[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

välja tulema 1. iznākt, nākt ārā ∙ karu tuli koopast välja lācis iznāca no alas 2. atrasties, tikt atrastam ∙ kadunud raamat tuli lõpuks välja pazudusī grāmata beidzot atradās 3. iziet, izkļūt, tikt ārā ∙ ta tuli olukorrast auga välja viņš izkļuva no situācijas ar godu 4. sanākt, izdoties ∙ katse tuli välja eksperiments izdevās; sellest ei tule midagi head välja no tā nekas labs nesanāks 5. iztikt ∙ palgaga ei tule välja, peab lisatööd otsima ar algu nevar iztikt, jāmeklē papilddarbs 6. sanākt, izrādīties, atklāties ∙ tuleb välja, et tal oli õigus iznāk, ka viņam bija taisnība 7. nākt klajā, nākt atklātībā, izpaust ∙ ta tuli oma ettepanekuga välja viņš nāca klajā ar savu priekšlikumu 8. nākt klajā, tikt izdotam

kokku jooksma 1. saskriet, sanākt ∙ inimesed jooksid õnnetuspaigale kokku cilvēki saskrēja negadījuma vietā 2. sanākt kopā, satikties ∙ kolm teed jooksevad küla keskele kokku trīs ceļi satiekas ciema vidū 3. saskrieties, sadurties ∙ jooksime peadpidi kokku saskrējāmies ar galvām 4. novec saskanēt ∙ tema sõnad ei jookse kokku tegudega viņa vārdi nesaskan ar darbiem

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

välja tegema 1. pamanīt, pievērst uzmanību, likties zinis ∙ ootasin asjata, et ta minust välja teeks velti gaidīju, lai viņš pievērstu man uzmanību; las ta paugutab uksi, ära tee välja lai viņš dauza durvis, neliecies ne zinis 2. (ēdienu, dzērienu) izmaksāt ∙ tegin talle kohvi ja koogi välja izmaksāju viņam kafiju un kūku 3. (par skaitļiem) būt, sanākt ∙ kümnest lahutada kolm teeb välja seitse desmit mīnus trīs būs septiņi

tulema a v {`tulla, tulen} 1. nākt, atnākt, atbraukt ∙ tule mulle appi! nāc man palīgā!; tulin jalgsi atnācu kājām; ma tulin rongiga es atbraucu ar vilcienu; und ei tule nenāk miegs; sügis on tulemas nāk rudens; ta tuli mulle kallale viņš man uzbruka; on tulnud ettepanek ir saņemts priekšlikums 2. nākt, plūst ∙ haavast hakkas verd tulema no brūces sāka plūst asinis; eile tuli kõvasti vihma vakar stipri lija; laubale tulid higipiisad uz pieres parādījās sviedru lāses 3. nākt, tikt, nokļūt ∙ haige tuli meelemärkusele slimnieks nāca pie samaņas; opositsioon tuli võimule opozīcija nāca pie varas; meelde tulema nākt prātā; ilmsiks tulema nākt gaismā 4. nākt, rasties, iestāties ∙ tal tuli hirm nahka viņam uznāca bailes; kõik need hädad tulevad sul närvidest visas šīs vainas tev nāk no nerviem; jutus tuli vaheaeg sarunā iestājās pauze 5. nākt, skanēt ∙ raadiost tuli muusikat pa radio skanēja mūzika; piksemürin tuli järjest lähemale negaisa dārdi nāca arvien tuvāk 6. sanākt, gadīties ∙ see tuli täiesti kogemata tas gadījās pilnīgi nejauši 7. iet, vest ∙ tee tuleb läbi metsa ceļš ved cauri mežam; esikust tuleb uks kööki no priekšnama durvis ved uz virtuvi 8. nākties, vajadzēt ∙ homme tuleb meil vara tõusta rīt mums agri jāceļas; heina ajal tuli abilisi palgata siena laikā nācās algot palīgus; enne söömist tuleb käsi pesta pirms ēšanas jāmazgā rokas 9. (nākotnē) būt ∙ siia tuleb uus maja te būs jauna māja; palk tuleb sul korralik alga tev būs kārtīga

kokku tulema 1. (kopā) sanākt, sapulcēties ∙ mehed tulid kokku nõu pidama vīri sanāca, lai apspriestos 2. (par naudu) sanākt, tikt sagādātam ∙ vajalik summa ei tulnud kokku vajadzīgā summa nesanāca

kokku kobima 1. sar sanākt, savilkties ∙ õhtul kobisid vanamehed kokku kaarte mängima vakarā veči savilkās kopā, lai spēlētu kārtis 2. sar sakrāmēt, sakravāt ∙ ta kobis oma asjad kokku ja läks viņš sakrāmēja savas mantas un devās

kokku tegema 1. (par skaitļiem) būt, veidot, kopā sanākt ∙ viis ja kümme teeb kokku viisteist pieci un desmit kopā ir piecpadsmit 2. nosmērēt, pārklāt ∙ värviga kokku tegema nosmērēt ar krāsu

