[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

adres`seerima v {adres`seerida, adresseerin} adresēt ∙ sisseastumisavaldused tuleb adresseerida vastuvõtukomisjonile iestāšanās pieteikumi jāadresē uzņemšanas komisijai

aeglusti s {aeglusti, aeglustit, aeglusteid} 1. palēninātājs ∙ neutronite aeglusti neitronu palēninātājs 2. (automašīnai, ierīcei) pazeminātie pārnesumi ∙ aeglusti sisselülitamiseks tuleb korraks peatuda lai ieslēgtu pazeminātos pārnesumus, uz brīdi jāapstājas

alla ajama 1. dzīt lejā, gāzt lejā ∙ aja lapsed katuselt alla nodzen bērnus no jumta; heinu lakast alla ajama gāzt sienu lejā no šķūņaugšas 2. sabraukt, nobraukt ∙ tuleb sõita ettevaatlikult, et mitte inimesi alla ajada jābrauc uzmanīgi, lai nesabrauktu cilvēkus; metsavahelisel teel oli jänes alla aetud uz meža ceļa bija nobraukts zaķis 3. likt apakšā ∙ pasteldele tuleks paigad alla ajada pastalām apakšā būtu jāuzliek ielāpi

alluma v 1. pakļauties ∙ tuleb alluda distsipliinile jāpakļaujas disciplīnai; areng allub kindlatele seaduspärasustele attīstība pakļaujas stingri noteiktām likumsakarībām 2. būt pakļautam, būt padotam ∙ pearaamatupidaja allub vahetult ettevõtte juhile galvenais grāmatvedis ir tieši pakļauts uzņēmuma vadītājam

aru andma atskaitīties ∙ tal tuleb oma tegudest aru anda viņam jāatskaitās par saviem darbiem

arutus a s {arutuse, arutust, arutusi} 1. apspriešana ∙ küsimus tuleb arutusele jautājums tiks apspriests 2. skaidrība ∙ aeg toob arutust laiks ieviesīs skaidrību

arvestama v 1. ņemt vērā, rēķināties ∙ tema töökust arvestades usume, et ta tuleb ülesandega toime ņemot vērā viņa strādīgumu, mēs ticam, ka viņš tiks galā ar uzdevumu; tõsiasju ei saa arvestamata jätta faktus nevar neņemt vērā; arvestatav tulemus vērā ņemams rezultāts 2. ieskaitīt ∙ kohtunikud arvestasid kaotuse tiesneši ieskaitīja zaudējumu; sissemakstud raha arvestati võla katteks iemaksātā nauda tika ieskaitīta parāda segšanai 3. rēķināt ∙ ma arvestan iga inimese kohta kaks pudelit veini es rēķinu divas pudeles vīna uz katru cilvēku; külmalt arvestav inimene auksta aprēķina cilvēks; võta paber ning arvesta! paņem papīru un sarēķini!

asja|olu s apstāklis ∙ asjaolude kokkusattumine apstākļu sagadīšanās; tuleb talitada nii, nagu asjaolud nõuavad jārīkojas tā, kā prasa apstākļi; süüd raskendavad asjaolud vainu pastiprinoši apstākļi; süüd kergendavad asjaolud vainu mīkstinoši apstākļi

`astuma v {`astuda, astun} 1. doties ∙ palun, astuge edasi! lūdzu, dodieties tālāk!; astusime õuest tuppa devāmies no pagalma istabā; tuleb astuma hakata jādodas projām 2. soļot, spert soli ∙ sõdurid astuvad ühte sammu karavīri soļo kopsolī; ta astub kodu poole viņš soļo māju virzienā; ta astus julge sammu viņš spēra drosmīgu soli; ma ei astu enam kunagi üle tema läve es vairs nekad nesperšu kāju pār viņa slieksni 3. stāties, iesaistīties ∙ seltsi astuma iestāties biedrībā; ta ei astu kunagi kahtlastesse tehingutesse viņš nekad neiesaistās šaubīgos darījumos 4. kāpt ∙ bussi astuma iekāpt autobusā; ära peale astu! neuzkāp virsū!

asustama v 1. apdzīvot ∙ Vormsit asustasid varemalt rootslased Vormsi salu agrāk apdzīvoja zviedri 2. nometināt ∙ sellest piirkonnast tuleb elanikud asustada mujale iedzīvotāji no šī reģiona jānometina citur

atakk s {ataki, a`takki, a`takke} 1. lēkme ∙ tuleb lamada, kuni atakk üle läheb jāguļ, kamēr lēkme pāries 2. uzbrukums

