs neesi bērns; mitte iialgi enam nekad vairs 3. drīzāk ∙ enam lühike kui pikk drīzāk īss nekā garš

enam|kasutatav p vairāk lietojams, plašāk lietojams

enam-|vähem a adv daudzmaz, vairāk vai mazāk ∙ selle saab enamvähem välja arvestada to var daudzmaz aprēķināt

endis|aeg s senie laiki ∙ endisajal oli metsades loomi rohkem senajos laikos mežos bija vairāk dzīvnieku

esma|joones adv 1. vispirms, pirmām kārtām ∙ see tuleb esmajoones välja selgitada tas ir jānoskaidro vispirms 2. īpaši, vairāk ∙ lapsele meeldivad esmajoones eredad värvid bērnam visvairāk patīk spilgtas krāsas

hoogustama v 1. pasteidzināt, paātrināt ∙ mees hoogustab sammu vīrs pieliek soli 2. pastiprināt, padarīt intensīvāku ∙ majanduskriis hoogustas väljarännet veelgi ekonomiskā krīze vēl vairāk pastiprināja izceļošanu

`hoolima v {`hoolida, hoolin} 1. rūpēties, gādāt ∙ sa peaksid oma lastest rohkem hoolima tev vajadzētu vairāk rūpēties par saviem bērniem 2. just patiku, interesēties, likties zinis ∙ ta taipas, et tüdruk ei hooli temast sugugi viņš saprata, ka meitene neliekas par viņu ne zinis 3. ņemt vērā, pievērst uzmanību ∙ ta ei hooli eeskirjadest viņš nepievērš uzmanību noteikumiem; ma ei hooli sellest mitte põrmugi man tas ir pilnīgi vienalga

hulka a adv 1. starpā, iekšā, klāt ∙ kakelge, kui tahate, mis te mind sinna hulka kisute! plēsieties, ja gribat, bet mani tur iekšā nevelciet!; ta valas piimale vett hulka viņš pielēja pienam ūdeni 2. sar daudz, ievērojami, pulka ∙ hulka rohkem daudz vairāk

julgelt adv 1. drosmīgi, droši ∙ ta avaldab julgelt oma arvamust viņš drosmīgi izsaka savu viedokli 2. droši, neapšaubāmi ∙ ta on julgelt üle kahe meetri pikk viņš droši ir vairāk nekā divus metrus garš

järjest adv 1. arvien ∙ järjest rohkem arvien vairāk 2. pēc kārtas ∙ kümme korda järjest desmit reižu pēc kārtas

kahju s {kahju, kahju, kahjusid} 1. kaitējums, posts ∙ külm tegi õunapuudele kahju sals kaitēja ābelēm; ta teeb oma tervisele kahju viņš nodara postu savai veselībai; temast on rohkem kahju kui kasu no viņa vairāk ļaunuma nekā labuma; matši seis oli 6:10 tallinlaste kahjuks mača rezultāts bija 6:10 par sliktu talliniešiem 2. zaudējumi ∙ kahju tegema nodarīt zaudējumus; kahju kannatama ciest zaudējumus; kahju hüvitama atlīdzināt zaudējumus 3. žēlums ∙ kahju tundma just žēlumu 4. žēl ∙ mul on temast kahju man viņa žēl; kui kahju! cik žēl!

kaugelt adv 1. no tālienes ∙ vett tuli kaugelt vedada ūdens bija jāved no tālienes; rahvast tuli kokku lähedalt ja kaugelt ļaudis sanāca no tuvienes un tālienes; ta on mulle kaugelt sugulane viņš man ir attāls radinieks 2. ievērojami ∙ ta teab kaugelt rohkem kui mõni teine viņš zina ievērojami vairāk nekā dažs labs cits

kinnistuma v nostiprināties ∙ metsaga kinnistunud luited ar mežu nostiprinājušās kāpas; see tunne kinnistus temas üha enam šī sajūta viņā aizvien vairāk nostiprinājās

