[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`amps a s {ampsu, `ampsu, `ampse} sar kumoss ∙ jätan viimase ampsu sulle atstāšu pēdējo kumosu tev; anna ampsu! iedod nokosties!

ära andma 1. dot projām, atdot ∙ relvad tuli ära anda ieroči bija jāatdod; ei või viimast senti ära anda nevar aizdot projām pēdējo centu 2. nodot ∙ ma ei julge sulle saladust rääkida, äkki annad mu ära es neiedrošinos izstāstīt tev noslēpumu, varbūt tu mani nodosi; su käitumine ja ilme annavad su ära tava uzvedība un sejas izteiksme tevi nodod 3. nokārtot ∙ ta kavatseb kevadel paar eksamit ära anda viņš plāno pavasarī nokārtot dažus eksāmenus

avaldama v 1. paust ∙ kõik avaldasid imestust visi pauda apbrīnu; ma avaldasin oma arvamuse es paudu savu viedokli 2. atklāt ∙ avaldan sulle saladuse atklāšu tev noslēpumu 3. izrādīt ∙ vaenlane avaldas vastupanu ienaidnieks izrādīja pretestību; nad avaldasid huvi kõige ümbritseva vastu viņi izrādīja interesi par visu apkārtējo 4. izraisīt, atstāt ∙ kellelegi negatiivset mõju avaldama atstāt negatīvu iespaidu uz kādu; kontsert avaldas publikule sügavat muljet koncerts atstāja uz publiku dziļu iespaidu; ravimid avaldavad mõju medikamenti iedarbojas 5. publicēt ∙ avaldamata käsikirjad nepublicēti rokraksti; ta on avaldanud kolm romaani viņš ir publicējis trīs romānus

ekstra b adv sar ekstrā, īpaši ∙ see on ekstra sulle tas ir ekstrā tev; ekstra kange kohv īpaši stipra kafija

istuma v 1. sēdēt ∙ istusime lõkke ääres sēdējām pie ugunskura; laev istus madalikul kuģis sēdēja uz sēkļa; ta ei saanud tööd ja istus kodus viņš nedabūja darbu un sēdēja mājās; vangis istuma sēdēt cietumā 2. sēsties ∙ istusin esimesse ritta apsēdos pirmajā rindā 3. sar derēt, piestāvēt ∙ see töö ei istu talle šis darbs viņam neder; kleit istus nagu valatud kleita derēja kā uzlieta; habe sulle ei istu bārda tev nepiestāv 4. sar veikties, sekmēties ∙ töö ei istu täna darbs šodien neveicas 5. sar patikt, garšot ∙ mulle see jook ei istu man šis dzēriens negaršo

jõudu|mööda adv 1. pa spēkam, cik spēka ∙ kas see on sulle jõudumööda? vai tas tev ir pa spēkam? 2. pēc iespējas ∙ ta täiendab oma raamatukogu jõudumööda viņš papildina savu bibliotēku pēc iespējas

kannatama v 1. ciest ∙ ta on elus palju kannatanud dzīvē viņš ir daudz cietis; ma kannatan süütunde all es ciešu no vainas apziņas; tulekahjus sai kannatada kogu hoone ugunsgrēkā cieta visa ēka; kahju kannatama ciest zaudējumus 2. ciest, ieredzēt, izturēt ∙ ta ei kannata pikki kõnesid viņš necieš garas runas; nad ei kannata teineteist silmaotsaski viņi neieredz viens otru ne acu galā; näljast raskem oli kannatada magamatust grūtāk par badu bija izturēt negulēšanu 3. ciesties ∙ kannata pisut, ma seletan sulle kõik! pacieties drusku, es tev visu paskaidrošu!

