[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 37 artiklit
ainu|pädevus s izņēmuma kompetence ∙ nõukogul on selles küsimuses ainupädevus padomei šajā jautājumā ir izņēmuma kompetence
arvamine s {arvamise, arvamist, arvamisi} 1. skaitīšana ◦ ajaarvamine laika skaitīšana; kokkuarvamine saskaitīšana; mahaarvamine atņemšana ∙ reservi arvamine ieskaitīšana rezervē 2. sar uzskats ∙ selles lähevad meie arvamised lahku par to mūsu uzskati dalās; olin temast heal arvamisel biju par viņu labos ieskatos
elutsema v 1. uzturēties, mājot, dzīvot ∙ kus ta praegu elutseb? kur viņš patlaban uzturas?; selles pargis on alati öökulle elutsenud šajā parkā vienmēr ir dzīvojušas pūces 2. dzīvoties
haua|koht s 1. kapavieta ∙ ta ei teadnud oma isa hauakohta viņš nezināja sava tēva kapavietu 2. atvars ∙ selles jões on sügavaid hauakohti šajā upē ir dziļi atvari
`hindama v {hinnata, `hindan} 1. vērtēt ∙ õpetaja hindas õpilaste teadmisi õiglaselt skolotājs taisnīgi vērtēja skolēnu zināšanas 2. cienīt, godāt ∙ ta hindab üle kõige vabadust ja sõltumatust augstāk par visu viņš ciena brīvību un neatkarību; selles peres hinnatakse raamatuid šajā ģimenē ciena grāmatas
peale jääma 1. (virsū) palikt ∙ kleidile jäi suur plekk peale uz kleitas palika liels traips 2. uzvarēt, gūt virsroku ∙ saab näha, kes selles võitluses peale jääb redzēs, kas šai cīniņā uzvarēs
kala|püük s 1. zveja ∙ rannarahvas elatus kalapüügist piekrastes ļaudis pārtika no zvejas 2. makšķerēšana ∙ jääalune kalapüük zemledus makšķerēšana; selles järves on kalapüük keelatud šajā ezerā makšķerēšana ir aizliegta
kaudne adj {kaudse, kaudset, kaudseid} 1. netiešs ∙ kaudsed kulud netieši izdevumi; kaudne kõne netiešā runa; selles lauses peitus kaudne küsimus šajā teikumā slēpās netiešs jautājums 2. aplinkus ∙ mehed saabusid kaudsemaid teid mööda vīri ieradās pa aplinkus ceļiem
keeruline adj {keerulise, keerulist, keerulisi} 1. sarežģīts ∙ keeruline aparaat sarežģīts aparāts; poliitiline olukord oli keeruline politiskā situācija bija sarežģīta; keerulist polnud selles töös midagi nekā sarežģīta šajā darbā nebija 2. vīts ∙ veini joodi suurest keerulisest sarvest vīnu dzēra no liela vīta raga
kindlalt adv 1. stingri, droši ∙ ma olen kindlalt otsustanud, et ma ei lähe esmu stingri nolēmis, ka neiešu; müürid seisid kindlalt aastasadu mūri droši stāvēja gadu simteņiem 2. cieši ∙ uksed on kindlalt suletud durvis ir cieši aizslēgtas; mees püsis kindlalt sadulas vīrs cieši turējās seglos; ma olen selles kindlalt veendunud esmu par to cieši pārliecināts 3. noteikti, skaidri ∙ kindlalt piiritletud ala skaidri norobežota teritorija
kino s {kino, kino, kinosid} 1. kino ◦ 3D-kino 3D kino ∙ kino uued arengusuunad jaunie kino attīstības virzieni; dokumentaalne kino dokumentālais kino 2. kinoteātris, kino ◦ vabaõhukino brīvdabas kinoteātris ∙ selles kinos on mitu vaatesaali šajā kinoteātrī ir vairākas kinozāles
`konks s {konksu, `konksu, `konkse} 1. āķis ∙ supipada rippus lõkke kohal konksu otsas zupas katls karājās uz āķa virs ugunskura; riputa mantel konksu otsa pakarini mēteli uz āķa 2. āķis, stiķis ∙ tal on mingi konks mõttes viņam ir kaut kāds āķis padomā; see poiss on konkse täis tas zēns ir pilns stiķu; selles see konks ongi tur jau ir tas āķis; see oli konksuga küsimus tas bija āķīgs jautājums 3. ķeburs ∙ keeruline konksudega käekiri sarežģīts rokraksts ar ķeburiem
kont|võõras s nelūgts viesis ∙ tundsin end selles seltskonnas kontvõõrana šajā kompānijā jutos kā nelūgts viesis
kummitama v 1. spokoties, rēgoties ∙ räägitakse, et selles majas kummitab stāsta, ka šajā mājā spokojas 2. vajāt ∙ viimasel ajal kummitasid teda ebaõnnestumised pēdējā laikā viņu vajāja neveiksmes
kuuldavus s {kuuldavuse, kuuldavust, kuuldavusi} dzirdamība ∙ selles auditooriumis on kuuldavus halb šajā auditorijā ir slikta dzirdamība
kõver b adj {kõvera, kõverat, kõveraid} 1. līks ∙ kõverad jalad līkas kājas; vanalinna kitsad kõverad tänavad vecpilsētas šaurās līkās ieliņas 2. nepareizs ∙ ta sattus koos halbade sõpradega kõverale teele kopā ar sliktiem draugiem viņš nonāca uz nepareiza ceļa; raske oli otsustada, mis selles loos oli õige, mis kõver bija grūti izlemt, kas šajā stāstā bija pareizs, kas nepareizs
`lonkama v {longata, `lonkan} klibot ∙ ta lonkab paremat jalga viņš klibo ar labo kāju; selles koolis distsipliin lonkab šajā skolā disciplīna klibo
malev s {maleva, malevat, malevaid} 1. karadraudze ∙ eestlaste malev igauņu karadraudze 2. vienība, pulks, pulciņš ◦ skaudimalev skautu vienība 3. pārn pulks, armija ∙ selles majas on terve malev lapsi šajā mājā ir vesels pulks bērnu
`meel s {meele, `meelt, `meeli} 1. prāts ∙ meel on rõõmus priecīgs prāts; võime rahuliku meelega koju minna varam mierīgu prātu iet mājās; see pole mulle meele järele tas man nav pa prātam; ta läks meelest segaseks viņš sajuka prātā; selles asjas olid nad ühel meelel šajā jautājumā viņi bija vienisprātis; jäta see meelde! paturi to prātā!; meelde tuletama atsaukt atmiņā; meelega tīšām; emal oli poja üle hea meel māte priecājās par dēlu 2. maņa, izjūta ◦ haistmismeel oža; nägemismeel redze; ilumeel skaistuma izjūta ∙ inimese viis meelt cilvēka piecas maņas 3. daba, raksturs ∙ lapse tundlik meel bērna jūtīgā daba ∆ meelt avaldama piedalīties demonstrācijā; meelt heitma izmist; meelt parandama laboties; meeli segi ajama jaukt prātu
mingi pr {mingi, mingit, mingeid} 1. kāds, kaut kāds ∙ mingi mürgine taim kaut kāds indīgs augs 2. (noliegumā) nekāds ∙ selles pole mingit kahtlust par to nav nekādu šaubu; ta ei nõustu mitte mingil juhul viņš nepiekrīt nekādā gadījumā
mugavalt adv ērti ∙ ma ei tunne end selles seltskonnas mugavalt es šajā sabiedrībā nejūtos ērti
mängu|ruum s 1. rotaļu telpa ∙ lasteaia mänguruumid bērnudārza rotaļu telpas 2. pārn vieta manevrēšanai ∙ selles projektis ei ole mul mänguruumi šajā projektā man nav vietas manevrēšanai
nõustuma v piekrist, būt ar mieru ∙ ta nõustus kaasa tulema viņš piekrita nākt līdzi; selles asjas ei saa ma sinuga nõustuda šajā jautājumā es nevaru tev piekrist
osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa ◦ lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa ∙ osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa ∙ jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma ◦ kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma ∙ juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? ∆ osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi
peale a adv 1. (virziens) virsū, pāri ∙ öö tuleb peale nakts nāk virsū; ta tegi ojale purde peale viņš uztaisīja strautam pāri laipu; ta sattus varastele peale viņš uzgāja virsū zagļiem; mul tuli hirm peale man uznāca bailes 2. klāt, pa virsu, papildus ∙ korterivahetusel tuli tal mõni tuhat peale maksta mainot dzīvokli, viņam nācās piemaksāt dažus tūkstošus; me jõime õlut ja hammustasime juustu peale mēs dzērām alu un piekodām sieru 3. vien, ar ∙ jäägu peale koju, kui ta nii väga tahab lai paliek vien mājās, ja viņš tik ļoti grib 4. sar tikai, vien, nemitīgi ∙ ta tiirutab peale ringi, ära ka ei lähe viņš tikai riņķo apkārt, projām arī neiet 5. gūstot virsroku ∙ ta jäi selles võitluses peale viņš guva virsroku šajā cīņā
