[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ava|maa s 1. atklāta vieta 2. klajš lauks ∙ avamaal kasvatatud kurgid zem klajas debess audzēti gurķi

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

kiitus s {kiituse, kiitust, kiitusi} uzslava, atzinība ◦ kiituskiri uzslavas raksts ∙ õpetaja polnud kiitusega kitsi skolotājs neskopojās ar uzslavām; kiitust ära teenima izpelnīties uzslavu; ta lõpetas keskkooli kiitusega viņš beidza vidusskolu ar izcilību; au ja kiitus gods un slava

kuu|valge b adj mēness apspīdēts, mēnesgaismas pieliets ∙ kuuvalge lagendik mēnesgaismas pieliets klajums

`laam s {laama, `laama, `laamu} 1. lauks, klajums ∙ ajujää laamad dreifējoša ledus lauki 2. kaudze, milzums ∙ lettidel on kaupa laamas uz letēm ir kaudzēm preču 3. (ģeoloģijā) plātne ∙ Vaikse ookeani laam Klusā okeāna plātne

lage a s {lageda, lagedat, lagedaid} klajums ◦ liivalage smilšu klajums ∙ tuli minna läbi metsa ning üle lageda bija jāiet cauri mežam un pāri klajumam

lage b adj {lageda, lagedat, lagedaid} tukšs, klajš ∙ maja ehitati lagedale kohale māju uzcēla tukšā vietā; lageda taeva all zem klajas debess; rahast lage bez naudas; arust lage bez prāta

lagen`dik s {lagendiku, lagen`dikku, lagen`dikke} klajums, līdzenums ◦ metsalagendik meža klajums ∙ kasesalu keset lagendikku bērzu birzs klajuma vidū

lahtine adj {lahtise, lahtist, lahtisi} 1. vaļējs, atvērts, atklāts ∙ ta magab lahtise akna all viņš guļ pie vaļēja loga; lahtine rõdu atklāts balkons; lahtine luumurd vaļējs kaula lūzums; lahtine silp vaļēja zilbe; lahtine tund atklātā stunda; küsimus on lahtine jautājums ir atklāts; lahtise südamega inimene cilvēks ar atvērtu sirdi 2. vaļējs, nesaistīts, brīvs ∙ lahtised põrandalauad vaļēji grīdas dēļi; üks hammas on lahtine viens zobs kustas; mul pole praegu lahtist raha man pašlaik nav liekas naudas 3. izlejams ∙ lahtine õlu izlejams alus

laotama v 1. klāt, plest, kliedēt ∙ ema laotas lapsele teki peale māte uzklāja bērnam segu; sõnnikut laotama ārdīt mēslus 2. novec izplatīt ∙ lamp laotas punakat valgust lampa izplatīja sarkanīgu gaismu

laotus v {laotuse, laotust, laotusi} 1. izplatījums, debess ◦ taevalaotus debess izplatījums ∙ sinine laotus zila debess 2. tehn izvērse, izvērsums, izklājums

lilla b adj {lilla, lillat, lillasid} lillā, violets ∙ lilla sirel lillā ceriņš; ta lisas sinisele pisut lillat viņš pielika zilajam nedaudz lillā ∆ lillat lööma dzīvot zaļi

metsa|lagendik s meža klajums

`nõmm s {nõmme, `nõmme, `nõmmi} 1. klajums ∙ kuiv liivane nõmm sauss, smilšains klajums 2. sils, silājs, virsājs ∙ Põhja-Saksamaa suured nõmmed Ziemeļvācijas lielie sili

otsimine s {otsimise, otsimist, otsimisi} meklēšana ∙ otsimisel polnud tulemusi meklēšanai nebija rezultātu; mis tal siin otsimist peaks olema? kas viņam te būtu meklējams?

otsitav adj {otsitava, otsitavat, otsitavaid} 1. meklējams, meklēts ∙ otsitav arv meklējamais skaitlis 2. pieprasīts ∙ otsitavaim kaup pieprasītākā prece

taevas s {`taeva, taevast, `taevaid} 1. debess ◦ tähistaevas zvaigžņota debess; taevakaart debesu karte; taevakeha debess ķermenis; taevasina debess zilgme; taevavõlv debess velve ∙ päike on juba kõrgel taevas saule jau ir augstu debesīs; taevas selgib debess skaidrojas; sõnum tuli kui välk selgest taevast ziņa nāca kā zibens no skaidrām debesīm; hinnad on taevasse tõusnud cenas sakāpušas debesīs 2. (reliģijā) debesis, dievs ∙ see on taeva tahtmine tā ir debesu griba; taeva saama tikt debesīs; taeva pärast, ära tee seda! dieva dēļ, nedari to!; taevas olgu tänatud! paldies dievam!; taevas teab, kus ta nüüd on dievs vien zina, kur viņš tagad ir ∆ lageda taeva all zem klajas debess; nagu taevast kukkunud kā no debesīm nokritis; seitsmes taevas septītās debesis; taevani kiitma celt vai debesīs; vastu taevast lendama aizlidot pie visiem velniem

talletuma v uzkrāties, saglabāties ∙ plii talletub organismis svins organismā uzkrājas

peale tõmbama 1. uzklāt, uzsegt, uzvilkt ∙ paadile tõmmati uus värv peale laivai uzklāja jaunu krāsu; endale tekki peale tõmbama uzvilkt sev virsū segu 2. nolaist, noraut ∙ vett peale tõmbama nolaist ūdeni

tõmmis s {tõmmise, tõmmist, tõmmiseid} 1. novilkums, kopija ∙ kunstniku tööde tõmmised mākslinieka darbu novilkumi; kaasas peab olema tõmmis lapse sünnitunnistusest līdzi jābūt bērna dzimšanas apliecības kopijai 2. izvilkums, uzlējums, ekstrakts ◦ teetõmmis tējas uzlējums ∙ ravimtaimede tõmmis ārstniecības augu izvilkums