[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

avanema v 1. vērties, atvērties ∙ toa aknad avanevad aeda istabas logi veras uz dārzu; eesriie avaneb priekškars atveras; minul avanesid silmad man atvērās acis; mäelt avaneb vaade merele no kalna paveras skats uz jūru; tal avanes hea võimalus viņam pavērās laba iespēja 2. atklāties ∙ inimese olemus avaneb tema tegudes cilvēka būtība atklājas viņa darbos; raamatus avaneb kirjaniku eripära grāmatā atklājas rakstnieka savdabība

avanev p {avaneva, avanevat, avanevaid} tāds, kas atveras ∙ akendest avanev vaade on võimas skats, kas paveras pa logiem, ir iespaidīgs

haru|kordne adj 1. rets, neparasts ∙ harukordne külaline rets ciemiņš; harukordne vaatepilt neparasts skats 2. sevišķs, unikāls ∙ tema võime keskenduda oli harukordne viņa spēja koncentrēties bija unikāla

`hääl s {hääle, `häält, `hääli} 1. balss ◦ südamehääl sirdsbalss ∙ ta laulis valju häälega viņš dziedāja skaļā balsī; ta matkis osavalt lindude hääli viņš prasmīgi atdarināja putnu balsis; südametunnistuse hääl sirdsapziņas balss; laul kahele häälele dziesma divām balsīm 2. skaņa ∙ flöödi hääled flautas skaņas; muusikariista häälde seadma skaņot mūzikas instrumentu 3. (balsošanā) balss ∙ hääled langesid pooleks balsis sadalījās uz pusēm; ühel häälel vienbalsīgi ∆ häält tegema iepīkstēties; hüüdja hääl kõrbes saucēja balss tuksnesī; hääli sisse lööma iedarbināt

häälekalt adv skaļā balsī, skaļi ∙ ta käsutas häälekalt alluvaid viņš skaļā balsī izrīkoja padotos

häälekas adj {hääleka, häälekat, häälekaid} skaļš, trokšņains ∙ häälekas seltskond skaļa kompānija

ilma|kaar s debespuse ∙ tornist avaneb vaade igasse ilmakaarde no torņa paveras skats uz visām debespusēm

ime|kaunis adj ļoti skaists, brīnumskaists ∙ imekaunid juuksed ļoti skaisti mati; vaade on imekaunis skats ir apbrīnojami skaists

imestama v 1. izbrīnīt, pārsteigt ∙ vaatepilt pani mind imestama skats mani pārsteidza 2. brīnīties, būt pārsteigtam ∙ imestan su kannatlikkust brīnos par tavu pacietību

`jälk adj {jälgi, `jälki, `jälke} 1. pretīgs, riebīgs ∙ see oli jälk vaatepilt tas bija pretīgs skats 2. pretīgi, riebīgi ∙ seda on jälk näha pretīgi to redzēt

kaine adj {`kaine, kainet, `kaineid} 1. (neiereibis) skaidrā, skaidrs ∙ restoranis oli vähe kaineid inimesi restorānā bija maz cilvēku skaidrā; kaine peaga oli ta arg ar skaidru galvu viņš bija bailīgs; ta magas ennast kaineks viņš izgulēja dzērumu 2. atturībnieks ∙ ta oli kaine ja korralik mees viņš bija atturībnieks un kārtīgs vīrs 3. skaidrs, objektīvs ∙ kaine vaade elule skaidrs skats uz dzīvi; ta tegi seda kaine asjalikkusega viņš to izdarīja ar vēsu lietišķumu

`klõps a s {klõpsu, `klõpsu, `klõpse} klikšķis ∙ fotograaf võttis aparaadi ja tegi mitu klõpsu fotogrāfs paņēma aparātu un vairākas reizes noklikšķināja; ta laskis sõrmedega kõlava klõpsu viņš skaļi saklikšķināja pirkstus

