[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`aed s {aia, `aeda, `aedu} 1. dārzs ◦ puuviljaaed augļu dārzs ∙ aia planeerimine dārza plānošana; maja ees oli väike aed mājas priekšā bija mazs dārziņš 2. žogs, sēta ∙ lõpuks leidsime aias värava beidzot atradām žogā vārtus ∆ aia taha minema saiet grīstē

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

`heitma v {`heita, heidan} 1. mest, sviest ∙ ketast heitma mest disku; silma peale heitma uzmest aci; ta heitis tulle kuivi oksi viņš meta ugunī sausus zarus; mees heideti vangi vīrieti iemeta cietumā; puud heitsid kuuvalgel pikki varje koki mēnesgaismā meta garas ēnas; ta heitis ainult mõne sõna teiste jutu sekka viņš iemeta citu sarunā tikai dažus vārdus; nalja heitma jokot; hinge heitma nomirt 2. mesties, novietoties kādā stāvoklī ∙ kõhuli heitma mesties uz vēdera; põlvili heitma mesties uz ceļiem; magama heitma iet gulēt; istuma heitma apsēsties 3. mesties, saiet kopā ∙ paari heitma saiet pārī; abiellu heitma apprecēties

järje|kord s 1. secība, kārtība ◦ pöördjärjekord apgriezta secība ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā 2. kārta, rinda ∙ varsti jõuab järjekord minuni drīz pienāks mana kārta; elav järjekord dzīvā rinda 3. (gaidītāju) rinda ◦ piletijärjekord rinda pēc biļetēm ∙ järjekorras seisma stāvēt rindā

kokku keerutama 1. savirpināt, sadzīt ∙ tuul keerutab lund hangedesse kokku vējš savirpina sniegu kupenās 2. savīt ∙ poisid keerutasid köie kokku zēni savija virvi; no küll keerutas loo kokku! nu gan savijis stāstu

kihistuma v noslāņoties ∙ seismisel mört kihistub stāvot java noslāņojas; ühiskond kihistus sabiedrība noslāņojās

`kiirgama v {kiirata, `kiirgan} starot ∙ tähed kiirgavad öises taevas zvaigznes staro naksnīgajās debesīs; puhtad aknaruudud lõid päikese käes kiirgama tīrās logu rūtis saulē staroja; päike kiirgab valgust ja soojust saule izstaro gaismu un siltumu; temast kiirgab elurõõmu no viņa staro dzīvesprieks

`kiitma v {`kiita, kiidan} 1. slavēt ∙ iga kaupmees kiidab oma kaupa katrs tirgotājs slavē savu preci; sain hea töö eest kiita saņēmu uzslavu par labu darbu; ilm pole eriti kiita laiks nav diez ko slavējams 2. atzīt ∙ ta kiitis minu teguviisi õigeks viņš atzina manu rīcību par pareizu ∆ taevani kiitma celt vai debesīs

kliisterduma v pārvērsties klīsterī, saiet klīsterī

kupeldama v savest, saprecināt ∙ isa kupeldas tütre rikkale vanamehele tēvs saveda meitu ar bagātu veci

kokku käima 1. saiet kopā, saskarties ∙ talude piirid käivad omavahel kokku viensētu robežas saiet kopā 2. saderēt ∙ see ei käi minu vaadetega kokku tas nesader ar maniem uzskatiem

lahjenema v 1. novājēt ∙ haiged lahjenevad slimnieki novājē 2. zaudēt stiprumu ∙ piiritus lahjeneb seistes spirts stāvot novadējas; maavara lahjeneb zemes dzīļu resursi noplicinās

luhta adv (virziens) greizi, grīstē ∙ kõik, mis ta ette võtab, läheb luhta viss, pie kā viņš ķeras, saiet grīstē

luhtuma v neizdoties, izgāzties, saiet grīstē ∙ plaanid luhtusid plāni izgāzās

`mahtuma v {`mahtuda, mahun} ietilpt, saiet ∙ ühte kotti need kartulid küll ei mahu vienā maisā šie kartupeļi nesaies gan; artikkel mahtus kümnele leheküljele raksts satilpa desmit lappusēs