`auk s {augu, `auku, `auke} 1. caurums ◦ võtmeauk atslēgas caurums ∙ must auk melnais caurums; põrandas on auk grīdā ir caurums; hambas on auk zobā ir caurums; augud katuses tuleb parandada caurumi jumtā ir jāsalabo 2. bedre ◦ kruusaauk grantsbedre; liivaauk smilšu bedre ∙ auku kaevama rakt bedri; tee on auke täis ceļš ir pilns bedru; hunt oli auku kukkunud vilks bija iekritis bedrē 3. robs ∙ tema teadmistes on auke viņa zināšanās ir robi; televiisori ost lõi augu perekonna eelarvesse televizora iegāde iecirta robu ģimenes budžetā ∆ auku ajama aprakt kapā; auku kaevama rakt kādam bedri; auku pähe rääkima pierunāt

austama v 1. cienīt ∙ ma austan teda es viņu cienu; tuleb austada teiste inimeste tööd jāciena citu cilvēku darbs 2. godināt ∙ juubilari austati aukirjade ning lillesülemitega jubilārs tika godināts ar godarakstiem un ziedu klēpjiem

avatult adv 1. atklāti ∙ sellest tuleb avatult rääkida par to jārunā atklāti 2. atvērtā veidā ∙ raamatud on avatult laual uz galda stāv atvērtas grāmatas

bro`neerima v {bro`neerida, broneerin} rezervēt ∙ lennukipiletid tuleb aegsasti broneerida lidmašīnas biļetes jārezervē laikus

`džäss s {džässi, `džässi, `džässe} džezs ◦ džässorkester džeza orķestris ∙ raadiost tuleb džässi pa radio skan džezs

eba|tõenäoline adj maz iespējams, maz ticams ∙ on ebatõenäoline, et ta nii hilja veel meile tuleb maz ticams, ka viņš tik vēlu vēl pie mums atnāks

eel|kõige adv vispirms, galvenokārt ∙ eelkõige tuleb arvestada järgmisi asjaolusid vispirms jāņem vērā šādi apstākļi; eelkõige lastele mõeldud lavastus galvenokārt bērniem domāts uzvedums

eel|olev p nākamais, gaidāmais ∙ eeloleval kolmapäeval nākamajā trešdienā; eelolev teatrihooaeg tuleb huvitav nākamā teātra sezona būs interesanta

eemaldama v 1. (projām, ārā) nogādāt, aizgādāt ∙ mängija eemaldati mängust spēlētāju izraidīja no spēles; erituselundid eemaldavad kehast kahjulikke ainevahetussaadusi izvadorgāni izvada no ķermeņa kaitīgus vielmaiņas produktus; operatsioonil eemaldati osa maost operācijā izgrieza daļu kuņģa; hammas tuleb eemaldada zobs jāizrauj 2. tīrīt, noņemt ∙ plekke eemaldama tīrīt traipus; neiu eemaldas üleliigse kreemi näolt meitene notīrīja no sejas lieko krēmu 3. attālināt

ees|kätt adv vispirms, pirmām kārtām ∙ eeskätt tuleb plaan koostada vispirms jāsastāda plāns; nõutav on võõrkeelte, eeskätt saksa ja inglise keele oskus vajadzīga svešvalodu, pirmām kārtām vācu un angļu valodas, prasme

eilne a s {eilse, eilset, eilseid} vakardiena ∙ ma ootan sind eilsest saadik es gaidu tevi kopš vakardienas; eilse vigadest tuleb õppida no vakardienas kļūdām jāmācās

ek`raan s {ekraani, ek`raani, ek`raane} ekrāns ∙ suure ekraaniga televiisor televizors ar lielu ekrānu; uus film tuleb varsti ekraanile jaunā filma drīz būs uz ekrāniem; teatrilava akustiline ekraan teātra skatuves akustiskais ekrāns

elusalt adv dzīvā veidā ∙ ketsereid põletati elusalt ķecerus sadedzināja dzīvus; põgenik tuleb elusalt kinni püüda bēglis jānotver dzīvs

`emb-|`kumb pr {emma-kumma, `emba-`kumba} 1. viens vai otrs ∙ tuleb valida emb-kumb võimalus jāizvēlas viena vai otra iespēja 2. viens no abiem ∙ emb-kumb võidab viens no abiem uzvarēs

endist|viisi adv kā iepriekš, tāpat kā iepriekš ∙ enam ei saa endistviisi elada vairs nevar dzīvot kā iepriekš; parkimise eest tuleb tasuda ju endistviisi par stāvvietu taču jāmaksā tāpat kā iepriekš

esile adv (virziens) laukā, uz āru, iz- ∙ pisaraid esile kutsuma izsaukt asaras; puudusi esile tooma izcelt trūkumus; ta oli nii kõhn, et roided tungisid esile viņš bija tik vājš, ka ribas izspiedās; tapeedi alt tuleb esile krohv zem tapetēm parādās apmetums

