[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

drama`turg s {dramaturgi, drama`turgi, drama`turge} dramaturgs ∙ temast kujunes väljapaistev dramaturg viņš tapa par izcilu dramaturgu

kokku elama (par nereģistrētām attiecībām) dzīvot kopā ∙ nad pole abielus, elavad niisama kokku viņi nav precējušies, dzīvo kopā tāpat

endine adj {endise, endist, endisi} kādreizējs, bijušais ∙ endine ilu kādreizējais skaistums; endine direktor bijušais direktors; endist viisi tāpat kā iepriekš

endiselt adv tāpat kā iepriekš, joprojām ∙ taevas on endiselt selge debesis joprojām ir skaidras

endist|viisi adv kā iepriekš, tāpat kā iepriekš ∙ enam ei saa endistviisi elada vairs nevar dzīvot kā iepriekš; parkimise eest tuleb tasuda ju endistviisi par stāvvietu taču jāmaksā tāpat kā iepriekš

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

`hulkuma v {`hulkuda, hulgun} klaiņot, klīst, blandīties ∙ ta hulgub sihitult mööda tänavaid viņš bezmērķīgi klaiņo pa ielām; hulkusin niisama, oma lõbuks klīdu tāpat, savam priekam; pilk hulgub rahutult siia-sinna skatiens nemierīgi klīst šurpu turpu; ta on pool Eestimaad läbi hulkunud viņš ir izblandījies pa pusi Igaunijas

ilma|asjata adv 1. velti ∙ ilmaasjata vaev veltas pūles 2. tāpat vien ∙ ega ta ilmaasjata helistanud viņš jau nezvanīja tāpat vien

isegi adv 1. pat ∙ isegi kodus ei saa rahu pat mājās nav miera 2. tāpat, jau tā ∙ tal on tööd isegi palju viņam tāpat ir daudz darba

jumala|muidu adv 1. par baltu velti ∙ ta õmbleb kõigile jumalamuidu viņš visiem šuj par baltu velti 2. par neko, tāpat vien ∙ sain jumalamuidu riielda dabūju bārienu par neko

jutu|jätk s sarunas turpinājums ∙ otsisin jutujätku meklēju sarunas turpinājumu; see on öeldud niisama jutujätkuks tas teikts tāpat vien sarunas uzturēšanai

koperdama v 1. steberēt ∙ vanamees koperdas kepi najal edasi vecis steberēja tālāk, balstīdamies uz spieķa 2. mīcīties ∙ ta ei osanud tantsida, koperdas niisama viņš neprata dejot, mīcījās tāpat vien; ära koperda siin teiste jalus! nemīcies te citiem pa kājām! 3. rosīties, ņemties ∙ ema koperdab köögis māte rosās virtuvē; vanaema koperdab koduseid töid teha vecāmāte ņemas apdarīt mājas darbus

`kõõluma v {`kõõluda, kõõlun} 1. šūpoties, karāties ∙ poisid kõõlusid trepi käsipuul zēni šūpojās uz kāpņu margām; ära kõõlu tooliga nešūpojies krēslā; vagun kõõlus trosside küljes vagons karājās trosēs; ta kõõlub aknalaual viņš karājas uz palodzes 2. sar trīties, mīdīties ∙ poisikesed kõõlusid niisama tänavanurkadel zēni tāpat vien trinās uz ielu stūriem

küsimus s {küsimuse, küsimust, küsimusi} jautājums ◦ küsimuseasetus jautājuma uzstādījums ∙ retooriline küsimus retorisks jautājums; ta puistati üle küsimustega viņu apbēra ar jautājumiem; see on põhimõtteline küsimus tas ir principiāls jautājums; tasu küsimus jäi lahtiseks samaksas jautājums palika atvērts; töö lõpetamine on vaid aja küsimus darba pabeigšana ir tikai laika jautājums ∆ küsimuse alla tulema tapt apspriestam

ligidal a adv tuvu, netālu ∙ pühad on ligidal svētki ir tuvu; ta elab siinsamas ligidal viņš dzīvo tepat netālu

`luusima v {`luusida, luusin} 1. klaiņot, klīst, slaistīties ∙ poistel pole tegevust, luusivad niisama linna vahel zēniem nav ko darīt, klīst tāpat vien pa pilsētu 2. (neattaisnoti) kavēt