`kolks a s {kolksu, `kolksu, `kolkse} 1. klaudziens, būkšķis ∙ ta lõi värava kõva kolksuga kinni viņš aizcirta vārtus ar skaļu klaudzienu; toast kostis kahtlane kolks no istabas atskanēja aizdomīgs būkšķis 2. blieziens ∙ ta sai rehavarrega kolksu pähe viņš dabūja ar grābekļa kātu bliezienu pa galvu

välja kostma 1. skanēt cauri, izcelties ∙ tema viiul ei kostnud teiste hulgast välja viņa vijoli nedzirdēja starp citām 2. skanēt laukā ∙ avatud aknast kostis välja valju klubimuusikat pa atvērto logu skanēja laukā skaļa klubu mūzika

kraksatus s {kraksatuse, kraksatust, kraksatusi} krakšķis ∙ käis kõva kraksatus ja puu murdus atskanēja skaļš krakšķis, un koks nolūza

`kräunuma v {`kräunuda, kräunun} 1. (parasti par kaķiem) aurot ∙ kassid kisklesid ja kräunusid kaķi plēsās un auroja 2. (skaļi) čīkstēt ∙ uks kräunub hingedel durvis čīkst eņģēs 3. sar spiegt, klaigāt ∙ kräunuvad tüdrukud klaigājošas meitenes

`kurt a s {kurdi, `kurti, `kurte} kurlais ∙ kurdid kõnelevad kõva häälega kurlie runā skaļā balsī

kuva s {kuva, kuva, kuvasid} (ekrānā) attēls, skats

kõlav p 1. skanīgs ∙ lauljannal on ilus kõlav hääl dziedātājai ir skaista, skanīga balss 2. skaļš, spilgts ∙ kõlavad loosungid skaļi lozungi; kunstnik kasutab intensiivseid, kõlavaid värve mākslinieks lieto intensīvas, spilgtas krāsas 3. skanošs

kõlavalt adv skanīgi ∙ ta loeb valjusti ja kõlavalt viņš lasa skaļi un skanīgi

kõmuline adj {kõmulise, kõmulist, kõmulisi} sensacionāls, skaļš ∙ kõmuline pealkiri skaļš virsraksts; kõmuline uudis sensacionāls jaunums

kõrval|pilk s skats sāņus

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

kõvasti adv 1. stipri ∙ ta pigistas minu kätt nii kõvasti, et hakkas valus viņš saspieda manu roku tik stipri, ka sāka sāpēt; ta tõukas nii kõvasti, et teine kukkus maha viņš pagrūda tik stipri, ka otrs nokrita 2. cieši ∙ tõmba köis kõvasti koormale ümber savelc virvi ap vezumu cieši; ta sidus paki kõvasti kinni viņš cieši aizsēja paku 3. stingri ∙ talupojad seisid kõvasti oma õiguste eest zemnieki stingri iestājās par savām tiesībām; suitsetamine oli kõvasti keelatud smēķēšana bija stingri aizliegta 4. sar skaļi ∙ ära nii kõvasti räägi nerunā tik skaļi; mees hakkas kõvasti norskama vīrs sāka skaļi krākt 5. sar pamatīgi ∙ ta oli kõvasti väsinud viņš bija pamatīgi noguris; sain kõvasti külmetada es pamatīgi apaukstējos; perenaine askeldab kõvasti köögis saimniece pamatīgi ņemas pa virtuvi 6. sar ļoti daudz ∙ tänavu on kõvasti seeni šogad ir ļoti daudz sēņu; rahvast tuli kõvasti kokku sanāca ļoti daudz ļaužu

kärakas s {käraka, kärakat, kärakaid} 1. sar blieziens ∙ vali kärakas skaļš blieziens; kärakas vastu vahtimist blieziens pa seju 2. sar (alkohols) sīvais ∙ kärakat viskama mest sīvo 3. sar gabals ∙ tubli kärakas pekki pamatīgs gabals speķa

kära|rikas adj trokšņains, skaļš

`laast s {laastu, `laastu, `laaste} 1. skaida, skals ◦ höövlilaast ēveļskaida ∙ õhukesed laastud plānas skaidiņas; laastust korv skalu grozs; lained pillutavad paati kui laastu viļņi mētā laivu kā skaidu 2. jumstiņš 3. (literatūrā) miniatūra ∙ Juhan Liivi laastud Juhana Līva miniatūras

lagistama v 1. (skaļi) smieties ∙ ta lagistab naerda viņš skaļi smejas 2. klabināt, šņakstināt ∙ hambaid lagistama šņakstināt zobus

