[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aegsasti adv laikus ∙ saime sellest aegsasti teada uzzinājām par to laikus

aja|lugu s 1. vēsture ◦ esiajalugu senvēsture; kultuuriajalugu kultūras vēsture ∙ soome-ugri rahvaste ajalugu somugru tautu vēsture; Eesti ajalugu Igaunijas vēsture 2. inf (iepriekš veikto darbību saraksts) vēsture ∙ maksete ajalugu maksājumu vēsture ∆ ajalugu tegema veidot vēsturi; sellest ajalugu vaikib par to vēsture klusē

ala|tasa adv vienā laidā, pastāvīgi ∙ sellest kirjutati alatasa ajalehtedes par to vienā laidā rakstīja avīzēs; olukord oli keeruline ja muutus alatasa situācija bija sarežģīta un pastāvīgi mainījās

armetu b adv sar nožēlojami ∙ sellest ei jätku, seda on armetu vähe ar to nepietiks, tā ir nožēlojami maz

`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas

asustama v 1. apdzīvot ∙ Vormsit asustasid varemalt rootslased Vormsi salu agrāk apdzīvoja zviedri 2. nometināt ∙ sellest piirkonnast tuleb elanikud asustada mujale iedzīvotāji no šī reģiona jānometina citur

avatult adv 1. atklāti ∙ sellest tuleb avatult rääkida par to jārunā atklāti 2. atvērtā veidā ∙ raamatud on avatult laual uz galda stāv atvērtas grāmatas

eba|mugav adj 1. neērts ∙ ebamugavad kingad neērtas kurpes; ebamugav küsimus neērts jautājums 2. neērti ∙ kitsastes kingades on jalal ebamugav šaurās kurpēs kājai ir neērti; tal oli ebamugav sellest rääkida viņam bija neērti par to runāt

eelistama v dot priekšroku, uzskatīt par labāku ∙ ta eelistab kerget muusikat viņš dod priekšroku vieglajai mūzikai; ma eelistan sellest vaikida es uzskatu, ka man par to labāk klusēt

eemalduma v 1. attālināties, distancēties ∙ laev eemaldub sadamast kuģis attālinās no ostas; ma eemaldun sellest probleemist es distancējos no šīs problēmas 2. notīrīties, atdalīties ∙ koos kreemiga eemaldub nahalt ka sinna kogunenud mustus kopā ar krēmu no ādas notīrās arī tur sakrājušies netīrumi

ega a adv 1. vai, vai tik ∙ ega sa ei ole sellest kuulnud? vai tu neesi par to dzirdējis? 2. (noliegumā) jau, taču ∙ ega ta tule viņš jau nenāks; ega see paha mõte ole tā taču nav slikta doma; raske oli, aga ega ma kurda bija grūti, bet es jau nesūdzos; ega sa ei karda? tu taču nebaidies?

`fraas s {fraasi, `fraasi, `fraase} 1. frāze ∙ pidulik fraas svinīga frāze; õppisime selgeks paar armeeniakeelset fraasi iemācījāmies pāris frāžu armēņu valodā; ilusad, kuid tühjad fraasid skaistas, bet tukšas frāzes 2. mūz frāze ∙ ma mäletan sellest laulust ainult mõnda fraasi es atceros tikai dažas frāzes no šīs dziesmas

`hoolima v {`hoolida, hoolin} 1. rūpēties, gādāt ∙ sa peaksid oma lastest rohkem hoolima tev vajadzētu vairāk rūpēties par saviem bērniem 2. just patiku, interesēties, likties zinis ∙ ta taipas, et tüdruk ei hooli temast sugugi viņš saprata, ka meitene neliekas par viņu ne zinis 3. ņemt vērā, pievērst uzmanību ∙ ta ei hooli eeskirjadest viņš nepievērš uzmanību noteikumiem; ma ei hooli sellest mitte põrmugi man tas ir pilnīgi vienalga

iga`vik s {igaviku, iga`vikku, iga`vikke} mūžība ∙ sellest on möödas terve igavik kopš tā ir pagājusi vesela mūžība

iitsatama v sar iepīkstēties ∙ ta pole sellest kellelegi sõnagi iitsatanud viņš nevienam nav iepīkstējies par to ne vārda

ise|moodi b adv citādi, atšķirīgi, pa savam ∙ iga lill lõhnab isemoodi katra puķe smaržo atšķirīgi; tema sai sellest hoopis isemoodi aru viņš to saprata pilnīgi citādi

juhuslikult adv nejauši, neviļus ∙ kuulsin sellest juhuslikult dzirdēju par to nejauši

`jutt b s {jutu, `juttu, `jutte} 1. runa, saruna ◦ salajutt slepena saruna ∙ juttu alustama sākt sarunu; direktori jutule minema doties uz sarunu pie direktora; millest on jutt? par ko ir runa?; vähese jutuga inimene mazrunīgs cilvēks 2. stāsts ◦ õudusjutt šausmu stāsts ∙ huvitav jutt interesants stāsts; habemega jutt stāsts ar bārdu ∆ sellest ei saa juttugi olla par to nevar būt ne runas; pikema jututa bez garām runām; jutu jätkuks sarunas uzturēšanai

jõu|mees s stiprinieks, atlēts ∙ sellest poisist kasvab jõumees šis puisis izaugs par stiprinieku

järgnema v 1. sekot ∙ järgnege mulle sekojiet man; ta järgnes oma kutsumusele viņš sekoja savam aicinājumam 2. izrietēt ∙ sellest järgneb küsimus no tā izriet jautājums

kaksi|pidi adv 1. divējādi, divos veidos ∙ sellest võib kaksipidi aru saada to var saprast divējādi 2. divos virzienos

kasu a s {kasu, kasu, kasusid} 1. labums ◦ omakasu pašlabums ∙ materiaalne kasu materiāls labums; sellest tööst polnud mingit kasu no šī darba nebija nekāda labuma; tal olid siin omad kasud mängus viņam te bija padomā savs labums 2. peļņa ◦ vaheltkasu peļņa no starpniecības ∙ ta müüs kauba kasuga edasi viņš pārdeva preci tālāk ar peļņu

kasutu adj {kasutu, kasutut, kasutuid} 1. veltīgs ∙ kasutu töö veltīgs darbs 2. neizmantots ∙ vana kasutu hoone veca neizmantota ēka 3. veltīgi ∙ temaga sellest rääkida on täiesti kasutu ar viņu par to runāt ir pilnīgi veltīgi

kauaks adv 1. ilgi, uz ilgu laiku ∙ ta jäi kauaks ära viņš ilgi bija projām; teda pole enam kauaks meie hulgas viņš vairs nebūs ilgi mūsu vidū; kauaks te külla tulite? uz cik ilgu laiku jūs ieradāties ciemos? 2. cik gan ilgi ∙ kauaks sellest rahast jätkub! cik gan ilgi ar šo naudu pietiks!

kaudu adv caur, pa ∙ hoovi kaudu caur pagalmu; Peterburi kaudu caur Pēterburgu; hingama nina kaudu elpot caur degunu; sisenema tagaukse kaudu ieiet pa pagalma durvīm; teist teed kaudu pa citu ceļu; posti kaudu saama saņemt pa pastu; häälelained levivad õhu kaudu skaņas viļņi izplatās pa gaisu; ravimit manustatakse suu kaudu medikaments jālieto iekšķīgi; kõik käis tõlkide kaudu viss notika ar tulku starpniecību; kuulsin sellest ühe tuttava kaudu uzzināju par to no kāda paziņas

keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz

kergesti adv 1. viegli ∙ kergesti haavatud sõdur viegli ievainots kareivis; olime liiga kergesti riides bijām pārāk viegli ģērbušies; uks avanes kergesti durvis vērās viegli 2. viegli, vienkārši ∙ kergesti töödeldav metall viegli apstrādājams metāls; sellest harjumusest ei saa nii kergesti lahti no šī pieraduma tik vienkārši netiek vaļā

kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles

kogemata adv netīšām, nejauši ∙ laps pillas tassi kogemata maha bērns netīšām nometa zemē tasi; minagi sain sellest kogemata teada arī es par to nejauši uzzināju; sattusin nagu kogemata nende teele it kā nejauši gadījos viņu ceļā

kohe b adv 1. tūlīt, uzreiz ∙ laps jäi kohe magama bērns tūlīt aizmiga; hakkan kohe tööle tūlīt sākšu strādāt; raamat müüdi kohe läbi grāmata tūlīt tika pārdota; seadus ei jõustunud kohe likums nestājās spēkā uzreiz; kohe esimesel päeval uzreiz pirmajā dienā 2. tieši, uzreiz ∙ maja asus kohe järve kaldal māja atradās tieši ezera krastā; jõgi on kohe maja taga upe ir uzreiz aiz mājas 3. sar pilnīgi ∙ tulge kohe kindlasti meile! pilnīgi noteikti atnāciet pie mums!; kohe rõõm näha, kuidas töö edeneb pilnīgi prieks skatīties, kā darbs sokas 4. sar pat ∙ sellest ei taha kohe rääkidagi par to pat runāt negribas; ma ei tea kohe, mida teha es pat nezinu, ko darīt

välja kraamima sar izkrāmēt, izkravāt ∙ ta kraamib kohvrist välja kingitusi viņš izkrāmē no kofera dāvanas; kraami välja, mis sa sellest kuulnud oled! krāmē ārā, ko tu par to esi dzirdējis!

