[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

alla|poole b prp (virziens) zem ∙ löök allapoole vööd sitiens zem jostasvietas; allapoole oma taset zem sava līmeņa

ameti|aeg s amata laiks, amata termiņš ∙ ta jätkab oma ametiaja lõpuni viņš turpinās līdz sava amata termiņa beigām

aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties

ase a s {aseme, aset, asemeid} 1. vieta, atrašanās vieta ◦ hauaase kapavieta; lõkkease ugunskura vieta ∙ kunagise kaevu ase kādreizējās akas vieta; igaühel oli lauas oma ase ikvienam pie galda bija sava vieta 2. guļvieta ∙ külalisele tehti ase diivanile ciemiņam tika saklāta guļvieta dīvānā

au s {au, au, ausid} 1. gods ◦ sõjameheau karavīra gods ∙ ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa ∙ talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja ∆ au andma atdot godu

eel|käija s 1. priekštecis, priekšgājējs ∙ soome-ugri rahvaste eelkäijad somugru tautu priekšteči; uus õpetaja erineb täielikult oma eelkäijast jaunais skolotājs pilnībā atšķiras no sava priekšgājēja 2. priekšā ejošais, pa priekšu ejošais ∙ eelkäija peatus, et teisi järele oodata priekšā ejošais apstājās, lai pagaidītu citus

elatuma v pārtikt, iztikt ∙ ta elatub oma tööst viņš pārtiek no sava darba; pensionist elatuv eideke no pensijas pārtiekoša večiņa

elu|tee s dzīves ceļš, dzīves gājums, dzīve ∙ ta seisab oma elutee algul viņš stāv sava dzīves ceļa sākumā

haua|koht s 1. kapavieta ∙ ta ei teadnud oma isa hauakohta viņš nezināja sava tēva kapavietu 2. atvars ∙ selles jões on sügavaid hauakohti šajā upē ir dziļi atvari

ihu|silm s sava acs ∙ ta pole merd oma ihusilmaga näinud viņš savām acīm nav redzējis jūru

ise a adj {enda~enese, end~ennast, endi} 1. savs, cits, citāds ∙ igal linnul ise laul katram putnam sava dziesma; iga sein värviti ise värvi katru sienu nokrāsoja citā krāsā 2. savs, atsevišķs

`joon s {joone, `joont, `jooni} 1. līnija, svītra ◦ abijoon palīglīnija; rannajoon krasta līnija ∙ punane joon sarkana līnija; peen joon smalka līnija; tõmmake jooned vaba käega velciet līnijas ar brīvu roku; ta tõmbas sõnale joone alla viņš pasvītroja vārdu; saledat joont pidama ievērot slaido līniju; murtud joon lauzta līnija 2. līnija, virziens ◦ süžeejoon sižeta līnija ∙ riigi joon välispoliitikas valsts ārpolitikas virziens; ta peab oma joonest kangekaelselt kinni viņš stūrgalvīgi turas pie sava 3. īpašība, iezīme ∙ positiivsed jooned pozitīvas īpašības; spetsiifilised jooned specifiskas iezīmes ∆ esimese joonega pirmajā piegājienā; suurtes joontes lielos vilcienos; ühe joonega vienā piegājienā

taga kahetsema skumt, nožēlot ∙ põgenikud kahetsesid taga oma kodusid bēgļi skuma pēc savām mājām; ta kahetseb oma sõjas langenud poega taga viņš skumst pēc sava karā kritušā dēla

kallim s {kallima, kallimat, kallimaid} iemīļotais ∙ tüdruk läheb kallimaga kohtamisele meitene dodas uz tikšanos ar iemīļoto; pojal on juba oma kindel kallim dēlam jau ir sava iemīļotā

`keel s {keele, `keelt, `keeli} 1. mēle ◦ tulekeel uguns mēle ∙ keele lihased mēles muskuļi; keelde hammustama iekost mēlē; keelt suust välja ajama izbāzt mēli no mutes; tal on terav keel viņam ir asa mēle; ennem kuivagu mu keel, kui seda ütlen drīzāk lai mana mēle nokalst, nekā es to izstāstīšu; menüüs on keel hernestega ēdienkartē ir mēle ar zirnīšiem; neem ulatub kitsa keelena kaugele merre zemesrags kā šaura mēle sniedzas tālu jūrā; leekide punased keeled liesmu sarkanās mēles; kurjad keeled rääkisid tüdrukust halba ļaunas mēles runāja par meiteni sliktu; luurajatel on ülesanne kaasa tuua keel izlūkiem ir uzdevums atvest līdzi “mēli”; saapal on keel rebenenud zābakam pārplīsusi mēlīte 2. valoda ◦ riigikeel valsts valoda ∙ läti keel latviešu valoda; keele struktuur valodas struktūra; ta kõneleb vabalt mitut keelt viņš brīvi runā vairākās valodās; varjundirikas keel niansēta valoda; liigutuste keel kustību valoda; igal kunstiliigil on oma keel ja väljendusvahendid katram mākslas žanram ir sava valoda un izteiksmes līdzekļi 3. stīga ◦ kandlekeel kokles stīga; hingekeel dvēseles stīga ∙ klaveri keeled klavieru stīgas; sõrmitsema keeli trinkšķināt stīgas; teise südames õige keele puudutama aizskart cita sirdī īsto stīgu ∆ keel ei paindu mēle nelokās; keel sügeleb mēle niez; keelel olema būt uz mēles; pehme keelega ar stīvu mēli; keel läheb valla mēle atraisās; keele viib suust ära mēli var norīt; keelt kandma kulstīt mēli; keelt lõksutama trīt mēli; keelt hammaste taga hoidma turēt mēli aiz zobiem; keelt talitsema valdīt mēli

keskelt adv 1. no vidus ∙ jõe keskelt kostis appihüüdeid no upes vidus atskanēja palīgā saucieni; nad valisid endi keskelt kolm saadikut viņi izvēlēja no sava vidus trīs sūtņus; sajab juba juuni keskelt peale līst jau kopš jūnija vidus; ta lõi raamatu keskelt lahti viņš atšķīra grāmatu vidū; lõikasin leivapätsi keskelt pooleks pārgriezu maizes klaipu vidū uz pusēm; rivi keskelt astus välja kaks vabatahtlikku no ierindas iznāca divi brīvprātīgie 2. starp, no vietas starp ∙ kuuskede keskelt ilmus nähtavale põder starp eglītēm parādījās alnis

kihel`kond s {kihelkonna, kihel`konda, kihel`kondi} 1. novads ∙ muistsed maakonnad jagunesid kihelkondadeks senās zemes iedalījās novados 2. (teritorija) draudze, novads ∙ ta läks kirikuõpetajaks teise kihelkonda viņš devās strādāt par mācītāju citā draudzē; igas kihelkonnas kujunes oma murrak katrā novadā izveidojās sava izloksne

`kraamima v {`kraamida, kraamin} 1. kārtot, krāmēt, kravāt ∙ naine hakkas tuba kraamima sieviete sāka kārtot istabu; poiss kraamis taskud tühjaks zēns izkrāmēja kabatas tukšas; laudadelt kraamiti nõud no galdiem nokrāmēja traukus 2. krāmēties ∙ ta kraamib oma lauasahtlites viņš krāmējas sava galda atvilktnēs 3. sar krāmēt ārā, likt galdā ∙ kraami oma uudised lagedale! liec galdā savus jaunumus!

kumbki pr (no diviem, no abiem) katrs ∙ kumbki rühm koosnes kümnest inimesest katra no grupām sastāvēja no desmit cilvēkiem; ma ei tunne kumbagi meest es nepazīstu nevienu no vīriešiem; kummalgi oli oma leivakott kaasas katram bija līdzi sava maizes kule

kutsumus s {kutsumuse, kutsumust, kutsumusi} aicinājums ∙ ta on oma kutsumuselt pedagoog viņš pēc sava aicinājuma ir pedagogs

meedium s {meediumi, meediumi, meediume} 1. vidutājs, starpnieks, medijs ∙ filmi looja on omamoodi meedium tegelikkuse ja vaataja vahel filmas veidotājs ir sava veida vidutājs starp īstenību un skatītāju 2. (spiritismā) medijs ∙ spiritistlik seanss meediumiga spiritisma seanss ar mediju 3. fiz medijs, vide

mentali`teet s {mentaliteedi, mentali`teeti, mentali`teete} mentalitāte ∙ igal rahval oma mentaliteet katrai tautai sava mentalitāte

kaasa mängima 1. (spēlē) piedalīties ∙ tänases matšis mängib kaasa üks varumeestest šodienas mačā piedalās viens no rezervistiem; see on kahtlane tehing, mina kaasa ei mängi tas ir šaubīgs darījums, es nepiedalos 2. ietekmēt, spēlēt lomu ∙ inimese käitumises mängib kaasa ka alateadvus cilvēka uzvedībā sava loma ir arī zemapziņai

nimel pop 1. vārdā ∙ seaduse nimel likuma vārdā 2. pie ∙ võin oma au nimel vanduda varu apzvērēt pie sava goda 3. dēļ, labad, labā ∙ ta loobus reisi nimel paljust ceļojuma dēļ viņš no daudz kā atteicās

nägu s {`näo, nägu, nägusid} 1. seja, ∙ nooruslik nägu jauneklīga seja; kortsus nägu grumbaina seja; poeg on väga isa nägu dēls ir ļoti līdzīgs tēvam; ta läks näost punaseks viņš nosarka; sul pole oma nägu peas tu neesi savā sejā; nägudeni! uz redzi! 2. seja, vaigs ∙ näost kahvatu bālu vaigu; kuu nägu mēness vaigs 3. seja, sejas izteiksme ∙ hapu nägu skāba seja; tähtis nägu peas sataisījis svarīgu seju; laps teeb peegli ees nägusid bērns pie spoguļa vaibstās; tal on näost näha, et valetab viņam sejā redzams, ka melo 4. seja, skats, izskats ∙ linna nägu on tundmatuseni muutunud pilsētas seja ir mainījusies līdz nepazīšanai; maja on ehitatud näoga vastu tänavat māja ir celta ar skatu pret ielu; näo poolest ilusad õunad no skata skaisti āboli 5. sar seja, cilvēks, tips ∙ seal on uusi nägusid, keda ma veel ei tunne tur ir jaunas sejas, ko es vēl nepazīstu; igasuguseid kahtlasi nägusid liigub ringi visādi šaubīgi tipi staigā apkārt ∆ head nägu tegema rādīt laipnu seju; nägu täis sõimama nolamāt pēdējiem vārdiem; nägu täis tõmbama piedzerties; näkku viskama iemest sejā; näkku sülitama iespļaut sejā; näole tulema rādīties acīs; näost näkku vaigu vaigā; näost ära vajuma pārvērsties sejā; nägu näitama parādīties; oma näo järgi pēc sava ģīmja un līdzības; pikk nägu garš ģīmis

oma a s {oma, oma, omi} 1. savs, savējais ∙ oma taga nõudma pieprasīt savu; mõlemad jäid oma juurde abi palika pie sava; lähme sööma, kõht nõuab oma ejam ēst, vēders prasa savu; kui oled omadega valmis, hakkame minema kad esi gatavs, ejam; ta on omadega sees viņš ir iekritis; ta on omadega läbi ar viņu ir cauri 2. savējais ∙ omade peale koer ei haugu uz savējiem suns nerej; meie omad on kõik pulmas mūsējie visi ir kāzās ∆ omaks võtma atzīt par savu ~ uzņemties

oma|ealine b adj sava vecuma- ∙ mul pole omaealisi sõpru man nav draugu manā vecumā

oma|poolne adj savs ∙ omapoolsed soovitused, ettepanekud ja nõudmised esitage kirjalikult savus ieteikumus, priekšlikumus un prasības iesniedziet rakstveidā; nihuta omapoolset pingiotsa lauale lähemale! piebīdi sava sola galu tuvāk galdam!

