[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aega|pidi adv laika gaitā ∙ alles aegapidi muutus ta avameelsemaks tikai laika gaitā viņš kļuva atklātāks; udu hakkas aegapidi hõrenema migla pamazām sāka izklīst

ainult adv tikai, vien ∙ täidan ainult oma kohust es tikai pildu savu pienākumu; mees viivitas ainult hetke vīrs kavējās tikai mirkli; kui ma nii kaua ainult elan ja vien es tik ilgi nodzīvošu

ainu|üksi adv 1. tikai, vien ∙ ainuüksi lubadusest ei piisa ar solījumiem vien nepietiek 2. viens pats, vienatnē ∙ ainuüksi metsas viens pats mežā

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

alles adv 1. saglabājies, palicis pāri ∙ kontrollige, kas kõik asjad on alles pārbaudiet, vai visas lietas ir saglabājušās; kogu raha on alles visa nauda ir palikusi; ainult paar maja jäi külas alles ciemā palika pāri tikai pāris māju 2. nupat ∙ tulin alles töölt nupat pārnācu no darba 3. tikai ∙ alles homme tikai rītdien; alles nüüd ma märkan tikai tagad es pamanu 4. vēl ∙ poiss on alles väike zēns vēl ir mazs; töö oli alles pooleli darbs vēl bija pusratā 5. nu gan ∙ oled sina alles rumal tu nu gan esi dumjš; on alles elu ir nu gan dzīve

arve s {`arve, arvet, `arveid} 1. rēķins ◦ elektriarve elektrības rēķins ∙ müüja kirjutas arve pārdevējs izrakstīja rēķinu; palun arve! lūdzu rēķinu!; neil on arved klaarimata viņiem ir nenokārtoti rēķini 2. rēķins, konts ◦ arveldusarve norēķinu konts ∙ avasin pangas arve es atvēru rēķinu bankā 3. uzskaite ∙ ta peab väljaminekute kohta rangelt arvet viņš veic stingru izdevumu uzskaiti; arvesse läks ainult kolm paremat tulemust ieskaitīti tika tikai trīs labākie rezultāti; ma võtan seda arvesse es ņemšu to vērā

arvestus s {arvestuse, arvestust, arvestusi} 1. uzskaite ◦ palgaarvestus algas uzskaite ∙ ta peab oma sissetulekute ja väljaminekute kohta arvestust viņš veic savu ienākumu un izdevumu uzskaiti; punktide arvestus iluuisutamises punktu uzskaite daiļslidošanā 2. aprēķins ∙ tark poliitiline arvestus gudrs politisks aprēķins; su arvestus oli ekslik tavs aprēķins bija kļūdains 3. ieskaite ◦ individuaalarvestus individuālā ieskaite ∙ psühholoogias oli meil ainult arvestus psiholoģijā mums bija tikai ieskaite ∆ allpool igasugust arvestust zem katras kritikas

ees|liin s priekšējā līnija, pirmā līnija ∙ vaenlase eesliin oli ainult poole kilomeetri kaugusel ienaidnieka priekšējā līnija bija tikai puskilometra attālumā

eest|poolt adv no priekšpuses, no priekšas ∙ olen seda maja ainult eestpoolt näinud esmu to māju redzējis tikai no priekšpuses

ei c (nolieguma partikula) ne- ∙ ei ole nav; ma ei tee seda es to nedarīšu; inimene ei ela ainult leivast cilvēks nedzīvo tikai no maizes

erand|kord s izņēmuma kārta, izņēmuma kārtība ∙ õpilast saab eksameist vabastada ainult erandkorras skolēnu var atbrīvot no eksāmeniem tikai izņēmuma kārtā

era|pooletu adj 1. neitrāls ∙ erapooletu vaatleja, kohtunik, tunnistaja neitrāls novērotājs, tiesnesis, liecinieks; erapooletu riik neitrāla valsts; kriitika oli erapooletu ja õiglane kritika bija neitrāla un taisnīga 2. (balsojot) tāds, kas atturas ∙ ainult neli delegaati jäi erapooletuks tikai četri delegāti atturējās

fantaasia s {fantaasia, fantaasiat, fantaasiaid} 1. fantāzija, iztēle ◦ kunstnikufantaasia mākslinieka fantāzija ∙ rikas fantaasia bagāta fantāzija 2. fantāzija, izdomājums ∙ see on ainult tema fantaasia tā ir tikai viņa fantāzija 3. mūz fantāzija ∙ fantaasia klaverile ja orkestrile fantāzija klavierēm un orķestrim

formaalselt adv formāli ∙ riik oli vaid formaalselt iseseisev valsts tikai formāli bija neatkarīga