esine a s {esise, esist, esiseid} (teritorija) priekša ◦ ahjuesine krāsns priekša; majaesine mājas priekša ∙ elamute esised tuleb lumest puhtad hoida dzīvojamo māju priekšas jāuztur tīras no sniega

esma|joones adv 1. vispirms, pirmām kārtām ∙ see tuleb esmajoones välja selgitada tas ir jānoskaidro vispirms 2. īpaši, vairāk ∙ lapsele meeldivad esmajoones eredad värvid bērnam visvairāk patīk spilgtas krāsas

esmalt adv sākumā, vispirms, pirmām kārtām ∙ esmalt kõneldi igapäevaseist asjust sākumā runāja par ikdienišķām lietām; see asi tuleb kõige esmalt korda ajada šī lieta jānokārto pirmām kārtām

`haav s {haava, `haava, `haavu} brūce, ievainojums ◦ lõikehaav griezta brūce ∙ haavale tuleb panna steriilne side brūcei jāuzliek sterila saite; haav on paranenud brūce ir sadzijusi; vanu haavu lahti kiskuma uzplēst vecās brūces

hiljem b adv vēlāk ∙ minut hiljem minūti vēlāk; varem või hiljem tuleb vale välja agrāk vai vēlāk meli atklājas

hiljemalt adv ne vēlāk kā, vēlākais ∙ hiljemalt kahe tunni jooksul vēlākais divu stundu laikā; avaldus tuleb esitada hiljemalt 15. juuniks pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam

ette hoiatama brīdināt iepriekš ∙ meid hoiatati ette, et tuleb äike mūs brīdināja, ka būs negaiss

huumor s {huumori, huumorit, huumoreid} humors ◦ huumorimeel humora izjūta; huumorisäde humora dzirksts ∙ must huumor melnais humors; asja tuleb huumoriga võtta lieta jāuztver ar humoru

häire|keskus s trauksmes centrs, glābšanas dienests ∙ häirekeskuse telefoninumber on 112 trauksmes centra telefona numurs ir 112; tulekahjust tuleb teatada häirekeskusesse par ugunsgrēku jāziņo glābšanas dienestam

häälestama v 1. skaņot ∙ kitarr tuleb ümber häälestada ģitāra jāpārskaņo; mandoliin on häälestamata mandolīna nav noskaņota 2. veidot noskaņu, noskaņot ∙ pessimistlikult häälestatud inimesed pesimistiski noskaņoti cilvēki; mahe valgus häälestas puhkuseks maiga gaisma noskaņoja uz atpūtu 3. noregulēt, noskaņot ∙ automaattreipinki häälestama noregulēt automātisko virpu; raadiovastuvõtja ei ole täpselt häälestatud radiouztvērējs nav precīzi noskaņots

peale hüppama 1. (transportlīdzeklī) ielēkt ∙ buss tuleb varsti, hüppan peale ja olengi läinud autobuss drīz nāks, ielēkšu un prom būšu 2. sar uzklupt, braukt augumā ∙ mis sa kohe peale hüppad, lase rääkida ko tu uzreiz brauc augumā, ļauj runāt

ise|seisvus s patstāvība, neatkarība ◦ iseseisvusaeg neatkarības laiks ∙ riigi iseseisvus valsts neatkarība; lapses tuleb kasvatada iseseisvust bērnā jāieaudzina patstāvība

maha jahutama atdzesēt ∙ piim tuleb pärast lüpsi kohe maha jahutada piens pēc slaukšanas tūlīt jāatdzesē

jalge|alune s pamats zem kājām, vieta zem kājām ∙ maa on siin märg, tuleb otsida kuivemat jalgealust zeme te ir slapja, jāmeklē sausāks pamats zem kājām ∆ jalgealune on tuline zeme deg zem kājām

`joom a s {jooma, `jooma, `joomi} 1. dzeršana ∙ nüüd läheb joomaks nu būs dzeršana; kari tuleb joomale ganāmpulks nāk dzert 2. dzēriens, dzeramais ∙ joomad on laual dzeramie ir galdā

järel b pop 1. aiz, pakaļ ∙ ta käis mu järel nagu vari viņš staigāja man pakaļ kā ēna 2. pēc ∙ suve järel tuleb sügis pēc vasaras nāk rudens

`jätkama v {jätkata, `jätkan} 1. turpināt ∙ ravi tuleb veel kaua jätkata ārstēšana jāturpina vēl ilgi 2. pagarināt ∙ kleiti jätkama pagarināt kleitu 3. (potēt) kopulēt

maha kaapima nokasīt ∙ raualt tuleb roostekord maha kaapida no dzelzs jānokasa rūsas kārta