oma|vanune b adj sava vecuma- ∙ lapsel ei olnud omavanuseid mängukaaslasi bērnam nebija sava vecuma rotaļu biedru

paksult adv 1. biezi, biezā slānī ∙ põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi ∙ kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, kā biezs ∙ kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz ∙ tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala

peegel a s {peegli, peeglit, peegleid} spogulis ◦ kõverpeegel greizais spogulis; vaskpeegel vara spogulis ∙ silmitsesin ennast peeglis aplūkoju sevi spogulī; meri on sile kui peegel jūra ir gluda kā spogulis; ajaleht on oma ajastu peegel laikraksts ir sava laikmeta spogulis

pimedus s {pimeduse, pimedust, pimedusi} 1. tumsa ∙ pilkane pimedus necaurredzama tumsa; akna taga mustas pimedus aiz loga melnēja tumsa; silmad hakkasid pimedusega harjuma acis sāka aprast ar tumsu; ta hinges valitses pimedus viņa dvēselē valdīja tumsa 2. aklums ∙ ta kannatab oma pimeduse pärast viņš cieš sava akluma dēļ; poliitiline pimedus politiskais aklums 3. tumsonība ∙ inimeste pimedus ja rumalus cilvēku tumsonība un muļķība ∆ pimedusega löödud ar aklumu sists

puha adv 1. pavisam, gluži, galīgi ∙ kõik teed on puha umbe tuisanud visi ceļi ir pavisam aizputināti; mul aknad veel kõik puha pesemata logi man vēl ir galīgi nemazgāti 2. tikai ∙ komisjoni on valitud puha mehed komisijā ir ievēlēti tikai vīrieši 3. tā, visādi ∙ meil nüüd oma riik ja puha mums tagad ir sava valsts un tā; rand on hea, saab ujuda ja puha pludmale ir laba, var peldēties un visādi

`pull a s {pulli, `pulli, `pulle} 1. bullis ∙ talus pole oma pulli sētā nav sava buļļa; poiss kui pull puisis kā bullis 2. (meža dzīvniekiem) bullis ∙ pull hoidus emapõdra lähedusse bullis turējās aļņu mātītes tuvumā

rahva|usund s tautas ticība, tautas reliģija ∙ vana rahvausundi järgi oli igal esemel oma hing saskaņā ar seno tautas ticību katrai lietai bija sava dvēsele

rasestuma v kļūt grūtai, palikt stāvoklī ∙ ta rasestus oma armukesest viņa palika stāvoklī no sava mīļākā

ri`vaal s {rivaali, ri`vaali, ri`vaale} sāncensis, pretinieks ∙ jooksja jäi oma rivaalist maha viie sekundiga skrējējs atpalika no sava sāncenša par piecām sekundēm; ta näeb igaühes ohtlikku rivaali viņš katrā redz bīstamu sāncensi

rõhutama v 1. uzsvērt, izcelt ∙ vöö rõhutab taljet josta izceļ vidukli 2. val uzsvērt, akcentēt ∙ ta rõhutab alati oma nime teist silpi viņš vienmēr uzsver sava vārda otro zilbi

`salgama v {salata, `salgan} slēpt, noliegt ∙ ta ei salanud midagi, rääkis kõik ausalt ära viņš neko neslēpa, godīgi visu izstāstīja; naine salgas kohtus oma süüd sieviete tiesā noliedza savu vainu; ta salgas oma lapse maha viņš atteicās no sava bērna

seisukoha|võtt s (paužot) viedoklis, nostāja, pozīcija ∙ ilma omapoolse seisukohavõtuta bez sava viedokļa; projekt esitati juhatusele seisukohavõtuks projektu iesniedza izvērtēšanai valdē

teooria s {teooria, teooriat, teooriaid} teorija ◦ evolutsiooniteooria evolūcijas teorija; tõenäosusteooria varbūtību teorija ∙ teooria ja praktika teorija un prakse; teooriat ümber lükkama apgāzt teoriju; tal on juhtunu kohta oma teooria viņam par notikušo ir sava teorija

tagasi tõmbama 1. vilkt atpakaļ, pavilkt nost, atvilkt ∙ tõmba laps kraaviservalt tagasi pavelc bērnu nost no grāvja malas 2. apvaldīt, iegrožot ∙ sa pead oma rangust tagasi tõmbama tev jāapvalda sava bardzība