`lai adj {laia, `laia, `laiu} 1. plats ∙ lai tänav plata iela; lai naeratus plats smaids; seelik on laiaks jäänud svārki palikuši par platu 2. plašs ∙ lai küsimuste ring plašs jautājumu loks 3. sar skaļš ∙ toast kostis laia laulu no istabas skanēja skaļa dziedāšana 4. sar plašs, vērienīgs, svarīgs ∙ laia elu elama dzīvot plaši; ta tahab laia tegelast mängida viņš grib tēlot svarīgu personu

lõkerdama v (skaļi, gardi) smieties ∙ mõned itsitavad, mõned lausa lõkerdavad daži ķiķina, daži gluži vai plīst no smiekliem

lärmakas adj {lärmaka, lärmakat, lärmakaid} trokšņains, skaļš ∙ hakk on üsna lärmakas lind kovārnis ir diezgan trokšņains putns; liiga lärmakas reklaam pārāk skaļa reklāma

löristama v (skaļi) šņaukāt, sūkt, pūst ∙ nina löristama šņaukāt degunu; piipu löristama sūkt pīpi; pasunat löristama pūst tauri; nutta löristama puņķoties

`lörtsima v {`lörtsida, lörtsin} 1. (skaļi) šņaukāt ∙ nina lörtsima šņaukāt degunu 2. brist, šļurpāt ∙ ta lörtsib läbi pori kodu poole viņš brien caur dubļiem uz māju pusi 3. nošķiest, sabojāt ∙ rõivad on ära lörtsitud drēbes ir nošķiestas; ei tohi noorte elu ära lörtsida nedrīkst sabojāt jauniešiem dzīvi

`lürpima v {`lürpida, lürbin} (skaļi) strēbt ∙ ta lürbib suppi viņš strebj zupu

massi- masu- ◦ massihaud masu kaps; massihävitusrelv masu iznīcināšanas ierocis; massikommunikatsioon masu komunikācija; massikultuur masu kultūra; massimeedia masu mediji; massimõrvar masu slepkava; massipsühhoos masu psihoze; massistseen masu skats; massiteabevahend masu informācijas līdzeklis; massiüritus masu pasākums

mõni pr {mõne, `mõnd ~ `mõnda, mõnesid} dažs, kāds ∙ mõneks päevaks uz dažām dienām; tulen mõni teine kord atnākšu kādu citu reizi; mõne aja pärast pēc kāda laika; ära räägi nii kõvasti, mõni võib kuulda nerunā tik skaļi, kāds var izdzirdēt; mõni seisis, mõni istus dažs stāvēja, dažs sēdēja; ta on mind mõnigi kord aidanud viņš man palīdzējis ne vienreiz vien; sellest on mõni viisteist aastat möödas kopš tā laika pagājuši kādi piecpadsmit gadi; see ka mõni palk! vai tā kāda alga!

`naerma v {`naerda, naeran} 1. smieties ∙ laginal naerma skaļi smieties; ta puhkes rõõmust naerma viņš sāka smieties no prieka; mis siin naerda on? kas te smieklīgs? 2. izsmiet ∙ ta naerab teisi viņš izsmej citus

naeru|lagin s smieklu šalts, skaļi smiekli

nuukse s {`nuukse, nuukset, `nuukseid} šņuksts, iešņukstēšanās ∙ valjud nuuksed skaļi šņuksti