`kaasama v {kaasata, `kaasan} iesaistīt, piesaistīt ∙ ülesannete lahendamisele tuleb kaasata teadlasi uzdevumu izpildē jāiesaista zinātnieki

kaasas|olev p 1. līdzi esošs 2. komplektā ietilpstošs ∙ seade tuleb asetada kaasasolevale alusele ierīce jānovieto uz komplektā ietilpstošās pamatnes

kahjutustama v padarīt nekaitīgu ∙ mürgised ained tuleb kahjutustada indīgas vielas jāpadara nekaitīgas

kainelt adv 1. skaidrā ∙ ta teeb purjuspäi asju, mida kainelt kunagi ei teeks piedzēries viņš dara lietas, kuras skaidrā nekad nedarītu 2. apdomīgi, ar vēsu prātu ∙ ta võtab asja kainemalt kui sina viņš uztver lietu apdomīgāk nekā tu; olukorda tuleb kainelt hinnata situācija jāvērtē ar vēsu prātu

kanal s {kanali, kanalit, kanaleid} kanāls ◦ õhukanal gaisa kanāls; seedekanal gremošanas kanāls; infokanal informācijas kanāls; telekanal televīzijas kanāls ∙ Suessi kanal Suecas kanāls; laevatatav kanal kuģojams kanāls; hoones on torustike ja elektrikaablite jaoks kanalid ēkā ir kanāli caurulēm un elektrības kabeļiem; diplomaatilised kanalid diplomātiskie kanāli; saade tuleb teiselt kanalilt pārraide redzama otrajā kanālā

kande|kott s (nesama) soma, somiņa ∙ naiste kandekott sieviešu somiņa; ta tuleb turult, täis kandekott käe otsas viņš nāk no tirgus, pilna soma rokā

sisse kandma 1. ienest iekšā ∙ pakid kanti väljast sisse pakas ienesa iekšā no āra 2. reģistrēt ∙ kogu teenistuskäik on tööraamatusse sisse kantud visa dienesta gaita ir reģistrēta darba grāmatiņā 3. ievalkāt ∙ uued saapad tuleb enne matkale minekut sisse kanda jauni zābaki pirms došanās pārgājienā ir jāievalkā

`kang a s {kangi, `kangi, `kange} 1. lauznis ∙ uks murti kangiga lahti durvis atlauza ar lauzni 2. svira ∙ masina seiskamiseks tuleb kang alla vajutada lai apturētu mašīnu, svira jānospiež uz leju; üheõlgne kang vienpleca svira 3. stienis ∙ investeeringukuld kangidena investīciju zelts stieņos; harjutused kangil vingrinājumi uz stieņa

välja kangutama izlauzt ∙ känd kangutati maa seest välja celmu izlauza no zemes; iga sõna tuleb talt välja kangutada katrs vārds jāizvelk no viņa kā ar stangām

kanne a s {`kande, kannet, `kandeid} ieraksts ∙ rahvastikuregistri kanne ieraksts iedzīvotāju reģistrā; selle kohta tuleb teha kanne tööraamatusse par to jāizdara ieraksts darba grāmatiņā

kasutama v lietot, izmantot ∙ seadmeid kasutama lietot ierīces; söömisel kasutame nuga ja kahvlit ēdot izmantojam nazi un dakšiņu; haige kasutas ravimeid slimnieks lietoja zāles; hoone seisab kasutamata ēka stāv neizmantota; sissetulekuid kasutatakse ettevõtte laiendamiseks ienākumus izlieto uzņēmuma paplašināšanai; tuleb osata aega otstarbekalt kasutada laiku jāprot izmantot lietderīgi; nad kasutavad teaduse ja tehnika uusimaid saavutusi viņi izmanto zinātnes un tehnikas jaunākos sasniegumus; omavahelises vestluses kasutasid nad saksa keelt savstarpējā sarunā viņi lietoja vācu valodu

`katma v {`katta, katan} segt, klāt ∙ looriga kaetud nägu ar plīvuru aizsegta seja; voodi katma klāt gultu; pilved katsid sinise taeva mākoņi aizsedza zilās debesis; paks lumi katab maad zemi klāj biezs sniegs; haige tuleb soojalt kinni katta slimnieks silti jāsasedz; tänava asfaldiga katma asfaltēt ielu; plüüsiga kaetud diivan ar plīšu pārvilkts dīvāns; tihe must habe kattis põski vaigus klāja bieza melna bārda; saadud summa katab ainult osa võlast saņemtā summa sedz tikai daļu no parāda; nad katavad oma väeosa taandumist viņi sedz savas karaspēka daļas atkāpšanos; aplaus katab kõneleja viimased sõnad runātāja pēdējos vārdus noslāpē aplausi

kaua adv ilgi ∙ mul tuleb kaua oodata man ilgi jāgaida; teda pole kaua keegi näinud viņu ilgi neviens nav redzējis; jõudsime kohale kaua enne teisi nonācām galā ilgi pirms citiem; üle kaua aja juhtusime sõbraga taas kokku pēc ilgāka laika atkal sagadījāmies kopā ar draugu

keeleliselt adv valodas ziņā ∙ keeleliselt laitmatu valodas ziņā nevainojams; kirjutist tuleb keeleliselt redigeerida tekstā jārediģē valoda