ära mahtuma (pavisam) ietilpt, saiet ∙ kõik mahtusid autosse ära visi satilpa automašīnā

mahutama v 1. satilpināt ∙ mahutasin kõik asjad kahte kohvrisse satilpināju visas lietas divos koferos 2. ieguldīt, investēt ∙ ehitusse mahutati miljardeid celtniecībā ieguldīja miljardus 3. ietilpt, saiet ∙ ligi nelisada liitrit mahutav vaat muca, kurā ietilpst gandrīz četrsimt litru

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

kokku minema 1. saiet kopā, sapulcēties ∙ mehed läksid naaberkülla kokku nõu pidama vīri sanāca kaimiņu ciemā, lai apspriestos 2. iet kopā, sakrist, saskanēt ∙ minu seisukoht läks sõbra omaga kokku mans viedoklis sakrita ar drauga viedokli; värvid lähevad ilusasti kokku krāsas skaisti saskan 3. saiet, sarauties, sarecēt ∙ särk läks pesus kokku krekls mazgājot sarāvās; hapukas piim läheb keetes kokku ieskābis piens vārot sarec 4. saķerties, sastrīdēties, saplēsties ∙ nad läksid koosolekul kokku sapulcē viņi saķērās 5. sar satikties, sacensties ∙ meie meeskonnal tuleb kokku minna Itaalia võistkonnaga mūsu komandai jātiekas ar Itālijas komandu

norutama v 1. stāvēt nokārtu galvu, sašļukt, nīkt ∙ lehmad norutavad külma vihma käes govis stāv nokārtām galvām aukstā lietū; istutatud kapsataimed algul norutavad iestādītie kāpostu dēsti sākumā noļūk; mis sa nii ilusa ilmaga linnas norutad ko tu nīksti pilsētā tik skaistā laikā 2. (galvu) nokārt, nolaist ∙ ära pead noruta nenokar galvu

nurja adv grīstē, pa tukšo ∙ nurja ajama salaist grīstē; nurja minema saiet grīstē; esimene katse võib nurja minna pirmais mēģinājums var neizdoties

nurjuma v neizdoties, izgāzties, saiet grīstē ∙ katse nurjus mēģinājums neizdevās; nurjunud abielu neizdevusies laulība

`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī

paeluma v 1. pievilkt, piesaistīt ∙ meri on mind alati paelunud mani vienmēr ir pievilkusi jūra; kogu maailma huvi paeluvad sündmused notikumi, kas piesaista visas pasaules uzmanību 2. sasiet, savīt ∙ paelu siduma sasiet saites; ta paelus käed mehe kaela ümber viņa apvija rokas ap vīrieša kaklu

põlvitama v 1. stāvēt uz ceļiem ∙ ema põlvitas kaua poja haua juures māte ilgi stāvēja uz ceļiem pie dēla kapa 2. mesties ceļos, krist ceļos ∙ põlvitasime maha palveks nometāmies ceļos lūgšanai

ligi pääsema 1. piekļūt, tikt klāt ∙ autoga on majale võimatu ligi pääseda ar automomašīnu mājai nav iespējams piekļūt 2. sar stāvēt blakus, līdzināties ∙ jõu poolest ei pääse sa talle ligi spēka ziņā tu viņam blakus nestāvi

püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji

saba s {saba, saba, sabu} 1. aste ◦ sabaots astes gals; sabasulg astes spalva ∙ koer liputas saba suns luncināja asti; saba jalgade vahele tõmbama iemiegt asti kājstarpē; sabas käima staigāt pakaļ; lennuki saba lidmašīnas aste; kleidi ilus, pikk saba oli märg kleitas skaistā, garā aste bija slapja; vagunid haagiti rongile sappa vagonus pieāķēja vilcienam astē 2. sar rinda ◦ kassasaba rinda pie kases; supisaba rinda pēc zupas ∙ sabas seisma stāvēt rindā; koridoris lookles pikk ootajate saba koridorā vijās gara gaidītāju rinda ∆ saba kergitama celt asti; saba liputama luncināt asti; saba selga võtma ņemt kājas pār pleciem