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

moe|pärast adv modes pēc ∙ ta toriseb niisama moepärast viņš purpina tāpat vien modes pēc

muidu adv 1. citādi, pretējā gadījumā, citā gadījumā ∙ räägi kõvemini, muidu ta ei kuule runā skaļāk, citādi viņš nedzird; tööd tuleb teha, kuidas sa muidu elad jāstrādā, kā tu citādi dzīvosi; ma ei näe teda muidu, kui pühapäeviti es viņu citādi neredzu, tikai svētdienās 2. parasti ∙ kaugemal kui muidu tālāk nekā parasti 3. par velti, par brīvu, bez maksas ∙ selliseid kingi ei tahaks muidu ka tādas kurpes arī par velti negribētu 4. tāpat vien ∙ ma ei lähe kuhugi, jalutan muidu es nekur neeju, tāpat vien pastaigājos; mis sa muidu istud, koori parem kartuleid! ko tu tāpat vien sēdi, labāk nomizo kartupeļus! 5. vispār, citādi ∙ ta on mu koolivend ja ka muidu hea sõber viņš ir mans skolasbiedrs un arī citādi labs draugs; põrand on veel värvida, muidu on tuba remonditud grīda vēl jānokrāso, bet vispār istaba ir izremontēta

muidugi adv 1. protams, bez šaubām ∙ muidugi ta teab seda protams, viņš to zina; mina teda muidugi mõista ei uskunud es viņam, bez šaubām, neticēju 2. arī tā, jau tā, tāpat jau ∙ sai muidugi magus, ja sa paned veel mett peale! smalkmaizīte jau tā salda, un tu vēl liec medu virsū!

`mürtsuma v {`mürtsuda, mürtsun} rībēt, dārdēt, blīkšķēt ∙ suurtükid mürtsuvad siinsamas lähedal lielgabali dārd tepat netālu; trummid mürtsuvad bungas rīb; uks mürtsus kinni durvis ar blīkšķi aizcirtās

naga s {naga, naga, nagasid} 1. tapa, spunde ∙ vaadi naga vāts spunde 2. sar puišelis, zeņķis, knauķis ∙ nooremate klasside nagad jaunāko klašu puišeļi

naljalt adv 1. tik viegli, tāpat vien ∙ kannatlik inimene naljalt ei vihastu pacietīgs cilvēks tik viegli nesadusmojas; tema juba naljalt järele ei anna viņš jau nu tik viegli nepadodas 2. diez vai ∙ naljalt sa siit ojast kala saad diez vai tu šajā strautā kādu zivi dabūsi

niigi adv 1. jau tā, jau tāpat ∙ see mahl on niigi magus šī sula jau tā ir salda; kõik on niigi selge viss jau tāpat ir skaidrs 2. kaut tik, pat tā ∙ hea, et niigi palju tagasi sain labi, ka tik daudz dabūju atpakaļ; hea, et niigi läks labi, ka vēl tā izgāja

nii|sama adv 1. tāpat, tāpat vien ∙ ma niisama küsisin es tāpat vien pajautāju 2. tikpat ∙ niisama hästi tikpat labi 3. tāpat, līdzīgi, arī ∙ käed on väsinud, jalad niisama rokas ir piekusušas, kājas tāpat; sajab niisama nagu eile līst tāpat kā vakar

nii|samuti adv 1. tāpat ∙ täna niisamuti nagu eilegi šodien tāpat kā vakar 2. arī ∙ kõik lähevad ära, mina niisamuti visi iet projām, es arī

nõnda|samuti adv tāpat, arī ∙ supp on jahtunud, praad nõndasamuti zupa ir atdzisusi, otrais ēdiens tāpat

`prunt s {prundi, `prunti, `prunte} 1. spunde, tapa, aizbāznis ∙ vaadil löödi prunt pealt mucai nosita spundi; rohupudelil oli paberist prunt zāļu pudelītei ir papīra aizbāznis 2. (par lūpām) taurīte ∙ huuli prunti ajama savilkt lūpas taurītē

`punn s {punni, `punni, `punne} 1. spunde, tapa, aizbāznis 2. pūte, pūtīte 3. (celtniecībā) spundes izcilnis 4. sar punkts ∙ kaotasime mängu kahe punniga zaudējām spēli ar divu punktu starpību

