[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aga knj bet, taču ∙ eile oli külm, aga täna on soe vakar bija auksts, bet šodien ir silts; ta on väike, aga tark viņš ir mazs, bet gudrs; arvamus oli üllatav, aga ma ei vaielnud sellele vastu viedoklis bija pārsteidzošs, taču es nestrīdējos tam pretī

ahenema v sašaurināties ∙ tema huvid on järjest ahenenud viņa intereses ir aizvien sašaurinājušās; metsatee ahenes jalgrajaks meža ceļš sašaurinājās, kļūdams par taku

armastus s {armastuse, armastust, armastusi} mīlestība ∙ armastus esimesest silmapilgust mīlestība no pirmā acu skata; ema armastus laste vastu mātes mīlestība pret bērniem; kehaline armastus miesiskā mīlestība; tal on nüüd uus armastus, blond poiss viņai tagad ir jauna mīlestība, blonds puisis

avama v 1. atvērt ∙ võõrast kirja ei tohi avada svešu vēstuli nedrīkst atvērt; ta magab avatud akna all viņš guļ pie atvērta loga; koputasin, kuid mulle ei avatud es klauvēju, taču man neatvēra; ta avas pangas konto viņš atvēra kontu bankā; kauplus on avatud veikals ir atvērts 2. atklāt ∙ paraadi avas ohvitseride kolonn parādi atklāja virsnieku kolonna; ta avas mõiste sisu viņš atklāja jēdziena saturu; mälestussammast avama atklāt pieminekli

avarduma v 1. paplašināties ∙ teadmised avarduvad zināšanas paplašinās 2. plesties ∙ meie silmade ees avardub ääretu meri mūsu acu priekšā plešas bezgalīga jūra

eba|määrane adj {-määrase, -määrast, -määraseid} nenoteikts, neskaidrs ∙ ebamäärane vastus nenoteikta atbilde; ebamäärased sümptomid neskaidri simptomi; silme ees tantsisklesid ebamäärased mustad täpid acu priekšā lēkāja neskaidri melni punktiņi

ega a adv 1. vai, vai tik ∙ ega sa ei ole sellest kuulnud? vai tu neesi par to dzirdējis? 2. (noliegumā) jau, taču ∙ ega ta tule viņš jau nenāks; ega see paha mõte ole tā taču nav slikta doma; raske oli, aga ega ma kurda bija grūti, bet es jau nesūdzos; ega sa ei karda? tu taču nebaidies?

egas adv taču ne, ne jau ∙ teised tegid, egas meie citi darīja, ne jau mēs; egas veel hilja pole vēl taču nav par vēlu

eks a adv 1. taču ∙ eks ma öelnud es taču teicu; eks mingu ja vaadaku ise järele lai taču iet un apskatās pats 2. gan jau ∙ eks rebane kana ära sõi, kes muu gan jau lapsa vistu apēda, kas cits; eks näe (gan jau) redzēsim 3. nu ∙ eks sa vaata nu skaties; eks tee ise nu dari pats 4. vai ne, ja ∙ eks ole? vai ne?; tule siis homme, eks? nāc tad rīt, ja?; eks ole ilus? skaisti, vai ne?

endist|viisi adv kā iepriekš, tāpat kā iepriekš ∙ enam ei saa endistviisi elada vairs nevar dzīvot kā iepriekš; parkimise eest tuleb tasuda ju endistviisi par stāvvietu taču jāmaksā tāpat kā iepriekš

ent knj bet, taču ∙ isa oli mures, ent rahulik tēvs bija noraizējies, bet mierīgs

esiti adv sākotnēji, sākumā ∙ esiti sadas lund, pärast rahet sākotnēji sniga sniegs, pēc tam krusa; esiti kahtles, kuid hiljem jäi nõusse sākumā šaubījās, taču vēlāk piekrita

hajuvil adv 1. izklaidus ∙ hajuvil mõtted izklaidus domas 2. izklaidīgs ∙ hajuvil näoilme izklaidīga sejas izteiksme; silmade hajuvil pilk izklaidīgs acu skatiens

hallus s {halluse, hallust, hallusi} 1. pelēkums ∙ silmade hallus acu pelēkums 2. pelēcība ∙ argielu hallus ikdienas dzīves pelēcība 3. sirmums ∙ juuste hallus matu sirmums

hukas adv 1. samaitāts, pagrimis ∙ noorsugu on ju päris hukas jaunatne taču ir pavisam samaitāta; ta on hukas viņš ir pagrimis 2. samaitājies, sabojājies ∙ tee on hukas ceļš ir samaitāts; hein on hukas siens ir sabojājies 3. sasmērējies, notraipījies ∙ riided on poriga hukas apģērbs ir nosmērēts ar dubļiem

hullus s {hulluse, hullust, hullusi} 1. trakums ◦ joomahullus dzēruma trakums 2. neprātība ∙ selline korralik maja maha lõhkuda – see on ju lausa hullus nojaukt tādu kārtīgu māju – tā taču ir pilnīga neprātība

`huugama v {huuata, `huugan} 1. dūkt, rūkt ∙ turbiinid huugasid monotoonselt turbīnas monotoni dūca; silme ees läks mustaks ja kõrvus huugas acu priekšā kļuva melns, un ausīs dūca 2. kvēlot ∙ minu käes huugab elektrilatern manās rokās kvēlo elektriskā laterna 3. sūrstēt ∙ selg huugas saadud hoopidest mugura sūrst no saņemtajiem sitieniem

`hõikama v {hõigata, `hõikan} saukt ∙ hõikasin kõigest jõust, kuid keegi ei vastanud saucu no visa spēka, taču neviens neatbildēja; mine, hõika ta kohe siia! ej, pasauc viņu tūlīt šurp!; pootsman hõikas, et maa paistab bocmanis sauca, ka ir redzama zeme

ilme s {`ilme, ilmet, `ilmeid} 1. (izskats) izteiksme ◦ näoilme sejas izteiksme ∙ silmade ilme acu izteiksme; tema ilme väljendas imestust viņa izteiksme pauda izbrīnu 2. izskats ◦ välisilme ārējais izskats ∙ linna ilme on muutunud pilsētas izskats ir mainījies ∆ ilmet võtma iegūt aprises

imestama v 1. izbrīnīt, pārsteigt ∙ vaatepilt pani mind imestama skats mani pārsteidza 2. brīnīties, būt pārsteigtam ∙ imestan su kannatlikkust brīnos par tavu pacietību

ju adv 1. taču ∙ siis on ju kõik selge tad taču viss ir skaidrs 2. jau, gan jau, droši vien ∙ võib ju olla var jau būt; ju ta midagi kurja ikka tegi gan jau viņš ko ļaunu tomēr darīja

ette jõudma apsteigt, tikt priekšā ∙ kütt jõudis ilvesele teist rada pidi ette mednieks apsteidza lūsi pa otru taku; oma ajast ette jõudma apsteigt savu laiku

kadestama v apskaust ∙ ma kadestan su julgust es apskaužu tavu drosmi

kangastuma v 1. parādīties, būt redzamam kā mirāžai ∙ taevarannal kangastus oaas puudega debesu malā kļuva redzama mirāža – oāze ar kokiem 2. parādīties, būt redzamam kā vīzijai ∙ silme ette kangastus tulevik acu priekšā parādījās nākotnes vīzija; ta suleb silmad ja talle kangastuvad läbielatud sündmused viņš aizver acis, un viņam kā vīzija rādās pārdzīvotie notikumi

kannatama v 1. ciest ∙ ta on elus palju kannatanud dzīvē viņš ir daudz cietis; ma kannatan süütunde all es ciešu no vainas apziņas; tulekahjus sai kannatada kogu hoone ugunsgrēkā cieta visa ēka; kahju kannatama ciest zaudējumus 2. ciest, ieredzēt, izturēt ∙ ta ei kannata pikki kõnesid viņš necieš garas runas; nad ei kannata teineteist silmaotsaski viņi neieredz viens otru ne acu galā; näljast raskem oli kannatada magamatust grūtāk par badu bija izturēt negulēšanu 3. ciesties ∙ kannata pisut, ma seletan sulle kõik! pacieties drusku, es tev visu paskaidrošu!

ära kannatama paciest, izturēt ∙ valus oli küll, kuid kannatasin ära sāpēja gan, taču es pacietu; me kannatasime kõik raskused nurisemata ära mēs nekurnot pacietām visas grūtības

kord d adv 1. reiz ∙ kord ennemuistsel ajal reiz sensenos laikos; ka meie olime kord noored arī mēs reiz bijām jauni; kord tuleb kõigil nagunii surra reiz visiem tik un tā jāmirst; niisugused need emad kord on tādas nu reiz tās mātes ir 2. vienreiz ∙ jäta mind ometi kord rahule! liec taču mani vienreiz mierā!; kas sa jääd juba kord vait! vai tu vienreiz apklusīsi! 3. reizēm, te ∙ kord nii, kord naa reizēm tā, reizēm šitā; kord oli tal üks, kord teine põhjus te viņam bija viens, te cits iemesls 4. sar uz mirkli ∙ ma lähen lasen ainult kord silmad kinni es iešu un tikai uz mirkli pievēršu acis

vastu kostma 1. skanēt pretī ∙ koera haukumine kostis juba kaugelt vastu suņa riešana jau no tālienes skanēja pretī 2. atsaukties ∙ ta hüüdis, aga kusagilt ei kostnud keegi talle vastu viņš sauca, taču nekur viņam neatsaucās 3. atbalsoties

kuid adv taču, tomēr, bet ∙ ilm oli soe, kuid tuuline laiks bija silts, taču vējains; proovisin uinuda, kuid uni ei tulnud mēģināju aizmigt, taču miegs nenāca; raamat oli huvitav, kuid minule siiski ei meeldinud grāmata bija interesanta, tomēr man nepatika; sina usud veel tema sõnu, kuid mina ei usu juba ammugi enam tu vēl tici viņa vārdiem, bet es jau sen vairs neticu

kuju s {kuju, kuju, kujusid} 1. forma, veidols ∙ järvel on ebakorrapärane kuju ezeram ir neregulāra forma; idee hakkab selgemat kuju omandama ideja sāk iegūt skaidrāku veidolu; haigus esineb raskel kujul slimība smagā formā; maja taastati algses mahus ja kujus māja tika atjaunota sākotnējā lielumā un veidolā 2. tēls ∙ tema kuju kerkib mulle tihti silme ette viņa tēls man bieži parādās acu priekšā; tuntud kuju pazīstams tēls; romaani keskne kuju romāna centrālais tēls 3. skulptūra, tēls ∙ pronksist kujud parkides bronzas skulptūras parkos; pühakute kujud svēto tēli 4. stāvs ∙ tüdruku habras kuju meitenes trauslais stāvs

kustutama v dzēst ∙ tulekahju kustutama dzēst ugunsgrēku; majas kustutati kõik tuled mājā nodzēsa visas ugunis; ta kirjutas paar rida, kuid kustutas need kohe viņš uzrakstīja pāris rindiņu, taču tūlīt tās nodzēsa; püüdsin teda oma mälestustest kustutada es centos izdzēst viņu no savām atmiņām; limonaad ei kustuta janu limonāde nedzēš slāpes; kustutatud lubi dzēsti kaļķi; kustutatud mark dzēsta pastmarka

küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana

liht|labane adj vienkāršs, parasts, prasts ∙ ülesanne on ju lihtlabane uzdevums taču ir vienkāršs

looder s {loodri, loodrit, loodreid} slaists, dīkdienis ∙ andekas poiss, aga igavene looder talantīgs zēns, taču pilnīgs slaists

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

lõige s {`lõike, lõiget, `lõikeid} 1. griezums, grieziens ◦ keisrilõige ķeizargrieziens; puulõige kokgriezums ∙ kirurg avab täpse lõikega haige kõhukoopa ķirurgs ar precīzu griezienu atver slimnieka vēdera dobumu; puukoorde tehtud lõikest voolab mahla no iegriezuma koka mizā tek sula 2. griezums, šķēlums ◦ kuldlõige zelta griezums; ristlõige šķērsgriezums ∙ ta arvutab silindri lõike pindala viņš aprēķina cilindra griezuma laukumu 3. piegriezums ∙ sportliku lõikega mantel sportiska piegriezuma mētelis 4. piegrieztne ∙ kleidi lõige kleitas piegrieztne 5. (par galvu vai seju) forma, apveids ◦ silmalõige acu forma ∙ kummalise lõikega pea dīvaina apveida galva 6. griezums, aspekts ∙ paljude aastate lõikes daudzu gadu griezumā; jaotus kvartalite lõikes sadalījums pa kvartāliem 7. jur (panta) daļa ∙ paragrahv 5, lõige 3 5. pants, 3. daļa

läigatama v 1. pazibēt, uzzibsnīt, iemirdzēties ∙ mehe peos läigatas nuga vīrieša plaukstā pazibēja nazis 2. nozibināt ∙ direktor läigatas silmavalgeid direktors nozibināja acu baltumus 3. izšļakstīt, uzšļākt ∙ ta läigatas endale keeva vett peale viņš uzšļakstīja sev verdošu ūdeni 4. izšļakstīties ∙ käsi värises, kohvi läigatas laudlinale roka trīcēja, kafija izšļakstījās uz galdauta 5. iesist, uzšaut ∙ ta läigatas hobusele piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu

manama v 1. burt ∙ libahundiks manama noburt par vilkati; mees jäi liikumatult seisma nagu kohale manatud vīrietis sastinga kā noburts; püüdsin manada silma ette lapsepõlve mēģināju uzburt acu priekšā bērnību 2. lādēt, lamāt ∙ ta manas rasket elu viņš lādēja grūto dzīvi

meele|mõistus s 1. prāts, saprāts ∙ võta ometi meelemõistus pähe! nāc taču pie prāta! 2. novec samaņa ∙ meelemõistusele tulema nākt pie samaņas

mees`kond s {meeskonna, mees`konda, mees`kondi} komanda ◦ korvpallimeeskond basketbola komanda; meeskonnaliige komandas loceklis; meeskonnatöö komandas darbs; meistermeeskond meistarkomanda ∙ laev läks põhja, kuid meeskond pääses kuģis nogrima, taču komanda izglābās; uus direktor loob oma meeskonna jaunais direktors veido savu komandu; võistlustest võttis osa 12 meeskonda sacīkstēs piedalījās 12 komandas

midagi → miski1. kaut kas ∙ midagi ta ju teadis kaut ko taču viņš zināja 2. (noliegumā) nekas ∙ ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās

mõistmatus s {mõistmatuse, mõistmatust, mõistmatusi} 1. nesaprātība, nesaprātīgums ∙ mul on häbi sinu mõistmatuse pärast man ir kauns par tavu nesaprātīgumu 2. neizpratne ∙ ta kehitab mõistmatuses õlgu viņš neizpratnē rausta plecus 3. neizprotamība ∙ loo mõistmatus gadījuma neizprotamība

märgistama v iezīmēt, marķēt ∙ rada märgistati punaste lipukestega taku iezīmēja ar sarkaniem karodziņiem

`narrima v {`narrida, narrin} 1. nerrot, muļķot, ķircināt ∙ ära lase end narrida neļauj sevi nerrot; ära narri koera neķircini suni 2. iznerrot, izķēmot ∙ milline juuksur on su pead narrinud? kurš frizieris ir izķēmojis tavu galvu?

ole`vik s {oleviku, ole`vikku, ole`vikke} 1. tagadne ∙ me elame olevikus, kuid mõtleme tulevikule mēs dzīvojam tagadnē, taču domājam par nākotni 2. val tagadne ∙ oleviku kesksõna tagadnes divdabis

ometi adv tomēr, taču, kaut ∙ proovida võiksime ometi mēģināt mēs tomēr varētu; see kõik on ometi imelik tas viss tomēr ir dīvaini; mees ometi oskas ujuda vīrietis taču prata peldēt; rääkige siis ometi! runājiet taču beidzot!; saaks ometi raha kaut dabūtu naudu

ometigi adv tomēr, taču, kaut ∙ küsida võiksime ometigi paprasīt mēs tomēr varētu; saa ometigi aru, et ma ei või saproti taču, ka es nevaru; häbeneks ometigi teisi! kaunētos jel no citiem!

`paar a s {paari, `paari, `paare} pāris ◦ noorpaar jaunais pāris ∙ paar säravaid silmi mirdzošu acu pāris; need sokid on eri paarist šīs zeķes ir no dažādiem pāriem; töötasime paaridena strādājām pa pāriem; kured elavad paaridena dzērves dzīvo pāros

paksult adv 1. biezi, biezā slānī ∙ põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi ∙ kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, kā biezs ∙ kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz ∙ tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala

pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt ∙ lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ◦ ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā

pisku b adj {pisku, piskut, piskuid} niecīgs, maziņš ∙ pisku palk niecīga alga; minu teened sinule on ju nii piskud mani pakalpojumi tev taču ir tik niecīgi

`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties ∙ tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt ∙ mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos

põlastama v nicināt ∙ naist põlastati tema kergemeelse elu pärast sievieti nicināja viņas vieglpārtīgās dzīves dēļ; kõik põlastavad su inetut tegu visi nicina tavu neglīto rīcību

püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji

`raatsima a v {`raatsida, raatsin} būt žēl, nespēt ∙ ma ei raatsinud sind äratada man bija žēl tevi modināt; ma ei raatsi sinu aega raisata man ir žēl velti tērēt tavu laiku; marjad olid riknenud, aga ta ei raatsinud neid ära visata ogas bija sabojājušās, taču viņš nespēja tās izmest

rektor s {rektori, rektorit, rektoreid} rektors ∙ Tartu Ülikooli esimene rektor oli Georg Friedrich Parrot Taru Universitātes pirmais rektors bija Georgs Fridrihs Parrots

risti|inimene s 1. kristietis ∙ jumalakartlik ristiinimene dievbijīgs kristietis 2. sar (kārtīgs) cilvēks ∙ käitu ometi ristiinimese moodi! uzvedies taču kā cilvēks!

rulluma v 1. saritināties, satīties, savērpties ∙ taime lehed on rullunud auga lapas ir saritinājušās 2. velties, ripināties, ripot ∙ auto rullus üle katuse automobilis pārvēlās pāri jumtam; jõe poolt rullub uduvalle no upes puses veļas miglas vāli 3. plesties, klāties ∙ üle väljade rullub öö pār laukiem klājas nakts 4. attīstīties, risināties ∙ sündmused on rullunud meie silme all notikumi ir risinājušies mūsu acu priekšā

kätte saama 1. saņemt, dabūt rokā ∙ sain su kirja täna kätte saņēmu tavu vēstuli šodien 2. noķert, dabūt rokā ∙ poisid said suure havi kätte puiši noķēra lielu līdaku 3. atrast, dabūt rokā ∙ pika otsimise peale sain prillid kätte pēc ilgas meklēšanas brilles atradu 4. apgūt ∙ koolis sain kätte vene ja saksa keele skolā apguvu krievu un vācu valodu

`sallima v {`sallida, sallin} ieredzēt, ciest ∙ ma ei salli vastuvaidlemist es neciešu pretīrunāšanu; ta ei salli mind silmaotsaski viņš neieredz mani ne acu galā; salliv suhtumine iecietīga attieksme

`sammuma v {`sammuda, sammun} soļot ∙ sammusime mööda kitsast rada soļojām pa šauru taku; ajaga peab kaasa sammuma jāiet kopsolī ar laiku

seisu|koht s 1. viedoklis, nostāja, pozīcija ∙ seisukohta esitama izteikt viedokli; ma toetan sinu seisukohta es atbalstu tavu nostāju; praktilisest seisukohast vaadates no praktiskā viedokļa raugoties 2. stāvvieta ∙ istekohad ja seisukohad sēdvietas un stāvvietas

side a s {side, sidet, sidesid} 1. sakari ◦ andmeside datu sakari; mobiilside mobilie sakari; sideamet sakaru departaments; sidekaabel sakaru kabelis; sidekanal sakaru kanāls; sideministeerium sakaru ministrija; sideteenus sakaru pakalpojums; sidevahend sakaru līdzeklis; sidevõrk sakaru tīkls ∙ optiline side optiskie sakari; ta töötab side alal viņš strādā sakaru nozarē 2. kontakts ◦ silmside acu kontakts; tagasiside atgriezeniskā saite 3. sar pasts, pasta nodaļa ∙ lähen sidesse pakki saatma iešu uz pastu nosūtīt paciņu

`silm a s {silma, `silma, `silmi} 1. acs ◦ silmakoobas acs dobums; silmanurk acs kaktiņš; silmatrauma acs trauma; silmavalge acs baltums ∙ vasak silm kreisā acs; ta pilgutab silmi viņš mirkšķina acis; silmad jooksevad vett acis asaro; ma suudan tõele silma vaadata es spēju skatīties patiesībai acīs; kui silm ei peta, on tulijaid kaks ja acs neviļ, nācēji ir divi; järvede sinised silmad zilās ezeru acis; ta pani pudrule tükikese võid silmaks viņš ielika putrā gabaliņu sviesta kā actiņu 2. acs, skatiens ◦ kullisilm vanaga acs ∙ tõstsin silmad raamatult pacēlu acis no grāmatas; kellegi soove silmist lugema nolasīt kāda vēlmes no acīm 3. acs, cilpa, valdziņš ◦ nõelasilm adatas acs; sukasilm zeķes valdziņš; võrgusilm tīkla acs ∙ niit tuleb silmast läbi ajada diegs jāizver caur aci; pahempidi kootud silmad kreiliski adīti valdziņi 4. acs, punkts ∙ kaardimängijad loevad silmi kāršu spēlmaņi skaita acis ∆ ta ei pilguta silmagi viņš ne acu nepamirkšķina; ilusate silmade pärast par skaistām acīm; kahe silma vahele jääma nepamanīt ~ palaist garām; kuri silm ļauna acs; lahtiste silmadega vaļā acīm; nelja silma all zem četrām acīm; silmi peast välja nutma izraudāt visas acis; oma silm on kuningas paša acs neviļ; palja silmaga ar neapbruņotu aci; pinnuks silmas olema būt skabargai acī; silma otsaski ne acu galā; silma ees lööb kirjuks metas raibs gar acīm; silmadega sööma aprīt ar acīm; silme all acu priekšā; silmad on märja koha peal acis slapjā vietā; silma torkama durties acīs; silma heitma mest acis; silma paistma izcelties; silma peale heitma uzmest aci; silma peal hoidma paturēt acīs; silma looja laskma aizdarīt acis; silm vajub kinni acis krīt ciet; silmast silma aci pret aci; silmi peast vahtima visas acis izskatīt; silmi lahti hoidma turēt acis vaļā; silmist kaotama pazaudēt no acīm; silmist laskma izlaist no acīm; silm silma vastu aci pret aci; suuri silmi tegema taisīt lielas acis; silmi kinni pigistama pievērt acis ~ skatīties uz citu pusi; silmas pidama paturēt acīs

silma|arst s acu ārsts

silma|hammas s acu zobs

silma|kliinik s acu klīnika

silma|otsas[ki] adv ne acu galā, nepavisam ∙ ma ei salli teda silmaotsaski es neciešu viņu ne acu galā

silma|paar s acu pāris

silma|pete s ilūzija, optiski maldi, acu apmāns ∙ nähtu oli silmapete redzētais bija ilūzija

silma|värv s acu krāsa

silm|side s acu kontakts

sula c adv vienkārši, tikai ∙ sa oled ju sula kade! tev taču vienkārši skauž!

`suur adj {suure, `suurt, `suuri} 1. liels ∙ suur kivi liels akmens; suured arvud lieli skaitļi; suur aitäh! liels paldies!; torm tõstab merel suuri laineid vētra saceļ jūrā lielus viļņus; see mantel on mulle suur šis mētelis man ir par lielu; te olete ju suured inimesed jūs taču esat lieli cilvēki; jalad on suurest seismisest väsinud kājas piekusušas no lielas stāvēšanas; kõikjal valitses suur vaikus visur valdīja liels klusums; ta igatseb pääseda suurele lavale viņš ilgojas nokļūt uz lielās skatuves; suureks puhuma pārspīlēt; suurel jalal elama dzīvot pārticīgi 2. (noliegumā) neko daudz, īpaši ∙ sõnu ta suurt ei vali vārdus viņš īpaši neizvēlas

sõge adj {sõgeda, sõgedat, sõgedaid} 1. akls, neredzīgs 2. stulbs, neprātīgs, dulls ∙ sa oled ikka päris sõge! tu taču esi galīgi stulbs!; sõge armukadedus neprātīga greizsirdība

sõna s {sõna, sõna, sõnu} 1. vārds ◦ ausõna godavārds; vanasõna sakāmvārds; võõrsõna svešvārds ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā; mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; ma usun tema sõnu es ticu viņa vārdiem; see on minu viimane sõna tas ir mans pēdējais vārds; ta pidas oma sõna viņš turēja savu vārdu; sõna otseses mõttes vārda tiešā nozīmē; sõna lausumata ne vārda nesakot 2. ziņa, vēsts ◦ surmasõna sēru vēsts ∙ ta saatis Saksamaalt sõna, et on elus ja terve viņš atsūtīja no Vācijas ziņu, ka ir dzīvs un vesels ∆ sõna andma dot vārdu; sõna pidama turēt vārdu; sõna kuulama klausīt; sõna sabast püüdma pieķerties vārdiem; sõna suust saama izdabūt vārdu pār lūpām; sõna suust võtma izņemt vārdus no mutes; sõna võtma ņemt vārdu; sõnu suhu panema likt vārdus mutē

tabu s {tabu, tabu, tabusid} tabu ◦ tabuteema tabu tēma ∙ hiisi peeti tabuks svētbirzis uzskatīja par tabu; tabusse uskuma ticēt tabu

tai b adj {indekl.} taju- ∙ tai keel taju valoda

`tantsima v {`tantsida, tantsin} dejot, dancot ∙ ta kutsus mind tantsima viņš aicināja mani dejot; tantsin rõõmu pärast dancoju no prieka; ta keerutab valssi tantsida viņš griež valsi; silme ees tantsivad punased rõngad acu priekšā dejo sarkani apļi

`tapma a v {`tappa, tapan} 1. nonāvēt, nogalināt, nokaut ∙ ta tapeti noaga viņu nogalināja ar nazi; kütt tappis hundi kahe lasuga mednieks nogalināja vilku ar diviem šāvieniem; pühadeks tapsime sea uz svētkiem nokāvām cūku 2. kaut, sist ∙ tappa andma piekaut; tappa saama dabūt kāvienu 3. (kāršu spēlē) kaut ∙ kuningat ei saa ometi emandaga tappa kungu taču nevar nokaut ar dāmu 4. bojāt, sabeigt ∙ sa tapad arvuti taga silmi tu bojā acis pie datora; tööst tapetud tervis darbā sabeigta veselība 5. pārn iznīcināt, nomākt, noslāpēt ∙ tarbimishullus tapab looduse patēriņa trakums iznīcina dabu; lärm tappis lapse sõnad troksnis nomāca bērna vārdus 6. sar (ļoti intensīvi strādāt) plēsties, rauties ∙ tapsime tööd nagu hullud rāvāmies kā traki ∆ nii et tapab (ļoti daudz) ka biezs

`tipp a s {tipu, `tippu, `tippe} 1. gals, virsotne, galotne ◦ lõunatipp dienvidu gals; mäetipp kalna virsotne ∙ masti tipus lehvis vimpel masta galā plīvoja vimpelis; kolmnurga tipud trīsstūra virsotnes; mandri kõige läänepoolsem tipp kontinenta tālākais rietumu punkts 2. kalngals, virsotne, kronis ∙ unistuste tipp sapņu kalngals; tee teaduse tippudele on künklik ceļš uz zinātnes virsotnēm ir grambains; kõige tipuks kronis visam 3. korifejs, spīdeklis, kalngals ∙ meie teaduse tipud mūsu zinātnes korifeji; ta on ju korralikkuse tipp! viņš taču ir kārtīguma kalngals!

tooma v {tuua, toon} 1. atgādāt, atnest, atvest ∙ too poest piima ja leiba! atnes no veikala pienu un maizi!; lained tõid paadi randa viļņi iznesa laivu krastā; häid uudiseid tooma nest labas ziņas; direktor tõi kooli uusi tuuli direktors ienesa skolā jaunas vēsmas; siia toob asfalttee šurp ved asfaltēts ceļš; tooge ta ometi mõistuse juurde! vediet taču viņu pie prāta!; lavale tooma iestudēt 2. izņemt, izvilkt, atklāt ∙ ta tõi sahtlist nähtavale paksu klade viņš izvilka no atvilktnes biezu kladi; arhiividest päevavalgele toodud materjal no arhīviem dienas gaismā izvilkts materiāls 3. izdot, izdvest ∙ ta tõi kuuldavale sügava ohke viņš izdvesa smagu nopūtu 4. sagādāt, nest ∙ arvati, et soo ei too mingit tulu tika uzskatīts, ka purvs nenes nekādus ienākumus; ükski rohi ei toonud haigele kergendust nevienas zāles nenesa slimniekam atvieglojumu; ohvreid tooma nest upurus 5. publicēt, sniegt, minēt ∙ ajaleht toob mitmesuguseid sõnumeid laikraksts sniedz dažādas ziņas; näiteid tooma minēt piemērus 6. radīt, dzemdēt, atnest ∙ ta tahab, et naine talle poja tooks viņš grib, lai sieva dzemdē viņam dēlu; kass tõi pojad kaķene atnesa bērnus

`toss d adj {tossi, `tossi, `tosse} tūļīgs, lempīgs ∙ see ju päris toss mees tas taču ir pavisam lempīgs vīrietis

tulevane a s {tulevase, tulevast, tulevasi} nākamais ∙ kuidas su tulevase nimi on? kā tavu nākamo sauc?

kokku tõmbuma sarauties, savilkties ∙ silmaterad tõmbuvad kokku acu zīlītes saraujas

tähistama v 1. iezīmēt, atzīmēt ∙ tähistasime õpperaja lipukestega mācību taku iezīmējām ar karodziņiem 2. apzīmēt ∙ Cl tähistab kloori ar Cl apzīmē hloru 3. atzīmēt, svinēt ∙ koor tähistas oma aastapäeva kontserdiga koris savu gadadienu atzīmēja ar koncertu

uba s {`oa, uba, ube} 1. pupa ◦ sojauba sojas pupa ∙ türgi oad turku pupas; peotäis ube sauja pupu; uba kasvatama audzēt pupas; ube keetma vārīt pupas 2. pupiņa ◦ kohviuba kafijas pupiņa ∙ ube röstima grauzdēt kafijas pupiņas 3. jēga, grauds ∙ mingi uba ta jutus ju on kaut kāda jēga viņa stāstā taču ir

`vaar s {vaari, `vaari, `vaare} 1. vectēvs ∙ see on ju sinu vaar tas taču ir tavs vectēvs 2. vecis, vecītis ∙ vaar oma mooriga vecītis ar savu vecenīti

`vaatama v {vaadata, `vaatan} 1. skatīties, raudzīties, lūkoties ∙ kuidas sa selle peale vaatad? kā tu uz to skaties?; tal on aega vähe, aina vaatab kella viņam ir maz laika, nemitīgi lūkojas pulkstenī; kuu vaatab aknast sisse mēness raugās iekšā pa logu; no vaata, siis on ju kõik hästi! nu redzi, tad taču viss ir labi! 2. apraudzīt, apciemot ∙ ta läks haiglasse ema vaatama viņš devās uz slimnīcu apraudzīt māti 3. lūkot, meklēt ∙ ma vaatan sulle veel paar meest appi es salūkošu tev vēl pāris vīru palīgā; ta hakkas külalisele süüa vaatama viņš sāka lūkot ciemiņam ko ēdamu

vahetus|kaup s 1. maiņas prece ∙ karusnahad olid hinnaline vahetuskaup kažokādas bija vērtīga maiņas prece 2. maiņas darījums ∙ kaluritelt osteti raha eest, kuid tehti ka vahetuskaupa no zvejniekiem pirka par naudu, taču veica arī maiņas darījumus

vajama v vajadzēt ∙ vajan su nõuannet man vajag tavu padoms; ta vajab rahu viņam vajag mieru; asi vajab arutamist lietu vajag apspriest

vastu|pidi adv pretēji, otrādi ∙ enne rääkisid nii ja nüüd risti vastupidi agrāk tu runāji tā un nu pilnīgi pretēji; sa oled ju tast noorem, mitte vastupidi tu taču esi jaunāks par viņu, nevis otrādi

vilu b adj {vilu, vilu, vilusid} vēss, dzestrs ∙ mul on natuke vilu man ir nedaudz vēss; vilu õhk dzestrs gaiss; ta vastas viisakal, kuid vilul toonil viņš atbildēja pieklājīgā, taču vēsā balsī

võima`lik adj {võimaliku, võima`likku, võima`likke} iespējams ∙ lugu tundus uskumatu, kuigi võimalik stāsts šķita neticams, taču iespējams; ta vastas nii lahkelt kui vähegi võimalik viņš atbildēja tik laipni, cik vien iespējams; võimalikke troonipärijaid on kaks iespējamo troņmantnieku bija divi

vähe|haaval adv 1. pamazām ∙ tuul hakkas vähehaaval nõrgenema vējš pamazām sāka vājināties 2. pa druskai, mazās devās ∙ haige pidi sööma sageli, kuid vähehaaval slimniekam bija jāēd bieži, taču mazās porcijās

värdjas s {värdja, värdjat, värdjaid} izdzimtenis, kroplis ∙ see mees pole ju mingi värdjas tas vīrs taču nav nekāds izdzimtenis; moraalne värdjas morāls kroplis

`värv s {värvi, `värvi, `värve} 1. krāsa ◦ näovärv sejas krāsa; spektrivärv spektra krāsa ∙ silmade värv acu krāsa; võistlusdressid olid Eesti lipu värvides sacīkšu treniņtērpi bija Igaunijas karoga krāsās; tumehalli värvi kleit kleita tumši pelēkā krāsā 2. krāsa, krāsviela ◦ akvarellvärv akvareļkrāsa; emulsioonvärv emulsijas krāsa ∙ sünteetiline värv sintētiskā krāsa; värv ei ole veel kuivanud krāsa vēl nav nožuvusi; aknaraamide värvimiseks kasutati sinist värvi loga rāmju krāsošanai izmantoja zilo krāsu 3. tembrs, nokrāsa ∙ kontrabassi toonil on tume värv kontrabasa tonim ir tumša nokrāsa

`väärima v {`väärida, väärin} būt pelnījušam ∙ poiss vääris tõepoolest karistust zēns patiešām bija pelnījis sodu; ta ei vääri su usaldust viņš nav pelnījis tavu uzticību

üks b num {ühe, `üht(e), `üksi} viens ∙ kaks pluss üks on kolm divi plus viens ir trīs; meil on ju ainult üks elu elada mums taču ir tikai viena dzīve dzīvojama; üks pääsuke ei too kevadet viena bezdelīga pavasari neatnesīs

vastu ütlema 1. teikt pretī, atbildēt ∙ ta kuulas mind ära, aga ei öelnud midagi vastu viņš uzklausīja mani, taču neko neteica pretī 2. teikt pretī, apstrīdēt ∙ tuli täita käsku, vastu öelda ei olnud lubatud bija jāpilda pavēle, apstrīdēt nebija ļauts