kokku adv 1. (virziens) kopā ∙ sinuga kokku on meid kuus kopā ar tevi mēs esam seši; ta teab rohkem kui meie mõlemad kokku viņš zina vairāk nekā mēs abi kopā; kahe peale kokku saime tööga toime divatā tikām ar darbu galā 2. kopā, sa- ∙ nende õlad puutusid kokku viņu pleci saskārās; koosolek kutsuti kokku sapulce tika sasaukta; plaanid varisesid kokku plāni sabruka; tuleb end kokku võtta jāsaņemas; tema teod ei lähe alati sõnadega kokku viņa rīcība nesaskan ar darbiem; ta pakib oma asjad kokku viņš saiņo savas mantas 3. ar, būt notraipītam ar ∙ riided said poriga kokku apģērbs notraipījās ar dubļiem 4. savstarpēji, no- ∙ nad leppisid hinna suhtes kokku viņi vienojās par cenu; räägiti kokku, et asutakse varakult teele tika norunāts, ka ceļā dosies agri

koonduma v sakoncentrēties, sakopoties ∙ mõtted koondusid ühele probleemile domas sakoncentrējās uz vienu problēmu; mehed koondusid kõneleja ümber vīri sastājās ap runātāju; Tallinna on koondunud üle veerandi Eesti elanikkonnast Tallinā ir sakoncentrējusies vairāk nekā ceturtdaļa Igaunijas iedzīvotāju

`kriips a s {kriipsu, `kriipsu, `kriipse} 1. svītra, strīpa ∙ ta tõmbas sõnale kaks kriipsu alla viņš pasvītroja svarīgo vārdu ar divām svītrām 2. iedaļa ∙ palavik langes paari kriipsu võrra alla temperatūra nokritās par pāris iedaļām 3. sar drusciņa ∙ mitte kriipsugi rohkem ne drusciņas vairāk ∆ kriipsu alla tõmbama pavilkt apakšā svītru; kriipsu tõmbama pārvilkt svītru

kuhjuma v 1. krāties ∙ liiv kuhjus luideteks smiltis sakrājās kāpās; kohustusi kuhjus aina juurde pienākumu krājās aizvien vairāk 2. sakrauties, veidot kaudzi, drūzmēties ∙ üksteise otsa kuhjunud jääpangad viens uz otra kaudzē sadrūzmējušies ledus gabali

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kummati adv vēl jo vairāk

kummatigi adv 1. tomēr ∙ epideemiale suudeti kummatigi piir panna epidēmiju tomēr spēja ierobežot 2. vēl jo vairāk ∙ sinna ei läheks ma isegi päeval, kummatigi öösel turp es nedotos pat dienā, vēl jo vairāk naktī 3. turklāt

`kuuld s {kuulu, `kuuldu, `kuulde} baumas ∙ tunnen teda rohkem kuulu järgi vairāk pazīstu viņu pēc baumām; kuulu järgi olevat ta rikas mees baumo, ka viņš esot bagāts vīrs

liiati adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt ∙ üksi ma ei lähe, liiati veel öösel viens es neiešu, jo vairāk naktī

liiatigi adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt

madalamale adv (virziens) zemāk ∙ joodik laskus üha madalamale dzērājs pagrima arvien vairāk

maitsmine s {maitsmise, maitsmist, maitsmisi} (maņa) garša ∙ maitsmine on imikul rohkem arenenud kui haistmine zīdainim garša ir attīstīta vairāk nekā oža

maja|pidamine s {-pidamise, -pidamist, -pidamisi} 1. saimniekošana, saimniecība ◦ naturaal­maja­pidamine naturālā saimniecība 2. saimniecība ◦ talumajapidamine lauku saimniecība, zemnieku saimniecība 3. mājsaimniecība, saimniecības darbi ∙ majapidamine on rohkem naiste õlgadel mājsaimniecība vairāk ir uz sieviešu pleciem 4. sar iedzīve ∙ kogu nende majapidamine mahtus ühte koormasse visa viņu iedzīve satilpa vienā vezumā

