[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 18 artiklit

ameti|mees s amatpersona, amatvīrs ta olevat nüüd ministeeriumis tähtis ametimees viņš tagad esot ministrijā svarīga amatpersona
asja|mees s sar amatvīrs, svarīga persona, liels priekšnieks ta on nüüd suur asjamees viņš tagad ir lielā amatā
au s {au, au, ausid} 1. gods sõjameheau karavīra gods ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja au andma atdot godu
elavnema v atdzīvoties, aktivizēties, kļūt dzīvīgākam elavnenud kaubandus atdzīvojusies tirdzniecība; värske õhu toimel elavneb ainevahetus svaiga gaisa iedarbībā vielmaiņa kļūst dzīvīgāka
ennetus|töö s profilakse elanikkonna tervise edendamisel on tähtis ennetustöö sabiedrības veselības veicināšanai ir svarīga profilakse
erisus s {erisuse, erisust, erisusi} 1. savdabība, īpatnība oluline erisus svarīga īpatnība 2. atšķirība
hõngus s {hõnguse, hõngust, hõngusi} 1. dvesma, dvaša mere värske hõngus svaiga jūras dvesma 2. val aspirācija, piedvesums
kohtumine s {kohtumise, kohtumist, kohtumisi} tikšanās kohtumispaik tikšanās vieta tähtis kohtumine investoritega svarīga tikšanās ar investoriem
kääbas s {`kääpa, kääbast, `kääpaid} kapu kopiņa, kapu uzkalniņš värske kääbas svaiga kapu kopiņa
lugema v {lugeda, `loen} 1. lasīt raamatut lugema lasīt grāmatu; kaarti lugema lasīt karti; ta loeb mu mõtteid viņš lasa manas domas; ta loeb ülikoolis filosoofia ajalugu viņš lasa filozofijas vēsturi universitātē 2. skaitīt ta loeb raha viņš skaita naudu; laps oskab juba sajani lugeda bērns jau prot skaitīt līdz simtam 3. skaitīties see ei loe tas neskaitās; järjest loe! pēc kārtas skaitīties! 4. uzskatīt küsimus loeti otsustatuks jautājumu uzskatīja par izlemtu 5. būt svarīgam aega on vähe, iga minut loeb laika ir maz, katra minūte ir svarīga
pooltki adv pat uz pusi ta pole pooltki nii kena kui varem viņš vairs nav uz pusi tik skaists kā agrāk; asi ei ole pooltki nii tõsine, nagu sa arvad lieta nav pat uz pusi tik svarīga, kā tev šķiet
sepik s {sepiku, sepikut, sepikuid} kviešu karaša värske sepik svaiga karaša sooja sepikuga pähe saanud (pamuļķis) ar siltu karašu pa galvu dabūjis
taime|toitaine s augu barības viela kaalium on tähtis taimetoitaine kālijs ir svarīga augu barības viela
teade s {`teate, teadet, `teateid} 1. ziņa, vēsts ilmateade laika ziņas; pressiteade preses paziņojums tähtis teade svarīga ziņa; teadet vastu võtma saņemt ziņu; laeva saatusest puuduvad lähemad teated par kuģa likteni tuvāku ziņu nav 2. sar ziņu birojs, izziņas helista teadetesse! piezvani uz izziņām! 3. sar stafete ta jookseb teadet viņš skrien stafeti
`tuiskama v {tuisata, `tuiskan} 1. puteņot, putināt väljas tuiskab ārā puteņo 2. putēt, šķīst, šļākties sädemeid tuiskas õhku gaisā pašķīda dzirksteles; lained tuiskavad vastu kaljut viļņi šļācas pret klinti 3. putināt, bērt, šļākt talvel tuiskas siin läbipääsmatuid hangi kokku ziemā te saputināja neizbrienamas kupenas; plahvatus tuiskas mehed üleni mullaga üle sprādziens vīrus pilnībā apbēra ar zemi 4. traukties, brāzties, joņot auto tuiskas meist mööda automašīna aiztraucās mums garām; aknast tuiskas sisse pahvak värsket õhku pa logu iebrāzās svaiga gaisa mutulis 5. steigt, steigties talgulised tuiskasid heinu kokku panna talcinieki steidzās sakraut kaudzē sienu
tähtis adj {tähtsa, tähtsat, tähtsaid} 1. svarīgs, nozīmīgs tähtis otsus svarīgs lēmums; väga tähtis isik ļoti svarīga persona; ta peab end tähtsaks viņš izturas augstprātīgi 2. svarīgi, nozīmīgi tähtis on see, et ta siiski tuli svarīgi, ka viņš tomēr atnāca
vaid b knj bet tähtis pole mitte vorm, vaid sisu svarīga nav forma, bet saturs; tüdruk polnud mitte ainult ilus, vaid ka tark meitene bija ne vien skaista, bet arī gudra
värske adj {värske, värsket, värskeid} 1. svaigs värske kohv svaiga kafija; värsked munad svaigas olas; juust on liiga värske siers ir pārāk svaigs; värsked jalajäljed svaigas pēdas; värske õhk svaigs gaiss; rindele toodi värskeid vägesid uz fronti atveda svaigus spēkus; hommikul on pea värske no rīta galva ir svaiga; oma aastate kohta näeb ta välja veel päris värske saviem gadiem viņš izskatās ļoti svaigs; värske stiil svaigs stils 2. jaunizcepts värske maailmameister jaunizcepts pasaules meistars; värske näitleja sai esimese rolli jaunizceptais aktieris ieguva savu pirmo lomu

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur