[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

enese|usk s ticība sev, ticība paša spēkiem

hea|usksus s labticība

homne a s {homse, homset, homseid} rītdiena ∙ homsest alates no rītdienas; oota homseni pagaidi līdz rītdienai; usk homsesse ticība rītdienai

jõud s {jõu, jõudu, jõude} 1. spēks ∙ ebatavaline jõud neparasts spēks; jõudu arvutama aprēķināt spēku; magnetiline jõud magnētiskais spēks; mu jõud on otsas mani spēki ir galā; ühisel jõul kopīgiem spēkiem; harjumuse jõud ieraduma spēks; inimesele vaenulikud jõud cilvēkam naidīgi spēki; usk üleloomulikesse jõududesse ticība pārdabiskiem spēkiem 2. (par cilvēku kopumu) spēki ∙ riigi relvastatud jõud valsts bruņotie spēki; teatri loomingulised jõud teātra radošie spēki; ühiskonna demokraatlikud jõud sabiedrības demokrātiskie spēki 3. jur spēks, derīgums ∙ kokkulepe on jõus ja jääb edasigi jõusse vienošanās ir spēkā un paliks spēkā arī turpmāk; seadus astub jõusse 1. märtsil likums stājas spēkā 1. martā 4. ar, ar spēku ∙ elektri jõul töötav seade ar elektrību darbināma ierīce; omal jõul saviem spēkiem ∆ üle jõu käima nebūt pa spēkam; jõudu katsuma izmēģināt spēkus; jõudu koguma uzkrāt spēkus; omal jõul ja nõul saviem spēkiem; kõigest jõust no visa spēka; üle jõu elama dzīvot pāri līdzekļiem; jõudu tööle! veiksmi darbā!; jõudu tarvis! (atbildot uz veiksmīga darba vēlējumu) paldies!

jäägitu adj {jäägitu, jäägitut, jäägituid} pilnīgs, absolūts ∙ jäägitu ustavus pilnīga uzticība

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

leplikult adv 1. samiernieciski, miermīlīgi 2. iecietīgi, saticīgi ∙ elage leplikult, ärge tülitsege dzīvojiet saticīgi, nestrīdieties

messias s {messiase, messiast, messiasi} mesija ∙ usk messiasse ticība mesijam; teda peeti messiaks viņu uzskatīja par mesiju

rahva|usund s tautas ticība, tautas reliģija ∙ vana rahvausundi järgi oli igal esemel oma hing saskaņā ar seno tautas ticību katrai lietai bija sava dvēsele

risti|usk s kristietība, kristīgā ticība ∙ ristiusku levitama izplatīt kristietību; ristiusu kirik kristīgā baznīca

truudus s {truuduse, truudust, truudusi} 1. uzticība, lojalitāte ∙ truudust vanduma zvērēt uzticību; ta kahtles oma naise truuduses viņš šaubījās par savas sievas uzticību 2. apzinīgums

tänu a s {tänu, tänu, tänusid} pateicība, paldies ◦ tänukõne pateicības runa ∙ tänu avaldama izteikt pateicību; olen sõbrale tänu võlgu esmu draugam pateicību parādā; suur tänu! liels paldies!

tänulikkus s {tänulikkuse, tänulikkust, tänulikkusi} 1. pateicība ∙ ta tunneb tänulikkust viņš jūtas pateicīgs 2. pateicīgums

tänu|meel s pateicība, pateicības jūtas

usaldus s {usalduse, usaldust, usaldusi} uzticība, uzticēšanās ◦ usaldusavaldus uzticības apliecinājums; usaldushääletus uzticības balsojums; usaldusisik uzticības persona; usaldustelefon uzticības tālrunis ∙ laps tundis õpetaja vastu täielikku usaldust bērns pret skolotāju juta pilnīgu uzticību; valijate usalduse võitmiseks kasutati mitmesuguseid võtteid lai iegūtu vēlētāju uzticību, tika izmantoti dažādi paņēmieni; püüan õigustada kollektiivi usaldust centīšos attaisnot kolektīva uzticību

`usk s {usu, `usku, `uske} 1. ticība ◦ eneseusk ticība sev ∙ ta on kaotanud usu inimestesse viņš ir zaudējis ticību cilvēkiem 2. ticība, reliģija ◦ riigiusk valsts reliģija ∙ usku vahetama pāriet citā ticībā

uskumatus s {uskumatuse, uskumatust, uskumatusi} 1. neticība, neticīgums ∙ ta vangutas uskumatuses pead viņš neticīgi šūpoja galvu 2. neticamība ∙ uskumatuseni muutunud paik neticami mainījusies vieta

ustavus s {ustavuse, ustavust, ustavusi} uzticība, uzticīgums, uzticamība ∙ ustavus kodumaale uzticība dzimtenei; ustavust vanduma zvērēt uzticību

usund s {usundi, usundit, usundeid} ticība, reliģija ∙ kristlus on maailmas levinumaid usundeid kristietība ir viena no izplatītākajām reliģijām pasaulē

usu|tunnistus s 1. ticības apliecinājums, ticības apliecība, kredo ∙ kogudus kordas usutunnistuse sõnu draudze atkārtoja ticības apliecinājuma vārdus 2. ticība, konfesija ∙ ta on usutunnistuselt katoliiklane viņš ir katolis pēc ticības

õnnis adj {`õndsa, `õndsat, `õndsaid} 1. svētlaimīgs, svēts ∙ usk teeb inimese õndsaks ticība padara cilvēku svētlaimīgu; poiss lamas tüdruku embuses, väsinud ja õnnis zēns gulēja meitenes apskāvienos, noguris un laimīgs; südamesse tuli õnnis rahu sirdī ielija svētlaimīgs miers; kedagi õndsaks kuulutama pasludināt kādu par svēto 2. nelaiķa- ∙ õnnis perenaine puhkab juba teist aastat mulla all nelaiķe saimniece jau otro gadu atpūšas zem zemes