määratult adv neizmērojami, milzīgi, milzum ∙ ta oli määratult uhke viņš bija milzum lepns; muusika huvitab teda määratult rohkem kui sport mūzika viņu interesē neizmērojami vairāk nekā sports

natuke[ne] b adv {natukese, natukest, natukesi} mazliet, nedaudz, drusku ∙ ma olen natuke väsinud es esmu mazliet noguris; natukene rohkem või vähem, ükskõik mazliet vairāk vai mazāk, vienalga; oota natukene pagaidi mazliet

nõme adj {nõmeda, nõmedat, nõmedaid} 1. stulbs ∙ nõme inimene stulbs cilvēks; nõmedad naljad stulbi joki; füüsikas olen täiesti nõme fizikā esmu pavisam stulbs 2. stulbi ∙ oleks nõme temalt rohkem nõuda būtu stulbi prasīt no viņa vairāk

paar|kümmend num pārdesmit ∙ paarkümmend inimest pārdesmit cilvēku; enam kui paarikümnesse keelde tõlgitud raamat vairāk nekā pārdesmit valodās tulkota grāmata

parajalt adv 1. piemēroti, piemērotā daudzumā ∙ materjali oli muretsetud parajalt, ei rohkem ega vähem kui vaja materiāls bija sagādāts piemēroti, ne vairāk un ne mazāk kā nepieciešams; vihma tuli sel suvel parajalt lietus šovasar lija piemērotā daudzumā 2. mēreni ∙ ülesanne oli parajalt raske uzdevums bija mēreni sarežģīts

pea a s {pea, pead, päid} 1. galva ◦ pealiigutus galvas kustība; peanahk galvas āda; peanoogutus galvas mājiens; pearätik galvas lakats ∙ pead pöörama pagriezt galvu; panin mütsi pähe uzliku cepuri galvā; pea käib ringi galva reibst; pead valutama lauzīt galvu; tal on endal silmad peas viņam pašam ir acis pierē 2. galva, prāts ◦ kavalpea viltnieks ∙ ta on hea peaga viņam ir laba galva; viska niisugune mõte peast izmet tādu domu no galvas; ta õppis luuletuse pähe viņš iemācījās dzejoli no galvas; rahva helgemad pead tautas gaišākie prāti 3. galva, vadītājs ◦ linnapea pilsētas galva ∙ kapten on laeva pea kapteinis ir kuģa galva 4. galva, galviņa, gals ∙ komeedi pea ja saba komētas galva un aste; nööpnõela pea kniepadatas galviņa; luust peaga jalutuskepp pastaigu spieķis ar kaula rokturi; kapsas hakkab juba pead looma kāposti jau sāk veidot galviņas 5. galva, sākums ∙ kolonni pea kolonnas galva; ajalehe pea laikraksta galva; sõnaraamatu artikli pea vārdnīcas šķirkļa galva 6. galva, vienība ∙ karjas on üle saja pea ganāmpulkā ir vairāk nekā simts galvu 7. vārpa ◦ viljapea labības vārpa ∙ rukis loob pead rudzi vārpo 8. sar stāvoklis, veids ∙ keedetud peast vārītā veidā; vanast peast vecumā; joobnud peast läheb ta riiakaks dzērumā viņš kļūst kašķīgs ∆ heast peast ne no šā, ne no tā; nagu puuga pähe saama dabūt kā ar mietu pa galvu; pead panti panema likt galvu ķīlā; pead silmusesse pistma bāzt galvu cilpā; pead tulle pistma bāzt galvu ugunī; kinnine pea cieta galva; lahtine pea gaiša galva; pead kaotama pazaudēt galvu; pead norgu laskma nokārt galvu; pead murdma lauzīt galvu; pead parandama lāpīt paģiras; pead pesema mazgāt galvu; pead segi ajama sagrozīt galvu ~ jaukt galvu; pead täis võtma piedzerties; pea ei võta nelien galvā; pea laiali otsas putra galvā; pea õigel kohal galva uz pleciem; pea peale kukkunud galvu saspiedis; pea peale pöörama apgriezt ar kājām gaisā; peast põrunud jucis; pähe andma sadot pa galvu ~ sakaut; pähe saama dabūt pa galvu ~ tikt sakautam; pähe kuluma iesēsties prātā; pähe lööma sakāpt galvā; pähe toppima iestāstīt; pähe torkama iešauties galvā; pähe võtma ieņemt galvā; üle pea ja kaela pa galvu pa kaklu

