[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`astuma v {`astuda, astun} 1. doties ∙ palun, astuge edasi! lūdzu, dodieties tālāk!; astusime õuest tuppa devāmies no pagalma istabā; tuleb astuma hakata jādodas projām 2. soļot, spert soli ∙ sõdurid astuvad ühte sammu karavīri soļo kopsolī; ta astub kodu poole viņš soļo māju virzienā; ta astus julge sammu viņš spēra drosmīgu soli; ma ei astu enam kunagi üle tema läve es vairs nekad nesperšu kāju pār viņa slieksni 3. stāties, iesaistīties ∙ seltsi astuma iestāties biedrībā; ta ei astu kunagi kahtlastesse tehingutesse viņš nekad neiesaistās šaubīgos darījumos 4. kāpt ∙ bussi astuma iekāpt autobusā; ära peale astu! neuzkāp virsū!

hingeldama v 1. elsot ∙ kuumusest hingeldama karstumā elsot 2. aizelsties ∙ poiss jooksis hingel­dades tuppa zēns aizelsdamies skrēja uz istabu

`hoovama v {hoovata, `hoovan} strāvot, plūst, velties ∙ tema käitumisest hoovas enesekindlust no viņa strāvoja pašpārliecinātība; tuppa hoovab päikesepaistet istabā plūst saules gaisma; külm talveõhk hoovas aknast sisse auksts ziemas gaiss ievēlās istabā pa logu

imbuma v 1. sūkties ∙ kraavid imbuvad vett täis grāvji piesūcas pilni ūdens; tuppa imbus lõhnu istabā iesūcās smaržas; kriimustusest imbus verd no skrāpējuma sūcās asinis 2. ieviesties ∙ rahva teadvusse imbus vabamaid vaateid tautas apziņā ieviesās brīvāki uzskati; linna imbus vastase luurajaid pilsētā iefiltrējās pretinieka izlūki

`kiikama v {kiigata, `kiikan} ieskatīties, iemest aci ∙ kiikasin korraks pööningule uz brīdi ieskatījos bēniņos; ta kiikas tuppa viņš iemeta aci istabā; ära kiika võõraid naisi! nemet aci uz svešām sievietēm!

kolima v 1. pārcelties, pārvākties ∙ ta kolib kogu perega maalt linna viņš ar visu ģimeni pārceļas no laukiem uz pilsētu; meie asutus kolib uutesse ruumidesse mūsu iestāde ievācas jaunās telpās; poiss kolis esimesest pingist teise zēns pārvācās no pirmā sola uz otro 2. pārcelt, pārvākt ∙ ma kolin oma asjad teise tuppa es pārvācu savas lietas uz otru istabu

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

`kutsuma v {`kutsuda, kutsun} 1. saukt, aicināt ∙ ta kutsus mind appi viņš sauca mani palīgā; lapsed kutsuti tuppa bērni tika iesaukti istabā; kutsumata külaline neaicināts viesis; töötajad kutsuti koosolekule darbiniekus sasauca uz sapulci; kevad kutsub loodusse pavasaris sauc dabā 2. saukt, dēvēt ∙ sõbrad kutsusid Robertit Bobiks draugi sauca Robertu par Bobu

käsutama v 1. izrīkot, komandēt ∙ ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt ∙ lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas

kätt|pidi adv 1. pie rokas ∙ ta tõi lapse kättpidi tuppa viņš pie rokas ieveda bērnu istabā 2. sarokojoties ∙ võõras jättis kõikidega kättpidi hüvasti vīrietis atvadījās no visiem sarokojoties 3. ar rokām ∙ ta on kättpidi masina vahel viņš ir ielīdis mašīnā ar rokām; ma armastan kättpidi mullas sobrata man patīk rušināties augsnē ar rokām

paha|aimamatult adv neko ļaunu nenojaušot ∙ ta astus pahaaimamatult tuppa viņš, neko ļaunu nenojaušot, iegāja istabā

paiskuma v 1. mesties, gāzties ∙ paiskusime lainetesse metāmies viļņos; väeosa paiskub rünnakule karaspēka daļa metas uzbrukumā; koridori paiskus rühm noorukeid koridorā iemetās jauniešu grupa; jõgi paiskub kõrgelt astangult alla upe gāžas lejā no augstas kāples; auto paiskus kraavi automašīna iebrauca grāvī; äkitselt segi paiskunud väärtussüsteem pēkšņi sabrukusi vērtību sistēma 2. brāzties ∙ tuppa paiskus helide laviin istabā iebrāzās skaņu lavīna; taskulambi valgusjuga paiskus talle otse näkku kabatas baterijas gaismas kūlis iespīdēja viņam tieši sejā; vaos hoitud viha paiskus lõpuks ikkagi välja aizturētās dusmas beigās izlauzās ārā

