[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ahistama v 1. uzmākties ∙ muistsed saarlased ahistasid Rootsi rannalinnu senie sāmsalieši uzmācās Zviedrijas piekrastes pilsētām; seksuaalne ahistamine seksuāla uzmākšanās 2. nomākt ∙ mured ahistavad hinge raizes nomāc dvēseli 3. žņaugt, žmiegt ∙ miski ahistas kurku kaut kas aizžņaudza kaklu

ammu a adv sen ∙ vihm on ammu üle lietus sen ir pārstājis; ammu enne jaanipäeva ilgi pirms Jāņiem

ammugi adv 1. jau sen ∙ seda ma arvasin ammugi es jau sen tā domāju 2. vēl jo vairāk ∙ kui ema ei tea, siis ei tea isa ammugi ja māte nezina, tad tēvs nezina vēl jo vairāk; kinos käia ta ei armasta, ammugi veel nüüd, südasuvel viņš nemīl apmeklēt kino, vēl jo vairāk tagad, vasaras vidū

ammu|ilma adv ļoti sen, sen atpakaļ, jau kur tas laiks ∙ ammuilma unustatud lugu senaizmirsts stāsts

ammune adj {ammuse, ammust, ammuseid} sens ∙ ammused sündmused seni notikumi; oleme ammused tuttavad esam seni paziņas

ammu|tuntud adj {indekl.} sen zināms

asula s {asula, asulat, asulaid} 1. apdzīvota vieta ∙ kirikute juurde tekkinud asulad apdzīvotas vietas, kas izveidojušās pie baznīcām 2. apmetne, ciems ◦ asulakoht apmetnes vieta ∙ muistne kindlustatud asula sena nocietināta apmetne

austaja s {austaja, austajat, austajaid} 1. cienītājs, godātājs ∙ moodsa kunsti austajad modernās mākslas cienītāji; vanade traditsioonide austaja senu tradīciju godātājs 2. pielūdzējs ∙ salajane austaja slepens pielūdzējs

baltlane s {baltlase, baltlast, baltlasi} 1. Baltijas valstu iedzīvotājs 2. baltvācietis 3. (tautība) balti ∙ muistsed baltlased senie balti

elu|märk s dzīvības pazīme, dzīvības zīme ∙ nõrgad elumärgid vājas dzīvības pazīmes; ootan talt juba ammu elumärki jau sen gaidu no viņa dzīvības zīmi

endis|aeg s senie laiki ∙ endisajal oli metsades loomi rohkem senajos laikos mežos bija vairāk dzīvnieku

enne|muistne adj sensens, ļoti sens ∙ ennemuistne rahvas sensena tauta

Essen p Esene

`hall d adj {halli, `halli, `halle} 1. pelēks ◦ sinihall zilpelēks; tinahall svina pelēks ∙ meri on täna hall jūra šodien ir pelēka; hall ja vilu sügisõhtu pelēks un dzestrs rudens vakars 2. sirms ∙ hallid juuksed sirmi mati; su meelekohad on täiesti hallid tavi deniņi ir pilnīgi sirmi 3. sirms, sens ∙ see toimus kauges hallis minevikus tas notika tālā, sirmā pagātnē 4. pelēks, neizteiksmīgs ∙ hall argipäev pelēka ikdiena; hall mass pelēka masa; hall ja vaene keel pelēka un nabadzīga valoda ∆ (end) halliks ootama (ļoti ilgi gaidīt) gaidot nosirmot

hiigla adv ārkārtīgi, milzīgi ∙ hiigla moodne ārkārtīgi moderns; hiigla kiiresti ārkārtīgi ātri; see oli hiigla ammu tas bija ārkārtīgi sen; hiigla huvitav ārkārtīgi interesanti

igi|tuttav adj sen pazīstams, sen zināms

iidne adj {iidse, iidset, iidseid} sens, mūžsens, mūžvecs ∙ iidsed kombed senas ieražas; iidne ohvrikivi mūžsens upurakmens; iidsed puud mūžveci koki

juba adv jau, jau nu ∙ juba ammu jau sen; ma juba tulen es jau nāku; tema juba sinna ei lähe viņš jau nu tur neies ∆  kui juba, siis juba ja jau, tad jau

jumal s {jumala, jumalat, jumalaid} dievs, dievība ∙ muistsed jumalad senie dievi; jumalaid kummardama pielūgt dievus; jumal olgu neile armuline! lai dievs viņiem žēlīgs!; jumala õnn dieva laime; jumal nendega dievs ar viņiem; issand jumal! ak, kungs! ∆ jumala eest no dieva tiesas; jumala pärast dieva dēļ; jumala sõrm dieva pirksts; jumala õnnelik milzīgi priecīgs

`kaevama v {kaevata, `kaevan} 1. rakt ∙ arheoloogid kaevavad muistsel linnamäel arheologi rok senā pilskalnā; aeda oli kaevatud tiik dārzā bija izrakts dīķis; haud kaevati lahti kaps tika atrakts vaļā; poisid kaevasid aianurgast usse zēni dārza stūrī saraka tārpus 2. rakāt ∙ pull kaevab sarvedega maad bullis ar ragiem rakā zemi

kalme s {`kalme, kalmet, `kalmeid} kapa uzkalniņš ∙ muistsed kalmed seni kapu uzkalniņi

`kants s {kantsi, `kantsi, `kantse} cietoksnis, nocietinājums, skansts ∙ muistne kants sens nocietinājums; Hispaania oli keskajal katoliikluse kantsiks Spānija viduslaikos bija katolicisma cietoksnis

`keerlema v {keerelda, `keerlen} 1. griezties, riņķot ∙ propeller keerleb propelleris griežas; keerlesime valsirütmis griezāmies valša ritmā; koer ajas keereldes oma saba taga suns virpuļodams ķēra savu asti; jõe kohal keerlesid kajakad virs upes riņķoja kaijas; see mõte keerleb peas juba ammu šī doma galvā vērpjas jau sen 2. grozīties ∙ vestlus keerles uue filmi ümber saruna grozījās ap jauno filmu 3. vīties ∙ oja keerleb läbi heinamaa strauts vijas cauri pļavai; tee keerles mööda mäekülge ceļš vijās pa kalna nogāzi ∆ keerleb nagu kass palava pudru ümber staigā kā kaķis ap karstu putru; ümber keerlema aplidot

kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš

korrutama v 1. reizināt ∙ üht arvu teisega korrutama reizināt vienu skaitli ar otru 2. atkārtot ∙ nõupidamisel korrutati ammu tuntud tõdesid apspriedē atkārtoja sen zināmas patiesības; sa korrutad seda lugu juba mitmendat korda tu jau kuro reizi atkārto šo stāstu 3. šķetināt ∙ kolmekordne korrutatud lõng trīskārši šķetināta dzija

kuid adv taču, tomēr, bet ∙ ilm oli soe, kuid tuuline laiks bija silts, taču vējains; proovisin uinuda, kuid uni ei tulnud mēģināju aizmigt, taču miegs nenāca; raamat oli huvitav, kuid minule siiski ei meeldinud grāmata bija interesanta, tomēr man nepatika; sina usud veel tema sõnu, kuid mina ei usu juba ammugi enam tu vēl tici viņa vārdiem, bet es jau sen vairs neticu

kõmistama v 1. ducināt, dārdināt, rībināties ∙ äike kõmistab metsa taga pērkons ducina aiz meža 2. dārdināties, rībināties ∙ ta kõmistas kaua ukse taga viņš ilgi rībinājās aiz durvīm 3. mēļot ∙ rahvas kõmistas juba ammu, et sõda tuleb tauta jau sen mēļoja, ka būs karš

kõne|`käänd s {-käänu, -`käändu, -`käände} paruna ∙ vana kõnekäänd sena paruna

kübar|seen s cepurīšu sēne

lahus b adv šķirti, atsevišķi ∙ nad on juba ammu lahus viņi jau sen ir šķirti; ta elab perekonnast lahus viņš dzīvo atsevišķi no ģimenes; neid probleeme tuleb hoida lahus šīs problēmas jānodala

leelo s {leelo, leelot, leelosid} (sena igauņu tautas dziesma) lēlu

limane adj {limase, limast, limaseid} gļotains ∙ limane seen gļotaina sēne; limane eritis gļotaini izdalījumi

lindistus s {lindistuse, lindistust, lindistusi} ieraksts, ieskaņojums ◦ videolindistus videoieraksts ∙ raadiosaates oli kasutatud ka üsna ammuseid lindistusi radioraidījumā bija izmantoti arī diezgan seni ieraksti

linnus s {linnuse, linnust, linnuseid} pilskalns, senpilsēta ∙ muistsete eestlaste linnus seno igauņu pilskalns

lood a s {loe, loodi, loode} (sena masas mērvienība) lote

matmis|paik s kapavieta, apbedījuma vieta ∙ muistne matmispaik sena apbedījuma vieta

`miin b s {miini, `miini, `miine} (sena mērvienība) mīna

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

mitu pr {`mitme, mitut, `mitmeid} 1. vairāki, daži ∙ mitu tuhat vairāki tūkstoši; mitu kuud tagasi pirms vairākiem mēnešiem; tuba oli mitu aega kütmata istaba sen nebija kurināta 2. cik ∙ mitu last sul on? cik bērnu tev ir?; ma ei mäleta, mitu neid oli es neatceros, cik viņu bija

moe|asi s modes lieta ∙ sotsioloogia sai moeasjaks socioloģija kļuva par modes lietu; jalgratas pole ammugi enam üksnes moeasi velosipēds jau sen vairs nav tikai modes lieta; ta ei tea moeasjadest mitte tuhkagi par modes lietām viņš nezina ne nieka

muinas|aegne adj sens, senlaiku-, aizvēsturisks ∙ muinasaegsed linnused seni pilskalni

muistne adj {muistse, muistset, muistseid} sens ∙ muistsed kalmed seni kapi; muistne Kreeka senā Grieķija; see sündis muistsel ajal tas notika sensenos laikos

`muld s {mulla, `mulda, `muldi} 1. augsne, zeme ∙ viljakas muld auglīga augsne; happeline muld skāba augsne; mulda väetama mēslot augsni 2. zeme, zemes klēpis ◦ maamuld zeme, ∙ ta magab ammu mullas viņš sen guļ zemes klēpī; raske haigus viis ta mulda smaga slimība noveda viņu kapā; olgu muld talle kerge! lai viņam vieglas smiltis! 3. pārn vecis, večuks, ļoti vecs cilvēks ∙ mis mulle, mullale, enam tarvis on kas man, vecam cilvēkam, vairs vajadzīgs

naise|mees s precēts vīrs, precējies ∙ ta on juba vana naisemees viņš jau sen ir precējies

nägema v {näha, `näen} 1. redzēt ∙ ta näeb ainult vasaku silmaga viņš redz tikai ar kreiso aci; näed nüüd, et mul oli õigus redzi nu, ka man bija taisnība; elu mustades värvides nägema redzēt dzīvi rožainās krāsās; und nägema sapņot; surm on silmaga näha nāve ir deguna galā 2. redzēties, tikties ∙ nägemiseni! uz redzēšanos!; homme näeme, siis räägime rīt tiksimies, tad parunāsim 3. redzēt, pieredzēt ∙ nii vihmast suve pole ammu nähtud tik lietaina vasara sen nav redzēta; on nähtud häid ja halbu päevi ir pieredzētas labas un sliktas dienas; vaeva nägema pūlēties ∆ mitte nägemagi tegema izlikties neredzam

pagan s {pagana, paganat, paganaid} 1. pagāns ∙ muistsed eestlased olid paganad senie igauņi bija pagāni 2. (kā izsauksmes vārds) velns ∙ mis te, paganad, karjute! kāpēc jūs, velni, kliedzat!; pagan seda teab velns viņu zina; pagan temaga velns ar viņu

`pruuk s {pruugi, `pruuki, `pruuke} 1. paradums ∙ nii nõuab iidne pruuk tā prasa sens paradums 2. lietojums ◦ keelepruuk valodas lietojums ∙ tänini pruugis lietojumā līdz pat šodienai

põline adj {põlise, põlist, põliseid} 1. sens, mūžsens, mūžvecs ∙ põline asulakoht sena apmetne; me oleme põlised tuttavad mēs esam seni paziņas; pargi põlised puud parka mūžvecie koki 2. sens, daudzās paaudzēs pastāvošs ∙ ta pärineb põlisest aadlisoost viņš cēlies no senas aristokrātu dzimtas; olen põline siitkandi inimene esmu šejienietis daudzās paaudzēs

põlis|puu s mūžvecs koks ∙ jalutasime iidse pargi põlispuude all pastaigājāmies zem senā parka mūžvecajiem kokiem

põllu|mees s lauksaimnieks, zemkopis ◦ suur­põllumees lielsaimnieks; põllumeesteselts lauksaimnieku biedrība ∙ muistsed põllumehed ja karjakasvatajad senie zemkopji un lopkopji; põllumeheks hakkama kļūt par lauksaimnieku

rahva|usund s tautas ticība, tautas reliģija ∙ vana rahvausundi järgi oli igal esemel oma hing saskaņā ar seno tautas ticību katrai lietai bija sava dvēsele

`renn s {renni, `renni, `renne} rene, tekne ◦ veerenn ūdens tekne ∙ bobikelk kihutab jääst rennis bobslejkamanas traucas pa ledus reni

rohi s {rohu, `rohtu, `rohte} 1. zāle ◦ mererohi jūraszāles; umbrohi nezāle ∙ aasal kasvab tihe rohi pļavā aug bieza zāle; selle sündmuse peale on ammu rohi kasvanud šis notikums jau sen ir apaudzis ar zāli 2. nezāle ∙ aed on rohtu kasvanud dārzs ieaudzis nezālēs 3. sar zāles ◦ köharohi klepus zāles; unerohi miegazāles ∙ arst kirjutab palaviku vastu rohu ārsts izraksta zāles pret drudzi 4. sar pulveris, šaujampulveris ∙ suitsuta rohi bezdūmu pulveris

`rändama v {rännata, `rändan} 1. ceļot ∙ ta on mitu aastat mööda maailma rännanud viņš vairākus gadus ir ceļojis pa pasauli; linnud rändavad sügisel lõunasse putni rudenī ceļo uz dienvidiem; vanaema voodi on ammu pööningule rännanud vecmāmiņas gulta jau sen aizceļojusi uz bēniņiem; rändavad kaupmehed ceļojošie tirgotāji 2. klejot, klīst, staigāt ∙ terve päev rändasin mööda metsa visu dienu klīdu pa mežu

rüütel s {rüütli, rüütlit, rüütleid} 1. bruņinieks ◦ ristirüütel krustnesis; rändrüütel ceļojošais bruņinieks ∙ kuningas Artur ja tema rüütlid karalis Artūrs un viņa bruņinieki; rüütliks lööma iesvētīt bruņiniekos 2. bruņinieks, kavalieris ∙ su rüütel seisab juba ammu maja ees tavs bruņinieks jau sen stāv mājas priekšā

sajandi|tagune adj pirms gadsimta noticis, gadsimtu sens

`seen s {seene, `seent, `seeni} 1. sēne ◦ söögiseen ēdamā sēne ∙ seene jalg ja kübar sēnes kātiņš un cepurīte; seenel käima sēņot; mine seenele! ej bekot! 2. sēnīte ◦ pärmseen rauga sēnīte ∙ nahahaiguse tekitas seen ādas slimību izraisīja sēnīte ∆ seenele saatma sūtīt bekot

semu s {semu, semu, semusid} 1. draugs, paziņa ∙ nad on ammused semud viņi ir seni paziņas; ära häbene, siin on kõik omad semud! nekautrējies, te visi ir savējie! 2. sar tips ∙ veidrad semud dīvaini tipi

siin|ilm s šīsaule ∙ teda pole enam ammu siinilmas viņš jau sen nav šaisaulē

soola- sālīts ◦ soolaheeringas sālīta siļķe; soolakala sālīta zivs; soolaliha sālīta gaļa; soolaseen sālīta sēne; soolavõi sālīts sviests

sugu`kond s {sugukonna, sugu`konda, sugu`kondi} 1. dzimta, cilts ∙ vana jõukas sugukond sena, turīga dzimta 2. ģints, dzimta ∙ emajärgne sugukond mātes dzimta; isajärgne sugukond tēva dzimta 3. biol dzimta ∙ kaslaste sugukond kaķu dzimta; kõrreliste sugukond graudzāļu dzimta

sõprus s {sõpruse, sõprust, sõprusi} draudzība ◦ lapsepõlvesõprus bērnības draudzība; sinasõprus tudraudzība; sõprusavaldus draudzības apliecinājums; sõprusmäng draudzības spēle; sõprusside draudzības saites; sõprusõhtu draudzības vakars ∙ meid seob ammune sõprus mūs saista sena draudzība; sõprust pidama draudzēties

söögi|seen s ēdamā sēne

süvik s {süviku, süvikut, süvikuid} 1. dziļvaga ∙ Vaikse ookeani süvikud Klusā okeāna dziļvagas 2. padziļinājums, dobums ∙ vanad hauad kujutasid endast kaljusse raiutud süvikuid senie kapi bija klintī izcirsti dobumi

taga|maa s 1. nomale ∙ tagamaa talud nomales viensētas 2. apkaime, apkārtne, novads ∙ muistse Tallinna tagamaa hõlmas kogu Põhja-Eesti senā Tallinas apkaime ietvēra visu Ziemeļigauniju 3. cēlonis, iemesls, motīvs ∙ konflikti tagamaad konflikta cēloņi; alateadvuse tagamaad zemapziņas dzīles

tagasi b pop pirms, atpakaļ ∙ see juhtus aasta tagasi tas notika pirms gada; kaua aega tagasi sen atpakaļ

tagune b adj {taguse, tagust, taguseid} 1. aiz-, aiz kaut kā esošs ◦ meretagune aizjūras-; haua­tagune aizkapa- ∙ Pirita jõe tagune ala teritorija aiz Piritas upes 2. sens ∙ kahe sajandi tagused sündmused divus gadsimtus seni notikumi

talent b s {talendi, ta`lenti, ta`lente} (sena masas un naudas vienība) talants, talents

ära tapma 1. (pavisam) nonāvēt, nogalināt ∙ mürgine seen võib äragi tappa indīga sēne var arī nogalināt 2. sabojāt, sabeigt ∙ tapad tervise ära sabeigsi veselību

tarkus s {tarkuse, tarkust, tarkusi} 1. (īpašība) gudrība ∙ tarkuse sümboliks peetakse öökulli par gudrības simbolu uzskata pūci 2. gudrība, atziņa, zināšanas ◦ raamatutarkus grāmatu gudrība; rahvatarkus tautas gudrība ∙ seda tarkust olen juba ammu kuulnud šo gudrību es jau sen esmu dzirdējis

tee|seen s tējas sēne

tegemine s {tegemise, tegemist, tegemisi} 1. darīšana, taisīšana, gatavošana ◦ söögitegemine ēdiena gatavošana; mittemidagitegemine nekā nedarīšana ∙ jaanitule tegemine on vana komme jāņuguns kurināšana ir sena tradīcija; töö tahab tegemist darbs jāpadara 2. darīšanas, darbs ∙ sõidan linna, mul on seal tegemist braucu uz pilsētu, man tur ir darīšanas; ehitusel jätkub tegemist veel kuuks ajaks būvē darba pietiks vēl mēnesim 3. pūles ∙ oli suur tegemine, et ots otsaga kokku saada vajadzēja krietni nopūlēties, lai savilktu galus kopā 4. darīšana, sakars, daļa ∙ kas sa üldse tead, kellega sul tegemist on? vai tu vispār zini, ar ko tev ir darīšana?; mul pole sellega mingit tegemist man ar to nav nekāda sakara

tila s {tila, tila, tilasid} 1. (trauka) snīpis ∙ teekannu tila tējkannas snīpis 2. rene 3. (zvana) mēle ◦ kellatila zvana mēle

traditsi`oon s {traditsiooni, traditsi`ooni, traditsi`oone} tradīcija ◦ kultuuritraditsioon kultūras tradīcija; perekonnatraditsioon ģimenes tradīcija ∙ iidne traditsioon sena tradīcija; traditsioone murda lauzt tradīcijas

`trehvama v {trehvata, `trehvan} 1. satikt, sastapt ∙ trehvasin tänaval vana tuttavat satiku uz ielas senu paziņu 2. gadīties, trāpīties ∙ ilm trehvas ka olema ilus arī laiks patrāpījās skaists 3. trāpīt ∙ ta trehvas karule otse silma viņš trāpīja lācim tieši acī

tuttav a s {tuttava, tuttavat, tuttavaid} paziņa ◦ naistuttav pazīstama sieviete, paziņa; teretuttav paviršs paziņa ∙ ammune tuttav sens paziņa

tüli s {tüli, tüli, tülisid} 1. strīds ◦ olmetüli sadzīves strīds; usutüli reliģisks strīds ∙ ta otsib tüli viņš meklē strīdu; tüli muutus tapluseks strīds pārvērtās kautiņā; vennad läksid tülli brāļi sastrīdējās; nad on ammu tülis viņi jau sen ir sastrīdējušies 2. apgrūtinājums, neērtība, noņemšanās ∙ ma ei taha teile tüliks olla es negribu būt jums par apgrūtinājumu; lastega oli palju tüli ar bērniem bija liela noņemšanās

unistus s {unistuse, unistust, unistusi} sapnis, fantāzija ∙ ammune unistus sens sapnis; unistus läks täide sapnis piepildījās; ta kohtas oma unistuste naist viņš satika savu sapņu sievieti

unustuse|hõlm s aizmirstība ∙ lugu on juba ammu unustusehõlma vajunud stāsts jau sen ir nogrimis aizmirstībā

vana adj {vana, vana, vanu} 1. vecs, sens ∙ vana inimene vecs cilvēks; need on juba vanad uudised tās ir jau vecas ziņas; ta kogub vanu raamatuid viņš kolekcionē senas grāmatas; oleme vanad tuttavad esam seni paziņas; vanas eas vecumā; vanaks jääma novecot 2. sar īsts, pilnīgs ∙ vana pime väljas ārā ir pilnīga tumsa

vana|aeg s 1. senie laiki ∙ vanaaja ühiskond, kultuur seno laiku sabiedrība, kultūra 2. seni laiki, senatne

vana|aegne adj 1. senlaicīgs, sens ∙ vanaaegne mööbel senlaicīgas mēbeles; vanaaegne muusika sena mūzika 2. vecmodīgs ∙ vanaaegsed arusaamad vecmodīga izpratne

varane adj {varase, varast, varaseid} 1. agrs, agrīns ∙ varane hommik agrs rīts; varane keskaeg agrie viduslaiki; varane talv agra ziema; varane kartul agrīnie kartupeļi 2. sens ∙ varaste küttide relvad seno mednieku ieroči

`vilkuma v {`vilkuda, vilgun} 1. mirgot ∙ auto suunatuli vilkus automašīnas pagrieziena rādītājs mirgoja; küünla vilkuv leek sveces mirgojošā liesma; neeme otsas vilkus majakatuli raga galā mirgoja bākas gaisma 2. zibēt, zibināties ∙ nõel vilkus ema käes adata zibēja mātes rokās; silmades vilkus lõbus tuluke acīs pazibēja jautra uguntiņa; silmad vilkusid rahutult ringi acis nemierīgi zibinājās apkārt; midagi taolist on tal juba ammugi peas vilkunud kaut kas tāds viņam jau sen ir pazibējis atmiņā

`vimm b s {vimma, `vimma, `vimmu} 1. nepatika, nicinājums ∙ ammune vimm sena nepatika; kirjaniku vastu tunti vimma ta vaadete pärast pret rakstnieku juta nicinājumu viņa uzskatu dēļ 2. kūkums ∙ ta tõmbas vimma selga viņš uzmeta kūkumu mugurā

võõrastav p {võõrastava, võõrastavat, võõrastavaid} 1. svešs ∙ sajanditagune keel tundub praegu harjumatu ja võõrastavana gadsimtiem sena valoda šķiet sveša 2. atsvešinošs, atgrūdošs ∙ võõrastav pilk atgrūdošs skatiens

üle a adv 1. pāri ∙ ta hüppas kraavist üle viņš pārlēca pāri grāvim; üle kuuekümnene mees vīrs pāri sešdesmit; siit on paljud sõjad üle käinud šeit pāri ir gājuši daudzi kari 2. pār- ∙ turg ujutati üle odavate toodetega tirgu pārpludināja ar lētām precēm; hommikul pühiti kogu õu üle no rīta tika pārslaucīts viss pagalms; seinad värviti üle sienas tika pārkrāsotas; minu viha on ammu üle mans naids jau sen ir pārgājis 3. vairāk ∙ enampakkumisel pakutakse üksteisest üle vairāksolīšanā viens sola vairāk par otru

ürgne adj {ürgse, ürgset, ürgseid} 1. pirmatnējs ∙ ürgsed inimesed pirmatnējie cilvēki; ürgne mets pirmatnējs mežs 2. sens ∙ ürgne verehääl sena asinsbalss

ürik s {ürik, ürikut, ürikuid} dokuments, pirmavots, pirmdokuments ◦ ajalooürik vēstures dokuments ∙ vanad ürikud seni dokumenti