ära tulema 1. aiziet ∙ töölt ära tulema aiziet no darba 2. nonākt nost, nokrist ∙ vankril tuli ratas alt ära ratiem nokrita ritenis 3. sar (par daudzumu) sanākt, būt ∙ oma kümme kilo tuleb ära savi desmit kilogrami sanāk

kallis adj {`kalli, kallist, `kalleid} 1. dārgs ∙ kallis ülikond dārgs uzvalks; tootmine on väga kallis ražošana ir ļoti dārga; praegu on iga minut kallis patlaban katra minūte ir dārga 2. mīļš, dārgs ∙ kas sa ei oleks nii kallis ja ei laenaks mulle selle summa? esi tik mīļš, aizdod man šo summu!; kallid külalised dārgie viesi; oota mind, kallis! gaidi mani, dārgais! ∆ kalliks maksma minema sanākt dārgi maksāt

välja kukkuma 1. izkrist ∙ mul hakkavad juuksed välja kukkuma man sāk izkrist mati; linnupoeg oli pesast välja kukkunud putnēns bija izkritis no ligzdas; ta kukkus oma rollist välja viņš izkrita no savas lomas 2. sar sanākt ∙ see kukkus välja teisiti, kui olime kavatsenud tas sanāca citādi, nekā bijām iecerējuši

välja mängima 1. nospēlēt, notēlot ∙ see stseen annaks palju paremini välja mängida šo scēnu varētu notēlot daudz labāk 2. sar (par noteiktu spēles rezultātu) panākt, nospēlēt ∙ ta tahtis iga hinna eest võitu välja mängida viņš par katru cenu gribēja panākt uzvaru 3. sar (kāršu spēlē) izspēlēt ∙ ta mängis ässa välja viņš izspēlēja dūzi 4. sar iztikt ∙ kas sa oma rahaga mängid palgapäevani välja? vai tu ar savu naudu līdz algas dienai iztiksi? 5. sar sanākt, izdoties ∙ võiks antenni ise panna, aga järsku ei mängi välja varētu uzlikt antenu pats, bet ja nu pēkšņi nesanāk

vajuma v 1. grimt, stigt ∙ lekkiv paat vajus jõe põhja caurā laiva nogrima upes dibenā; jalad vajuvad sügavale lumme kājas grimst dziļi sniegā; sügavasse unne vajuma iegrimt dziļā miegā 2. sēsties, plakt ∙ sulav lumi on madalaks vajunud kūstošais sniegs ir noplacis; vundament on vajunud pamati ir nosēdušies; lained tõusevad ja vajuvad viļņi ceļas un plok 3. slīgt, slīdēt lejup ∙ ta vajus põlvili lapse hauale viņš noslīga ceļos pie bērna kapa; selg on kühmu vajunud mugura ir salīkusi kūkumā; nägu vajus pettumusest pikaks seja no vilšanās izstiepās 4. virzīties, slīdēt, sliekties ∙ udu vajub merelt maa poole migla slīd no jūras uz zemes pusi; päev hakkas juba õhtusse vajuma diena sāka jau sliekties uz vakaru 5. sar sanākt, sagāzties ∙ maja vajus võõraid mehi täis māja sanāca pilna svešu vīru 6. sar soļot, kātot ∙ vaju nüüd koju! kāto nu mājup!

kokku vajuma 1. sabrukt, sakristies, saplakt ∙ vana maja oli kokku vajunud vecā māja bija sabrukusi; lumi vajus kevadsoojuses kokku nagu vaht sniegs pavasara siltumā saplaka kā putas 2. sar sanākt, saskriet ∙ rahvast vajus murdu kokku ļaužu sanāca ka biezs

kokku käsutama likt sapulcēties, likt sanākt kopā ∙ kogu küla mehed käsutati vallamajja kokku visa ciema vīriešiem lika sapulcēties pagastmājā

pahandus s {pahanduse, pahandust, pahandusi} 1. palaidnība, nedarbs, ∙ lapsed, ärge tehke pahandust! bērni, nedariet palaidnības! 2. ļaunums, posts ∙ rahe tegi palju pahandust krusa nodarīja lielu postu 3. nepatikšanas ∙ tal oli tööl pahandusi viņam darbā bija nepatikšanas; sellest võib paksu pahandust tulla no tā var sanākt lielas nepatikšanas 4. rūpes, raizes ∙ esimestel päevadel oli kutsikaga palju pahandust ar kucēnu pirmajās dienās bija daudz rūpju

peale passima pieskatīt, uzpasēt ∙ peaks peale passima, kuhu ta pileti ostab vajadzētu uzpasēt, uz kurieni viņš pērk biļeti; passige peale, selle inimesega võib pahandust tulla uzpasējiet, ar šo cilvēku var sanākt nepatikšanas