`keerama v {keerata, `keeran} 1. griezt, pagriezt ∙ paadi paremale keerama pagriezt laivu pa labi; lukus võtit keerama pagriezt slēdzenē atslēgu; kausi kummuli keerama apgriezt bļodu otrādi; end kõhuli keerama pagriezties uz vēdera; kella üles keerama uzgriezt pulksteni; püüdsin ütlust naljaks keerata centos sacīto padarīt par joku 2. griezties ∙ ta keeras ringi viņš griezās apkārt; öösel keeras tuule lõunasse naktī vējš iegriezās dienvidos; rada keeras padrikusse taciņa iegriezās biezoknī 3. grozīt ∙ autojuht keerab rooli šoferis groza stūri 4. saritināt, savirpināt, saskrullēt ∙ vaiba rulli keerama saritināt paklāju; kikki keeratud vuntsid saskrullētas ūsas; tüdruk keerab lokke pähe meitene sprogo matus; suitsu keerama uztīt smēķi 5. ietīt, ieritināt ∙ müüja keeras pudeli paberisse pārdevēja ietina pudeli papīrā; riided pampu keerama satīstīt drēbes vīstoklī 6. griezt, skrūvēt ∙ lampi tuleb uus pirn keerata lampā jāieskrūvē jauna spuldze 7. (pagriežot) slēgt ∙ ust lukku keerama aizslēgt durvis; elektri põlema keerama ieslēgt elektrību; valgust väiksemaks keerama samazināt apgaismojumu 8. šķirt, pāršķirt ∙ järgmise lehekülje keerama pāršķirt nākamo lappusi ∆ kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; ümber sõrme keerama aptīt ap pirkstu; pea peale keerama apgriezt ar kājām gaisā

`keetma v {`keeta, keedan} vārīt ∙ perele lõunat keetma vārīt ģimenei pusdienas; putru tuleb keeta tasasel tulel putra jāvāra uz lēnas uguns; pehmeks keedetud riis mīksti izvārīti rīsi; kõvaks keedetud munad cieti vārītas olas; liha tuleb korralikult läbi keeta gaļa kārtīgi jānovāra; marju talveks sisse keetma ievārīt ziemai ogas; liimi keetma vārīt līmi; süstlaid keetma novārīt šļirces; mis asja sa jälle oled kokku keetnud ko tu atkal esi savārījis ∆ putru kokku keetma ievārīt putru

kindel adj {kindla, kindlat, kindlaid} 1. drošs, stingrs ∙ jää pole enam kuigi kindel ledus vairs nav diez cik drošs; kindla kaanega purk burka ar stingru vāku; kindla tahtega inimene cilvēks ar stingru gribu; ta juhtis tööd kindla käega viņš vadīja darbu ar stingru roku 2. drošs, uzticams ∙ see on kindel vahend tas ir drošs līdzeklis; ta peitis raha kindlasse kohta viņš noslēpa naudu drošā vietā 3. pastāvīgs, stabils ∙ tal pole kindlat töökohta viņam nav pastāvīgas darba vietas; kindel tugi stabils atbalsts 4. pārliecinošs ∙ kindlad tõendid pārliecinoši pierādījumi; kindel ülekaal pārliecinošs pārsvars; ma olen kindel, et ta tuleb esmu drošs, ka viņš atnāks 5. noteikts ∙ kindel tähtaeg noteikts termiņš; igal mõistel on kindel sisu katram jēdzienam ir noteikts saturs; kindel kõneviis īstenības izteiksme ∆ kindel kui aamen kirikus kā āmen baznīcā; kindel pind jalge all pamats zem kājām

kinnitus s {kinnituse, kinnitust, kinnitusi} 1. stiprinājums ∙ detailide kinnitus detaļu stiprinājums; tuleb kontrollida aparaadi kinnitust jāpārbauda aparāta stiprinājums 2. apstiprinājums ∙ ta otsis oma kahtlustele kinnitust viņš meklēja apstiprinājumu savām aizdomām; tema oletused ei leidnud kinnitust viņa pieņēmumi neguva apstiprinājumu; seaduseelnõul puudub veel parlamendi kinnitus likumprojektam vēl nav parlamenta apstiprinājuma 3. apgalvojums ∙ mehe enda kinnituse järgi olevat ta täiesti terve pēc vīrieša paša apgalvojuma, viņš esot pilnīgi vesels

