[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`arv s {arvu, `arvu, `arve} 1. skaitlis ◦ aastaarv gadskaitlis ∙ arvud ühest kuni sajani skaitļi no viena līdz simtam 2. skaits ◦ koguarv kopskaits ∙ Tallinna elanike arv Tallinas iedzīvotāju skaits

arvukalt adv (skaitā) daudz, daudzskaitlīgi ∙ rahvast oli arvukalt kokku tulnud bija sanācis daudz ļaužu; metsades on arvukalt põtru mežos ir daudz aļņu

arvukus s {arvukuse, arvukust, arvukusi} 1. daudzskaitlīgums ∙ osavõtjate arvukus dalībnieku daudzskaitlīgums 2. skaits, daudzums ∙ põtrade arvukus suureneb aļņu skaits palielinās

asustus s {asustuse, asustust, asustusi} (skaits) apdzīvotība ◦ asustustihedus apdzīvotības blīvums ∙ tihe asustus blīva apdzīvotība

ennäe intj skat, pavei, redz kā ∙ ennäe imet! skat, kādi brīnumi!; ennäe kui ilus! pavei, cik skaisti!; ennäe, ta on juba tagasi! redz kā, viņš jau ir atpakaļ!

hukatu s {hukatu, hukatut, hukatuid} nogalinātais, ar nāvi sodītais ∙ hukatute arv tõusis sadadesse ar nāvi sodīto skaits bija mērāms simtos

hulganisti adv (skaitā) daudz ∙ tänavatel oli hulganisti noori ielās bija daudz jauniešu; aknalauale on laotud hulganisti raamatuid uz palodzes sakrauts daudz grāmatu

hulgast a adv no skaita, no kopuma ∙ kui Jaan hulgast maha arvata, siis jääb järele veel kaheksa meest neskaitot Jānu, paliek vēl astoņi vīri

`hulk a s {hulga, `hulka, `hulki} 1. daudzums, skaits, apjoms ◦ energiahulk enerģijas daudzums ∙ sademete hulk nokrišņu daudzums; suurel hulgal lielā skaitā 2. liels daudzums, pulka ∙ see juhtus hulga aastate eest tas notika pirms daudziem gadiem; sinna on hulk maad līdz turienei ir liels gabals 3. bars, pulks, pūlis ◦ rahvahulk ļaužu pūlis ∙ nende ümber oli kogunenud uudishimulike hulk ap viņiem bija sapulcējies ziņkārīgo bars 4. mat kopa ◦ alamhulk apakškopa ∙ ratsionaalarvude hulk racionālo skaitļu kopa

kae b intj dial rau, vei, skat

kahanema v 1. rukt ∙ lumehanged hakkasid kiiresti kahanema sniega kupenas sāka strauji rukt; küla elanike arv oli kahanenud viiekümneni ciema iedzīvotāju skaits bija sarucis līdz piecdesmit; lugupidamine tema vastu kahanes tunduvalt cieņa pret viņu ievērojami saruka 2. mazināties ∙ kiirguse intensiivsus on kahanenud starojuma intensitāte ir mazinājusies 3. dilt ∙ päevavalgus hakkas kahanema dienas gaisma sāka dilt

kilda pop (virziens) pulkā, skaitā ∙ võtke ka mind endi kilda ņemiet arī mani savā pulkā; ülesanne ei kuulunud just kergete kilda uzdevums nebija no vieglākajiem

kogu- c kopējais, kop- ◦ koguarv kopskaits; koguhulk kopējais daudzums; koguinvesteering kopējās investīcijas; kogukaal kopējais svars; kogukäive kopējais apgrozījums; kogumaht koptilpums, kopapjoms; kogumõju kopiespaids, kopējā ietekme; kogupikkus kopgarums; kogupindala kopējā platība; koguprodukt kopprodukts; kogurahvastik kopējais iedzīvotāju skaits; kogusumma kopsumma

kolme|kordistuma v trīskāršoties ∙ elanike arv on kolmekordistunud iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies

kõlisev p {kõliseva, kõlisevat, kõlisevaid} skanošais ∙ vanamees võtab pakutud kõliseva ja loeb seda peo peal vecis paņem piedāvāto skanošo un skaita to plaukstā

lugema v {lugeda, `loen} 1. lasīt ∙ raamatut lugema lasīt grāmatu; kaarti lugema lasīt karti; ta loeb mu mõtteid viņš lasa manas domas; ta loeb ülikoolis filosoofia ajalugu viņš lasa filozofijas vēsturi universitātē 2. skaitīt ∙ ta loeb raha viņš skaita naudu; laps oskab juba sajani lugeda bērns jau prot skaitīt līdz simtam 3. skaitīties ∙ see ei loe tas neskaitās; järjest loe! pēc kārtas skaitīties! 4. uzskatīt ∙ küsimus loeti otsustatuks jautājumu uzskatīja par izlemtu 5. būt svarīgam ∙ aega on vähe, iga minut loeb laika ir maz, katra minūte ir svarīga

mitme|kordistama v daudzkāršot, vairākkārt palielināt ∙ udu mitmekordistas avariide arvu migla palielināja avāriju skaitu

morjendama v sar uztraukt, skart ∙ tule või ära tule, mind see ei morjenda nāc vai nenāc, mani tas neuztrauc

nakatunu s {nakatunu, nakatunut, nakatunuid} inficējies ∙ grippi nakatunute arv ar gripu inficējušos skaits

näh intj 1. sar re, skat ∙ näh, sealt ta tulebki! re, tur jau viņš nāk! 2. še ∙ näh, võta! še, ņem!

paaritu adj {paaritu, paaritut, paarituid} 1. nepāra- ∙ paaritu arv nepāra skaits 2. bez pāra ∙ paaritu kinnas cimds bez pāra

poolest pop 1. ziņā, pēc ∙ maitse poolest pēc garšas; elanike arvu poolest Eesti teine linn Igaunijas otrā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita 2. dēļ, pēc ∙ minu poolest tehku, mis tahab manis dēļ, lai viņš dara, ko grib; vana tutvuse poolest vecas pazīšanās dēļ

puudutama v 1. skart, pieskarties, aiztikt ∙ ta puudutas kergelt pillikeeli viņš viegli aizskāra instrumenta stīgas; haige ei puudutanud toitu slimnieks nepieskārās ēdienam 2. skart, pieskarties, minēt ∙ rahaküsimust enam ei puudutatud naudas jautājums vairs netika skarts 3. aizskart, aizkustināt ∙ ema kiri puudutas mind südamepõhjani mātes vēstule aizskāra mani līdz sirds dziļumiem; tundsin ennast puudutatuna jutos aizkustināts 4. skart, ietekmēt, attiekties ∙ seadus puudutab eraettevõtjaid likums skar privātuzņēmējus

puutuma v 1. skart, pieskarties, aiztikt ∙ nii madal ruum, et pea puutub vastu lage tik zema telpa, ka galva skar griestus; varusid me ei puutunud krājumiem mēs nepieskārāmies; ära puutu mind, ma ei ole sulle midagi teinud neaiztiec mani, es tev neko neesmu izdarījis; see märkus puutus teda väga šī piezīme viņu ļoti aizskāra 2. skart, attiekties ∙ see ei puutu minusse tas mani neskar 3. gadīties ∙ teel puutus mulle sõber vastu ceļā man gadījās pretī draugs

põhi|vara s 1. pamatlīdzeklis, pamatlīdzekļi ∙ talu põhivara hulka kuulusid hooned, mets ja põllumaa saimniecības pamatlīdzekļu skaitā ietilpa ēkas, mežs un aramzeme 2. zelta fonds ∙ meeskoori repertuaari põhivara vīru kora repertuāra zelta fonds