`fraas s {fraasi, `fraasi, `fraase} 1. frāze ∙ pidulik fraas svinīga frāze; õppisime selgeks paar armeeniakeelset fraasi iemācījāmies pāris frāžu armēņu valodā; ilusad, kuid tühjad fraasid skaistas, bet tukšas frāzes 2. mūz frāze ∙ ma mäletan sellest laulust ainult mõnda fraasi es atceros tikai dažas frāzes no šīs dziesmas

halisema v žēloties, gausties ∙ ta oskab ainult jõuetult haliseda viņš prot tikai bezspēcīgi gausties

hea a s {hea, head, häid} 1. labs, labums ∙ kellelegi head soovima vēlēt kādam labu; head kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu; head ja vead labumi un sliktumi; kõike head! visu labu! 2. (vērtējums) labi ∙ tunnistusel olid üksnes head ja väga head liecībā bija tikai “labi” un “teicami”

`heitma v {`heita, heidan} 1. mest, sviest ∙ ketast heitma mest disku; silma peale heitma uzmest aci; ta heitis tulle kuivi oksi viņš meta ugunī sausus zarus; mees heideti vangi vīrieti iemeta cietumā; puud heitsid kuuvalgel pikki varje koki mēnesgaismā meta garas ēnas; ta heitis ainult mõne sõna teiste jutu sekka viņš iemeta citu sarunā tikai dažus vārdus; nalja heitma jokot; hinge heitma nomirt 2. mesties, novietoties kādā stāvoklī ∙ kõhuli heitma mesties uz vēdera; põlvili heitma mesties uz ceļiem; magama heitma iet gulēt; istuma heitma apsēsties 3. mesties, saiet kopā ∙ paari heitma saiet pārī; abiellu heitma apprecēties

`hetk s {hetke, `hetke, `hetki} brīdis, mirklis ◦ hetkeinspiratsioon mirkļa iedvesma; rõõmuhetk prieka mirklis ∙ kauaoodatud hetk ilgi gaidīts brīdis; tulin ainult hetkeks atnācu tikai uz mirkli

hingitsema v 1. vilkt dzīvību, nīkuļot ∙ ta ei ela ega sure, ainult hingitseb viņš ne dzīvo, ne mirst, tikai velk dzīvību; rohi hingitseb puude all zāle zem kokiem nīkuļo 2. gruzdēt ∙ lõke hingitses veel põleda ugunskurs vēl gruzdēja

hooaja|töö s sezonas darbs ∙ hooajatööd kestsid vaid mõne kuu sezonas darbi ilga tikai dažus mēnešus

hoone s {`hoone, hoonet, `hooneid} ēka ◦ eluhoone dzīvojamā ēka; mõisahoone muižas ēka; puuhoone koka ēka ∙ hoonest oli järel ainult vundament no ēkas bija palikuši tikai pamati

hädaline b adj {hädalise, hädalist, hädalisi} 1. neatliekams, steidzams ∙ hädaline asi neatliekama lieta 2. steidzīgs ∙ aega on, ei maksa olla nii hädaline! laika pietiek, nevajag būt tik steidzīgam! 3. nepieciešams ∙ ainult kõige hädalisemad asjad lubati kaasa võtta līdzi ļāva ņemt tikai nepieciešamākās lietas 4. nelaimīgs ∙ tüdrukute näod olid hädalised meiteņu sejas bija nelaimīgas

häda|pärane adj 1. neatliekams ∙ kõige häda­pärasemad tööd on tehtud visneatliekamākie darbi ir izdarīti 2. pa rokai esošs ∙ hädapärased kaitsevahendid pa rokai esoši aizsarglīdzekļi 3. pats nepieciešamākais ∙ nad vahetasid ainult mõne hädapärase sõna viņi apmainījās tikai ar dažiem nepieciešamākajiem vārdiem

häda|vajadus s ārkārtīga nepieciešamība, neatliekama vajadzība ∙ ainult hädavajaduse korral tikai akūta nepieciešamība

häda|vajalik adj ārkārtīgi nepieciešams, neatliekams ∙ vahetasime vaid paar hädavajalikku sõna pārmijām tikai pāris nepieciešamākos vārdus

hämune adj {hämuse, hämust, hämuseid} dūmakains, miglains ∙ ilm on hämune laiks ir dūmakains; hämune pilk miglains skatiens; tal oli asjast vaid hämune ettekujutus viņam par lietu bija tikai miglains priekšstats

ilma|valgus s dienasgaisma, saules gaisma ∙ see leiutis nägi ainult juhuse tõttu ilmavalgust šis izgudrojums ieraudzīja saules gaismu tikai sagadīšanās pēc

ise|enese pr sevis-, paša- ∙ iseenese üle naerma smieties pašam par sevi; ta mõtleb ainult iseendale viņš domā tikai pats par sevi; iseenese lõbuks savam priekam; neil ei ole usku iseendasse viņiem nav ticības sev pašiem

jama s {jama, jama, jamasid} 1. sar pļāpas, muldoņa ∙ eitede jama veceņu pļāpas 2. aplamība, nieki ∙ jama ajama melst niekus 3. sar ņemšanās, čakars ∙ õige jama alles algab īstā ņemšanās tikai sākas; remondiga on igavene jama ar remontu ir baigais čakars

juhtunu s {juhtunu, juhtunut, juhtunuid} notikušais ∙ kuulsin juhtunust alles eile padzirdēju par notikušo tikai vakar

julgustus s {julgustuse, julgustust, julgustusi} iedrošinājums, uzmundrinājums ∙ ta vajab julgustust viņam vajadzīgs iedrošinājums; mõtlen nii ainult enda julgustuseks tā es domāju, lai tikai sevi iedrošinātu