kirjalikult adv rakstiski ∙ taotlus tuleb esitada kirjalikult pieprasījums jāiesniedz rakstiski

välja kirjutama 1. izrakstīt ∙ ta kirjutas raamatust välja vajalikud andmed viņš izrakstīja no grāmatas nepieciešamās ziņas; naine kirjutati haiglast välja sievieti izrakstīja no slimnīcas; arve on välja kirjutatud Tallinnas rēķins ir izrakstīts Tallinā 2. rakstīt nesaīsinot ∙ asutuse nimi tuleb täielikult välja kirjutada iestādes nosaukums jāraksta nesaīsinot

ümber kirjutama pārrakstīt ∙ käsikiri tuleb ümber kirjutada rokraksts jāpārraksta; keskajal kirjutati kloostrites raamatuid ümber viduslaikos klosteros pārrakstīja grāmatas

välja kiskuma izraut, izplēst ∙ ta kisub laudadest naelu välja viņš izrauj no dēļiem naglas; umbrohi tuleb juurtega välja kiskuda nezāles jāizrauj ar saknēm; kisu välja kust tahad! izrauj, kur vēlies!

läbi kloppima 1. sakult, saputot ∙ munavalge tuleb hästi läbi kloppida olas baltums ir labi jāsaputo 2. sar sadauzīt, saklapēt ∙ pealekaebaja klopiti armetult läbi sūdzētājs tika nežēlīgi sadauzīts

kohanduma v pielāgoties ∙ tuleb oludele kohanduda jāpielāgojas apstākļiem

koha|peal adv uz vietas ∙ kahjude ulatus tuleb kohapeal kindlaks määrata zaudējumu apmērs jānosaka uz vietas

kokku adv 1. (virziens) kopā ∙ sinuga kokku on meid kuus kopā ar tevi mēs esam seši; ta teab rohkem kui meie mõlemad kokku viņš zina vairāk nekā mēs abi kopā; kahe peale kokku saime tööga toime divatā tikām ar darbu galā 2. kopā, sa- ∙ nende õlad puutusid kokku viņu pleci saskārās; koosolek kutsuti kokku sapulce tika sasaukta; plaanid varisesid kokku plāni sabruka; tuleb end kokku võtta jāsaņemas; tema teod ei lähe alati sõnadega kokku viņa rīcība nesaskan ar darbiem; ta pakib oma asjad kokku viņš saiņo savas mantas 3. ar, būt notraipītam ar ∙ riided said poriga kokku apģērbs notraipījās ar dubļiem 4. savstarpēji, no- ∙ nad leppisid hinna suhtes kokku viņi vienojās par cenu; räägiti kokku, et asutakse varakult teele tika norunāts, ka ceļā dosies agri

konarus s {konaruse, konarust, konarusi} nelīdzenums, negludums ∙ puukoore konarused koka mizas nelīdzenumi; konarused tuleb maha lihvida nelīdzenumi jānoslīpē; käsikirjas oli konarusi manuskriptā bija negludumi

konkreetne adj {konkreetse, konkreetset, konkreetseid} konkrēts ∙ alati tuleb arvestada konkreetset olukorda vienmēr jāņem vērā konkrētā situācija; konkreetne nõuanne konkrēts padoms

`konn s {konna, `konna, `konni} (Rana) varde ∙ konnad krooksuvad vardes kurkst; niisugune konn tuleb meid õpetama! šitāds vardulēns nāks mūs mācīt!

kon`tekst s {konteksti, kon`teksti, kon`tekste} konteksts ∙ sõna tähendus selgub kontekstist vārda nozīme top skaidra no konteksta; probleeme tuleb vaadelda laiemas kontekstis problēmas jāskata plašākā kontekstā

`kontrollima v {`kontrollida, kontrollin} 1. pārbaudīt ∙ õpetaja kontrollis õpilaste koduseid töid skolotājs pārbaudīja skolēnu mājasdarbus; tuleb kontrollida, kas pass on kaasas jāpārbauda, vai pase ir līdzi 2. kontrolēt ∙ ta ei suutnud end enam kontrollida viņš vairs nespēja sevi kontrolēt; suurmonopolid kontrollivad paljude maade majandust lielie monopoli kontrolē daudzu valstu ekonomiku

koondama v 1. apkopot, sakopot ∙ raamat koondab suurema osa autori loomingust grāmata apkopo autora lielāko daiļrades daļu; koondas kogu oma tahte eesmärgi saavutamisele viņš sakopoja visu savu gribu mērķa sasniegšanai 2. atlaist, atbrīvot no darba ∙ ettevõte koondas mitu töötajat uzņēmums atlaida vairākus darbiniekus 3. padarīt kompaktāku ∙ artiklit tuleb mõningal määral koondada raksts kaut kādā mērā jāpadara kompaktāks