pööre a s {`pöörde, pööret, `pöördeid} 1. apgrieziens ◦ täispööre pilns apgrieziens ∙ pöörete arv apgriezienu skaits 2. pagrieziens ◦ vasakpööre kreisais pagrieziens ∙ pööre paigal pagrieziens uz vietas; tee teeb siin järsu pöörde te ceļam ir ass pagrieziens 3. pavērsiens, lūzums ∙ sügav pööre ühiskondlikus elus ievērojams pavērsiens sabiedriskajā dzīvē 4. otra puse ∙ lehe pöördel lapas otrā pusē 5. val persona ∙ esimene pööre pirmā persona

rahva|arv s iedzīvotāju skaits

rahvas`tik s {rahvastiku, rahvas`tikku, rahvas`tikke} iedzīvotāji, iedzīvotāju kopums ◦ linnarahvastik pilsētas iedzīvotāji; rahvastikuregister iedzīvotāju reģistrs; rahvastikurühm iedzīvotāju grupa ∙ rahvastiku iive iedzīvotāju skaita pieaugums; rahvastiku ränne iedzīvotāju migrācija

`raisk a s {raisa, `raiska, `raisku} 1. sar maita, maitasgabals ∙ ennäe raiska! skat, kāds maita! 2. novec maita, sprāgonis

raja s {raja, raja, rajasid} robeža ∙ uudised raja tagant ziņas no aizrobežas; elanike arv riigis ületas miljoni raja valsts iedzīvotāju skaits pārsniedza miljona robežu

`riivama v {riivata, `riivan} 1. skart, pieskarties, aizķert ∙ mööduja riivas mind garāmgājējs man pieskārās; kuul riivas pehmeid kudesid lode skāra mīkstos audus; neid teemasid ei riivatud šīm tēmām nepieskārās; reform riivab otse patsientide rahakotti reforma tieši skar pacientu naudasmaku 2. aizskart, aizvainot ∙ teda riivas venna pilge viņu aizskāra brāļa izsmiekls; riivav nali aizskarošs joks

seal|hulgas adv tostarp, tajā skaitā ∙ kallinesid toidukaubad, sealhulgas liha- ja piimatooted sadārdzinājās pārtikas preces, tostarp gaļas un piena izstrādājumi

silbi|arv s zilbju skaits

`silm a s {silma, `silma, `silmi} 1. acs ◦ silmakoobas acs dobums; silmanurk acs kaktiņš; silmatrauma acs trauma; silmavalge acs baltums ∙ vasak silm kreisā acs; ta pilgutab silmi viņš mirkšķina acis; silmad jooksevad vett acis asaro; ma suudan tõele silma vaadata es spēju skatīties patiesībai acīs; kui silm ei peta, on tulijaid kaks ja acs neviļ, nācēji ir divi; järvede sinised silmad zilās ezeru acis; ta pani pudrule tükikese võid silmaks viņš ielika putrā gabaliņu sviesta kā actiņu 2. acs, skatiens ◦ kullisilm vanaga acs ∙ tõstsin silmad raamatult pacēlu acis no grāmatas; kellegi soove silmist lugema nolasīt kāda vēlmes no acīm 3. acs, cilpa, valdziņš ◦ nõelasilm adatas acs; sukasilm zeķes valdziņš; võrgusilm tīkla acs ∙ niit tuleb silmast läbi ajada diegs jāizver caur aci; pahempidi kootud silmad kreiliski adīti valdziņi 4. acs, punkts ∙ kaardimängijad loevad silmi kāršu spēlmaņi skaita acis ∆ ta ei pilguta silmagi viņš ne acu nepamirkšķina; ilusate silmade pärast par skaistām acīm; kahe silma vahele jääma nepamanīt ~ palaist garām; kuri silm ļauna acs; lahtiste silmadega vaļā acīm; nelja silma all zem četrām acīm; silmi peast välja nutma izraudāt visas acis; oma silm on kuningas paša acs neviļ; palja silmaga ar neapbruņotu aci; pinnuks silmas olema būt skabargai acī; silma otsaski ne acu galā; silma ees lööb kirjuks metas raibs gar acīm; silmadega sööma aprīt ar acīm; silme all acu priekšā; silmad on märja koha peal acis slapjā vietā; silma torkama durties acīs; silma heitma mest acis; silma paistma izcelties; silma peale heitma uzmest aci; silma peal hoidma paturēt acīs; silma looja laskma aizdarīt acis; silm vajub kinni acis krīt ciet; silmast silma aci pret aci; silmi peast vahtima visas acis izskatīt; silmi lahti hoidma turēt acis vaļā; silmist kaotama pazaudēt no acīm; silmist laskma izlaist no acīm; silm silma vastu aci pret aci; suuri silmi tegema taisīt lielas acis; silmi kinni pigistama pievērt acis ~ skatīties uz citu pusi; silmas pidama paturēt acīs

