[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

abi|vajaja s {-vajaja, -vajajat, -vajajaid} tas, kam nepieciešama palīdzība ∙ abivajajaid toetati tõhusalt tie, kuriem nepieciešama palīdzība, tika efektīvi atbalstīti

ligemal adv tuvāk ∙ kes ligemal seisid, need kuulsid tie, kas stāvēja tuvāk, dzirdēja

need pr {nende, `neid} šie, tie ∙ need on minu kodu väravad šie ir manas mājas vārti; need ei ole minu mõtted tās nav manas domas

lagi s {`lae, lage, lagesid} griesti ◦ ripplagi iekārtie griesti ∙ põrand, seinad ja lagi grīda, sienas un griesti; lamp ripub laes lampa karājas pie griestiem; see on tema saavutuste lagi tie ir viņa sasniegumu griesti

vastu käima būt pret, būt pretējam ∙ see käib vastu minu põhimõtetele tas ir pret maniem principiem; need on üksteisele risti vastu käivad seletused tie ir viens otram tieši pretēji skaidrojumi

püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji

vinge adj {vinge, vinget, vingeid} 1. griezīgs, ass ∙ vinge tuul puhus näkku griezīgs vējš pūta sejā; vinge kärsahais asa sviluma smaka; õpetaja on õpilaste vastu liiga vinge skolotājs bija pārāk ass pret skolēniem 2. sar kruts, baigs ∙ ta mängis vinget meest, kes kedagi ei karda viņš mētāja kruto džeku, kas ne no viena nebaidās; vinge kakleja baigais kauslis 3. sar kruts, stilīgs ∙ need on juba vinged sellid, kellel on läpakas olemas tie jau ir krutie džeki, kuriem ir portatīvais; kinos jookseb vinge õudukas ķinītī rāda krutu šausmeni

erand`lik adj {erandliku, erand`likku, erand`likke} 1. ārkārtējs, neparasts, savdabīgs ∙ erandlik sündmus ārkārtējs notikums 2. izņēmuma- ∙ need juhtumid on erandlikud tie ir izņēmuma gadījumi

`koks b s {koksi, `koksi, `kokse} sar kokčiks ∙ need koksid on siin nii lahjad tie kokčiki te ir tik vāji

kulda|väärt adj zelta vērts ∙ need on kuldaväärt sõnad tie ir zelta vārdi

`nuiama v {nuiata, `nuian} 1. (ar rungu) sist, vālēt ∙ nuiasime vaiad maasse iesitām mietus zemē 2. stampāt ∙ kapsaid hapnema pannes tuleb neid tünnis nuiata liekot kāpostus skābēties, tie mucā jāsastampā 3. lūgties, diedelēt, mangot ∙ poiss nuiab kinoraha zēns lūdzas naudu kino; ta nuias endale suurema palga välja viņš izlūdzās sev lielāku algu

tõsine adj {tõsise, tõsist, tõsiseid} nopietns ∙ teised naersid, aga poiss oli tõsine citi smējās, bet zēns bija nopietns; need on tõsised küsimused tie ir nopietni jautājumi; tõsine muusika nopietnā mūzika; tõsine teadlane nopietns zinātnieks; kopsuvähk on väga tõsine haigus plaušu vēzis ir ļoti nopietna slimība

paljalt adv 1. pliks, plikā veidā ∙ ta võttis paljalt päikest viņš sauļojās pliks; nii paljalt ei tohi välja minna tik pliks nedrīkst iet ārā; lapsed armastavad moosi paljalt süüa bērniem patīk ēst pliku ievārījumu 2. sar tikai ∙ need on paljalt kaunid unistused tie ir tikai skaisti sapņi

vilets b adj {viletsa, viletsat, viletsaid} 1. vārgs, vājš, slikts ∙ vilets silmanägemine vāja redze; ta jäi iga aastaga viletsamaks viņš ar katru gadu palika arvien vārgāks; ta rääkis viletsat saksa keelt viņš runāja lauzītā vācu valodā 2. niecīgs, nožēlojams, slikts ∙ vilets saak niecīga raža; vilets valgustus slikts apgaismojums 3. nabadzīgs, trūcīgs, grūts ∙ need olid viletsad ajad tie bija nabadzīgi laiki

väärt adj {indekl.} 1. vērts ◦ kuldaväärt zelta vērts; kiiduväärt slavējams; vaatamisväärt apskates vērts; tänuväärt pateicīgs ∙ kalliskivi on oma hinda väärt dārgakmens ir savas cenas vērts; see auhind on juba midagi väärt šī balva jau ir kaut ko vērta; ta ei ole seda tüdrukut väärt viņš nav tās meitenes vērts 2. vērtīgs ∙ soovita mulle mõni väärt raamat iesaki man kādu vērtīgu grāmatu; need olid väärt sõnad tie bija vērtīgi vārdi

järelm s {järelmi, järelmit, järelmeid} 1. sekas ∙ sõja järelmid kara sekas 2. secinājums ∙ talle ei meeldinud need järelmid, milleni ta oli jõudnud viņam nepatika tie secinājumi, pie kuriem viņš bija nonācis

kui|tahes adv vienalga cik ∙ olgu need kuitahes erinevad lai tie būtu vienalga cik atšķirīgi

meele|pete s 1. maldi ∙ põõsaste vahel nagu liikus keegi, aga küllap see oli meelepete starp krūmiem kāds it kā kustējās, bet droši vien tie bija maldi 2. med halucinācija, ilūzija ∙ skisofreenikute meelepetted šizofrēniķu halucinācijas

`müts b s {mütsu, `mütsu, `mütse} būkšķis ∙ mis mütsud need käivad? kas tie par būkšķiem?

põrutama v 1. kratīt, tricināt ∙ tee ei põruta üldse ceļš nemaz nekrata; plahvatused põrutasid külmunud maad sprādzieni tricināja sasalušo zemi 2. triekt, sist ∙ mees põrutas vihaselt rusikaga vastu lauda vīrs dusmīgi trieca ar dūri pa galdu; ta põrutab haamriga naelapea pihta viņš triec ar āmuru pa naglas galvu; mängija põrutas palli väravasse spēlētājs ietrieca bumbu vārtos; kedagi mättasse põrutama nosist kādu; põrutatud jalg tegi kaua valu satriektā kāja ilgi sāpēja; süüdistused põrutasid teda südame põhjani apvainojumi satrieca viņu līdz sirds dziļumiem; põrutavad elamused satriecoši piedzīvojumi 3. dauzīt ∙ kõigest jõust uksele põrutada no visa spēka dauzīt pa durvīm; põrutas trepil oma lumiseid jalgu viņš nodauzīja uz kāpnēm savas sniegotās kājas 4. kontuzēt ∙ ma sain lahingus põrutada kaujā es tiku kontuzēts 5. uzbrēkt, izbrēkt ∙ lapsed põrutati vait bērniem uzbrēca, lai tie paliek klusu; vanamees põrutas ähvardusi vecis izbrēca apvainojumus 6. sar bliezt ∙ poisid põrutasid püssist märki zēni ar bisi blieza mērķi; buss põrutas peatusest mööda autobuss aiztraucās garām pieturai; auto põrutas vastu posti mašīna ieblieza stabā; orkester põrutab valssi orķestris bliež valsi