[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 16 artiklit
käristama v 1. plēst, plosīt ∙ ta käristas naela otsas kleidi katki viņa saplēsa kleitu uz naglas; käristas ümbriku lahti atplēsu aploksni; tuul käristas pilved laiali vējš saplosīja mākoņus 2. tarkšķēt, tarkšķināt, čurkstināt ∙ lõunaks käristas ta panni peal sealiha pusdienās viņš sačurkstināja uz pannas gaļu; rohus käristas rukkirääk grieze grieza zālē 3. sar kasīties ∙ eit muudkui aga käristas taadi kallal vecene vienā laidā kasījās ar veci 4. sar stiept ∙ ta käristab heinu kuhja viņš stiepj sienu kaudzē 5. sar (dzērienu) uzsaukt
küünitama v 1. stiept, sniegt ∙ ta küünitas kaela, et paremini näha viņš pastiepa kaklu, lai labāk redzētu; küünitasin talle suudlemiseks oma põse pasniedzu viņam savu vaigu skūpstam 2. stiepties, sniegties ∙ ma küünitasin kogu kehaga ettepoole es pastiepos uz priekšu ar visu ķermeni; mehe käsi küünitas relva järele vīra roka sniedzās pēc ieroča
`nahk s {naha, `nahka, `nahku} 1. āda ◦ limanahk gļotāda; näonahk sejas āda ∙ tõmmu nahk tumsnēja āda; rasune nahk taukaina āda; nahka hooldama kopt ādu; olen seda omal nahal tunda saanud esmu izjutis to uz savas ādas; seekord pääsesid terve nahaga šoreiz izspruki ar veselu ādu 2. (materiāls) āda ◦ lambanahk aitāda ∙ pargitud nahk miecēta āda; töötlemata nahk neapstrādāta āda; nahka nülgima dīrāt ādu; nahast jalatsid ādas apavi 3. plēve, apvalks, miza ◦ piimanahk piena plēve; vorstinahk desas apvalks ∆ nahast välja pugema līst no ādas ārā; nahast välja hüppama lēkt no ādas ārā; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu; mitut nahka koorima plēst vairākas ādas; naha peale andma sadot pa mizu; naha peale saama dabūt pa ādu; kellegi naha peal elama dzīvot kādam uz kakla; kellegi nahka pugema ielīst kāda ādā; kellegi nahas olema būt kāda ādā; nahka maha tõmbama novilkt ādu; nahka kuumaks kütma sadot pa mizu; nahka turule viima riskēt ar savu ādu; nahka vedama stiept gumiju; oma nahka hoidma sargāt savu ādu; paks nahk bieza āda
`pikk adj {pika, `pikka, `pikki} 1. garš ∙ pikk mees garš vīrietis; pikk vokaal garš patskanis; ta on teistest pea jao pikem viņš ir galvas tiesu garāks par citiem; meeste näod venisid järjest pikemaks vīru sejas stiepās arvien garākas 2. ilgs ∙ see on pikk aeg tas ir ilgs laiks; pärast pikka haigust pēc ilgas slimības; pika mõtlemise peale ta nõustus pēc ilgas domāšanas viņš piekrita
`siid s {siidi, `siidi, `siide} zīds ◦ kunstsiid mākslīgais zīds; siidkleit zīda kleita; siidniit zīda diegs; siidrätik zīda lakats; siidsall zīda šalle; siidsamet zīda samts; siidsukk zīda zeķe; siidsärk zīda krekls ∙ looduslik siid dabīgais zīds; siidi kuduma aust zīdu; nahk nagu siid āda kā zīds ∆ siidi vedama (slinkot) stiept gumiju
sirutama v 1. iztaisnot, izstaipīt ∙ pole mahti selgagi sirutada nav vaļas pat muguru iztaisnot; ta ronis autost välja jalgu sirutama viņš izrāpās no automobiļa izstaipīt kājas 2. stiept, sniegt ∙ ta sirutas hüvastijätuks käe viņš stiepa roku atvadām; sirutasin talle kirja lugemiseks pastiepu viņam vēstuli, lai izlasa 3. sliet, plest ∙ tamm sirutab oksi üle katuse ozols pleš zarus pāri jumtam 4. (garšļaukus) nogāzt, notriekt ∙ hoop sirutas mehe pikali trieciens nogāza vīrieti garšļaukus
sirutuma v 1. iztaisnoties ∙ tõuke järel keha sirutub pēc grūdiena ķermenis iztaisnojas 2. stiepties, sniegties ∙ käsi sirutus püssi järele roka stiepās pēc bises 3. slieties, plesties ∙ hiiglaslikud kuused sirutuvad taevasse milzu egles slejas debesīs
tarima v 1. vilkt, stiept, raut ∙ ta taris puu koos juurtega maa seest välja viņš izvilka koku no zemes ar visām saknēm 2. ķert, tvert, grābt ∙ mehed tarisid varga kinni vīrieši noķēra zagli 3. saprast, aptvert, apjēgt ∙ pea ei taha enam tarida galva vairs nestrādā
`tassima v {`tassida, tassin} stiept, nest, vilkt ∙ ta tassis kohvrit viņš stiepa koferi; teda tassiti kättpidi ukse poole viņu aiz rokas vilka uz durvju pusi
tirima v stiept, vilkt, raut ∙ vett tuleb tirida küla teisest otsast ūdens jāstiepj no ciemata viņa gala; ta tiris saapad jalast viņš novilka zābakus; poiss tirib tüdrukut patsist zēns rauj meiteni aiz bizes
alla tirima 1. stiept lejā, vilkt lejā, raut lejā ∙ vettinud riided tirisid mind vees alla samirkušās drēbes ūdenī vilka mani uz leju 2. samazināt, pazemināt ∙ konkurents tirib hinnad alla konkurence nosit cenas
ulatama v 1. sniegt, stiept ∙ ta ulatas kassapidajale raha viņš sniedza kasierim naudu; ta ulatas sõbrale abikäe viņš sniedza draugam palīdzīgu roku 2. sniegties, stiepties ∙ vesi ulatas rinnuni ūdens sniedzās līdz krūtīm; poi juures ei ulata jalad enam põhja pie bojas kājas vairs nesniedzas līdz dibenam
vedama v {vedada, `vean} 1. vest, vadāt ∙ tee veab mere poole ceļš ved pie jūras; palgid veetakse talvel metsast välja baļķus ziemā izved no meža; ema vedas last mööda arste māte vadāja bērnu pie ārstiem 2. vadīt, virzīt ∙ ta vedas palli otse väravasse viņš iesita bumbu tieši vārtos; oma päevi vedama vadīt savas dienas 3. nest, stiept ∙ kalamehed lasksid end voolul vedada zvejnieki ļāva straumei sevi nest; kedagi kukil vedama nest kādu kukaragās 4. vilkt ∙ hobune veab vankrit zirgs velk ratus; kaablit vedama vilkt kabeli; ta vedas paremat jalga viņš pievilka labo kāju; pois veab paberile pliiatsiga tähti zēns ar zīmuli velk burtus uz papīra; kuidagi nad vedasid ots otsaga kokku kaut kā viņi savilka galus kopā 5. pārvērsties, vilkties ∙ suu hakkas naerule vedama mute sāka vilkties smaidā; taevas veab klaariks debesis noskaidrojas 6. veikties ∙ loodan, et nüüd hakkab vedama ceru, ka tagad sāks veikties
kaasa vedama 1. vilkt līdzi, nest līdzi, stiept līdzi ∙ ära vea ülearuseid asju kooli kaasa nenes uz skolu līdzi liekas mantas; ta vedas sõbra kinno kaasa viņš aizvilka draugu līdzi uz kino 2. aizraut, pārņemt savā varā ∙ raamat vedas kaasa grāmata aizrāva
venitama v 1. stiept ∙ kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept ∙ laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt ∙ üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ∙ ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās
õiendama v 1. stiept ∙ tüdruk õiendab kaela, et paremini näha meitene izstiepj kaklu, lai labāk redzētu; ta õiendab võtme rongiaknast sisse viņš pastiepj atslēgu iekšā pa vilciena logu; õiendasin end sirgu izstiepos taisni 2. kārtot ∙ tüdruk õiendas kortsunud seelikut meitene sakārtoja saburzījušos svārkus; ta õiendas seljakoti paremini selga viņš sakārtoja mugursomu; ta käis pangas rahaasju õiendamas viņš bija bankā kārtot naudas lietas; õiendasin hotelliarve nokārtoju viesnīcas rēķinu; mehed õiendasid omavahel arveid vīri savā starpā kārtoja rēķinus 3. rosīties, ņemties ∙ ema õiendab pliidi juures māte rosās pie plīts; ta õiendas paberitega viņš ņēmās ar papīriem 4. labot ∙ õiendan siinkohal ühe eksituse šeit labošu savu kļūdu 5. skaidroties, rāties, ņemties ∙ vanaema ei õiendanud lastega kunagi vecāmāte nekad neskaidrojās ar bērniem