`skoor s {skoori, `skoori, `skoore} (punktu skaits) rezultāts ∙ skoori avama atklāt rezultātu; esimese poolaja lõpul oli skoor 32:30 pirmā puslaika beigās rezultāts bija 32:30

suu|täis s kumoss, malks ∙ suutäis leiba kumoss maizes; ta loeb suutäisi viņš skaita kumosus; ta ei ole suutäitki söönud viņš nav ne kumosiņa ēdis; koer haukus paar suutäit suns pāris reižu ierējās ∆ rasvane suutäis trekns kumoss

sõrmitsema v (ar pirkstiem) taustīt, aizskart ∙ ostjad sõrmitsesid riiet pircēji taustīja drēbi; kitarrikeeli sõrmitsema skart ģitāras stīgas

kokku tõmbama 1. (kopā) savilkt ∙ tõmba kardinad kokku savelc aizkarus; kõneleja tõmbas ühtäkki kulmud kokku runātājs pēkšņi savilka uzacis; otsi kokku tõmbama rezumēt 2. sarauties ∙ püksid tõmbasid pesus kokku bikses mazgājot sarāvās 3. savilkt, sadiegt ∙ ta tõmbas sukaaugu kokku viņš sadiedza caurumu zeķē 4. pievilkt, piesaistīt ∙ loengud tõmbasid kokku palju kuulajaid lekcijas piesaistīja daudz klausītāju 5. sar samazināt, sašaurināt ∙ soovitati kokku tõmmata müüjate arvu ieteica samazināt pārdevēju skaitu; tootmist kokku tõmbama sašaurināt ražošanu

üles tähendama piezīmēt, pierakstīt, norādīt ∙ ta tähendas oma mõtted paberile üles viņš pierakstīja savas domas uz papīra; avalduses tähendada üles ka laste arv iesniegumā jānorāda arī bērnu skaits

töötaja s {töötaja, töötajat, töötajaid} darbinieks, līdzstrādnieks ◦ palgatöötaja algots darbinieks; reatöötaja ierindas darbinieks ∙ töötajate arv darbinieku skaits; tööandja ja töötaja vahel sõlmitud leping starp darba devēju un darbinieku noslēgts līgums

vaat c intj skat, lūk, re ∙ vaat kus lugu! vai tu re!; vaat see on tubli mees! lūk, tas ir krietns vīrs!; vaat sulle säh! še tev!

valdaja s {valdaja, valdajat, valdajaid} 1. valdītājs, īpašnieks ∙ korteri valdaja dzīvokļa valdītājs; kõhnema rahakoti valdajad plānāka maka īpašnieki 2. pratējs, speciālists ∙ võõrkeelte valdajate arv kasvab järjest svešvalodu pratēju skaits aizvien pieaug

võrreldu adj {võrreldu, võrreldut, võrreldui} salīdzināts, salīdzināms ∙ suur arv halbu raamatuid võrrelduna heade raamatutega liels skaits sliktu grāmatu salīdzinājumā ar labām grāmatām

väikese|arvuline s skaitā neliels, mazskaitlīgs ∙ väikesearvuline delegatsioon neliela delegācija

`väitma v {`väita, väidan} apgalvot ∙ statistka väidab, et Eesti elanike arv väheneb statistika apgalvo, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits samazinās; väidetakse, et parim kaitse on rünnak tiek apgalvots, ka vislabākā aizsardzība ir uzbrukums