[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ära andma 1. dot projām, atdot ∙ relvad tuli ära anda ieroči bija jāatdod; ei või viimast senti ära anda nevar aizdot projām pēdējo centu 2. nodot ∙ ma ei julge sulle saladust rääkida, äkki annad mu ära es neiedrošinos izstāstīt tev noslēpumu, varbūt tu mani nodosi; su käitumine ja ilme annavad su ära tava uzvedība un sejas izteiksme tevi nodod 3. nokārtot ∙ ta kavatseb kevadel paar eksamit ära anda viņš plāno pavasarī nokārtot dažus eksāmenus

diureetiline adj {diureetilise, diureetilist, diureetilisi} diurētisks ∙ diureetiline tee diurētiska tēja

drama`turg s {dramaturgi, drama`turgi, drama`turge} dramaturgs ∙ temast kujunes väljapaistev dramaturg viņš tapa par izcilu dramaturgu

elu|puu s (Thuja) tūja, dzīvības koks ◦ elupuuhekk tūju dzīvžogs ∙ harilik elupuu rietumu tūja

hargnema v 1. šķirties, sazaroties ∙ meie eluteed hargnesid mūsu dzīves ceļi šķīrās; jalgrada hargnes mitmesse suunda taka sazarojās vairākos virzienos 2. irt ∙ õmblus hargneb vīle irst 3. raisīties, šķetināties ∙ meeste vahel hargnes sõbralik vestlus starp vīriem raisījās draudzīga saruna; segane lugu hakkas hargnema neskaidrais stāsts sāka šķetināties

jahtuma v dzist, atvēst ∙ kirg hakkas jahtuma kaisle sāka dzist; tee on jahtunud tēja ir atdzisusi

jalg|rada s taka

jalg|tee s celiņš, taka ∙ kruusatatud jalgtee grantēts celiņš

joovastus s {joovastuse, joovastust, joovastusi} 1. reibums, skurbums ◦ võidujoovastus uzvaras skurbums ∙ joovastust tekitama skurbināt; ta tundis joovastust viņš jutās apreibis; olen sinu ilust joovastuses esmu apreibis no tava skaistuma 2. dzērums

jõnksuline adj {jõnksulise, jõnksulist, jõnksulisi} 1. līkumains, līkločains ∙ jõnksuline rada līkumaina taka 2. grubuļains ∙ jõnksuline sillutis grubuļains bruģis 3. saraustīts

kohale jõudma nonākt galā ∙ sinu kiri jõudis kohale tava vēstule nonāca galā

järsult adv 1. stāvus, krauji ∙ tee tõuseb järsult mäkke ceļš kāpj stāvus kalnā 2. krasi, asi, strauji ∙ rada pöördub järsult paremale taka krasi pagriežas pa labi 3. pēkšņi, strauji ∙ haigus algas järsult slimība sākās pēkšņi 4. skarbi ∙ ta vastas järsult viņš atbildēja skarbi

jää|tee b s ledus tēja

jäätuma v apledot, aizsalt, sasalt ∙ jäätunud rada apledojusi taka; jõgi on jäätunud upe ir aizsalusi; jäätunud vesi sasalis ūdens

`kael s {kaela, `kaela, `kaelu} kakls ∙ sõbrannad langevad teineteisele kaela draudzenes krīt viena otrai ap kaklu; ta sipleb kaelani võlgades viņš ir parādos līdz kaklam; pika kaelaga pudel pudele ar garu kaklu; järved on kitsa kaela kaudu ühenduses ezeri ir savienoti ar šauru kaklu; aitab mul sinu kaela peal elamisest pietiek man dzīvot uz tava kakla ∆ ennast kaela riputama kārties kaklā; kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; kaela peal istuma sēdēt uz kakla; üle kaela andma sadot pa kaklu; üle kaela saama dabūt pa kaklu

kallas s {`kalda, kallast, `kaldaid} krasts ◦ jõekallas upes krasts ∙ järsk kallas kraujš krasts; paat tõmmati kaldale laivu izvilka krastā; rada lookles mööda oja kallast taka vijās pa strauta krastu; eestlaste muistsed esivanemad saabusid Läänemere kallastele igauņu senči ieradās Baltijas jūras krastos