`kord b s {korra, `korda, `kordi} 1. kārtība ∙ sõjaväes kehtib range kord armijā ir spēkā stingra kārtība; noorukid rikkusid avalikku korda jaunieši pārkāpa sabiedrisko kārtību; haigushüvitise väljamaksmise kord slimības kompensācijas izmaksas kārtība; vanad hooned tuleb korda teha vecas ēkas jāsaved kārtībā; seda tehti tasuta, vabatahtlikus korras to darīja bez maksas, brīvprātīgā kārtā; esitage oma kaebus ametlikus korras iesniedziet savu sūdzību oficiālā kārtībā; seaduserikkujad tuleb korrale kutsuda likumpārkāpēji jāsauc pie kārtības; kõik on korras viss ir kārtībā 2. iekārta ∙ demokraatlik kord demokrātiskā iekārta; see juhtus nõukogude korra ajal tas notika padomju laikā ∆ korda majja lööma ieviest kārtību

kord d adv 1. reiz ∙ kord ennemuistsel ajal reiz sensenos laikos; ka meie olime kord noored arī mēs reiz bijām jauni; kord tuleb kõigil nagunii surra reiz visiem tik un tā jāmirst; niisugused need emad kord on tādas nu reiz tās mātes ir 2. vienreiz ∙ jäta mind ometi kord rahule! liec taču mani vienreiz mierā!; kas sa jääd juba kord vait! vai tu vienreiz apklusīsi! 3. reizēm, te ∙ kord nii, kord naa reizēm tā, reizēm šitā; kord oli tal üks, kord teine põhjus te viņam bija viens, te cits iemesls 4. sar uz mirkli ∙ ma lähen lasen ainult kord silmad kinni es iešu un tikai uz mirkli pievēršu acis

`kreem a s {kreemi, `kreemi, `kreeme} krēms ∙ tordil olid kreemist roosid uz tortes bija krēma rozes; magustoiduks pakuti kohupiimakreemi desertā tika piedāvāts biezpiena krēms; nahk tuleb kreemiga sisse määrida āda jāieziež ar krēmu; kooriv kreem pīlinga krēms

kullake[ne] s {kullakese, kullakest, kullakesi} zelta gabaliņš, dārgumiņš ∙ sul, kullake, tuleb sellega leppida tev, dārgumiņ, ar to jāsamierinās

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

kutse|töö s darbs specialitātē, profesionālā darbība, aroddarbs ∙ arstil tuleb oma kutsetöös kokku puutuda paljude keerukate juhtudega ārstam savā profesionālajā darbībā nākas saskarties ar daudziem sarežģītiem gadījumiem

korrale kutsuma saukt pie kārtības, vest pie kārtības ∙ seaduserikkujad tuleb korrale kutsuda likumpārkāpēji jāsauc pie kārtības

kõmistama v 1. ducināt, dārdināt, rībināties ∙ äike kõmistab metsa taga pērkons ducina aiz meža 2. dārdināties, rībināties ∙ ta kõmistas kaua ukse taga viņš ilgi rībinājās aiz durvīm 3. mēļot ∙ rahvas kõmistas juba ammu, et sõda tuleb tauta jau sen mēļoja, ka būs karš

kõrvuti adv 1. blakus ∙ nad istusid kõrvuti viņi sēdēja blakus; me seisime temaga peaaegu kõrvuti mēs ar viņu stāvējām gandrīz blakus 2. līdzās, līdztekus ∙ kõrvuti uuega eksisteerib ka vana līdzās jaunajam pastāv arī vecais; tööstusega kõrvuti tuleb arendada põllumajandust līdztekus rūpniecībai jāattīsta arī lauksaimniecība

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

käsile adv (virziens) uz rokām, rokās, darāms, procesā ∙ poisil tuleb matemaatika tõsiselt käsile võtta zēnam kārtīgi jāķeras klāt matemātikai; võttis mitu tööd korraga käsile viņš vienlaikus uzņēmās vairākus darbus ∆ ennast käsile võtma saņemties ~ saņemt sevi rokās

käsitlema v 1. apskatīt, aplūkot, vēstīt ∙ nähtusi tuleb käsitleda nende vastastikuses seoses parādības jāskata to savstarpējā saistībā; film käsitleb sõjasündmusi filmā parādīti kara notikumi; romaan käsitleb külaelu käesoleva sajandi algul romāns vēsta par lauku dzīvi šī gadsimta sākumā 2. izmantot, rīkoties ∙ sonetivormi käsitleb ta vabalt ar soneta formu viņš rīkojas brīvi 3. apstrādāt ∙ riiet käsitleti happega drēbi apstrādāja ar skābi

käsitsi adv 1. ar rokām ∙ lapsed solistasid käsitsi külmas vees bērni ar rokām kūlās pa ūdeni; ta tormas vastasele käsitsi kallale viņš brāzās pretiniekam virsū ar rokām 2. manuāli, ar rokām ∙ see töö tuleb käsitsi teha šis darbs jāveic manuāli; vagunid laaditi käsitsi vagonus krāva ar rokām

kätte a adv 1. (virziens) rokā ∙ kurjategija saadi kätte noziedznieku dabūja rokā; koer tiris kõik ära, mis kätte sai suns aizvilka projām visu, ko vien sadabūja; hobune ei andnud end karjamaal kätte zirgs ganībās nedevās rokā; töömeestele jagati ülesanded kätte strādniekiem tika doti uzdevumi; kiri ei läinud kätte vēstule nenonāca galā; ta sai mind veel kodust kätte viņš dabūja mani rokā vēl mājās; meister näitas töövõtted kätte meistars ierādīja darba uzdevumus; jäljed juhatasid kätte põgeniku peidupaiga pēdas aizveda uz bēgļa slēpni; töövõtted tuleb kätte õppida darba paņēmieni jāapgūst; sa võta kätte ja käi linnas ära tu saņemies un dodies uz pilsētu 2. (virziens) klāt ∙ on jõudnud kätte aeg tõde teatavaks teha ir pienācis laiks atklāt patiesību; vanadus kipub kätte nāk vecums

kätte|saadav p {-saadava, -saadavat, -saadavaid} pieejams ∙ uurimus tuleb kättesaadavaks teha pētījums ir jāpadara pieejams; arstiabi ei olnud kõigile kättesaadav ārsta palīdzība nebija visiem pieejama

külge a adv 1. (virziens) klāt, pie- ∙ puudele jäid sügisel mõned lehed külge kokiem rudenī palika dažas lapas; rongile haagiti kaks vagunit külge vilcienam piekabināja divus vagonus; magnet tõmbab rauda külge magnēts pievelk dzelzi; haigus hakkas temalegi külge slimība pielipa arī viņam; poisid üritasid paarile tüdrukule külge lüüa zēni mēģināja piesist kanti pāris meitenēm; ära kleebi end mulle külge! nelīmējies man klāt! 2. (virziens) klāt, virsū ∙ ta on nii vihane, et tuleb või käsitsi külge viņš ir tik dusmīgs, ka metas gluži vai ar rokām virsū

küllap adv 1. droši vien ∙ küllap ta tahtis meid üllatada viņš droši vien vēlējās mūs pārsteigt; küllap sa tunned teda, kuigi ei mäleta nime tu droši vien viņu zini, lai gan neatceries vārdu 2. gan jau ∙ oodake, küllap ta tuleb pagaidiet, gan jau viņš atnāks; küllap ma toon gan jau es atnesīšu

läbi küpsetama izcept, sacept ∙ liha tuleb hästi läbi küpsetada gaļa ir labi jāizcep

järele küsima apjautāties, apvaicāties ∙ tuleb järele küsida, kas ta sellest midagi teab jāapvaicājas, vai viņš kaut ko par to zina

üle küsima 1. pārjautāt, pārvaicāt, pārprasīt ∙ kõik tuleb endal üle küsida viss ir pašam jāpārprasa 2. paprasīt par daudz ∙ küsisin mantlist 2000 krooni, kas küsisin üle? prasīju par mēteli 2000 kronu, vai es paprasīju par daudz?

küte s {`kütte, kütet, `kütteid} 1. apkure ∙ kohalik küte vietējā apkure 2. kurināmais ∙ tuleb minna metsa kütet tegema jādodas uz mežu gādāt kurināmo

`laen s {laenu, `laenu, `laene} 1. aizdevums, aizņēmums, kredīts ◦ pangalaen bankas aizdevums; kiirlaen ātrais aizdevums ∙ rahaline laen naudas aizdevums; laen tuleb tagasi maksta aizdevums ir jāatmaksā 2. aizguvums ◦ kultuurilaen kultūras aizguvums ∙ kõige tavalisemad laenud on sõnad visierastākie aizguvumi ir vārdi; kirjanduslikud laenud aizguvumi literatūrā

`laev s {laeva, `laeva, `laevu} kuģis ◦ kalalaev zvejas kuģis; kosmoselaev kosmosa kuģis; laevahukk kuģa katastrofa; laevaraamat kuģa žurnāls ∙ laev tuleb sadamasse kuģis ienāk ostā; laev läks põhja kuģis nogrima ∆ valge laev baltais kuģis