ümber panema 1. aplikt, apvilkt ∙ ta pani vihikutele paberi ümber viņš aplika burtnīcām papīru 2. pārlikt, pārcelt ∙ paneme laua teise tuppa ümber pārliekam galdu citā istabā 3. novec pārcelt, pārtulkot ∙ raamatut ühest keelest teise ümber panema pārcelt grāmatu no vienas valodas citā

pugema v {pugeda, `poen} 1. līst ∙ lumi poeb saapasse sniegs lien zābakā; tüdrukud pugesid läbi sirelipõõsaste meitenes izlīda caur ceriņu krūmiem; kass on kaugele kapi taha pugenud kaķis ir aizlīdis tālu aiz skapja; matkajad pugesid magamiskottidesse ceļotāji ielīda guļammaisos; ta puges varakult voodisse viņš agri ielīda gultā 2. ieslīdēt, iezagties ∙ ta puges vaikselt kui varas oma tuppa viņš klusi kā zaglis ieslīdēja savā istabā; südamesse on pugenud süngus sirdī ir iezadzies drūmums 3. slēpties, bēgt ∙ loomad poevad vilusse dzīvnieki slēpjas ēnā; oma mõtete eest peitu ei poe no savām domām neaizbēgsi 4. pielīst ∙ sa poed direktorile tu pielien direktoram; ta ei oskagi pugeda viņš nemaz neprot pielīst

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

sisse suruma iespiest, ievirzīt ∙ jää surus laeval küljed sisse ledus iespieda kuģim sānus; ahtasse tuppa oli sisse surutud paarkümmend inimest šaurajā istabiņā bija iespiesti pārdesmit cilvēki

`trahv s {trahvi, `trahvi, `trahve} sods, soda nauda, naudas sods ◦ leppetrahv līgumsods; rahatrahv naudas sods; trahvisumma naudas soda summa ∙ ränk trahv bargs sods; trahv liikluseeskirjade rikkumise eest sods par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu; trahvi maksma samaksāt soda naudu; trahviks jättis ema lapse tuppa māte par sodu atstāja bērnu istabā

tuba s {`toa, tuba, tube} 1. istaba ◦ söögituba ēdamistaba ∙ omaette tuba atsevišķa istaba; õpetajate tuba skolotāju istaba; väljas on juba pime, peab lapsed tuppa kutsuma ārā jau ir tumšs, jāsauc bērni istabā 2. novec istaba, dzīvojamā māja ∙ toa taga on mets aiz istabas ir mežs

tuigerdama v streipuļot, grīļoties ∙ ta tuigerdas väsinult tuppa viņš pārguris iestreipuļoja istabā

tõmme s {`tõmbe, tõmmet, `tõmbeid} 1. vilciens, rāviens ◦ hingetõmme elpas vilciens ∙ ta ujub jõuliste tõmmetega viņš peld spēcīgiem rāvieniem 2. velkme ∙ täna ei ole tõmmet, suits tuleb tuppa šodien nav velkmes, dūmi nāk istabā 3. pievilkšanās, tieksme ∙ mõlemad tajusid teisest lähtuvat tõmmet abi juta savstarpēju pievilkšanos 4. krampis, konvulsija ∙ lihaste tõmbed muskuļu krampji 5. tehn stiepe

`uhkama v {uhata, `uhkan} plūst, strāvot ∙ vett uhkab üle ääre ūdens plūst pāri malām; tuppa uhkab värsket õhku istabā ieplūst svaigs gaiss; tüdrukust uhkab elurõõmu no meitenes strāvo dzīvesprieks

vangistama v 1. sagūstīt ∙ poisid on orava vangistanud zēni ir sagūstījuši vāveri 2. ieslodzīt ∙ lumi vangistas neid tuppa sniegs ieslodzīja viņus istabā 3. apcietināt, arestēt ∙ teda ähvardatakse vangistada viņu draud apcietināt 4. piekalt, paralizēt ∙ haigus vangistas teda voodisse slimība piekala viņu gultai; pilt vangistas tähelepanu attēls piekala uzmanību; tugev haare vangistas põgeneja käed stiprs satvēriens paralizēja bēgļa rokas

vast adv 1. varbūt, kazi ∙ vast astud tuppa varbūt ienāksi istabā; mul on pisut varusid, vast saame hakkama man ir nedaudz rezervju, varbūt tiksim galā; ma toon vett, vast on neil janu es atnesīšu ūdeni, varbūt viņiem slāpst; vast läheb kõik veel hästi kazi viss vēl būs labi 2. nupat, nule, svaigi ∙ isa oli vast saabunud tēvs bija nupat ieradies 3. tikai ∙ mõistsin seda vast täna sapratu to tikai šodien; ta rääkis ema haigusest vast hiljuti viņš pastāstīja par mātes slimību tikai nesen 4. gan ∙ no nüüd vast saab nalja! nu tagad gan būs joki!

`voolama v {voolata, `voolan} plūst, tecēt ∙ jõgi voolab mere poole upe plūst uz jūru; lahtisest aknast voolab tuppa värsket õhku pa vaļējo logu istabā plūst svaigs gaiss; hinge voolas rahu dvēselē ieplūda miers; elu voolas rahulikult dzīve plūda mierīgi

üles adv augšā, augšup ∙ ta läks üles oma tuppa viņš uzgāja savā istabā; teerada tõusis üles mäkke taka veda augšup kalnā; käed üles! rokas augšā!; sel õhtul lubati lastel kauemaks üles jääda šajā vakarā bērniem ļāva ilgāk palikt augšā