kuigi a adv (parasti noliegumā) īpaši, diez ko, necik ∙ park pole kuigi suur parks nav īpaši liels; sellest pole kuigi palju kirjutatud par to nav īpaši daudz rakstīts

kujutlus s {kujutluse, kujutlust, kujutlusi} 1. priekšstats ∙ visuaalsed kujutlused vizuāli priekšstati; sellest on mul ähmane kujutlus par to man ir miglains priekšstats 2. iedoma ∙ kujutluse vili iedomu auglis; kujutlused võivad tekkida nii tahteliselt kui tahtmatult iedomas var rasties gan apzināti, gan neapzināti 3. iztēle ∙ kirjeldused kaugetest maadest virgutasid mu kujutlust tālu zemju apraksti rosināja manu iztēli

kuluma v 1. dilt ∙ pehme pliiats kulub kiiresti mīksts zīmulis ātri dilst; kasukas oli üsna kulunud kažoks bija visai nodilis; autokummidelt on muster juba kulunud autoriepu protektors jau ir nodilis 2. nolietoties ∙ masinad on kaunikesti kulunud mašīnas ir visai nolietojušās 3. nodeldēties ∙ kulunud fraasid nodeldētas frāzes; luuletus on igav, kulunud riimide ja kujunditega dzejolis ir garlaicīgs, ar nodeldētām atskaņām un tēliem 4. iztērēties, aiziet ∙ suurem osa palka kulus söögi, viina, lõbustuskohtade peale lielākā daļa algas tika iztērēta ēdienam, degvīnam un izklaides vietām; raha kulus võlgade katteks nauda aizgāja parādu segšanai; kleidiks kulub kaks meetrit riiet kleitai aiziet divi metri auduma 5. (par laiku) ritēt ∙ aeg kulus märkamatult laiks ritēja nemanāmi; sellest on kulunud juba aastaid kopš tā laika jau aizritējuši gadi 6. sar derēt ∙ pärast tööd kulub veidi puhata pēc darba der nedaudz atpūsties; seda kuluks sinulgi teada to derētu zināt arī tev

`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt ∙ mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ∙ ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus ∆ mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis

`kõnts s {kõntsa, `kõntsa, `kõntsu} 1. netīrumi, mēsli ∙ tänavad puhastati talvisest kõntsast ielas attīrīja no ziemas netīrumiem; mis sa sellest kõntsast loed ko tu to mēslu lasi 2. dūņas, gļotas ∙ paksu kõntsaga kaetud vesi biezām gļotām klāts ūdens

kõrge|auline adj augsti godātais ∙ minu kõrgeaulised vanemad ei teadnud sellest midagi mani augsti godātie vecāki neko par to nezināja

kõrini adv 1. līdz kaklam ∙ mul on sellest kõigest kõrini man tas viss ir līdz kaklam; ettevõte on kõrini võlgades uzņēmums ir parādos līdz kaklam; tööd on kõrini darba ir līdz kaklam 2. līdz ūkai ∙ end kõrini täis sööma pieēsties līdz ūkai 3. pavisam, līdz nāvei ∙ ta on mu kõrini ära tüüdanud viņš man ir apnicis līdz nāvei

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami ∙ meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai ∙ õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi

kümme`kond num {kümmekonna, kümme`konda, kümme`kondi} desmits ∙ kohale tuli kümmekond inimest ieradās desmits cilvēku; sellest on oma kümmekond aastat möödas kopš tā ir pagājis desmit gadu

järele küsima apjautāties, apvaicāties ∙ tuleb järele küsida, kas ta sellest midagi teab jāapvaicājas, vai viņš kaut ko par to zina

lau|päevane adj sestdienas- ∙ laupäevane saun sestdienas pirts; sellest kirjutati laupäevases ajalehes par to rakstīja sestdienas laikrakstā

lausuma v 1. sacīt, teikt ∙ tõtt lausuma teikt taisnību; ta pole mulle sellest sõnagi lausunud viņš nav bildis man par to ne vārda 2. vārdot, riebt ∙ tema vanaema oskas lausuda viņa vecmāmiņa mācēja vārdot

lugematu adj {lugematu, lugematut, lugematuid} neskaitāms ∙ ta on lugematuid kordi sellest rääkinud viņš neskaitāmas reizes par to ir runājis

lugu s {`loo, lugu, lugusid} 1. stāsts, nostāsts ◦ armulugu mīlasstāsts; jahimehelugu mednieku stāsts ∙ ta rääkis lugusid tontidest viņš stāstīja spoku stāstus; tema lugusid on ajakirjades ilmunud viņa stāsti ir publicēti žurnālos 2. gadījums ∙ kurb lugu skumjš gadījums; ma ei tea sellest loost midagi es par šo gadījumu neko nezinu 3. (salikteņos) vēsture ◦ arhitektuurilugu arhitektūras vēsture; eellugu priekšvēsture; haiguslugu slimības vēsture 4. sar situācija, lieta ∙ rumal lugu muļķīga situācija; siis on hoopis teine lugu tad ir pavisam cita lieta; ma lihtsalt ei taha ja kogu lugu es vienkārši negribu un viss 5. sar gabals, skaņdarbs ◦ džässilugu džeza gabals ∙ orkester alustas uut lugu orķestris sāka jaunu gabalu 6. sar gabals, reize ∙ ta müüs tulpe, kroon lugu viņš pārdeva tulpes, krona gabalā ∆ lugu olema būt nozīmei; lugu on lauldud dziesmiņa nodziedāta; lugu pidama cienīt