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

sama|moodi adv tāpat, vienādi ∙ ma saan sellest samamoodi aru kui sina es to saprotu tāpat kā tu

samuti adv 1. tāpat ∙ ma oleksin toiminud just samuti es būtu rīkojies tieši tāpat 2. arī ∙ meie sõidame samuti homme Tallinna mēs arī rīt brauksim uz Tallinu

siia|samasse adv (virziens) tepat, te ∙ nõel kukkus kuhugi siiasamasse adata nokrita kaut kur tepat

siia|samma adv (virziens) šeit pat, tepat ∙ viskan kuskile siiasamma pikali nometīšos kaut kur šeit pat garšļaukus

siin|samas adv 1. tepat ∙ oota mind siinsamas gaidi mani tepat 2. tūlīt pat, uzreiz ∙ varas peeti kinni, siinsamas tuli ka politsei zagli aizturēja, tūlīt pat ieradās arī policija

siit|samast adv tepat, no šīs pašas vietas ∙ siitsamast lähedalt korjasin korvitäie seeni tepat netālu salasīju grozu sēņu

`sõrm s {sõrme, `sõrme, `sõrmi} 1. (rokas) pirksts ◦ nimetissõrm rādītājpirksts; väikesõrm mazais pirkstiņš ∙ sõrmed hakkasid külmetama pirksti sāka salt; ta ei lase endale sõrmegi külge panna viņš neļauj sev ne pirkstu piedurt; tunnen neid paiku nagu oma viit sõrme pazīstu šīs vietas kā savus piecus pirkstus; saatuse sõrm likteņa pirksts 2. tehn pirksts, tapa ◦ kolvisõrm virzuļa tapa; tugisõrm balsttapa ∆ läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem; sõrme kuradile andma atdot velnam mazo pirkstiņu; sõrmedele vaatama skatīties uz pirkstiem; sõrmed sügelevad pirksti niez; sõrmegi liigutama ne pirkstu nepakustināt; sõrmi kõrvetama apdedzināt pirkstus; ümber sõrme keerama tīt ap pirkstu

Tapa p Tapa

`tapp b s {tapi, `tappi, `tappe} 1. tapa, rēdze ∙ kerajas tapp sfēriska rēdze; kooniline tapp koniska rēdze 2. rēdžu savienojums

`tilkuma v {`tilkuda, tilgun} 1. pilēt ∙ ninast tilgub verd no deguna pil asinis; jääpurikad tilguvad lāstekas pil; tilkuv kraan pilošs krāns 2. pilināt, līt ∙ hakkas vihma tilkuma sāka pilināt lietus 3. sar pamazām pulcēties ∙ rahvast hakkas kohale tilkuma cilvēki pamazām sāka pulcēties 4. sar slaistīties, klīst ∙ poiss tilgub niisama mööda tänavaid zēns tāpat vien slaistās pa ielām

toona adv toreiz, tolaik ∙ majas oli kõik samuti nagu toona mājā viss bija tāpat kā tolaik

tuuritama v 1. riņķot, grozīties ∙ tuuritasime niisama linna peal tāpat vien riņķojām pa pilsētu 2. apceļot, braukt viesizrādēs ∙ ansambel tuuritab praegu mööda Eestit ansamblis pašlaik apceļo Igauniju

tõmbuma v 1. rauties, atrauties, ierauties ∙ ta tõmbus nelja seina vahele viņš ierāvās četrās sienās; tõmbusin aknast eemale atrāvos no loga 2. pievilkties ∙ erinimelised laengud tõmbuvad pretēju zīmju lādiņi pievelkas 3. kļūt, tapt, vērsties ∙ käed tõmbusid külmast siniseks rokas no aukstuma kļuva zilas; juuksed on hakanud halliks tõmbuma mati ir sākuši sirmot; niiskeks tõmbunud sool samircis sāls; nägu tõmbus naerule seja savilkās smaidā

`vahtima v {`vahtida, vahin} 1. skatīties, blenzt ∙ lapsed vahtisid võõrast ammuli sui bērni skatījās uz svešinieku pavērtām mutēm; ta mõtted olid kusagil mujal, silmad vahtisid tühjusse viņa domas bija kaut kur citur, acis blenza tukšumā; vahi, kui töökas mees paskat, cik strādīgs vīrs 2. glūnēt ∙ ta vahtis vastast altkulmu viņš glūnēja uz pretinieku caur pieri 3. sar slaistīties ∙ kusagil tööl ta ei käi, vahib niisama kodus viņš nekur nestrādā, tāpat vien slaistās mājās

vedelema v 1. gulšņāt, vāļāties ∙ terve päeva vedeleb ta voodis visu dienu viņš vāļājas gultā; ukse ees vedeleb suur koer durvju priekšā gulšņā liels suns 2. slaistīties ∙ üks teeb tööd, teised vedelevad niisama viens strādā, citi tāpat slaistās 3. mētāties ∙ tänaval vedelevad suitsukonid uz ielas mētājas izsmēķi; avaldus oli jäänud sahtlisse vedelema iesniegums ir palicis mētājamies atvilktnē