pikemalt adv 1. ilgāk, garāk ∙ linnus ei suuda enam pikemalt vastu pidada cietoksnis vairs nespēj ilgāk turēties; kaupluse ees jäi auto pikemalt seisma veikala priekšā automašīna stāvēja ilgāk; ta võttis ilma pikemalt kaalumata iga töö ette viņš bez garākas domāšanas uzņēmās katru darbu 2. vairāk, plašāk ∙ pikemalt võite selle kohta lugeda järelsõnas plašāk par to varat lasīt pēcvārdā; praegu pole aega sellest pikemalt rääkida patlaban nav laika vairāk par to parunāt

pikkune adj {pikkuse, pikkust, pikkusi} 1. garš, garuma- ∙ viie kilomeetri pikkune võistlusdistants piecus kilometrus gara sacensību distance; saime kätte enam kui poolteise meetri pikkuse kala noķērām vairāk nekā pusotru metru garu zivi; tütar oli juba peaaegu ema pikkune meita bija jau gandrīz mātes augumā 2. ilgs ◦ tundidepikkune stundām ilgs ∙ kahe sajandi pikkune ajalugu divus gadsimtus ilga vēsture

pimenema v tumst ∙ lühike talvepäev hakkas pimenema īsā ziemas diena sāka tumst; vanamehe mõistus pimenes ikka rohkem vīra prāts satumsa aizvien vairāk

põhi|koht s pamata darbavieta ∙ ülikoolis töötas üle tuhande põhikohaga õppejõu vairāk nekā tūkstotis pasniedzēju universitātē strādāja pamatdarbā

`põrkama v {põrgata, `põrkan} 1. atsisties, atdurties, uzdurties ∙ pimedas ruumis põrkasin vastu lauda tumšā telpā atsitos pret galdu; uksed põrkavad lahti durvis atsitas vaļā; lennuki rattad põrkasid sujuvalt vastu betoonrada lidmašīnas riteņi līgani atdūrās pret betona skrejceļu; laev põrkas vastu jäämäge kuģis atdūrās pret leduskalnu; ajalehti sirvides põrkasin huvitavatele sündmustele šķirstot laikrakstus, uzdūros interesantiem notikumiem 2. traukties, skriet ∙ jänes põrkas üle tee võssa zaķis aiztraucās pāri ceļam krūmos; põgenik põrkas maja varju bēglis ieskrēja mājas ēnā 3. sar ieskriet ∙ põrkan õhtul sisse, siis räägime pikemalt ieskriešu vakarā, tad parunāsim vairāk 4. sar sākt šaubīties, svārstīties ∙ võid tulla, kui põrkama ei löö vari nākt, ja nesāksi šaubīties

repertu`aar s {repertuaari, repertu`aari, repertu`aare} repertuārs ◦ repertuaariteater repertuāra teātris; repertuaarivalik repertuāra izvēle ∙ repertuaari täiendama papildināt repertuāru; koori repertuaaris on üle saja laulu kora repertuārā ir vairāk nekā simt dziesmu