`mats a s {matsi, `matsi, `matse} 1. lauķis, neaptēsts cilvēks ∙ ta on täitsa mats viņš ir īsts lauķis 2. sar vīrs, vīrietis, puisis ∙ igale matsile ta sellest ei räägi kuram katram viņš to nestāsta

miilits s {miilitsa, miilitsat, miilitsaid} 1. milicija ◦ miilitsajaoskond milicijas iecirknis ∙ sellest tuleks miilitsasse teatada par to vajadzētu ziņot milicijai 2. sar milicis ∙ miilitsad patrullisid tänaval ikka kahekaupa miliči vienmēr patrulēja ielās pa diviem

mööda minema 1. paiet garām, apiet ∙ mine minust mööda paej man garām 2. paiet, pāriet, izbeigties ∙ valu läheb mööda sāpes pāriet; talv läks mööda, tuli kevad ziema pagāja, pienāca pavasaris 3. apiet, neievērot ∙ sellest probleemist ei saa vaikides mööda minna šo problēmu nevar apiet klusējot 4. apsteigt, pārspēt ∙ noorem vend on õppimises vanemast mööda läinud jaunākais brālis mācībās ir pārspējis vecāko

mõni pr {mõne, `mõnd ~ `mõnda, mõnesid} dažs, kāds ∙ mõneks päevaks uz dažām dienām; tulen mõni teine kord atnākšu kādu citu reizi; mõne aja pärast pēc kāda laika; ära räägi nii kõvasti, mõni võib kuulda nerunā tik skaļi, kāds var izdzirdēt; mõni seisis, mõni istus dažs stāvēja, dažs sēdēja; ta on mind mõnigi kord aidanud viņš man palīdzējis ne vienreiz vien; sellest on mõni viisteist aastat möödas kopš tā laika pagājuši kādi piecpadsmit gadi; see ka mõni palk! vai tā kāda alga!

mõningas pr {mõninga, mõningat, mõningaid} dažs, dažs labs, kāds ∙ mõningail juhtudel dažos gadījumos; sellest reeglist on mõningad erandid šim likumam ir daži izņēmumi; mõningal määral kaut kādā mērā

natuke[ne] a s {natukese, natukest, natukesi} mazumiņš, drusciņa ∙ sellest natukesest ei jätku ar to mazumiņu nepietiek; ta astus natukeseks ajaks sisse viņš uz brītiņu ienāca

niikui|nii adv tik un tā ∙ niikuinii saab ta sellest teada tik un tā viņš to uzzinās

nii|võrd adv tik, tādā mērā ∙ niivõrd ilusast asjast on kahju loobuda no tik skaistas lietas žēl atteikties; ta ei taha sellest enam kuuldagi, niivõrd ära on tüüdanud viņš vairs negrib par to ne dzirdēt, tik ļoti ir apnicis

välja nõiduma izburt, uzburt ∙ rätsep nõidus sellest kangatükist terve kostüümi välja drēbnieks uzbūra no tā auduma gabala kostīmu

välja nägema 1. redzēt uz ārpusi ∙ sellest aknast näeb ainult välja, sisse ei näe pa šo logu redz tikai uz ārpusi, uz iekšpusi neredz 2. izskatīties ∙ mantel näeb kulunud välja mētelis izskatās nodilis

ära nägema 1. dabūt redzēt, apskatīt ∙ Niagara kose olen oma silmaga ära näinud Niagāras ūdenskritumu esmu apskatījis savām acīm 2. (pavisam) noskatīties ∙ ma nägin nüüd ka selle filmi ära tagad es arī noskatījos to filmu 3. redzēt, paredzēt ∙ nägin ära, et sellest ei tule midagi välja redzēju, ka no tā nekas neiznāks

olenema v būt atkarīgam ∙ see ei olene minust tas nav atkarīgs no manis; olenemata sellest neatkarīgi no tā

osatama v 1. (jutīgu vietu) aizskart, pieskarties ∙ haava osatama aizskart brūci; hella kohta osatama aizskart vārīgu vietu 2. ieminēties ∙ oleksid võinud mulle sellest varem osatada tu varēji man ieminēties par to agrāk 3. kaitināt, ķircināt ∙ teda osatati punaste juuste pärast viņu ķircināja sarkano matu dēļ 4. mēdīt ∙ ta osatab kõnelejat viņš mēda runātāju

otse|kui a adv it kā, gluži kā, tikpat kā ∙ ta rääkis sellest otsekui muu hulgas viņš runāja par to it kā starp citu

paganama adv sar ellīgi, ellišķīgi, baigi ∙ sellest on paganama kahju par to ir ellīšķīgi žēl; paganama hea, et ta minema pääses ellīgi labi, ka viņš tika projām