ära tõukama 1. nogrūst, atgrūst ∙ tõukasin ta käe oma õlalt ära nogrūdu viņa roku no sava pleca 2. atgrūsties 3. atstumt, atraidīt ∙ poeg tõukas oma isa ära dēls atstūma savu tēvu

vahend s {vahendi, vahendit, vahendeid} 1. (lieta, viela) līdzeklis ◦ abivahend palīglīdzeklis; kaitsevahend aizsarglīdzeklis; pesemisvahend mazgāšanas līdzeklis ∙ tehnilised vahendid tehniski līdzekļi; köhavastased vahendid pretklepus līdzekļi 2. (paņēmiens) līdzeklis ◦ maksevahend maksāšanas līdzeklis; väljendusvahend izteiksmes līdzeklis ∙ diplomaatilised vahendid diplomātiski līdzekļi; ta kasutab kõiki vahendeid oma plaani elluviimiseks sava plāna īstenošanai viņš izmanto visus līdzekļus 3. līdzekļi, finanses ◦ käibevahendid apgrozāmie līdzekļi; elatusvahendid iztikas līdzekļi ∙ ettevõtte rahalised vahendid uzņēmuma naudas līdzekļi

valve|laud s 1. dežūrtelpa ∙ küsisin valvelauast oma kabineti võtme pavaicāju dežūrtelpā sava kabineta atslēgu; valvelauda oli mulle jäetud kiri pie dežuranta man bija atstāta vēstule 2. dežuranta galds

varjund s {varjundi, varjundit, varjundeid} nokrāsa, nianse ∙ punaka varjundiga blondid juuksed blondi mati ar sarkanu nokrāsu; mõnitava varjundiga väljend izteiciens ar izsmiekla nokrāsu; igal sünonüümil on juures oma varjund katram sinonīmam piemīt sava nianse

`vorm s {vormi, `vormi, `vorme} 1. forma ◦ vormiselgus formas skaidrība ∙ vorm ei vasta sisule forma neatbilst saturam; ümara vormiga tool apaļas formas krēsls; haiguse kliinilised vormid slimības klīniskās formas; jooksja on heas vormis skrējējs ir labā formā; vabas vormis avaldus iesniegums brīvā formā; naiselikud vormid sievišķīgas formas 2. veidlapa, formulārs ∙ tuludeklaratsiooni vorm ienākumu deklarācijas veidlapa 3. veidne, forma ◦ kipsvorm ģipša veidne; koogivorm kūku veidne ∙ kuumakindel vorm karstumizturīga veidne; küünlad valati plekist vormidesse sveces lēja skārda veidnēs; ta pani taina võiga määritud vormi viņš ielika mīklu ar sviestu ieziestā veidnē 4. sacepums ◦ kartulivorm kartupeļu sacepums; kohupiimavorm biezpiena sacepums 5. forma, formastērps, uniforma ◦ paraadvorm parādes forma; vormimüts formas cepure; vormiriietus formas apģērbs ∙ ta kannab vormi viņš valkā formu; igal koolil oli oma vorm katrai skolai bija sava forma

võime s {`võime, võimet, `võimeid} spēja ◦ analüüsivõime spēja analizēt; teovõime rīcībspēja ∙ ema usub oma poja võimetesse māte tic sava dēla spējām; erakordsete võimetega inimene cilvēks ar neparastām spējām; organismi võime haigustele vastu panna organisma spēja pretoties slimībām

üks|jagu adv 1. sava daļa ∙ spordis on vaja ka üksjagu õnne sportā nepieciešama arī sava daļa veiksmes 2. diezgan, gana ∙ ema oli poja pärast juba üksjagu mures māte jau bija diezgan noraizējusies par dēlu

`üürima v {`üürida, üürin} 1. īrēt ∙ ma üürisin endale Tartus õpingute ajaks pisikese toa mācību laikā es īrēju mazu istabu Tartu; juubelipeoks üüriti restoranis terve saal jubilejas svinībām restorānā tika noīrēta vesela zāle 2. izīrēt ∙ ta üüris oma korterist ühe toa koolilastele vienu sava dzīvokļa istabu viņš izīrēja skolēniem