keha|kinnitus s 1. maltīte, ēdamais ∙ kehakinnitus oli võrdlemisi tagasihoidlik maltīte bija salīdzinoši pieticīga; ma tõin sulle natuke kehakinnitust es tev atnesu nedaudz ēdamā 2. iestiprināšanās ∙ pärast kehakinnitust heitsid nad veidikeseks puhkama pēc iestiprināšanās viņi apmetās nedaudz atpūsties

kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls ∙ kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ∙ ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls ∙ naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli ∙ temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst ∆ kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu

kingitus s {kingituse, kingitust, kingitusi} dāvana ◦ sünnipäevakingitus dzimšanas dienas dāvana ∙ mul on sulle väike kingitus man tev ir maza dāvana; laps sai kingituseks nuku bērnam uzdāvināja lelli

korda|minek s izdošanās, panākums ∙ soovin sulle edu ja kordaminekut vēlu tev sekmes un izdošanos; vanemaid rõõmustavad laste kordaminekud vecākus priecē bērnu panākumi

kuidas adv kā ∙ kuidas koolis läheb? kā iet skolā?; kuidas sa välja näed! kā tu izskaties!; kuidas siis muidu kā gan citādi; ma küsin sinult, kuidas see on võimalik es tev prasu, kā tas ir iespējams; nüüd on tal selge, kuidas seda teha tagad viņam ir skaidrs, kā to darīt; püüdsin teda lohutada, kuidas oskasin centos viņu mierināt kā pratu; kuidas sina mulle, nõnda mina sulle kā tu man, tā es tev; kuidas töö, nõnda palk kāds darbs, tāda alga; püüa kuidas tahes, kõike ära teha ikka ei jõua centies, kā gribi, visu izdarīt vienalga nevar; ja kuidas ta ootas, kuidas rõõmustas! un kā viņš gaidīja, kā priecājās!; kuidas soovite kā vēlaties

kui|võrd b knj 1. jo, tā kā ∙ ma ei oska sulle nõu anda, kuivõrd ei tunne kõiki asjaolusid es neprotu tev dot padomu, jo nepārzinu visus apstākļus; kuivõrd teha on nii palju, ei tohi me enam aega kaotada tā kā darāmā ir tik daudz, mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku 2. kā ∙ see on mitte niivõrd etiketi, kuivõrd taktitunde küsimus tas ir ne tik daudz etiķetes, kā takta izjūtas jautājums; ta ei ole niivõrd pahatahtlik, kuivõrd mõtlematu viņš ir ne tik daudz ļaunprātīgs, kā neapdomīgs

ära kuluma 1. nodilt ∙ kingatallad on ära kulunud kurpju zoles ir nodilušas 2. iztērēties ∙ raha kulus ostude peale ära nauda iztērējās pirkumiem; pakk küünlaid kulus ühe õhtuga ära sveču paka iztērējās vienā vakarā 3. noderēt ∙ sulle kuluks uus ülikond ära tev noderētu viens uzvalks; vaheldus kuluks küll ära pārmaiņas noderētu gan

`kõlbama v {kõlvata, `kõlban} 1. derēt, būt piemērotam ∙ ta ei kõlba õpetajaks viņš neder par skolotāju; aastate poolest kõlbaks ta sulle isaks gadu ziņā viņš tev derētu par tēvu; noormees kõlbas igale tööle jauneklis bija piemērots jebkuram darbam; talle ei kõlba enam ükski söök ega jook viņam vairs netīk neviens ēdiens, nedz dzēriens 2. būt piedienīgam ∙ nii hilja ei kõlba külla minna iet ciemos tik vēlu nav piedienīgi

kõrvetama v 1. dedzināt, svilināt ∙ ahi on nii kuum, et kõrvetab krāsns ir tik karsta, ka dedzina; kuum supp kõrvetas suud karstā zupa apsvilināja muti; augustipäike kõrvetas turja augusta saule dedzināja muguru; kõrvetav kuumus svelošs karstums 2. grauzdēt ∙ kõrvetatud kohvioad grauzdētas kafijas pupiņas 3. kost, dedzināt, svilināt ∙ soolane vesi kõrvetas silmi sāļais ūdens koda acīs; nõges kõrvetas jalga nātre apsvilināja kāju; pipar kõrvetab suud pipari dedzina muti 4. sar bliezt ∙ küll ma sulle vastu kõrvetan gan es tev iebliezīšu pretī; vaenlane kõrvetas tükk aega suurtükkidest ienaidnieks labu laiku blieza ar lielgabaliem; ma pidin otsekohe siia kõrvetama man bija tūlīt jābliež šurp