pahandus s {pahanduse, pahandust, pahandusi} 1. palaidnība, nedarbs, ∙ lapsed, ärge tehke pahandust! bērni, nedariet palaidnības! 2. ļaunums, posts ∙ rahe tegi palju pahandust krusa nodarīja lielu postu 3. nepatikšanas ∙ tal oli tööl pahandusi viņam darbā bija nepatikšanas; sellest võib paksu pahandust tulla no tā var sanākt lielas nepatikšanas 4. rūpes, raizes ∙ esimestel päevadel oli kutsikaga palju pahandust ar kucēnu pirmajās dienās bija daudz rūpju

paotama v 1. pavērt ∙ ust paotama pavērt durvis; paotatud suu pavērta mute 2. bilst, izpaust ∙ paotas sõna sekka viņš bilda starpā kādu vārdu; ära paota sellest kellelegi sõnagi! neizpaud par to nevienam ne vārda!

`pauk s {paugu, `pauku, `pauke} 1. blīkšķis, brīkšķis, rībiens ∙ hobune ehmus paugust zirgs izbijās no blīkšķa; bensiinivaat plahvatas kumeda pauguga benzīna muca uzsprāga ar dobu brīkšķi 2. šāviens 3. sar šāviens, lode ∙ põder sai kaks pauku pihta alnis dabūja divas lodes; ta tegi uuest püssist esimese paugu viņš izšāva ar jauno bisi pirmo reizi 4. trieciens ∙ niisugust pauku ei osanud kuidagi oodata tādu triecienu neviens negaidīja; sellest paugust ta vaevalt toibub no šī trieciena viņš diez vai atgūsies

peale c pop 1. (virziens) uz ∙ sa astusid mu jala peale tu uzkāpi man uz kājas; ta tõttas rongi peale viņš steidzās uz vilcienu; ta on kõik lapsed aidanud otsa peale viņš palīdzējis nostāties uz kājām visiem bērniem; koerad haukusid võõra peale suņi rēja uz svešinieku; see tee läheb Pärnu peale šis ceļš iet uz Pērnavu; ta läks inglise keele peale üle viņš pārgāja uz angļu valodu; hea õnne peale uz labu laimi; kära peale jooksis palju rahvast kokku uz traci saskrēja daudz ļaužu 2. (virziens) virsū, virs ∙ koor kerkib piima peale krējums paceļas virs piena 3. attālumā ∙ oli nii pime, et paari sammu peale polnud midagi näha bija tik tumšs, ka pāris soļu attālumā nekas nebija redzams 4. no, pēc ∙ ärkasin uksekella helistamise peale pamodos no durvju zvana zvanīšanas; ta tegi seda minu nõudmise peale viņš to izdarīja pēc mana pieprasījuma 5. par ∙ ta mõtleb tuleviku peale viņš domā par nākotni 6. līdz ∙ ta jõi oma klaasi poole peale viņš izdzēra savu glāzi līdz pusei 7. kopš, no ∙ eilsest peale sajab kopš vakardienas līst; sellest ajast peale kopš tā laika; tuleb uuesti otsast peale alata jāsāk atkal no sākuma

`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ∙ ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt ∙ raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt ∙ sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt ∙ loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt ∙ talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt ∙ läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt ∙ pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ∙ ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt ∙ tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot ∙ kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt ∙ pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties ∙ minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt ∙ tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt ∙ pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!

aru pidama 1. apspriesties ∙ mehed tulid kokku asja üle aru pidama vīri sanāca, lai apspriestos 2. apdomāt ∙ ma pidasin aru, kuidas sellest emale rääkida es apdomāju, kā par to pastāstīt mātei; ta hüppas pikka aru pidamata vette viņš, ilgi nedomājot, ielēca ūdenī

piiksatama v iepīkstēties ∙ hiirepoeg piiksatas ehmunult pelēns nobijies iepīkstējās; ma ei julge sellest kellelegi piiksatada es neiedrošinos par šo lietu nevienam pat iepīkstēties

piisavalt adv pietiekami, pietiekoši, gana ∙ sellest on piisavalt räägitud ja kirjutatud par to ir pietiekami runāts un rakstīts; raha on piisavalt naudas pietiek

pikemalt adv 1. ilgāk, garāk ∙ linnus ei suuda enam pikemalt vastu pidada cietoksnis vairs nespēj ilgāk turēties; kaupluse ees jäi auto pikemalt seisma veikala priekšā automašīna stāvēja ilgāk; ta võttis ilma pikemalt kaalumata iga töö ette viņš bez garākas domāšanas uzņēmās katru darbu 2. vairāk, plašāk ∙ pikemalt võite selle kohta lugeda järelsõnas plašāk par to varat lasīt pēcvārdā; praegu pole aega sellest pikemalt rääkida patlaban nav laika vairāk par to parunāt