`põlgama v {põlata, `põlgan} 1. nicināt ∙ ma põlgan sind! es tevi nicinu!; ta põlgab igasugust keskpärasust viņš nicina jebkādu viduvējību 2. noniecināt ∙ selles võitluses ei põlata mingeid vahendeid šajā cīņā netiek noniecināti nekādi līdzekļi 3. nopelt ∙ ostjad põlgasid hinda liiga kalliks pircēji nopēla cenu kā pārāk augstu
`põrm s {põrmu, `põrmu, `põrme} 1. pīšļi ∙ rahu tema põrmule miers viņa pīšļiem 2. putekļi ∙ palk pudenes põrmuks balķis sabirza putekļos 3. mazliet ∙ oodake veel põrm aega! pagaidiet vēl mazliet!; põrm soola pipirkšķis sāls; toit ei maitsenud mitte üks põrm ēdiens negaršoja it nemaz; mina pole selles põrmugi süüdi es pie tā it nemaz neesmu vainīgs ∆ põrmu varisema sabirzt pīšļos; põrmu paiskama saberzt pīšļos
pöörane adj {pöörase, pöörast, pööraseid} 1. traks, neprātīgs, ārprātīgs ∙ viin tegi mehed pööraseks degvīns padarīja vīrus trakus; selles mehes on midagi pöörast šajā vīrā ir kaut kas neprātīgs; missugune pöörane olukord kāda ārprātīga situācija 2. ārprātīgs, ārkārtīgs ∙ pöörane hirm ārprātīgas bailes; pöörane tahtmine midagi teha ārkārtīga vēlme kaut ko izdarīt
sisse seadma 1. iekārtot, ierīkot ∙ kõik toad on kenasti sisse seatud visas istabas ir glīti iekārtotas; sa oled end selles toakeses hästi sisse seadnud tu esi šai istabiņā labi iekārtojies 2. ieviest ∙ seati sisse uus maksusüsteem tika ieviesta jauna nodokļu sistēma
`silp s {silbi, `silpi, `silpe} zilbe ◦ esisilp pirmā zilbe; silbipiir zilbes robeža; silbipikkus zilbes garums ∙ lühike silp īsa zilbe; selles sõnas on kolm silpi šajā vārdā ir trīs zilbes
`sott s {soti, `sotti, `sotte} 1. sar rēķins ∙ ta sai raha ja õiendas sotid viņš dabūja naudu un norēķinājās; sotti pidama rēķināt 2. sar rēķini, attiecības ∙ meil on omad sotid klaarida mums kārtojami savi rēķini 3. sar saprašana, priekšstats ∙ selles asjas pole mul selget sotti par šito man nav īstas saprašanas ∆ sotti saama saprast, tikt skaidrībā
surm|kindel adj pilnīgi pārliecināts ∙ ma ei ole selles surmkindel es par to neesmu pilnīgi pārliecināts
tava a s {tava, tava, tavu} ieraža, paradums, tradīcija ◦ perekonnatava ģimenes ieraža; toitumistava ēšanas paradums ∙ eri rahvaste tavad dažādu tautu ieražas; selles peres on tavaks vara tõusta šajā ģimenē ir ierasts celties agri; tavadest kinni pidama ievērot tradīcijas
tegev adj {tegeva, tegevat, tegevaid} darbīgs, rosīgs, aktīvs ∙ naine on selles peres tegevam kui mees sieva šajā ģimenē ir aktīvāka nekā vīrs
peale tulema 1. nākt virsū, uzbrukt ∙ põder tuli selja tagant peale briedis nāca virsū no mugurpuses 2. (par transportlīdzekli) iekāpt ∙ selles peatuses tuli peale hulk rahvast šajā pieturā iekāpa daudz cilvēku 3. (par stāvokli) uznākt ∙ janu tuli peale uznāca slāpes 4. uzskriet virsū, pieķert ∙ direktor tuli poistele peale, kui need suitsetasid direktors uzskrēja virsū zēniem, kad viņi smēķēja 5. nākt virsū, tuvoties ∙ talv tuleb peale ziema nāk virsū
tuntud p {indekl.} zināms, pazīstams ∙ tuntud laulja pazīstams dziedātājs; selles koolis on õppinud paljud tuntud inimesed šajā skolā ir mācījušies daudzi pazīstami cilvēki
üldse adv 1. vispār ∙ poiss ei oska üldse tantsida zēns vispār neprot dejot; kõigepealt pean selgeks saama, mis siin üldse toimub vispirms man jātiek skaidrībā, kas te vispār notiek 2. vispār, kopā ∙ üldse on selles klassis ainult kümme last šajā klasē ir tikai desmit bērnu