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

loovutama v atdot, atteikties ∙ loovutan oma koha sulle atdodu savu vietu tev; linn tuli lahinguta loovutada pilsētu nācās atdot bez kaujas

ette lugema 1. lasīt priekšā ∙ vanaema ei näe enam ise lugeda, talle loetakse ette vecmāmiņa vairs neredz, viņai lasa priekšā 2. uzskaitīt, nosaukt ∙ loen sulle kõik meie küla talunimed ette nosaukšu tev visus mūsu ciema mājvārdus

malakas s {malaka, malakat, malakaid} 1. milna, boze ∙ ta ähvardas malakaga viņš draudēja ar bozi 2. pēriens, kāviens ∙ malakat oleks sulle tarvis! tev vajadzētu kāvienu!

meele|hea s 1. prieks ∙ tahtsin sulle meelehead teha gribēju tev sagādāt prieku 2. dāvana, ciemakukulis ∙ tõin lastele meelehead atnesu bērniem ciemakukuli 3. (koruptīvs maksājums) kukulis ∙ räägitakse, et ta võtvat meelehead runā, ka viņš ņemot kukuļus

miljöö s {miljöö, miljööd, miljöösid} vide, gaisotne ∙ miljöö mõjutab inimese arengut vide ietekmē cilvēka attīstību; miljöö vahetus mõjub sulle hästi vides maiņa nāk tev par labu

mis|jaoks adv sar kam, kādēļ, kāpēc ∙ misjaoks sulle seda raha vaja on? kam tev tā nauda vajadzīga?; tean, misjaoks meid äratati zinu, kāpēc mūs pamodināja

mitme|võrra adv vairākkārt, vairākkārtīgi ∙ tasugu sulle jumal mitmevõrra! lai dievs tev vairākkārtīgi atmaksā!

neh adv sar jā gan, nu jā ∙ meeldis sulle? – meeldis neh tev patika? – nu jā, patika

no|jah adv nu jā, kā tad, jā gan ∙ nojah, võiks ju tulla nu jā, varētu jau atnākt; nojah, oota sa, et tema sulle võla ära maksab! kā tad, gaidi vien, ka viņš tev atdos parādu!

`näitama v {näidata, `näitan} rādīt ∙ ta näitab sõbrale fotot viņš rāda draugam fotogrāfiju; kell näitab kaksteist pulkstenis rāda divpadsmit; keelt näitama rādīt mēli; ma sulle näitan! es tev rādīšu!

`oskama v {osata, `oskan} 1. prast, mācēt ∙ ta oskab eesti keelt viņš prot igauņu valodu; ta oskab joonistada viņš māk zīmēt 2. prast, spēt, varēt ∙ ta oskab ennast valitseda viņš prot savaldīties; ma ei oska sulle korrapealt vastata es nespēju tev uzreiz atbildēt

paremini adv labāk ∙ sinine sobib sulle paremini kui roheline zils tev piestāv labāk nekā zaļš; läksime ligemale, et paremini kuulda gājām tuvāk, lai labāk dzirdētu

patsutama v plikšķināt ∙ ma patsutasin sulle õlale es paplikšķināju tev pa plecu; ta patsutab endale mõnuga vastu kõhtu viņš ar baudu plikšķina sev pa vēderu; emand patsutas padja kohevaks kundze sabužināja spilvenu

`pihtima v {`pihtida, pihin} 1. atzīties, izstāstīt ∙ nad pihtisid teineteisele oma tundeid viņi atzinās viens otram savās jūtās; pean sulle kõik ära pihtima man tev viss jāizstāsta 2. izsūdzēt ∙ ta pihib oma pattu viņš izsūdz savus grēkus

poolt b pop 1. no, no puses ∙ sulle on venna poolt kiri tev ir vēstule no brāļa; nad tulevad metsa poolt viņi nāk no meža puses; isa poolt sugulased radinieki no tēva puses; ta suri kevade poolt talve viņš nomira ziemas beigās; valitsuse poolt vastuvõetud otsus valdības pieņemts lēmums 2. par, pusē ∙ hääletasin ettepaneku poolt balsoju par priekšlikumu; südames olin isa poolt sirdī biju tēva pusē

puutuma v 1. skart, pieskarties, aiztikt ∙ nii madal ruum, et pea puutub vastu lage tik zema telpa, ka galva skar griestus; varusid me ei puutunud krājumiem mēs nepieskārāmies; ära puutu mind, ma ei ole sulle midagi teinud neaiztiec mani, es tev neko neesmu izdarījis; see märkus puutus teda väga šī piezīme viņu ļoti aizskāra 2. skart, attiekties ∙ see ei puutu minusse tas mani neskar 3. gadīties ∙ teel puutus mulle sõber vastu ceļā man gadījās pretī draugs

raibe s {`raipe, raibet, `raipeid} 1. maita, sprāgonis ∙ matsime raipe maha aprakām maitu 2. sar maita ∙ oota sa, vana raibe, ma sulle veel näitan! pagaidi tu, vecais maita, es tev vēl parādīšu!