ära pistma 1. sar nobāzt ∙ pistsin need pildid silma alt ära nobāzu tās fotogrāfijas nost no acīm 2. sar aizskriet, aizmukt ∙ noored pistsid maalt ära linna jaunieši aizmuka no laukiem uz pilsētu 3. sar izmest, iztempt ∙ ta pistis ühe jutiga pool pudelit ära viņš vienā rāvienā iztempa puspudeli 4. sar klāt vaļā, spļaut laukā ∙ ta pistis otseteed ära, mis ta sellest mõtles viņš tūliņ klāja vaļā, ko viņš par to domāja

põhi b s {põhja, `põhja, `põhju} 1. dibens, pamatne ◦ merepõhi jūras dibens ∙ kaevu põhi akas dibens; ämbril on põhi püsti spainim dibens gaisā; valge põhjaga müts cepure ar baltu pamatni; põhja laskma nogremdēt; puder kõrbes põhja putra piedega; ta jõi ennast põhja viņš nodzērās 2. pamats ∙ tundsin põhja jalge all jutu pamatu zem kājām; tal on inglise keeles hea põhi all viņam ir ielikti labi angļu valodas pamati; tema jutul pole põhja viņa teiktajam nav pamata; põhjani aus inimene caur un cauri godīgs cilvēks; seaduse põhjal uz likuma pamata 3. dziļumi, dzīle, nostūris ∙ ta elab kusagil Siberi põhjas viņš dzīvo kaut kur dziļi Sibīrijā; olin sellest põhjani haavunud biju apvainojies par to līdz sirds dziļumiem 4. mat pamats ∙ püramiidi põhi piramīdas pamats ∆ kindel põhi jalge all drošs pamats zem kājām; põhja kõrbema izgāzties; põhja käima iet dibenā

järele pärima apvaicāties, iztaujāt, noskaidrot ∙ pärige järele, kas keegi on sellest mehest midagi kuulnud apvaicājieties, vai kāds ir par šo vīrieti kaut ko dzirdējis

pärimus s {pärimuse, pärimust, pärimusi} nostāsts, teiksma ∙ suguvõsa pärimused dzimtas nostāsti; rannarootslaste pärimused piekrastes zviedru nostāsti; sellest räägitakse ühes indiaani pärimuses par to vēstīts kādā indiāņu teiksmā

reegel s {reegli, reeglit, reegleid} noteikums, likums, norma ◦ matemaatikareegel matemātikas likums; õigekirjareegel pareizrakstības likums; mängureegel spēles noteikums; viisakusreegel pieklājības norma; kuldreegel zelta likums ∙ parema käe reegel labās rokas likums; sellest reeglist on mitu erandit šim likumam ir vairāki izņēmumi; kopsupõletikku ravitakse reeglina haiglas plaušu karsoni parasti ārstē slimnīcā

rohkem b adv 1. vairāk ∙ poisse on rohkem kui tüdrukuid zēnu ir vairāk nekā meiteņu 2. vairāk, drīzāk ∙ see pole käsk, rohkem nõuanne tā nav pavēle, drīzāk padoms 3. vairs ∙ rohkem me sellest ei räägi vairs mēs par to nerunājam

sala b adv slepeni, slepus ∙ sellest võis ainult sala rääkida par to varēja runāt tikai slepus

sama|moodi adv tāpat, vienādi ∙ ma saan sellest samamoodi aru kui sina es to saprotu tāpat kā tu

suisa adv 1. tieši, taisni ∙ tegelik olukord on suisa vastupidine īstenībā situācija ir tieši pretēja 2. atklāti, bez aplinkiem ∙ ta ütles suisa, mis ta sellest arvab viņš atklāti pateica, ko par to domā

`supp s {supi, `suppi, `suppe} 1. zupa ◦ kalasupp zivju zupa; tangusupp putraimu zupa ∙ supp keeb pliidil zupa vārās uz plīts; vesi oli soe nagu supp ūdens bija silts kā zupa 2. putra, masa ◦ jääsupp ledus putra; mudasupp dubļu putra; udusupp miglas putra 3. sar putra, nepatikšanas ∙ kuidas sa sellest supist pääsed? kā tu no tās putras izkļūsi?; hoia end sellest supist eemale turies no tās putras malā ∆ suppi kokku keetma savārīt ziepes

taga|pool b adv 1. aizmugurē, aiz muguras, nopakaļ ∙ ta käib teistest tagapool viņš iet citiem nopakaļ; tagapool on meri lahti aizmugurē jūra ir vaļā; kirik on meist tagapool baznīca ir aiz mums 2. (tekstā) tālāk, vēlāk ∙ sellest tuleb juttu tagapool par to būs runa tālāk