`rest b s {resti, `resti, `reste} atgriezums, atlikums ∙ rohkem seda riiet pole kui see rest vairāk šī auduma nav, tikai šis atgriezums

rohkem a pr {rohkema, rohkemat, rohkemaid} vairāk ∙ õunad lõigati neljaks või rohkemaks tükiks ābolus sagrieza četros vai vairāk gabalos; rohkemaks raha ei jätku kaut kam vairāk naudas nepietiek

rohkem b adv 1. vairāk ∙ poisse on rohkem kui tüdrukuid zēnu ir vairāk nekā meiteņu 2. vairāk, drīzāk ∙ see pole käsk, rohkem nõuanne tā nav pavēle, drīzāk padoms 3. vairs ∙ rohkem me sellest ei räägi vairs mēs par to nerunājam

saati a adv jo vairāk, vēl jo vairāk, kur nu vēl ∙ siin on valgeski ohtlik liikuda, saati veel pimedas te pat gaismā ir bīstami staigāt, kur nu vēl tumsā

suue s {`suudme, suuet, `suudmeid} 1. atvere, mute, gals ◦ püstolisuue pistoles stobrgals ∙ tunneli suue tuneļa gals 2. grīva, ieteka ◦ jõesuue upes grīva ∙ jõgi on suudmes üle kilomeetri lai grīvā upe ir vairāk nekā kilometru plata

tarbima v patērēt ∙ inimkond tarbib iga aastaga üha rohkem energiat cilvēce katru gadu patērē aizvien vairāk enerģijas; mööblivabrikud tarbivad palju puitu mēbeļu fabrikas patērē daudz koksnes

tuhat b num {tuhande, tuhandet, tuhendeid} tūkstotis, tūkstoš ◦ musttuhat melnais tūkstotis ∙ üle tuhande inimese vairāk nekā tūkstotis cilvēku; perenaisel on tuhat tegemist saimniecei ir tūkstoš darīšanu

sisse tulema 1. nākt iekšā, ienākt ∙ ta tuli uksest sisse viņš ienāca pa durvīm; sadamasse tuli sisse suur laev ostā ienāca liels kuģis 2. ienākt, rasties ∙ inimestele tuli jälle eluvaim sisse cilvēki atkal atdzīvojās 3. sar (par naudu) ienākt, tikt ieņemtam ∙ raha kulus rohkem, kui sisse tuli nauda izgāja vairāk, nekā ienāca

uni s {une, `und, unesid} 1. miegs ∙ magus uni salds miegs; laps vajab rohkem und kui täiskasvanu bērnam vajag vairāk miega nekā pieaugušajam; loodus on talvel raskes unes daba ziemā ir dziļā miegā 2. sapnis ∙ ta nägi öösel halba und viņš naktī redzēja sliktu sapni; ma näen unes sageli oma ema es sapnī bieži redzu savu māti

vaba a adj {vaba, vaba, vabu} 1. brīvs ∙ vaba rahvas brīva tauta; vaba tõlge brīvs tulkojums; tal on liiga vabad vaated viņam ir pārāk brīvi uzskati; peaksime rohkem viibima vabas õhus mums vajadzētu vairāk uzturēties brīvā dabā; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; vabaks laskma atbrīvot; vabaks saama atbrīvoties 2. brīvs, bezmaksas ∙ vaba pääs kontserdile brīva ieeja koncertā 3. ķīm brīvs ∙ vaba hapnik brīvais skābeklis; vabad radikaalid brīvie radikāļi

viimane adj {viimase, viimast, viimaseid} pēdējais ◦ eelviimane priekšpēdējais ∙ viimane uks paremal pēdējās durvis pa labi; viimane soov pēdējā vēlēšanās; viimane kord tegid sina välja pēdējoreiz tu izmaksāji; arvuti viimane mudel pēdējais datora modelis; on viimane aeg minema hakata ir pēdējais laiks sākt iet; viimase hetke reisid pēdējā brīža ceļojumi; viimane kui üks visi līdz pēdējam; poiss on viimane laiskvorst zēns ir pēdējais slaists; oli poisse ja tüdrukuid, viimaseid isegi rohkem bija zēni un meitenes, pēdējo pat vairāk

villand adv gana, līdz apnikumam, līdz kaklam ∙ senisest elust sai enam kui villand no līdzšinējās dzīves bija vairāk nekā gana; meil pole teineteisest veel kunagi villand saanud mums vēl nekad nav iestājies apnikums vienam no otra; ta puhkas nädala ja siis hakkas juba villand viņš atpūtās nedēļu, un tad jau bija līdz kaklam

vinkel s {vinkli, vinklit, vinkleid} 1. leņķis, taisns leņķis ∙ seinad on vinklis sienas ir taisnā leņķī 2. cilpa, līkums, loks ∙ tegin koduteel meelega vinkli sisse mājupceļā tīšām izmetu līkumu 3. skatpunkts, aspekts ∙ vaatlesime nähtust hoopis teisest vinklist aplūkojām parādību no pavisam cita skatpunkta 4. stūrenis, leņķmērs ∙ pottsepp usaldas vinklit ja vaaderpassi rohkem kui oma silma podnieks stūrenim un līmeņrādim uzticējās vairāk nekā savām acīm

ärevile s 1. (virziens) satraukts, saspringts ∙ mees läheb järjest rohkem ärevile vīrs satraucas arvien vairāk 2. (virziens) bažīgs

üksus s {üksuse, üksust, üksusi} vienība ∙ administratiivne üksus administratīva vienība; fondides on üle miljoni üksuse fondos ir vairāk nekā miljons vienību; relvastatud üksus bruņota vienība

üle a adv 1. pāri ∙ ta hüppas kraavist üle viņš pārlēca pāri grāvim; üle kuuekümnene mees vīrs pāri sešdesmit; siit on paljud sõjad üle käinud šeit pāri ir gājuši daudzi kari 2. pār- ∙ turg ujutati üle odavate toodetega tirgu pārpludināja ar lētām precēm; hommikul pühiti kogu õu üle no rīta tika pārslaucīts viss pagalms; seinad värviti üle sienas tika pārkrāsotas; minu viha on ammu üle mans naids jau sen ir pārgājis 3. vairāk ∙ enampakkumisel pakutakse üksteisest üle vairāksolīšanā viens sola vairāk par otru

üle b prp 1. pār, pāri ∙ poiss ronis üle aia zēns kāpa pāri sētai; ta viskas seljakoti üle õla viņš pārmeta mugursomu pār plecu; üks jalg üle teise kāja pār kāju; poisid jooksid üle väljaku zēni skrēja pāri laukumam; mul oli tekk üle pea man bija sega pāri galvai; kell on kümme minutit üle kaheksa pulkstenis ir desmit minūtes pāri astoņiem; üle aegade pāri laikiem 2. pa ∙ küll me üle mitme midagi välja mõtleme gan mēs pa visiem kaut ko izdomāsim 3. visur, visā ∙ teade levis üle maa ziņa izplatījās pa visu zemi; see rahvalaul on tuntud üle Eesti šī tautasdziesma ir pazīstama visā Igaunijā; üle kooli kõige parem õpilane visas skolas labākais skolnieks 4. caur ∙ sõitsime Tallinnasse üle Tartu braucām uz Tallinu caur Tartu 5. pēc ∙ üle pika aja oleme jälle koos pēc ilga laika atkal esam kopā; üle hulga aja sajab lund pēc ilgiem laikiem snieg sniegs 6. katru otro, katru ∙ ta sõitis üle nädala maale katru otro nedēļu viņš brauca uz laukiem; ta käib poes üle kolme-nelja päeva viņš iet uz veikalu katru trešo, ceturto dienu 7. vairāk nekā ∙ siin on üle tuhande krooni šeit ir vairāk nekā tūkstotis kronu

üllitama v laist klajā, publicēt ∙ lauljatar on üllitanud üle tosina plaadi dziedātāja ir laidusi klajā vairāk nekā duci plašu; ajalehtedes on üllitatud ametlik teade laikrakstos ir publicēts oficiāls paziņojums