`jupp s {jupi, `juppi, `juppe} 1. (atlicis) gabals, gals ∙ jupp traati stieples gabals; juppideks lõikama sagriezt gabalos; jupp maad on juba käidud krietns gabals jau noiets; pliiatsist on ainult väike jupp järel no zīmuļa palicis tikai mazs galiņš 2. sar gabals, detaļa ∙ mõned jupid on puudu trūkst dažu detaļu 3. sar sīkaļa ∙ selliseid juppe korvpallimeeskonda ei võeta tādus sīkaļas basketbola komandā neņem

järel a adv pakaļ, iepakaļ ∙ ta käis mul tükk aega järel viņš labu laiku gāja man pakaļ; üks ütles sõnad ees, teised kordasid järel viens teica vārdus priekšā, citi atkārtoja; kell on järel pulkstenis atpaliek; poiss on õppimises järel zēns atpaliek mācībās; mul on ainult viis eurot järel man palikuši tikai pieci eiro

järgi a adv pāri ∙ põlevast küünlast on ainult jupp järgi no degošās sveces palicis pāri tikai gabaliņš

järje|kindel adj konsekvents, pastāvīgs ∙ valitsuse järjekindel rahupoliitika valdības konsekventā miera politika; ainult väga järjekindel treening on tulemuslik rezultatīvi ir tikai sistemātiski treniņi

järele jätma 1. atstāt, atlicināt ∙ sõda on linnast ainult varemed järele jätnud karš ir atstājis no pilsētas tikai drupas; kõike ei jõutud ära süüa, muist jäeti järele visu nespēja apēst, daļu atlicināja; miski ei kao jätmata järele jälgegi nekas nepazūd, neatstājot pat pēdas 2. izbeigt, pārstāt, rimties ∙ jäta kohe järele! tūlīt pat izbeidz!; laps jättis peagi nutu järele bērns drīz vien pārstāja raudāt

`kaart a s {kaardi, `kaarti, `kaarte} 1. karte ∙ Eesti kaart Igaunijas karte; atlases on mitukümmend kaarti atlantā ir vairāki desmiti karšu 2. pastkarte, kartīte, atklātne ◦ jõulukaart Ziemassvētku pastkarte ∙ ma saatsin reisilt vaid paar kaarti es atsūtīju no ceļojuma tikai pāris pastkartes 3. (spēļu) kārts ∙ kaarte mängima spēlēt kārtis; äss on tugevaim kaart dūzis ir spēcīgākā kārts 4. (informācijai) karte, kartīte ∙ patsiendi kaart pacienta karte; kõik andmed kanti kaardile visus datus ierakstīja kartītē 5. (plastikāta) karte ◦ deebetkaart debetkarte ∙ parklasse pääseb kaardiga stāvvietā var iekļūt ar karti

kaas|tunne s līdzjūtība ∙ kaastunnet avaldama izteikt līdzjūtību; ta tegi seda üksnes kaastundest viņš to darīja tikai aiz līdzjūtības

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs ∙ jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs ∙ kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs ∙ kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs ∙ kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ∙ ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi

kange|kaelsus s spītība, ietiepība ∙ ta ei läinud puht kangekaelsusest teistega kaasa viņš tikai ietiepības dēļ negāja citiem līdzi

`kark s {kargu, `karku, `karke} 1. kruķis ∙ ta saab liikuda ainult karkude abil viņš var pārvietoties tikai ar kruķu palīdzību 2. sar ķekatas, koka kājas ∙ poisid püüdsid karkudel käia zēni mēģināja staigāt ar ķekatām

katkend s {katkendi, katkendit, katkendeid} fragments ∙ käsikirjast on säilinud vaid üksikud katkendid no rokraksta ir saglabājušies tikai atsevišķi fragmenti; savinõude katkendid māla trauku fragmenti