tasuma v 1. maksāt, samaksāt ∙ pangaülekandega tasuma maksāt ar bankas pārskaitījumu; töö eest tasuma samaksāt par darbu; trahv tuleb tasuda kolme päeva jooksul sods jāsamaksā trīs dienu laikā 2. atmaksāt, atlīdzināt, kompensēt ∙ vaev on end ära tasunud pūles ir atmaksājušās 3. atmaksāt, atriebt ∙ headust kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu 4. būt vērtam ∙ seda filmi tasub vaadata šo filmu ir vērts skatīties; sellest ei tasu rääkida par to nav jēgas runāt 5. vajadzēt ∙ tasub ainult korraks seisatada, juba sääseparv ründab vajag tikai uz brīdi apstāties, jau brūk virsū odu bars

tead`lik adj {teadliku, tead`likku, tead`likke} 1. apzināts ∙ teadlik vale apzināti meli; teadlik kontroll liigutuste üle apzināta kustību kontrole 2. apzinīgs ◦ eneseteadlik pašapzinīgs ∙ teadlik kodanik apzinīgs pilsonis 3. informēts, zinošs ∙ olen sellest teadlik esmu par to informēts

`teesklema v {teeselda, `teesklen} izlikties ∙ poisid teesklevad, et nad sellest asjast midagi ei tea zēni izliekas, ka viņi par šo lietu neko nezina

tola s {tola, tola, tolasid} 1. muļķis, stulbenis, muļķadesa ∙ sellest saab iga tolagi aru tas pat katram muļķim skaidrs 2. āksts ∙ tola mängima tēlot ākstu

`tuhk s {tuha, `tuhka, `tuhki} 1. pelni ∙ vulkaaniline tuhk vulkāniskie pelni; ta puistas tuha põõsaste alla viņš izkaisīja pelnus zem krūmiem; linn on tuhast tõusnud pilsēta ir pacēlusies no pelniem; ta tormas tuhk ja tolm minema viņš aizdrāzās, ka noputēja vien 2. nieks, nekas ∙ ta ei tea tuhkagi viņš nezina nenieka; tuhka ta mõtles neko viņš nedomāja; tuhka temaga! dievs ar viņu!; sellest ei tule küll tuhkagi välja no tā nu gan nekas neiznāks ∆ tuhka pähe raputama kaisīt pelnus uz galvas

välja tulema 1. iznākt, nākt ārā ∙ karu tuli koopast välja lācis iznāca no alas 2. atrasties, tikt atrastam ∙ kadunud raamat tuli lõpuks välja pazudusī grāmata beidzot atradās 3. iziet, izkļūt, tikt ārā ∙ ta tuli olukorrast auga välja viņš izkļuva no situācijas ar godu 4. sanākt, izdoties ∙ katse tuli välja eksperiments izdevās; sellest ei tule midagi head välja no tā nekas labs nesanāks 5. iztikt ∙ palgaga ei tule välja, peab lisatööd otsima ar algu nevar iztikt, jāmeklē papilddarbs 6. sanākt, izrādīties, atklāties ∙ tuleb välja, et tal oli õigus iznāk, ka viņam bija taisnība 7. nākt klajā, nākt atklātībā, izpaust ∙ ta tuli oma ettepanekuga välja viņš nāca klajā ar savu priekšlikumu 8. nākt klajā, tikt izdotam

tulenevalt adv dēļ, pēc, rezultātā ∙ sellest tulenevalt peame vaikima tāpēc mums jāklusē

tunnistus s {tunnistuse, tunnistust, tunnistusi} 1. liecība, liecināšana ◦ valetunnistus viltus liecība ∙ avarii pealtnägijate tunnistused avārijas aculiecinieku liecības; tunnistus protokolliti liecību protokolēja; tunnistust andma liecināt 2. liecība, apliecinājums ∙ hea söögiisu on tunnistus sellest, et haige paraneb laba ēstgriba liecina par to, ka slimnieks atlabst; oma tunnistust mööda on ta palju lugenud pēc paša teiktā viņš ir daudz lasījis 3. liecība, apliecība ◦ kutsetunnistus kvalifikācijas apliecība; registreerimistunnistus reģistrācijas apliecība; surmatunnistus miršanas apliecība ∙ kaheksanda klassi tunnistus astotās klases liecība; abielulahutuse tunnistus laulības šķiršanas apliecība

töö s {töö, tööd, töid} 1. darbs, strādāšana ◦ juhutöö gadījuma darbs; ületunnitöö virsstundu darbs ∙ füüsiline töö ja vaimne töö fizisks darbs un garīgs darbs; hakkame tööle ķeramies pie darba; tal on palju tööd viņam ir daudz darba; jõudu tööle! veiksmi darbā!; tööd tegema strādāt 2. darbs, veikums ◦ eksamitöö eksāmena darbs ∙ prantsuse impressionistide tööd franču impresionistu darbi; ta tõstis pea töö kohalt viņš pacēla galvu no darba 3. darbs, darbavieta ∙ tööd otsima meklēt darbu; ta võeti tööle viņu pieņēma darbā; sellest oli tööl täna juttu par to šodien darbā runāja 4. darbība, funkcionēšana ∙ seedetrakti töö gremošanas trakta darbība; pump hakkas tööle sūknis sāka darboties 5. fiz darbs ∙ töö mõõtühik on džaul darba mērvienība ir džouls