`nuuksuma v {`nuuksuda, nuuksun} 1. šņukstēt ∙ ta puhkes valjusti nuuksuma viņš sāka skaļi šņukstēt 2. smilkstēt ∙ koer nuuksub suns smilkst

nägu s {`näo, nägu, nägusid} 1. seja, ∙ nooruslik nägu jauneklīga seja; kortsus nägu grumbaina seja; poeg on väga isa nägu dēls ir ļoti līdzīgs tēvam; ta läks näost punaseks viņš nosarka; sul pole oma nägu peas tu neesi savā sejā; nägudeni! uz redzi! 2. seja, vaigs ∙ näost kahvatu bālu vaigu; kuu nägu mēness vaigs 3. seja, sejas izteiksme ∙ hapu nägu skāba seja; tähtis nägu peas sataisījis svarīgu seju; laps teeb peegli ees nägusid bērns pie spoguļa vaibstās; tal on näost näha, et valetab viņam sejā redzams, ka melo 4. seja, skats, izskats ∙ linna nägu on tundmatuseni muutunud pilsētas seja ir mainījusies līdz nepazīšanai; maja on ehitatud näoga vastu tänavat māja ir celta ar skatu pret ielu; näo poolest ilusad õunad no skata skaisti āboli 5. sar seja, cilvēks, tips ∙ seal on uusi nägusid, keda ma veel ei tunne tur ir jaunas sejas, ko es vēl nepazīstu; igasuguseid kahtlasi nägusid liigub ringi visādi šaubīgi tipi staigā apkārt ∆ head nägu tegema rādīt laipnu seju; nägu täis sõimama nolamāt pēdējiem vārdiem; nägu täis tõmbama piedzerties; näkku viskama iemest sejā; näkku sülitama iespļaut sejā; näole tulema rādīties acīs; näost näkku vaigu vaigā; näost ära vajuma pārvērsties sejā; nägu näitama parādīties; oma näo järgi pēc sava ģīmja un līdzības; pikk nägu garš ģīmis

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

panoraamne adj {panoraamse, panoraamset, panoraamseid} panorāmisks, panorāmas- ∙ panoraamne vaade panorāmas skats

paradiis`lik adj {paradiisliku, paradiis`likku, paradiis`likke} kā paradīzē ∙ aknast avanes paradiislik vaade no loga pavērās skats kā paradīzē

`peerg s {peeru, `peergu, `peerge} skals ◦ peergkorv skalu grozs; peeruvalgel skala gaismā ∙ kisub peergu plēš skalus

`piht c s {pihi, `pihti, `pihte} skalturis ∙ varsti põles peerg pihis drīz skalturī dega skals

pilbas s {`pilpa, pilbast, `pilpaid} 1. skaida, skals ∙ tulehakatuse pilpad skali uguns iekuršanai; välk lõi puu pilbasteks zibens saspēra koku skaidās 2. jumta lubiņa

`pilk s {pilgu, `pilku, `pilke} 1. skatiens, skats ∙ sõbralik pilk draudzīgs skatiens; pilku heitma uzmest skatienu; meie pilgud kohtusid hetkeks mūsu skatieni uz mirkli satikās; ta tõstis pilgu ajalehelt viņš pacēla skatienu no laikraksta 2. mirklis, acumirklis ∙ esimesel pilgul ma ei tundnud teda ära pirmajā mirklī es viņu nepazinu; jäin pilguks ajaks mõttesse uz mirkli aizdomājos

`pilt s {pildi, `pilti, `pilte} 1. attēls, bilde ◦ pühapilt svētbilde; peegelpilt spoguļattēls ∙ piltidega raamat bilžu grāmata 2. fotoattēls, fotogrāfija, foto ◦ pulmapilt kāzu foto ∙ mustvalge pilt melnbalts fotoattēls; avaldusele tuleb lisada kolm pilti iesniegumam jāpievieno trīs fotogrāfijas 3. glezna ∙ ostsin kunstisalongist pildi nopirku gleznu mākslas salonā 4. skats, aina ∙ pilt plahvatuskohal oli kohutav skats sprādziena vietā bija šausmīgs; gripi kliiniline pilt gripas klīniskā aina 5. aina, priekšstats ∙ nüüd on mul olukorrast selge pilt tagad situācijas aina man ir skaidra; astronoomia annab pildi maailmaruumi ehitusest astronomija sniedz priekšstatu par pasaules telpas uzbūvi 6. (teātrī) aina ∙ esimese vaatuse teine pilt pirmā cēliena otrā aina 7. sar filma ∙ kinos jookseb hea pilt kino rāda labu filmu ∆ elavad pildid dzīvās bildes