`katma v {`katta, katan} segt, klāt ∙ looriga kaetud nägu ar plīvuru aizsegta seja; voodi katma klāt gultu; pilved katsid sinise taeva mākoņi aizsedza zilās debesis; paks lumi katab maad zemi klāj biezs sniegs; haige tuleb soojalt kinni katta slimnieks silti jāsasedz; tänava asfaldiga katma asfaltēt ielu; plüüsiga kaetud diivan ar plīšu pārvilkts dīvāns; tihe must habe kattis põski vaigus klāja bieza melna bārda; saadud summa katab ainult osa võlast saņemtā summa sedz tikai daļu no parāda; nad katavad oma väeosa taandumist viņi sedz savas karaspēka daļas atkāpšanos; aplaus katab kõneleja viimased sõnad runātāja pēdējos vārdus noslāpē aplausi

katsetus s {katsetuse, katsetust, katsetusi} 1. izmēģinājums ◦ tuumarelvakatsetus atomieroča izmēģinājums ∙ allveearheoloogia vallas toimuvad alles esimesed katsetused zemūdens arheoloģijā notiek tikai pirmie izmēģinājumi 2. (iesācēja) mēģinājums ∙ nooruki esimesed katsetused maali alal jaunieša pirmie mēģinājumi glezniecībā

`katsuma v {`katsuda, katsun} 1. aiztikt, taustīt ∙ väljapanekuid ei tohi käega katsuda eksponātus nedrīkst aiztikt ar rokām; katsu, kas pesu on juba kuiv aptausti, vai veļa jau ir sausa; katsusin varbaga, kas vesi on soe ar kājas īkšķi taustīju, vai ūdens ir silts 2. mēģināt, censties ∙ ta katsub end liigutada viņš cenšas pakustēties; katsun läbi pisarate naeratada mēģinu cauri asarām pasmaidīt; katsu võlg ära maksta centies atmaksāt parādu; katsu sa! pamēģini tikai! 3. pielaikot, pārbaudīt ∙ mantlit selga katsuma pielaikot mēteli; poisid katsusid jõudu zēni mērojās spēkiem; pulssi katsuma pārbaudīt pulsu; õnne katsuma izmēģināt laimi; saatus on teda rängalt katsunud viņu ir piemeklējis bargs liktenis

`kius b s {kiusu, `kiusu, `kiuse} 1. ietiepība, spītība, spīts ∙ vanamees on kiusu täis vecis ir pilns ietiepības; kiusu pärast jätan sinna minemata par spīti neiešu uz turieni; kiusu ajama spītēties; ta tegi seda ainult teiste kiusuks viņš to darīja tikai citiem par spīti 2. vajāšana, pāridarīšana, pāridarījums ∙ koolis tuli tal suuremate poiste kiusu kannatada skolā viņam bija jāpacieš lielāku zēnu pāridarījumi 3. kaitināšana 4. vilinājums ∙ ta võitles kiusuga viņš cīnījās ar vilinājumu

koidik s {koidiku, koidikut, koidikuid} rītausma, aizsākums ∙ uinusin alles koidikul iemigu tikai rītausmā; ajaloo koidik vēstures rītausma

kokku|panek s 1. sakravāšana ∙ asjade kokku­panekuks anti ainult kümme minutit aega lietu sakravāšanai tika dotas tikai desmit minūtes 2. salikšana, montāža ∙ kapi kokkupanek skapja montāža; telgi kokkupanek telts uzstādīšana 3. novākšana ∙ rukki kokkupanek rudzu novākšana

`konts b s {kontsu, `kontsu, `kontse} 1. stumbenis, galiņš ∙ aiaposti pehkinud konts dārza staba satrūdējušais stumbenis; murdunud hamba konts hakkas valutama nolūzušā zoba stumbenis sāka sāpēt; leivapätsist oli järel ainult kuivanud konts no maizes klaipa bija atlicis tikai sažuvis galiņš 2. pasaknis ∙ kviitungi konts kvīts pasaknis

koobas s {`koopa, koobast, `koopaid} 1. ala ◦ rebasekoobas lapsas ala ∙ vesi on liivakivisse uuristanud koopaid ūdens ir izgrauzis smilšakmenī alas 2. dobums ◦ silmakoobas acs dobums ∙ tal oli ainult üks silm, teise asemel haigutas tühi koobas viņam bija tikai viena acs, otras vietā rēgojās tukšs dobums

kord d adv 1. reiz ∙ kord ennemuistsel ajal reiz sensenos laikos; ka meie olime kord noored arī mēs reiz bijām jauni; kord tuleb kõigil nagunii surra reiz visiem tik un tā jāmirst; niisugused need emad kord on tādas nu reiz tās mātes ir 2. vienreiz ∙ jäta mind ometi kord rahule! liec taču mani vienreiz mierā!; kas sa jääd juba kord vait! vai tu vienreiz apklusīsi! 3. reizēm, te ∙ kord nii, kord naa reizēm tā, reizēm šitā; kord oli tal üks, kord teine põhjus te viņam bija viens, te cits iemesls 4. sar uz mirkli ∙ ma lähen lasen ainult kord silmad kinni es iešu un tikai uz mirkli pievēršu acis

korisema v 1. gārgt ∙ korisev hingamine gārdzoša elpa 2. burkšķēt, kurkstēt ∙ torudes ainult koriseb caurulēs tikai burkšķ; kõht koriseb vēders kurkst

kot`let s {kotleti,kot`letti, kot`lette} kotlete ◦ vasikalihakotlet teļa gaļas kotlete ∙ menüüs olid ainult kotlet ja seapraad ēdienkartē bija tikai kotlete un cūkas cepetis

krooniline a s {kroonilise, kroonilist, kroonilisi} (monēta, banknote) krona ∙ rahakotis oli vaid paar kroonilist makā bija tikai pāris kronas

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kujunema v veidoties ∙ pilved kujunevad veeaurust mākoņi veidojas no ūdens tvaikiem; noortes Aafrika riikides on tööstus alles kujunemas jaunajās Āfrikas valstīs rūpniecība vēl tikai veidojas; konkurents kujunes äärmiselt tihedaks veidojās ļoti cieša konkurence; ootame ära, milliseks olukord kujuneb pagaidīsim, kāda situācija izveidosies

kujutlema v iedomāties, iztēloties ∙ kõik läks teisiti, kui olime kujutlenud viss notika citādi, nekā mēs bijām iedomājušies; kujutlen, kui ilus seal praegu on iztēlojos, cik skaisti tur patlaban ir; kujutle vaid, ta ei tulnudki! iedomājies tikai, viņš neatnāca!

kunagi adv 1. kaut kad, kādreiz ∙ kunagi aastate eest kaut kad pirms gadiem; kunagi on siin lainetanud meri kādreiz šeit ir viļņojusies jūra 2. (ar noliegumu) nekad ∙ ta ei tee seda kunagi viņš nekad to nedara; tal pole kunagi aega viņam nekad nav laika 3. jebkad ∙ oled sa kunagi kuulnud, et isa valetab? vai tu esi jebkad dzirdējis, ka tēvs melotu?; see on nüüd mulle selgem kui kunagi varem tas tagad man ir skaidrāks nekā jebkad agrāk 4. allaž ∙ võitles nagu julge mees kunagi allaž cīnījās kā drosmīgs vīrs; metssea põrsad on kui põrsad kunagi, ainult et triibulised mežacūkas sivēni ir kā jau sivēni, tikai svītraini

kupatama b v 1. sar triekt, dzīt ∙ lapsed kupatati toast õue bērnus iztrieca no istabas pagalmā; direktor kupatas ta kohalt minema direktors patrieca viņu no vietas; kupatab aga hagu ahju dzen tikai žagarus krāsnī; kupatas temale pudeliga vastu pead ieblieza viņam ar pudeli pa galvu 2. sar traukties ∙ ta kupatab autoga linna viņš traucas ar automašīnu uz pilsētu

kutse s {`kutse, kutset, `kutseid} 1. aicinājums ∙ kutse tantsule aicinājums uz deju; alpinist tunneb mägede kutset alpīnists jūt kalnu aicinājumu 2. ielūgums ∙ delegatsioon saabus valitsuse kutsel delegācija ieradās pēc valdības ielūguma; kontserdile pääses üksnes kutsetega koncertā varēja iekļūt tikai ar ielūgumiem; ümbrikus oli kutse banketile aploksnē bija ielūgums uz banketu 3. pavēste ∙ sain kutse ilmuda politseisse saņēmu pavēsti ierasties policijā 4. arods, profesija ∙ ta on kutselt arst pēc profesijas viņš ir ārsts

`kuulama v {kuulata, `kuulan} 1. klausīties ∙ raadiot kuulama klausīties radio; lapsed armastavad muinasjutte kuulata bērniem patīk klausīties pasakas; ta kuulas ülikoolis kunstiajalugu universitātē viņš klausījās mākslas vēstures kursu 2. klausīt, paklausīt ∙ lapsed peavad vanemaid kuulama bērniem ir jāklausa vecāki; ta kuulab ainult oma südametunnistuse häält viņš paklausa tikai savas sirdsapziņas balsij 3. izklausīt ∙ arst kuulas patsiendi kopse ja südant ārsts izklausīja pacienta plaušas un sirdi 4. apklausīties, apvaicāties ∙ ma tulin kuulama, kas saate mulle laenu teha es atnācu apvaicāties, vai varat man izsniegt aizdevumu; ta tuli linna tööd kuulama viņš ieradās pilsētā, lai apvaicātos pēc darba

kõigest adv tikai ∙ see juhtus kõigest nädal tagasi tas notika tikai pirms nedēļas; vesi ulatus kõigest põlvini ūdens sniedzās tikai līdz ceļgaliem; sinna on kõigest kilomeeter līdz turienei bija tikai kilometrs

kõneleja s {kõneleja, kõnelejat, kõnelejaid} 1. runātājs ∙ vadja keele kõnelejaid on vaid paarkümmend ir tikai pāris desmiti votu valodas runātāju 2. runasvīrs 3. referents

käsutus s {käsutuse, käsutust, käsutusi} rīcība, pārziņa ∙ olen teie käsutuses esmu jūsu rīcībā; meie käsutuses oli ainult paar päeva mūsu rīcībā bija tikai dažas dienas; kindrali käsutusse anti diviis ģenerāļa rīcībā tika nodota divīzija