sada num {saja, sada, sadu} simts, simt ◦ seitsesada septiņsimt; viissada piecsimt; üheksasada deviņsimt; mitusada vairāki simti; paarsada pārsimt ∙ sada aastat simt gadu; leheküljel sada simtajā lappusē; ma olen sulle seda sada korda öelnud es esmu tev to teicis simtiem reižu

sobima v 1. derēt, būt piemērotam ∙ see kreem sobib rasvasele nahale šis krēms ir piemērots taukainai ādai; see variant sobib meile šis variants mums der 2. piestāvēt, saderēt kopā ∙ prillid sobivad sulle brilles tev piestāv; me sobime omavahel mēs saderam kopā 3. iederēties ∙ see mööbel sobib vanasse majja šīs mēbeles iederas vecā mājā 4. pieklāties, piedienēt ∙ mul ei sobi keelduda man nepieklājas atteikties 5. sar veikties, vesties ∙ jutt ei tahtnud sobida saruna negribēja veikties; töö sobib darbs sokas

`soovima v {`soovida, soovin} 1. vēlēties, gribēt ∙ soovin kolme vaba päeva vēlos trīs brīvas dienas 2. (vēlējumu) vēlēt ∙ ta soovib sulle ainult head viņš vēl tev tikai labu; soovisin vennale head teed novēlēju brālim laimīgu ceļu

säh intj sar še ∙ säh, võta! še, ņem!; säh sulle vaba õhtut! še tev brīvs vakars!

`sähvama v {sähvata, `sähvan} 1. uzzibsnīt, noplaiksnīt ∙ mere kohal sähvas välk virs jūras noplaiksnīja zibens 2. iesist, iecirst, uzšaut ∙ ta sähvas hobust piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu 3. (par pēkšņu domu) iešauties, ieskriet, pazibēt ∙ millal see idee sulle pähe sähvas? kad tev iešāvās prātā šī ideja? 4. atcirst, skarbi atbildēt ∙ ta sähvas midagi tigedalt viņš kaut ko dusmīgi atcirta

`tapp a s {tapa, `tappa, `tappu} 1. nāvēšana, nogalināšana, kaušana ∙ ta valib linde tapa jaoks viņš izvēlas putnus kaušanai 2. sar kāviens ∙ tappa läheks sulle tarvis kāvienu tev vajadzētu

telefon s {telefoni, telefoni, telefone} telefons, tālrunis ◦ lauatelefon fiksētais telefons; mobiiltelefon mobilais tālrunis; usaldustelefon uzticības tālrunis; telefoniaparaat telefona aparāts; telefoniarve telefona rēķins; telefoniautomaat telefona automāts; telefoniliin telefona līnija; telefoninumber tālruņa numurs; telefonipost telefona stabs; telefonitoru tālruņa klausule; telefonivõrk telefona tīkls ∙ juhtunust teatati telefoniga par notikušo paziņoja pa tālruni; telefoniga rääkima runāt pa tālruni; ta helistas koju, kuid telefon oli kinni viņš zvanīja uz mājām, bet tālrunis bija aizņemts; kirjuta mu telefon ja aadress üles pieraksti manu telefonu un adresi; sulle on telefon tev zvana

tervis s {tervise, tervist, terviseid} 1. veselība ◦ tervisehäire veselības traucējums; tervisekeskus veselības centrs; tervisekindlustus veselības apdrošināšana; terviseseisund veselības stāvoklis; tervisesport veselības sports ∙ kehaline tervis fiziskā veselība; vaimne tervis garīgā veselība; laps on nõrga tervisega bērnam ir vārga veselība; põgenikud olevat kõik elu ja tervise juures visi bēgļi esot dzīvi un veseli; teie terviseks! uz jūsu veselību!; tervist! sveiki! 2. sveiciens ∙ ema saadab sulle tervisi māte sūta tev sveicienus

ette tulema 1. nākt priekšā ∙ tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt ∙ rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt ∙ mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā ∙ tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties ∙ kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam ∙ asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā

järele tulema 1. sekot, nākt nopakaļ ∙ ma lähen ees, tule mulle järele es iešu pa priekšu, seko man 2. nākt pakaļ ∙ tulen sulle õhtul lasteaeda järele atnākšu vakarā uz bērnudārzu tev pakaļ

kaasa tundma just līdzi ∙ kannatanuile kaasa tundma just līdzi cietušajiem; tunnen sulle südamest kaasa! no sirds jūtu tev līdzi!

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi

töö|koht s darbavieta ◦ põhitöökoht pamata darbavieta ∙ ta elab töökoha lähedal viņš dzīvo darbavietas tuvumā; pakun sulle müüja töökohta piedāvāju tev pārdevēja darbavietu; töölised asusid oma töökohtadele strādnieki stājās savās darbavietās

sisse tükkima 1. spraukties iekšā, līst iekšā ∙ ta tükib uksest sisse viņš spraucas iekšā pa durvīm 2. uznākt ∙ mis sulle küll sisse tükkis? kas tad tev uznācis?

vaat c intj skat, lūk, re ∙ vaat kus lugu! vai tu re!; vaat see on tubli mees! lūk, tas ir krietns vīrs!; vaat sulle säh! še tev!

`vaatama v {vaadata, `vaatan} 1. skatīties, raudzīties, lūkoties ∙ kuidas sa selle peale vaatad? kā tu uz to skaties?; tal on aega vähe, aina vaatab kella viņam ir maz laika, nemitīgi lūkojas pulkstenī; kuu vaatab aknast sisse mēness raugās iekšā pa logu; no vaata, siis on ju kõik hästi! nu redzi, tad taču viss ir labi! 2. apraudzīt, apciemot ∙ ta läks haiglasse ema vaatama viņš devās uz slimnīcu apraudzīt māti 3. lūkot, meklēt ∙ ma vaatan sulle veel paar meest appi es salūkošu tev vēl pāris vīru palīgā; ta hakkas külalisele süüa vaatama viņš sāka lūkot ciemiņam ko ēdamu

vat b intj 1. lūk, re ∙ vat nii lūk, tā 2. še, te ∙ vat sulle toredaid inimesi! še tev jauki cilvēki!

võlgu adv 1. parādā ∙ ma olen sulle võlgu es esmu tev parādā; semestri alguseks oli tal ikka kaks eksamit võlgu semestra sākumā viņam joprojām bija divi nenokārtoti eksāmeni 2. uz parāda ∙ talu oli osalt võlgu ostetud sēta bija daļēji pirkta uz parāda

`väänama v {väänata, `väänan} 1. liekt, lauzt ∙ ahjuroobi kõveraks väänama saliekt krāsns kruķi; maadlejad püüdsid teineteist maha väänata cīkstoņi centās viens otru nolauzt gar zemi 2. locīt ∙ tuul väänas puude latvu vējš locīja koku galotnes 3. griezt, vērpt ∙ riiet kuivaks väänama izgriezt drēbi sausu; politseinik väänas mehe käed selja taha policists izgrieza vīra rokas aiz muguras 4. grozīt ∙ lind väänas pead putns grozīja galvu 5. sagrozīt ∙ fakte väänama sagrozīt faktus 6. mežģīt, šķobīt ∙ ta oli käe paigast väänanud viņš bija izmežģījis roku; ta hakkas huuli väänates nutma viņš sāka raudāt, šķobot muti 7. sar iegāzt, iesist ∙ ta väänas kakluses teisele mööda kõrvu viņš kautiņā iegāza otram pa ausīm 8. sar iešķiebt, iegriezt ∙ kui vahele jääd, väänatakse sulle kopsakas trahv ja iekritīsi, tev iešķiebs pamatīgu sodu 9. sar šķīt

ette ütlema 1. teikt priekšā ∙ õpilane ütles teisele salaja ette skolēns slepeni teica otram priekšā 2. diktēt ∙ õpetaja ütleb ette skolotājs diktē 3. pavēstīt iepriekš ∙ võin juba ette öelda, et sulle see raamat ei meeldi varu jau iepriekš pavēstīt, ka tev šī grāmata nepatiks