?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 28 artiklit
välja andma 1. izdot, izsniegt ∙ pass on välja antud Tartus pase ir izdota Tartu; Eestis välja antud juhiluba Igaunijā izsniegta autovadītāja apliecība 2. izdot, atdot ∙ kas teil on mõni tuba suveks välja anda? vai jums ir kāda istaba izdodama uz vasaru? 3. izdot, laist klajā ∙ ajalehte välja andma izdot laikrakstu; raamat on välja antud Soomes grāmata ir izdota Somijā 4. izdot, nodot ∙ kaassüüdlasi välja andma izdot līdzvainīgos 5. sasniegt ∙ romaani mõõtu see raamat välja ei anna romāna apjomu šī grāmata tomēr nesasniedz; ta on pikk mees, kuid kahte meetrit siiski välja ei anna viņš ir garš vīrs, tomēr divus metrus nesasniedz
ase|aine s aizstājējs, surogāts ∙ odav aseaine lēts aizstājējs; kohvi aseaine kafijas surogāts; lastekodu on ikkagi kodu aseaine bērnunams tomēr ir māju aizstājējs
ikka adv 1. vienmēr, pastāvīgi ∙ tal oli õigus nagu ikka viņam bija taisnība kā vienmēr 2. arvien, aizvien ∙ tee läheb ikka kitsamaks ceļš kļūst arvien šaurāks 3. tomēr ∙ kaks meest on ikka kaks meest divi vīri tomēr ir divi vīri 4. protams, zināms ∙ lähed jalgsi? jalgsi ikka iesi kājām? protams, kājām
ikkagi adv tomēr ∙ ma ei suuda seda ikkagi uskuda es tomēr nespēju tam noticēt
isend s {isendi, isendit, isendeid} īpatnis ∙ raisakotkas on meil haruldane, siiski on üksikuid isendeid registreeritud maitu lija pie mums ir reti sastopama, tomēr atsevišķi īpatņi ir reģistrēti
ja knj 1. un ∙ ema ja isa māte un tēvs; lapsed lugesid, kirjutasid ja joonistasid bērni lasīja, rakstīja un zīmēja; vahetund oli läbi ja õpilased läksid klassi starpbrīdis bija beidzies, un skolēni devās uz klasi; kaks ja pool tonni divarpus tonnu 2. (pretstatījumā) bet, tomēr ∙ süüdi on tema ja mitte sina vainīgs ir viņš, nevis tu
ju adv 1. taču ∙ siis on ju kõik selge tad taču viss ir skaidrs 2. jau, gan jau, droši vien ∙ võib ju olla var jau būt; ju ta midagi kurja ikka tegi gan jau viņš ko ļaunu tomēr darīja
kattuma v pārklāties ∙ leib kattus hallitusega maize pārklājās ar pelējumu; noorte huvid suures osas siiski kattusid jauniešu intereses lielā mērā tomēr pārklājās
kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu
kuid adv taču, tomēr, bet ∙ ilm oli soe, kuid tuuline laiks bija silts, taču vējains; proovisin uinuda, kuid uni ei tulnud mēģināju aizmigt, taču miegs nenāca; raamat oli huvitav, kuid minule siiski ei meeldinud grāmata bija interesanta, tomēr man nepatika; sina usud veel tema sõnu, kuid mina ei usu juba ammugi enam tu vēl tici viņa vārdiem, bet es jau sen vairs neticu
kummatigi adv 1. tomēr ∙ epideemiale suudeti kummatigi piir panna epidēmiju tomēr spēja ierobežot 2. vēl jo vairāk ∙ sinna ei läheks ma isegi päeval, kummatigi öösel turp es nedotos pat dienā, vēl jo vairāk naktī 3. turklāt
nii|paljuke adv sar (maz) tik daudz ∙ niipaljuke mul siis oligi seda tarkust tik daudz tad man ar bija tās gudrības; niipaljukest ta ikka mõistab tik daudz viņš tomēr saprot
ning knj 1. un, kā arī ∙ ta oli lahke ning sõbralik viņš bija laipns un draudzīgs; vanaisa kasvatas kartuleid ja peete ning tomateid vectēvs audzēja kartupeļus un bietes, kā arī tomātus 2. (pretstatījumā) bet, tomēr, nevis ∙ süüdi on tema ning mitte mina vainīgs ir viņš, nevis es
ometi adv tomēr, taču, kaut ∙ proovida võiksime ometi mēģināt mēs tomēr varētu; see kõik on ometi imelik tas viss tomēr ir dīvaini; mees ometi oskas ujuda vīrietis taču prata peldēt; rääkige siis ometi! runājiet taču beidzot!; saaks ometi raha kaut dabūtu naudu
ometigi adv tomēr, taču, kaut ∙ küsida võiksime ometigi paprasīt mēs tomēr varētu; saa ometigi aru, et ma ei või saproti taču, ka es nevaru; häbeneks ometigi teisi! kaunētos jel no citiem!
pöörduma v 1. griezties, vērsties ∙ võti pöördus lukus atslēga slēdzenē pagriezās; ta pöördus näoga akna poole viņš pagriezās ar seju pret logu; haige pöördus arsti poole slimnieks vērsās pie ārsta; ta pöördus katoliku usku viņš pievērsās katoļticībai; näib, et kõik pöördub siiski heaks šķiet, ka viss tomēr vērsīsies par labu 2. val būt lokāmam, būt konjugējamam ∙ kuidas see verb pöördub? kā šis darbības vārds lokāms?
välja rääkima 1. izpļāpāt, izpaust ∙ teda ei saa usaldada, ta räägib kõik saladused välja viņam nevar uzticēties, viņš izpļāpā visus noslēpumus 2. (runājot) glābt, izpestīt ∙ ära karda, küll ma sind ikka kuidagi välja räägin! nebaidies, gan es tevi tomēr kaut kā izpestīšu!; ennast välja rääkima izķepuroties 3. izprasīt, sarunāt ∙ ta aitas vennal pangast laenu välja rääkida viņš palīdzēja brālim izprasīt no bankas aizdevumu 4. val izrunāt ∙ seda sõna on raske välja rääkida šo vārdu ir grūti izrunāt
sehkendama v 1. sar uzmest, uzšņāpt ∙ ta sehkendas kiiruga mõned read paberile viņš ātri uzmeta uz papīra dažas rindas; sehkenda siia oma nimi alla uzšņāp te apakšā savu parakstu 2. pūlēties, ņemties, rosīties ∙ sehkendasime terve päeva, aga töö ikka tegemata ņēmāmies visu dienu, bet darbs tomēr nav padarīts
sellegi|poolest adv 1. tomēr ∙ abielus nad ei ole, aga elavad sellegipoolest koos precējušies viņi nav, tomēr dzīvo kopā 2. arī tajā ziņā, arī tāpēc ∙ ta on veel sellegipoolest iseäralik, et käib kaabuga viņš ir savāds arī tāpēc, ka staigā ar platmali
siiski adv tomēr ∙ kõik lõppes siiski hästi viss tomēr beidzās labi
`suskama v {susata, `suskan} 1. iedurt, iebakstīt ∙ noaga suskama iedurt ar nazi 2. bāzt ∙ ta suskas rahakoti taskusse viņš iebāza naudasmaku kabatā 3. (par runu) iedzelt, uzknābt ∙ näe, suskas ikka ära, ei saanud ütlemata jätta re, tomēr iedzēla, nespēja paklusēt
maha tingima nokaulēt ∙ üürist läks korda siiski pisut maha tingida īri tomēr izdevās mazliet nokaulēt
tähtis adj {tähtsa, tähtsat, tähtsaid} 1. svarīgs, nozīmīgs ∙ tähtis otsus svarīgs lēmums; väga tähtis isik ļoti svarīga persona; ta peab end tähtsaks viņš izturas augstprātīgi 2. svarīgi, nozīmīgi ∙ tähtis on see, et ta siiski tuli svarīgi, ka viņš tomēr atnāca
ära valima 1. ievēlēt ∙ lõpuks valiti ta ikkagi direktoriks ära beigās viņu tomēr ievēlēja par direktoru 2. izraudzīt, izredzēt ∙ äravalitud rahvas izredzēta tauta
venitama v 1. stiept ∙ kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept ∙ laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt ∙ üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ∙ ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās
`värk s {värgi, `värki, `värke} 1. sar lieta ∙ arvuti on ikka üks vägev värk dators tomēr ir viena laba lieta; kunst on üks keeruline värk māksla ir viena sarežģīta lieta 2. sar veids ∙ ta kasvatab igat värki aedvilju viņš audzē visu veidu dārzeņus 3. sar mehānisms, verķis ∙ sahtlis oli igasuguseid riistu ja värke atvilktnē bija dažādi rīki un verķi; roostetanud värgiga kell pulkstenis ar bojātu mehānismu
ühte|kokku adv 1. kopā, kopumā ∙ kohale tuli ühtekokku ligi paarsada meest kopā ieradās turpat pārsimt vīru; ühtekokku oli see siiski päris tore suvi kopumā tā tomēr bija visai jauka vasara 2. kopā, vienkop ∙ laps kogus koogipuru ühtekokku bērns savāca vienkop kūkas drupatas
üht|pidi adv 1. vienā virzienā ∙ paat vajus ühtpidi kaldu laiva sasvērās uz vienu pusi; ühtpidi oli tuba pikem kui teistpidi vienā virzienā istaba bija garāka nekā otrā virzienā 2. vienā veidā ∙ ta otsustas ühtpidi, aga toimis siiski teisiti viņš nolēma vienu, bet rīkojās tomēr citādi 3. no vienas puses ∙ ühtpidi on tema käitumine mõistetav no vienas puses, viņa uzvedība ir saprotama