küsimus s {küsimuse, küsimust, küsimusi} jautājums ◦ küsimuseasetus jautājuma uzstādījums ∙ retooriline küsimus retorisks jautājums; ta puistati üle küsimustega viņu apbēra ar jautājumiem; see on põhimõtteline küsimus tas ir principiāls jautājums; tasu küsimus jäi lahtiseks samaksas jautājums palika atvērts; töö lõpetamine on vaid aja küsimus darba pabeigšana ir tikai laika jautājums ∆ küsimuse alla tulema tapt apspriestam

ligi a adv 1. klāt, tuvu ∙ läksin ligi, et paremini näha gāju klāt, lai labāk redzētu; mets ainult paistab ligi mežs tikai šķiet tuvu 2. līdzi ∙ mul pole täna rahakottigi ligi man šodien pat naudas maka nav līdzi 3. apmēram, aptuveni, gandrīz ∙ ootasin ligi kaks tundi gaidīju apmēram divas stundas

läbi|sõit s 1. caurbraukšana ∙ läbisõit keelatud! caurbraukt aizliegts!; oleme siin ainult läbisõidul esam te tikai caurbraucot 2. nobraukums ∙ ööpäevane läbisõit diennakts nobraukums

lähtuma v 1. sākties, rasties, celties ∙ peaväljakult lähtub seitse tänavat no galvenā laukuma sākas septiņas ielas; soome-ugri keeled lähtuvad uurali algkeelest somugru valodas cēlušās no urāliešu pirmvalodas 2. pamatoties, balstīties ∙ ta lähtub ainult enda huvidest viņš pamatojas tikai uz savām interesēm

maigutama v 1. (muti) vārstīt ∙ ta ei laulnud kaasa, maigutas ainult suud viņš nedziedāja līdzi, tikai vārstīja muti 2. nogaršot, skrubināt ∙ ta pistis toiduraasu suhu ja maigutas viņš iebāza ēdiena kripatiņu mutē un nogaršoja

`mainima v {`mainida, mainin} 1. minēt, pieminēt ∙ nagu juba mainitud kā jau minēts; ajalehes on ainult nimi mainitud avīzē minēts tikai vārds; ei saa jätta mainimata nevar nepieminēt 2. ieminēties ∙ möödaminnes mainima ieminēties starp citu

`maitsma v {`maitsta, maitsen} 1. garšot, nogaršot ∙ maitse, kas supp on piisavalt soolane nogaršo, vai zupa ir pietiekami sāļa; ma ainult maitsen es tikai pagaršošu 2. garšot, būt garšīgam ∙ võileivad maitsesid hästi sviestmaizes bija garšīgas; söö, kui maitseb ēd, ja garšo; lasime toidul hea maitsta ēdām ar lielu apetīti; kala maitses traani järele zivs garšoja pēc trāna 3. baudīt ∙ konjakit maitstakse tilkhaaval konjaku bauda pa lāsītei; noorust ma ei saanudki maitsta jaunību tā arī neizbaudīju; keelatud vilja maitsma nobaudīt aizliegto augli

man`gaan s {mangaani, man`gaani, man`gaane} mangāns ∙ looduses leidub mangaani ainult ühendites dabā mangāns sastopams tikai savienojumos

moe|asi s modes lieta ∙ sotsioloogia sai moeasjaks socioloģija kļuva par modes lietu; jalgratas pole ammugi enam üksnes moeasi velosipēds jau sen vairs nav tikai modes lieta; ta ei tea moeasjadest mitte tuhkagi par modes lietām viņš nezina ne nieka

muidu adv 1. citādi, pretējā gadījumā, citā gadījumā ∙ räägi kõvemini, muidu ta ei kuule runā skaļāk, citādi viņš nedzird; tööd tuleb teha, kuidas sa muidu elad jāstrādā, kā tu citādi dzīvosi; ma ei näe teda muidu, kui pühapäeviti es viņu citādi neredzu, tikai svētdienās 2. parasti ∙ kaugemal kui muidu tālāk nekā parasti 3. par velti, par brīvu, bez maksas ∙ selliseid kingi ei tahaks muidu ka tādas kurpes arī par velti negribētu 4. tāpat vien ∙ ma ei lähe kuhugi, jalutan muidu es nekur neeju, tāpat vien pastaigājos; mis sa muidu istud, koori parem kartuleid! ko tu tāpat vien sēdi, labāk nomizo kartupeļus! 5. vispār, citādi ∙ ta on mu koolivend ja ka muidu hea sõber viņš ir mans skolasbiedrs un arī citādi labs draugs; põrand on veel värvida, muidu on tuba remonditud grīda vēl jānokrāso, bet vispār istaba ir izremontēta

murd|osa s 1. niecīga daļiņa ∙ sissesõiduloa sai vaid murdosa soovijaist iebraukšanas atļauju saņēma tikai niecīga daļiņa gribētāju 2. mat (skaitļa) daļveida daļa

muud|kui a adv tikai, tik, vien ∙ muudkui sajab ja sajab tikai līst un līst; ta muudkui kamandab viņš tik komandē; muudkui lähme, mis kutset me ootame ejam vien, kādu uzaicinājumu mēs gaidām

muud|kui b knj tikai, tik, vien ∙ mantel on valmis, muudkui nööbid veel ette ajada mētelis ir gatavs, tikai pogas vēl jāpiešuj

