?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 11 artiklit
`junn s {junni, `junni, `junne} struņķis, galiņš ∙ junn vorsti desas struņķis
`munn s {munni, `munni, `munne} vulg pimpis ∙ mine munni ej dirst
`nunn s {nunna, `nunna, `nunni} mūķene ∙ mungad ja nunnad mūki un mūķenes; ta pühitseti nunnaks viņu iesvētīja par mūķeni
`punn s {punni, `punni, `punne} 1. spunde, tapa, aizbāznis 2. pūte, pūtīte 3. (celtniecībā) spundes izcilnis 4. sar punkts ∙ kaotasime mängu kahe punniga zaudējām spēli ar divu punktu starpību
`tonn s {tonni, `tonni, `tonne} 1. tonna ◦ kilotonn kilotonna ∙ tonn puuvilja tonna augļu 2. sar (naudā) tūkstotis, štuka
tuna adv novec toreiz, pirms kāda laika
`tund s {tunni, `tundi, `tunde} 1. stunda ◦ pooltund pusstunda; tähetund zvaigžņu stunda ∙ hiline tund vēla stunda; vaikne tund klusā stunda; kahe tunni pärast pēc divām stundām; ta istus tundide viisi raamatute taga viņš stundām sēdēja pie grāmatām; ta otsekui aimas, et viimne tund on lähedal viņš itin kā nojauta, ka pēdējā stundiņa ir tuvu 2. stunda, nodarbība ◦ matemaatikatund matemātikas stunda ∙ lahtine tund atklātā stunda; tunde andma pasniegt stundas; tund jääb ära stunda nenotiek; tundidest poppi tegema bastot stundas; õpilane jäeti pärast tunde skolēnu atstāja pēc stundām ∆ tund on löönud stunda ir situsi
`tung s {tungi, `tungi, `tunge} 1. dziņa, tieksme ∙ tung tegutseda dziņa darboties; tung teadmiste järele tieksme pēc zināšanām 2. tiekšanās, ietiekšanās 3. drūzma, drūzmēšanās, ļaužu pieplūdums ∙ staadioniväravas tekkis tung stadiona vārtos radās drūzmēšanās; kõrgkooli kursustele on suur tung uz augstskolas kursiem ir liels cilvēku pieplūdums
tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta ◦ külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta ∙ nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas ◦ häbitunne kauna jūtas ∙ oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ◦ ohutunne briesmu sajūta ∙ mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās
`tuun s {tuuni, `tuuni, `tuune} (Thunnus) tuncis
`tünn s {tünni, `tünni, `tünne} muca ◦ puutünn koka muca; veetünn ūdens muca ∙ tünni vitsutama stīpot mucu; seisime kui silgud tünnis stāvējām kā siļķes mucā