`seadma v {`seada, sean} 1. likt, kārtot, novietot ∙ ta seadis toolid seina äärde ritta viņš salika krēslus rindā pie sienas; perenaine seab taldrikuid lauale saimniece kārto šķīvjus uz galda; eeskujuks seadma rādīt kā piemēru; korda seadma savest kārtībā 2. uzvest, inscenēt ∙ näidendit lavale seadma uzvest lugu 3. taisīties, posties ∙ külalised seadsid lahkuma ciemiņi taisījās doties projām 4. mūz aranžēt ∙ ta seadis paar rahvalaulu orkestrile viņš aranžēja orķestrim pāris tautas dziesmas

`seisma v {`seista, seisan} 1. stāvēt ∙ mees seisab keset õue vīrietis stāv pagalma vidū; ta seisab kahe jalaga maa peal viņš ar abām kājām stāv uz zemes 2. stāvēt, atrasties, būt ∙ akna all seisab laud pie loga stāv galds; aiatööriistad seisavad kuuris dārza darbarīki stāv šķūnī; kirja lõpus seisab allkiri vēstules beigās ir paraksts; milles asi seisab? kas par lietu? 3. stāvēt, glabāties, turēties ∙ külmkapis seisab piim värske ledusskapī piens stāv svaigs; terve suve on seisnud ilusad ilmad visu vasaru bija labi laika apstākļi

teade s {`teate, teadet, `teateid} 1. ziņa, vēsts ◦ ilmateade laika ziņas; pressiteade preses paziņojums ∙ tähtis teade svarīga ziņa; teadet vastu võtma saņemt ziņu; laeva saatusest puuduvad lähemad teated par kuģa likteni tuvāku ziņu nav 2. sar ziņu birojs, izziņas ∙ helista teadetesse! piezvani uz izziņām! 3. sar stafete ∙ ta jookseb teadet viņš skrien stafeti

teate|ujumine s peldēšanas stafete

teate|võistlus s sp stafete

tehtu s {tehtu, tehtut, tehtuid} izdarītais, paveiktais, uztaisītais ∙ tehtut kiitma slavēt paveikto; kahetsen tehtut nožēloju izdarīto

tiri|tamm s stāja uz galvas ∙ tiritamme kasvatama stāvēt uz galvas

`troonima v {`troonida, troonin} (goda vietā) sēdēt, stāvēt ∙ pereisa troonib laua otsas namatēvs sēž galda galā

`vaak a s {vaagi, `vaaki, `vaake} (Inula) staģe

`vaht a s {vahi, `vahti, `vahte} 1. sargs ◦ metsavaht mežsargs; öövaht naktssargs ∙ relvastatud vahid linna vallidel bruņoti sargi uz pilsētas vaļņiem; koer on maja truu vaht suns ir uzticams mājas sargs 2. sardze ◦ auvaht godasardze ∙ vahil seisma stāvēt sardzē; ta on vahis viņš ir sardzē; kogu laeva meeskond jagati kaheks või kolmeks vahiks visu kuģa komandu sadalīja divās vai trīs sardzēs; vahi alla võtma apcietināt 3. uzraugs ◦ majakavaht bākas uzraugs

vastas b pop 1. pretī, pretim ∙ ta istub minu vastas viņš sēž man pretim; ta käis lennuki vastas viņš bija lidmašīnai pretī 2. pie, pret ∙ ahju vastas on hea seista pie krāsns ir labi stāvēt

kokku vedama 1. savest, vest kopā ∙ ta veab kivid hunnikusse kokku viņš saved akmeņus kaudzē 2. savilkt ∙ ta veab vaevu otsad kokku viņš knapi savelk galus kopā; ta vedas kardinad akende ees kokku viņš savilka aizkarus logiem priekšā

vesi s {vee, `vett, vesi} 1. ūdens ◦ joogivesi dzeramais ūdens; lõhnavesi smaržūdens; vesiemulsioon ūdens emulsija; vesilahus ūdens šķīdums; vesiravi ūdens dziedniecība; vesiratas ūdens rats; vesivõimlemine ūdens vingrošana ∙ kare vesi ciets ūdens; raske vesi smagais ūdens; vees lahustuv aine ūdenī šķīstoša viela; jalanõud lasevad vett läbi apavi laiž cauri ūdeni; majja pandi vesi sisse mājā ievilka ūdeni 2. ūdeņi ◦ siseveed iekšējie ūdeņi; territoriaalveed teritoriālie ūdeņi ∙ veed on juba kinni külmunud ūdeņi ir jau aizsaluši; tursapüük Euroopa Liidu vetes mencu zveja Eiropas Savienības ūdeņos 3. ūdens, ķermeņa šķidrums ◦ higivesi sviedri; lootevesi augļa ūdens ∙ vesi tuli silma asaras saskrēja acīs; ta pühib käega otsaeest vett viņš slauka ar roku sviedrus no pieres; suu jookseb vett siekalas saskrien mutē; ta lasi vett viņš nolaida ūdeni ∆ vee peal püsima turēties virs ūdens; nagu külma vett kaela valama kā ar aukstu ūdeni apliet; nagu hane selga vesi kā pīlei ūdens; vesi on ahjus nelaime mājās; selge nagu vesi skaidrs kā diena; vee ja leiva peal pie maizes un ūdens; vett veskile valama liet ūdeni uz dzirnavām; vett segama jaukt ūdeni; vett vedama minema saiet grīstē

viima v {viia, viin} 1. nest, vest ∙ ta viis kirja posti viņš aiznesa vēstuli uz pastu; hobune viidi talli zirgu aizveda uz stalli; viige kõigile terviseid aiznesiet visiem sveicienus; jalgrada viis meid suurele teele taka izveda mūs uz lielā ceļa 2. ievadīt ∙ bronhidesse viidi kontrastainet bronhos ievadīja kontrastvielu 3. pārcelt ∙ õpilane viidi neljandasse klassi skolēnu pārcēla ceturtajā klasē; ta viidi kergemale tööle viņu pārcēla vieglākā darbā 4. vērst ∙ ta viib pilgu ühelt esemelt teisele viņš vērš skatienu no viena priekšmeta uz citu 5. (par situāciju) novest, savest ∙ juhus viis meid kokku gadījums saveda mūs kopā; eksiteele viima maldināt

kokku viima 1. savest kopā ∙ juhus viis nad varsti jälle kokku gadījums drīz atkal saveda viņus kopā 2. sasaistīt, savienot ∙ ma ei suuda nägu ja nime kokku viia es nespēju sasaistīt seju ar vārdu

õnnistama v 1. svētīt, aplaimot ∙ taevas on teda õnnistanud suure perega debesis ir svētījušas viņu ar lielu ģimeni; tüdrukut on õnnistatud erakordse iluga meitene ir aplaimota ar ārkārtēju skaistumu 2. svētīt, iesvētīt, iesvaidīt ∙ prohvet õnnistas maad ja rahvast pravietis svētīja zemi un tautu; kirikuõpetaja kutsuti uut maja õnnistama mācītāju uzaicināja iesvētīt jauno māju; ametisse õnnistati uus piiskop amatā iesvētīja jaunu bīskapu 3. slavēt, cildināt ∙ rahvas õnnistas oma head valitsejat tauta cildināja savu labo valdnieku

õpetus s {õpetuse, õpetust, õpetusi} 1. mācība ∙ õpetuseks pandi laps nurka seisma par mācību bērnam lika stāvēt stūrī; Darwini õpetus Darvina mācība 2. mācības ∙ õpetus toimus eesti keeles mācības notika igauņu valodā 3. pamācība ∙ teda häirisid teise õpetused viņam traucēja citu pamācības