`mõtlema v {`mõtelda ~ mõelda, `mõtlen} 1. domāt ∙ loogiliselt mõtlema domāt loģiski; ma nõustusin ilma pikemalt mõtlemata es piekritu, ilgi nedomādams; ta mõtleb ainult endale viņš domā tikai par sevi; vihm ei mõtlegi üle jääda lietus ij nedomā pārstāt; mõtle, kui põnev! padomā, cik interesanti! 2. iedomāties, iztēloties ∙ mõtle end minu asemele iedomājies sevi manā vietā 3. paredzēt, domāt ∙ õpilastele mõeldud sõnastik skolēniem paredzēta vārdnīca

narritama v nerrot, muļķot, ķircināt ∙ kas ta räägib tõsiselt või ainult narritab? viņš runā nopietni vai tikai āzē?; ära narrita koera, koer hammustab neķircini suni, suns kož

navi`geerima v {navi`geerida, navigeerin} 1. (ar navigācijas palīdzību) pārvietoties 2. kuģot ∙ noor kapten on alles paar aastat navigeerinud jaunais kapteinis ir kuģojis tikai pāris gadus

neiu s {neiu, neiut, neiusid} 1. meitene, jauniete ◦ naabrineiu kaimiņu meitene ∙ kena neiu jauka meitene; noormehed ja neiud jaunieši un jaunietes; poisid ja neiud puiši un meitas 2. jaunkundze, neprecēta meitene ◦ linnaneiu pilsētas jaunkundze ∙ tütred on abielus, ainult üks on veel neiu meitas ir precējušās, tikai viena ir vēl jaunkundze

nimeline adj {nimelise, nimelist, nimelisi} 1. vārdā-, vārdā nosaukts ◦ temanimeline viņa vārdā nosaukts ∙ Reinu-nimeline poiss zēns vārdā Reins 2. vārda-, personāls ∙ nimeline aktsia vārda akcija; nimeline hääletamine personāla balsošana 3. nomināls, formāls ∙ kuningavõim on vaid nimeline karaļa vara ir tikai nomināla

nimeliselt adv 1. vārdā, pēc vārda, pēc nosaukuma ∙ räägiti korrarikkujatest, kedagi nimeliselt mainimata runāja par kārtības pārkāpējiem, nevienu vārdā neminot; ma neid ploomisorte nimeliselt ei tea pēc nosaukuma es tās plūmju šķirnes nezinu 2. nomināli ∙ rent jäi nimeliselt endiseks nomināli noma nemainījās 3. nomināli, vārda pēc ∙ kuningas on riigipea vaid nimeliselt karalis ir valsts galva tikai formāli

nime|pidi adv 1. vārdā, pēc vārda, pēc nosaukuma ∙ keegi hüüdis mind nimepidi kāds sauca mani vārdā; nimepidi tuttavad kohad, aga käinud ma seal ei ole pēc nosaukuma pazīstamas vietas, bet bijis es tur neesmu 2. formāli, vārda pēc ∙ ta on olnud oma lastele ainult nimepidi isaks viņš tikai formāli ir bijis tēvs saviem bērniem

nokitsema v 1. knābāt ∙ lind nokitseb teri putns knābā graudus; haigel polnud isu, nokitses ainult veidi süüa slimniekam nebija ēstgribas, tikai drusku kaut ko ieknābāja 2. knibināt, urbināt ∙ ära nokitse nina neurbini degunu 3. knibināties, ņemties ∙ ta nokitseb mootori kallal viņš knibinās ap motoru

noor|kuu s jauns mēness, augošs mēness ∙ ainult noorkuu ajal külvati vilja tikai jauna mēness laikā sēja labību

nägema v {näha, `näen} 1. redzēt ∙ ta näeb ainult vasaku silmaga viņš redz tikai ar kreiso aci; näed nüüd, et mul oli õigus redzi nu, ka man bija taisnība; elu mustades värvides nägema redzēt dzīvi rožainās krāsās; und nägema sapņot; surm on silmaga näha nāve ir deguna galā 2. redzēties, tikties ∙ nägemiseni! uz redzēšanos!; homme näeme, siis räägime rīt tiksimies, tad parunāsim 3. redzēt, pieredzēt ∙ nii vihmast suve pole ammu nähtud tik lietaina vasara sen nav redzēta; on nähtud häid ja halbu päevi ir pieredzētas labas un sliktas dienas; vaeva nägema pūlēties ∆ mitte nägemagi tegema izlikties neredzam

välja nägema 1. redzēt uz ārpusi ∙ sellest aknast näeb ainult välja, sisse ei näe pa šo logu redz tikai uz ārpusi, uz iekšpusi neredz 2. izskatīties ∙ mantel näeb kulunud välja mētelis izskatās nodilis

nähtaval adv redzams ∙ ainult maja katus on puude tagant nähtaval aiz kokiem redzams tikai mājas jumts

oma b adj {oma, oma, omi} savs, savējs, paša- ∙ omal ajal oli ta kuulus savā laikā viņš bija slavens; elu läheb oma rada dzīve iet savu gaitu; oma sõnadega saviem vārdiem; sünnipäeval olid ainult omad inimesed dzimšanas dienā bija tikai savējie; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās

otse|joones adv 1. taisnā līnijā, taisni, pa taisno ∙ sinna on otsejoones ainult kümme kilomeetrit taisnā līnijā līdz turienei ir tikai desmit kilometru 2. taisni, tieši ∙ see oli mõeldud otsejoones teile tas bija domāts tieši jums 3. taisni, tieši, bez aplinkiem ∙ ütle otsejoones välja, mida mõtled saki tieši, ko domā 4. taisnā ceļā, tūlīt ∙ ta jooksis otsejoones kaebama viņš taisnā ceļā aizskrēja sūdzēties

paber s {paberi, paberit, pabereid} 1. papīrs ◦ liivapaber smilšpapīrs; paberikäärid papīra šķēres; paberileht papīra lapa; paberiliim papīra līme; pabeririba papīra strēmele; paberitööstus papīra rūpniecība ∙ ruuduline paber rūtiņu papīrs; ta keeras pudeli paberisse viņš ietina pudeli papīrā; projekt jäi ainult paberile projekts palika tikai uz papīra 2. papīrs, dokuments ◦ väärtpaber vērtspapīrs ∙ pabereid vormistama noformēt papīrus; laud oli täis igasugu pabereid galds bija nokrauts ar visādiem papīriem; teie paberid on korras jūsu papīri ir kārtībā 3. sar papīrītis, naudaszīme ∙ rahakott oli tal siniseid ja punaseid rahapabereid täis naudasmaks viņam bija pilns ar zilām un sarkanām naudaszīmēm ∆ paberile panema izlikt uz papīra

kätte paistma būt redzamam ∙ järve teine kallas paistab kätte ainult selge ilmaga ezera otrs krasts ir redzams tikai skaidrā laikā

paisuma v 1. izplesties ∙ gaasid paisuvad gāzes izplešas 2. briest, blīst ∙ herned paisuvad keetmisel zirņi vārot uzbriest; hästi paisuv jahu labi briestoši milti; varakevadel hakkavad pungad paisuma agrā pavasarī pumpuri sāk piebriest; pilv paisus silmanähtavalt mākonis blīda acīmredzami 3. uzplūst, pārplūst ∙ sadudest paisunud jõgi pēc lietus pārplūdusi upe 4. palielināties, augt ∙ võlg muudkui paisus parāds tikai palielinās; selts paisus kiiresti biedrība ātri auga 5. pāraugt ∙ tuul paisub tormiks vējš pāraug vētrā; väike lahkheli paisus suureks tüliks mazas domstarpības pārauga lielā strīdā; rahulolematus ähvardas paisuda ülestõusuks neapmierinātība draudēja pāraugt par sacelšanos

sisse pakkima 1. iesaiņot, iepakot ∙ müüja pakkis ostetud esemed sisse pārdevējs iesaiņoja nopirktās lietas 2. pārn iepakot, ietīt, ietuntulēt ∙ laps on nii sisse pakitud, et ainult ninaots paistab bērns ir tā ietuntulēts, ka tikai degungals redzams

paljalt adv 1. pliks, plikā veidā ∙ ta võttis paljalt päikest viņš sauļojās pliks; nii paljalt ei tohi välja minna tik pliks nedrīkst iet ārā; lapsed armastavad moosi paljalt süüa bērniem patīk ēst pliku ievārījumu 2. sar tikai ∙ need on paljalt kaunid unistused tie ir tikai skaisti sapņi

paljas adj {`palja, paljast, `paljaid} 1. pliks, kails ◦ poolpaljas puspliks ∙ paljaste kätega plikām rokām; palja peaga kailu galvu; kased on juba paljad bērzi jau ir pliki; ta jõi paljast vett viņš dzēra pliku ūdeni; paljas kui kirikurott pliks kā baznīcas žurka; palja silmaga ar neapbruņotu aci; ta varastati paljaks viņu apzaga pa tīro 2. viens, vien, tikai ∙ palja särgi väel vienā kreklā; paljastest sõnadest on vähe ar vārdiem vien ir par maz

`pang s {pange, `pange, `pangi} spainis ∙ valge emailitud pang balts, emaljēts spainis; toas oli ainult pool pange vett istabā bija tikai pusspainis ūdens