keerutama v 1. griezt ∙ poiss pandi käiavänta keerutama zēnam lika griezt tecīlas rokturi; veekeeris keerutas paati ühel kohal atvars grieza laivu riņķī uz vietas; ta keerutas tantsupõrandal tüdrukuid viņš grieza meitenes uz deju grīdas 2. riņķot, apļot ∙ keerutasime tükk aega mööda linna labu laiku riņķojām pa pilsētu; meie pea kohal keerutas kull virs mūsu galvas riņķoja vanags 3. grozīt, virpināt ∙ mees keerutas iga senti näpu vahel vīrs grozīja pirkstos katru centu 4. vīties, līkumot ∙ jalgrada keerutas põõsaste vahel taka vijās starp krūmiem 5. vērpt, sagriezt ∙ tuul keerutas tolmupilvi vējš sagrieza putekļu mākoņus 6. tīt, ritināt ∙ ta keerutas kaardi rulli viņš satina karti rullī; köit keerutama tīt virvi 7. izlocīties, izgrozīties ∙ räägi, kuidas asi oli, ära keeruta! stāsti, kā viss bija, neizlokies! 8. (runājot) malt, vērpt ∙ tühje jutte keerutama malt tukšas runas 9. sar zvelt

`kippuma v {`kippuda, kipun} 1. tiekties ∙ mõtted kippusid ikka ühes ja samas suunas domas arvien tiecās vienā un tajā pašā virzienā; mehe juuksed kipuvad juba halliks minema vīrieša mati jau sāk sirmot 2. rauties ∙ noored kipuvad maalt linna jaunieši raujas no laukiem uz pilsētu

kulgema v 1. pārvietoties ∙ inimvool kulgeb raudteejaamast linna poole cilvēku plūsma pārvietojas no dzelzceļa stacijas pilsētas virzienā; küülik kulgeb hüpates, madu roomates trusis pārvietojas lecot, čūska lienot 2. risināties, ritēt, vesties ∙ võistlus kulgeb vahelduva eduga sacīkstes norisinās ar mainīgām sekmēm; reis kulges hästi ceļojums noritēja labi; õpingud ei kulgenud tal kuigi edukalt mācības viņam diez ko labi nevedās 3. iet, vest ∙ peatänav kulgeb sirgena läbi linna galvenā iela kā taisne iet cauri pilsētai; rada kulges otse üle heinamaa taka veda tieši pāri pļavai

kummeli|tee s kumelīšu tēja

kuris`tik s {kuristiku, kuris`tikku, kuris`tikke} bezdibenis ∙ rada kulgeb mööda kuristiku serva taka iet gar bezdibeņa malu; riigi majandus oli jõudnud kuristiku äärele valsts ekonomika bija nonākusi bezdibeņa malā

kurjus s {kurjuse, kurjust, kurjuseid} ļaunums ∙ su süda on kurjust täis tava sirds ir pilna ļaunuma; ta võitles ebaõigluse, kurjuse ja julmuse vastu viņš cīnījās pret netaisnību, ļaunumu un nežēlību

kõnni|tee s 1. ietve ∙ jalakäijad liiguvad kõnniteel gājēji pārvietojas pa ietvi 2. celiņš, taka ∙ pargi kruusatatud kõnniteed parka grantētie celiņi

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

läbi käima 1. iziet cauri ∙ siit käib iga päev palju rahvast läbi šeit katru dienu iziet cauri daudz ļaužu; detail käis mitme töölise käest läbi detaļa izgāja cauri vairāku strādnieku rokām; värin käis kehast läbi caur ķermeni izgāja drebuļi 2. izstaigāt ∙ käisin kogu turu läbi izstaigāju visu tirgu 3. šķērsot, iet cauri ∙ kuusikust käis väike jalgrada läbi eglāju šķērsoja maza taka; külast käib läbi suur maantee caur ciemu iet liela šoseja 4. uzturēt attiecības ∙ nad läksid tülli ega käi enam läbi viņi sastrīdējās un vairs neuztur attiecības

loodus|rada s dabas taka

loogika s {loogika, loogikat, loogikaid} loģika ∙ formaalne loogika formālā loģika; su loogika lonkab tava loģika klibo; raudne loogika dzelžaina loģika

mate a s {mate, matet, matesid} (tēja) mate

matka|rada s pārgājienu taka

metsa|alune b adj meža- ∙ metsaalune rada meža taka

metsa|rada s meža taka

välja minema 1. iziet, doties laukā ∙ ta läks uksest välja viņš izgāja pa durvīm; rada läheb maanteele välja taka iziet pie šosejas 2. iziet, izzust, iznīkt ∙ plekid lähevad pestes välja traipi mazgājot iziet; kaks põõsast läksid kasvama, aga üks läks välja divi krūmi ieauga, bet viens iznīka 3. (par parasto stāvokli) zaudēt ∙ sportlane läks vormist välja sportists zaudēja formu 4. (rīkoties ar aprēķinu) iziet ∙ ta läheb riski peale välja viņš iziet uz risku 5. (sasniegt instanci) aiziet līdz ∙ ta läks protestiga ministeeriumini välja viņš protestējot aizgāja līdz ministrijai

mägi|rada s kalnu taka

naga s {naga, naga, nagasid} 1. tapa, spunde ∙ vaadi naga vāts spunde 2. sar puišelis, zeņķis, knauķis ∙ nooremate klasside nagad jaunāko klašu puišeļi

`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī

osak s {osaku, osakut, osakuid} 1. paja ∙ osaku võõrandamine pajas atsavināšana 2. (vērtspapīrs) akcija

osa|maks s 1. iemaksa, daļas maksājums ∙ igakuine osamaks järelmaksuga ostetud kauba eest ikmēneša iemaksa par preci, kas pirkta uz nomaksu 2. (par dalību) iemaksa, maksa ∙ juubelikingi osamaks iemaksa jubilejas dāvanai; tasusin õmbluskursuse osamaksu samaksāju par šūšanas kursiem 3. paja ∙ osamaksude fond paju fonds

otse adv 1. taisni ∙ kas lähme otse või paremale? ejam taisni vai pa labi? 2. tieši, taisni ∙ öelge otse välja, mida mõtlete sakiet tieši, ko domājat; otse mere kaldal tieši jūras krastā; otse sel silmapilgul helises telefon tieši tajā mirklī zvanīja tālrunis; otse vastupidi tieši pretēji

piparmündi|tee s piparmētru tēja

`prunt s {prundi, `prunti, `prunte} 1. spunde, tapa, aizbāznis ∙ vaadil löödi prunt pealt mucai nosita spundi; rohupudelil oli paberist prunt zāļu pudelītei ir papīra aizbāznis 2. (par lūpām) taurīte ∙ huuli prunti ajama savilkt lūpas taurītē

`punn s {punni, `punni, `punne} 1. spunde, tapa, aizbāznis 2. pūte, pūtīte 3. (celtniecībā) spundes izcilnis 4. sar punkts ∙ kaotasime mängu kahe punniga zaudējām spēli ar divu punktu starpību

päri a adv 1. vienisprātis ∙ ettepanekuga päri olema būt vienisprātis par priekšlikumu 2. tajā pašā virzienā ∙ vool on päri, aga tuul puhub paadile vastu straume ir mūsu virzienā, bet vējš pūš laivai pretī

pärnaõie|tee s liepziedu tēja

rada s {raja, rada, radu} 1. taka, celiņš ◦ sipelgarada skudru taka; õpperada mācību taka ∙ lumme tallatud rajad sniegā iemītas takas; rada lookleb puude vahel celiņš vijas starp kokiem; käin mõttes lapsepõlve radu domās staigāju pa bērnības takām 2. pēdas, sliede ∙ verine rada osutas, kuhu poole haavatud loom oli läinud asiņainā sliede rādīja, kurp bija devies ievainotais dzīvnieks 3. sp trase, distance, skrejceļš ◦ suusarada slēpošanas trase ∙ kerge rada viegla distance; kaheksa rajaga ujula peldbaseins ar astoņiem celiņiem 4. (aviācijā) skrejceļš, josla ◦ maandumisrada nolaišanās josla ∙ lennuvälja rajad lidlauka skrejceļi

rai s {rai, raid, raisid} (Batoidea) raja

Raja c Raja

raud|rohi s (Achillea) pelašķis ◦ raudrohutee pelašķu tēja

ravi[m]|tee s zāļu tēja, ārstnieciskā tēja

rohtuma v ieaugt zālē, aizaugt ar zāli ∙ jalgrada on rohtunud taka ir ieaugusi zālē; peenrad rohtuvad dobes ieaug nezālēs; rohtunud järv aizaudzis ezers; mälestused ei rohtu atmiņas nenobāl

rööbiti adv līdztekus, paralēli ∙ rada jooksis ojaga rööbiti taka gāja līdztekus strautam; osa töid tehti rööbiti daļu darbu darīja līdztekus

seal|hulgas adv tostarp, tajā skaitā ∙ kallinesid toidukaubad, sealhulgas liha- ja piimatooted sadārdzinājās pārtikas preces, tostarp gaļas un piena izstrādājumi

seal|pool a adv taipusē, tajā pusē ∙ kodu on sealpool mājas ir taipusē

see|sinane pr {sellesina(t)se, sedasinast, neidsina(t)seid} sar tas tur ∙ sellessinases raamatus tajā grāmatā; selsinasel silmapilgul tai pašā mirklī

sellal adv tolaik, tajā laikā ∙ püssirohtu sellal ei tuntud šaujampulveri tolaik vēl nepazina; sellal kui pererahvas tööl oli kamēr saimnieki bija darbā

sellegi|poolest adv 1. tomēr ∙ abielus nad ei ole, aga elavad sellegipoolest koos precējušies viņi nav, tomēr dzīvo kopā 2. arī tajā ziņā, arī tāpēc ∙ ta on veel sellegipoolest iseäralik, et käib kaabuga viņš ir savāds arī tāpēc, ka staigā ar platmali

siin|viibimine s {-viibimise, -viibimist, -viibimisi} atrašanās šeit, uzturēšanās šeit ∙ sinu siinviibi­mine on kohatu tava uzturēšanās šeit ir nevietā

sipelga|rada s skudru taka

`siuglema v {siuelda, `siuglen} locīties, vīties ∙ angerjas siugleb õnge otsas zutis lokās uz āķa; rada siugleb põõsaste vahel taka vijas starp krūmiem

`sõrm s {sõrme, `sõrme, `sõrmi} 1. (rokas) pirksts ◦ nimetissõrm rādītājpirksts; väikesõrm mazais pirkstiņš ∙ sõrmed hakkasid külmetama pirksti sāka salt; ta ei lase endale sõrmegi külge panna viņš neļauj sev ne pirkstu piedurt; tunnen neid paiku nagu oma viit sõrme pazīstu šīs vietas kā savus piecus pirkstus; saatuse sõrm likteņa pirksts 2. tehn pirksts, tapa ◦ kolvisõrm virzuļa tapa; tugisõrm balsttapa ∆ läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem; sõrme kuradile andma atdot velnam mazo pirkstiņu; sõrmedele vaatama skatīties uz pirkstiem; sõrmed sügelevad pirksti niez; sõrmegi liigutama ne pirkstu nepakustināt; sõrmi kõrvetama apdedzināt pirkstus; ümber sõrme keerama tīt ap pirkstu

`sõtkuma v {`sõtkuda, sõtkun} 1. mīt, mīdīt, bradāt ∙ siia on rada sisse sõtkutud te iemīta taka 2. mīties ∙ poiss sõtkus jalgrattaga posti järele zēns minās ar riteni pēc pasta 3. mīcīt ∙ sõtku taina sisse rosinaid iemīci mīklā rozīnes 4. brist ∙ ma olen metsi ja soid sõtkunud esmu mežus un purvus izbridis

süü a s {süü, süüd, süüsid} 1. vaina, vainīgums ∙ süüd kahetsema nožēlot vainu; süüd tõendama pierādīt vainu; süüd teise peale veeretama uzvelt vainu citam; süüd raskendavad ja pehmendavad asjaolud vainu pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi; sinu süü, et me bussist maha jäime tava vaina, ka mēs nokavējām autobusu 2. vaina, cēlonis ∙ luuvalu võib olla ka halva ilma süü kaulu sāpes var būt arī slikta laika vaina

taara s {taara, taarat, taarasid} tara ◦ klaastaara stikla tara; taaraladu taras noliktava

tai b adj {indekl.} taju- ∙ tai keel taju valoda

tailane s {tailase, tailast, tailasi} (tautība) tajs

Tapa p Tapa

`tapp b s {tapi, `tappi, `tappe} 1. tapa, rēdze ∙ kerajas tapp sfēriska rēdze; kooniline tapp koniska rēdze 2. rēdžu savienojums

tee b s {tee, teed, teid} tēja ◦ piparmünditee piparmētru tēja ∙ must tee melnā tēja; ema läks kööki teed üles panema māte aizgāja uz virtuvi uzlikt tēju; ta korjas tee jaoks pärnaõisi viņš vāca liepziedus tējai

tee|rada s taka, kājceliņš ∙ liivatatud teerada smilšaina taka; loomade tallatud teerajad dzīvnieku iemītas takas

tee|vesi s 1. ūdens tējai ∙ teevesi läks keema ūdens tējai uzvārījās 2. sar (dzēriens) tēja

too|kord adv toreiz, tajā reizē ∙ tookord katse ebaõnnestus toreiz mēģinājums neizdevās

tuline adj {tulise, tulist, tuliseid} 1. karsts, ugunīgs ∙ tuline tee karsta tēja; taevas sähvisid tulised välgud debesīs plaiksnīja ugunīgi zibeņi; tuliseks ajama nokaitēt; tuliseks minema nokaist 2. kvēls, dedzīgs ∙ tuline rõõm kvēls prieks; tuline süda kvēla sirds; puhkesid tulised vaidlused izcēlās dedzīgi strīdi; poiss tormas tulisi jalu minema zēns aizbrāzās, ko kājas nes 3. milzīgs, pilnīgs ∙ majas valitses tuline puudus mājā valdīja milzīgs trūkums; sul on tuline õigus tev ir pilnīga taisnība; tuline kahju, et ta ei saanud tulla gaužām žēl, ka viņš nevarēja atnākt 4. ass, svelošs ∙ tuline hambavalu asas zobu sāpes ∆ tuhat tulist kā velna plēsts

vaevu|märgatav p tikko pamanāms, gandrīz nemanāms ∙ mööda oja kallast kulgeb vaevumärgatav rada pa strauta krastu vijas tikko pamanāma taka

viha b adj {viha, viha, vihasid} rūgts, sūrs, sīvs ∙ viha tee rūgta tēja; viha maitse on suus rūgta garša mutē

viima v {viia, viin} 1. nest, vest ∙ ta viis kirja posti viņš aiznesa vēstuli uz pastu; hobune viidi talli zirgu aizveda uz stalli; viige kõigile terviseid aiznesiet visiem sveicienus; jalgrada viis meid suurele teele taka izveda mūs uz lielā ceļa 2. ievadīt ∙ bronhidesse viidi kontrastainet bronhos ievadīja kontrastvielu 3. pārcelt ∙ õpilane viidi neljandasse klassi skolēnu pārcēla ceturtajā klasē; ta viidi kergemale tööle viņu pārcēla vieglākā darbā 4. vērst ∙ ta viib pilgu ühelt esemelt teisele viņš vērš skatienu no viena priekšmeta uz citu 5. (par situāciju) novest, savest ∙ juhus viis meid kokku gadījums saveda mūs kopā; eksiteele viima maldināt

alla viima 1. (lejā) novest ∙ rada viib alla jõe äärde taka noved pie upes 2. pazemināt, samazināt ∙ aroonia viib vererõhu alla aronijas pazemina asinsspiedienu 3. sabojāt, pasliktināt ∙ halb ilm viis tuju alla sliktais laiks sabojāja garastāvokli

`voor c s {vooru, `vooru, `voore} 1. kārta, posms ∙ konkursil oli kolm vooru konkursā bija trīs kārtas 2. kārta, gājiens, reize ∙ nüüd on sinu voor õnne valada tagad ir tava kārta liet laimes

võõras a s {`võõra, võõrast, `võõraid} 1. svešinieks ∙ ukse taga seisis keegi võõras aiz durvīm stāvēja kāds svešinieks; ema keelas võõra käest kompvekki vastu võtta māte aizliedza pieņemt konfekti no svešinieka 2. novec viesis ∙ seal peres osatakse võõraid vastu võtta tajā ģimenē prot uzņemt viesus

`väänlema v {väänelda, `väänlen} 1. locīties, vīties ∙ õnge otsas väänlev vihmauss slieka, kas lokās uz āķa; ukse taga väänles pikk järjekord aiz durvīm aizlocījās gara rinda; rada väänles põõsaste vahel taka vijās starp krūmiem 2. grozīties, mētāties ∙ väänles öö läbi unetult voodis viņš visu nakti grozījās gultā

õppe|rada s mācību taka

ühes|koos adv 1. kopā, kopīgi ∙ oleme harjunud töötama üheskoos esam pieraduši strādāt kopā; käisime vahel üheskoos jalutamas reizēm kopā gājām pastaigāties 2. vienlaikus, tajā pašā laikā ∙ kingitus kujutas endast kella ja käevõru üheskoos dāvana tajā pašā laikā bija gan pulkstenis, gan rokassprādze

ühte|järge adv 1. vienā laidā, arvien ∙ rahvast tuli ja läks ühtejärge ļaudis nāca un gāja vienā laidā; asjad lähevad meil ühtejärge paremuse poole mums veicas arvien labāk 2. pēc kārtas, no vietas ∙ ühtejärge kõmatas kuus pauku atskanēja seši šāvieni pēc kārtas; ta töötas kolmkümmend aastat ühtejärge samas vabrikus viņš trīsdesmit gadus strādāja tajā pašā fabrikā

üles adv augšā, augšup ∙ ta läks üles oma tuppa viņš uzgāja savā istabā; teerada tõusis üles mäkke taka veda augšup kalnā; käed üles! rokas augšā!; sel õhtul lubati lastel kauemaks üles jääda šajā vakarā bērniem ļāva ilgāk palikt augšā

`ürt s {ürdi, `ürti, `ürte} 1. (ārstnieciskā auga vai garšauga) laksts 2. ārstniecisks augs, garšaugs ◦ ürditee ārstnieciskā tēja; ürdisool garšvielu sāls