`pistma v {`pista, pistan} 1. durt ∙ ta pistis nõela kera sisse viņš iedūra adatu kamolā; südames pistab sirdī dur 2. dzelt ∙ parmud pistavad valusasti dunduri sāpīgi dzeļ; ta on terava keelega, oskab päris peenelt pista viņam ir asa mēle, māk itin smalki iedzelt 3. iedurties ∙ mingi okas pistis sõrme kaut kāds ērkšķis iedūrās pirkstā 4. bāzt, likt ∙ ta pistis käe taskusse viņš iebāza roku kabatā; viimane aeg on praad ahju pista pēdējais laiks likt cepeti krāsnī; ta pistab kindad kätte viņš velk cimdus rokā 5. (par darbību) ierosināt, paveikt ∙ ta pistis tule pliidi alla viņš iekūra plīti; pista uks ketti! pieliec durvīm ķēdi!; pista raadio mängima! ieslēdz radio!; ladu oli põlema pistetud noliktava bija aizdedzināta 6. sar tiesāt, locīt iekšā, tukšot ∙ ta pistis nahka mitu taldrikutäit suppi viņš notiesāja vairākus šķīvjus zupas; mehed pistavad ühe topka teise järel vīri tukšo vienu glāzīti pēc otras 7. sar jozt ∙ poiss pistis metsa zēns joza uz mežu; plehku pistma laisties lapās 8. sar mesties ∙ ta pistis jooksu viņš metās skriet; kõik pistsid laginal naerma visi metās skaļi smieties 9. sar iekukuļot ∙ kohtunikule tuleks natuke pista tiesnesim vajadzētu mazliet iekukuļot

`plaan s {plaani, `plaani,`plaane} 1. plāns ◦ arenguplaan attīstības plāns; tegevusplaan rīcības plāns; äriplaan biznesa plāns ∙ tal on hiilgav plaan viņam ir spīdošs plāns; see plaan on teostamatu šis plāns ir nerealizējams; plaani korrigeerima koriģēt plānu 2. plāns, saraksts, grafiks ◦ sõiduplaan kustības saraksts ∙ eksamite plaan eksāmenu plāns; rongid väljuvad plaani järgi vilcieni kursē pēc saraksta 3. plāns, plānojums, shēma ◦ detailplaan detaļplānojums ∙ topograafiline plaan topogrāfiskais plāns; maja plaan mājas plāns 4. skatījums, aspekts ∙ ta käsitleb nähtust ajaloolises plaanis viņš aplūko parādību vēsturiskā skatījumā 5. (izvietojums, attēlojuma veids) plāns ◦ esiplaan priekšplāns ∙ meest filmiti suures plaanis vīrieti filmēja tuvplānā; perekond jäi teisele plaanile ģimene palika otrā plānā 6. sar skats, izskats ∙ plaani poolest ta mulle meeldib no skata viņš man patīk; poeg on oma isa plaani dēls ir līdzīgs savam tēvam ∆ plaani pidama kalt plānus ~ flirtēt; plaani välja andma līdzināties

`raks a s {raksu, `raksu, `rakse} 1. krakšķis, brīkšķis ∙ käis kõva raks atskanēja skaļš krakšķis 2. sar reize ∙ poisid jäid paar raksu kooli hiljaks zēni pāris reizes nokavēja skolu ∆ ühe raksuga vienā rāvienā; iga raks katrā ziņā

`rõkkama v {rõkata, `rõkkan} 1. (skaļi) gavilēt, līksmot, saukt ∙ publik rõkkab heameelest publika priekā gavilē 2. dārdēt, rībēt, dunēt ∙ puhkes rõkkav naer atskanēja dārdoši smiekli; ta norskab nii, et tuba rõkkab viņš tā krāc, ka istaba rīb

saade s {`saate, saadet, `saateid} 1. raidījums, pārraide ◦ uudistesaade ziņu raidījums ∙ saadet vaatama skatīties raidījumu 2. pavadījums ◦ instrumentaalsaade instrumentāls pavadījums ∙ saade oli liiga vali pavadījums bija pārāk skaļš 3. pavadība ∙ ta tuli mehe saatel viņa atnāca vīra pavadībā

sealt|poolt b prp no tās puses ∙ sealtpoolt jõge no upes otra krasta; sealtpoolt seina kostis kõva lärmi caur sienu skanēja skaļš troksnis

seljan`dik s {seljandiku, seljan`dikku, seljan`dikke} (kalnu) grēda ∙ seljandikult avaneb ilus vaade no kalnu grēdas paveras skaists skats

sisse|astuja s {-astuja, -astujat, -astujaid} 1. ienācējs ∙ sisseastujale avanes huvitav pilt ienācējam pavērās interesants skats 2. (persona, kas stājas mācību iestādē) studiju pretendents ∙ sisseastujatel algasid eksamid studiju pretendentiem sākās eksāmeni

`stseen s {stseeni, `stseeni, `stseene} 1. (teātrī) aina, skats, scēna ◦ massistseen masu skats ∙ stseen esimesest vaatusest skats no pirmā cēliena 2. notikums, aina ∙ stseen koolipõlvest skolas laika notikums 3. strīds, ķilda, scēna ∙ perekondlik stseen ģimenes scēna; ta tegi mehele stseeni viņa sarīkoja vīram scēnu

tagasi|vaade s 1. skats atpakaļ, atskatīšanās ∙ tagasivaade kodutalule atskatīšanās uz dzimtajām mājām 2. atskats ∙ filmiprogramm on tagasivaade üheksakümnendatesse filmu programma ir atskats uz deviņdesmitajiem

`tuksuma v {`tuksuda, tuksun} pukstēt, sisties, raustīties ∙ süda tuksub valjusti sirds skaļi pukst; suunurgad tuksusid naerust mutes kaktiņi raustās smieklos

tänava|pilt s 1. ielas skats, ielas ainava 2. ielas glezna, ielas attēls

`töinama v {töinata, `töinan} (skaļi) raudāt, kaukt, brēkt ∙ ta kukkus töinama viņš sāka kaukt

`tönnima v {`tönnida, tönnin} (skaļi) raudāt, kaukt, brēkt ∙ ta tönnib kõigest väest viņš kauc pilnā balsī

vaade s {`vaate, vaadet, `vaateid} 1. skats ◦ loodusvaade dabasskats ∙ suurepärane vaade ümbruskonna metsadele lielisks skats uz apkārtnes mežiem; Tartu vaadetega postkaardid pastkartes ar Tartu skatiem 2. skatiens ∙ ema vaade oli sõbralik mātes skatiens bija draudzīgs 3. uzskats, ieskats ◦ maailmavaade pasaules uzskats ∙ ühiskondlik-poliitilised vaated sabiedriski politiskie uzskati 4. tehn skats ◦ perspektiivvaade perspektīvas skats ∙ projektis peab olema hoone kõik neli vaadet projektā jābūt visiem četriem ēkas skatiem

vaate|mäng s 1. skats, izrāde ∙ härjavõitlused on verised vaatemängud vēršu cīņas ir asiņainas izrādes; kraatri purske vaatemäng krātera izvirduma skats 2. novec luga, izrāde, uzvedums

vaate|pilt s skats, aina ∙ imekaunis vaatepilt brīnumskaists skats

vaate|väli s 1. skats ∙ mäelt avanev avar vaateväli plašs skats, kas paveras no lauka; kohati varjavad puud ja põõsad vaatevälja vietām koki un krūmi aizsedz skatu; sõidukijuhi vaateväli peab olema vaba autovadītāja skatam jābūt brīvam 2. redzeslauks ∙ teadus avardab inimeste vaatevälja zinātne paplašina cilvēku redzeslauku; väheharitud inimese vaateväli on kitsas mazizglītota cilvēka redzeslauks ir šaurs 3. skata leņķis ∙ teleskoobi vaateväli teleskopa skata leņķis

vali adj {valju, `valju, `valje} 1. skaļš ∙ vali hääl skaļa balss 2. (par laikapstākļiem) spēcīgs, stiprs ∙ puhub vali tuul pūš spēcīgs vējš 3. stingrs, bargs ∙ isa olnud laste vastu väga vali tēvs bijis ļoti bargs pret bērniem; vali distsipliin stingra disciplīna 4. kaislīgs, nadzīgs, ašs ∙ ta on vali tantsumees viņš ir kaislīgs dejotājs

valju|häälne adj {-häälse, -häälset, -häälseid} ar skaļu balsi, skaļš ∙ valjuhäälne mees vīrietis ar skaļu balsi; valjuhäälne naer skaļi smiekli

valju|häälselt adv sar skaļā balsī

valjult adv 1. skaļi ∙ valjult kohisev meri skaļi krācoša jūra 2. skarbi ∙ süüdlasi karistati valjult vainīgos skarbi sodīja 3. spēcīgi

valjusti adv 1. skaļi ∙ ta uhkes valjusti naerma viņš sāka skaļi smieties 2. stingri, bargi ∙ selle eest tuleb teda valjusti karistada par to viņš stingri jāsoda 3. spēcīgi, stipri ∙ tuul puhub valjusti stipri pūš vējš

vidin s {vidina, vidinat, vidinaid} 1. čivināšana, vidžināšana ∙ aed oli täis lindude vidinat dārzs bija pilns putnu čivināšanas; pääsukesed lendasid valju vidinaga bezdelīgas lidoja, skaļi vidžinot 2. švīkstēšana ∙ kummide vidin märjal asfaldil riepu švīkstēšana pa slapjo asfaltu 3. sar steiga 4. sar štrunts ∙ töökojas vedeles kastides kõikvõimalikke vidinaid darbnīcā kastēs mētājās visādi štrunti

võigas adj {`võika, võigast, `võikaid} 1. šausmīgs, atbaidošs ∙ võigas vaatepilt šausmīgs skats; kõrvus kumises võigas surmavaikus ausīs dunēja atbaidošs nāves klusums 2. šausmīgi, atbaidoši ∙ pimedas toas oli külm ja võigas tumšā istabā bija auksti un atbaidoši

väiksus s {väiksuse, väiksust, väiksusi} (īpašība) mazums, sīkums ∙ linna väiksus pilsētas mazums; oma väiksuse kohta laulis lind valjusti neraugoties uz savu sīkumu, putns dziedāja skaļi

välja|vaade s 1. (parasti uz āru vērsts) skats ∙ aknast avaneb väljavaade platsile pa logu paveras skats uz laukumu 2. izredzes, perspektīva ◦ tulevikuväljavaade nākotnes izredzes

ümbrus`kond s {ümbruskonna, ümbrus`konda, ümbrus`kondi} apkārtne, apkaime ∙ tornist avaneb suurepärane vaade järvele ja ümbruskonnale no torņa paveras lielisks skats uz ezeru un apkārtni

`ütlema v {ütelda ~ `öelda, `ütlen} 1. teikt, sacīt ∙ ta ütles mulle komplimente viņš teica man komplimentus; eile raadios öeldi, et on tormi oodata vakar radio teica, ka gaidāma vētra; pastor ütleb kantslis jutlust mācītājs kancelē saka sprediķi; ees on jõgi, ütleme, oma sada meetrit lai priekšā ir upe, teiksim, savus piecus metrus plata 2. pateikt, pavēstīt ∙ ma ütlesin kõva häälega oma nime es skaļā balsī pateicu savu vārdu; tema pilk ütles mulle kõik viņa skatiens man pavēstīja visu; vaidluses oma sõna sekka ütlema pateikt savu vārdu strīdā 3. izteikt ∙ minu nimi teile vaevalt midagi ütleb mans vārds jums diez vai kaut ko izteiks

`üürgama v {üürata, `üürgan} rēkt, aurot ∙ lõid üürgama mootorid ja lennuk hakkas liikuma ierēcās motori, un lidmašīna sakustējās; üürates kihutas kohale kiirabiauto skaļi aurodama, atbrauca ātrās palīdzības automašīna; pargis üürgas muusika parkā auroja mūzika