valla adv vaļā ∙ välisuks oli pärani valla ārdurvis bija līdz galam vaļā; mitte ei saa sellest tundest valla nekādi netieku vaļā no šīs sajūtas; korraga puhkes valla metsik torm pēkšņi sākās mežonīga vētra

valusalt adv 1. sāpīgi ∙ ta lõi mind väga valusalt viņš man ļoti sāpīgi iesita; sellest on mul valusalt kahju man par to ir ļoti žēl 2. spēcīgi, spoži ∙ kuivad puud põlevad valusalt sausa malka deg spoži

välja vedama 1. izvest ∙ laudast on sõnnik juba välja veetud mēsli no kūts jau izvesti; riik veab välja toiduaineid valsts izved pārtikas produktus 2. izvilkt ∙ ta vedas käed taskust välja viņš izvilka rokas no kabatas; kes meid sellest hädast välja veab? kurš izvilks mūs no šīs nelaimes? 3. iztikt, izvilkt ∙ küll ta selle rahaga välja veab gan jau viņš izvilks ar to naudu 4. sar pavilkt ∙ oleks nagu noorteajakiri, aga päris välja ei vea būtu it kā jauniešu žurnāls, bet īsti nepavelk

vihjamisi adv aplinkus ∙ sellest räägiti ainult vihjamisi par to runāja tikai aplinkus

vähe b adv 1. maz ∙ õige vähe pavisam maz; meil on vähe aega mums ir maz laika; tunnen teda alles liiga vähe es viņu vēl pārāk maz pazīstu; vähe sellest, et ta ei oska oma tööd, aga ta arvab, et on kõige parem nepietiek ar to, ka viņš neprot savu darbu, bet viņš uzskata, ka ir vislabākais 2. nedaudz ∙ see oli vähe teistmoodi tas bija nedaudz citādāk; vähe imelik käitumine nedaudz dīvaina uzvedība; vähe aega enne keskööd neilgi pirms pusnakts

vähem a adj {vähema, vähemat, vähemaid} mazāks ∙ tal on üks suurem ja kaks vähemat venda viņam ir viens lielāks un divi mazāki brāļi; vihm on vähemaks jäänud lietus ir pierimis; mul pole sellest vähematki aimu man par to nav ne mazākās nojausmas; esialgu saab ehk vähemagagi läbi sākumā varbūt var iztikt arī ar mazumiņu

õigu|poolest adv taisnību sakot, patiesību sakot ∙ õigupoolest peaksid ise sellest rääkima patiesību sakot, tev pašam par to būtu jārunā

`õrn adj {õrna, `õrna, `õrnu} 1. maigs ∙ kõiges oli tunda ema õrna hoolt visā bija jūtamas mātes maigās rūpes; õrna hingega poisike puisēns ar maigu dvēseli; õrnad lumehelbed maigas sniegpārsliņas; õrn vasikaliha maiga teļa gaļa; õrn šampoon maigs šampūns 2. delikāts ∙ see on eriti õrn küsimus tas ir īpaši delikāts jautājums 3. trausls ∙ munakoor on õrn olas čaumala ir trausla; tantsija õrn ja painduv keha dejotājas trauslais un lokanais ķermenis 4. viegls, mazs, tikko manāms ∙ põsekedele tõusis õrn puna vaigos ieplūda viegls sārtums; mul polnud sellest õrna aimugi man nebija par to ne mazākās nojausmas 5. vājš, švaks ∙ ta on õrna tervisega viņam ir vāja veselība; õrna närvisüsteemiga lapsed bērni ar vāju nervu sistēmu; õrnem sugu vājais dzimums 6. maigi ◦ õrnsinine maigi zils

ära a adv 1. projām ∙ olin kolm aastat ära biju projām trīs gadus; tahan siit ära gribu projām no šejienes; võtan lapse sellest koolist ära ņemšu bērnu ārā no šīs skolas; ta on juba mitu kuud töölt ära viņš jau vairākus mēnešus nav darbā; tuul puhus lume ära vējš aizpūta sniegu; tuju läks ära noskaņojums mainījās; haigel on isu ära slimniekam nav apetītes 2. nost, no- ∙ ta pani raamatu ära viņš nolika grāmatu; teelt keerab ära kitsas rada no ceļa nogriežas šaura taciņa; tüdruk laskis oma patsi ära lõigata meitene lika nogriezt savu bizi; võtsin saapad ära novilku zābakus; habe tuleb ära ajada jānodzen bārda 3. iz- ∙ õlast ära käsi roka ir izmežģīta plecā 4. nekas tāds, nekas īpašs ∙ asi ta ära ei ole nav jau nekas tāds; mis see majaehitamine ka ära ei ole tā mājas būvniecība jau nav nekas īpašs

üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens ∙ üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds ∙ elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas ∙ olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis