[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

üles ajama 1. celt augšā ∙ postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt ∙ aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art ∙ mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst ∙ paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda

`algama v {alata, `algan} 1. sākt ∙ uut elu algama sākt jaunu dzīvi 2. sākties ∙ kontsert algab kell seitse koncerts sākas pulksten septiņos

alustama v sākt ∙ teatrid alustasid uut hooaega teātri sāka jauno sezonu; elu uuesti alustama sākt dzīvi no sākuma

`auk s {augu, `auku, `auke} 1. caurums ◦ võtmeauk atslēgas caurums ∙ must auk melnais caurums; põrandas on auk grīdā ir caurums; hambas on auk zobā ir caurums; augud katuses tuleb parandada caurumi jumtā ir jāsalabo 2. bedre ◦ kruusaauk grantsbedre; liivaauk smilšu bedre ∙ auku kaevama rakt bedri; tee on auke täis ceļš ir pilns bedru; hunt oli auku kukkunud vilks bija iekritis bedrē 3. robs ∙ tema teadmistes on auke viņa zināšanās ir robi; televiisori ost lõi augu perekonna eelarvesse televizora iegāde iecirta robu ģimenes budžetā ∆ auku ajama aprakt kapā; auku kaevama rakt kādam bedri; auku pähe rääkima pierunāt

`haisema v {`haiseda, haisen} smirdēt, ost ∙ mees haiseb tubaka järele vīrietis smird pēc tabakas; raha ei haise nauda nesmird; haisema hakkama sākt smirdēt

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

peale hakkama 1. sākt, iesākt ∙ hakkame prooviga peale sākam mēģinājumu 2. sākties, iesākties ∙ tants oli juba peale hakanud deja bija jau sākusies 3. darīt, iesākt ∙ mida sa pärast kooli lõpetamist peale hakkad? ko tu darīsi pēc skolas beigšanas? 4. (parasti noliegumā) ņemt, iedarboties ∙ puu on nii kõva, et kirves ei hakka peale koks ir tik ciets, ka cirvis neņem

pihta hakkama 1. ķerties klāt, sākt ∙ hakkame tööga kohe pihta ķeramies uzreiz pie darba 2. sākties ∙ seanss hakkab kohe pihta seanss tūlīt sākas

`haud s {haua, `hauda, `haudu} 1. kaps ◦ massihaud masu kaps; vennashaud brāļu kaps ∙ hauda kaevama rakt kapu; tumm nagu haud mēms kā kaps; ümberringi oli kõik vaikne nagu hauas visapkārt viss bija kluss kā kapā 2. dzelme ◦ merehaud jūras dzelme ∆ haua äärel olema būt kapa malā; hauda ajama dzīt kapā; hauda kaevama rakt kapu; hauda minema aiziet kapā; ühe jalaga hauas ar vienu kāju kapā

helenduma v iemirdzēties, sākt mirdzēt

`huikama v {huigata, `huikan} ūjināt, saukt ∙ huikab, nagu oleks metsas eksinud ūjina, it kā būtu apmaldījies mežā; vastastikku huikama sasaukties; kari huigati koju ganāmpulku sauca mājup

`hõikama v {hõigata, `hõikan} saukt ∙ hõikasin kõigest jõust, kuid keegi ei vastanud saucu no visa spēka, taču neviens neatbildēja; mine, hõika ta kohe siia! ej, pasauc viņu tūlīt šurp!; pootsman hõikas, et maa paistab bocmanis sauca, ka ir redzama zeme

`hüüdma v {`hüüda, hüüan} saukt ∙ keegi hüüab appi kāds sauc palīgā; kuidas sind hüütakse? kā tevi sauc?

järele hüüdma saukt pakaļ, kliegt pakaļ ∙ talle hüüti järele needusi viņam kliedza pakaļ lāstus

vahele hüüdma saukt starpā, kādu pārtraukt ∙ kõnelejale hüüti vahele iroonilisi märkusi runātāju pārtrauca ar ironiskām piezīmēm

imama v sūkt, uzsūkt ∙ käsnana imab ta endase uusi muljeid viņš uzsūc jaunus iespaidus kā sūklis

imema v 1. zīst ∙ laps imeb rinda bērns zīž krūti 2. sūkt ∙ sääsk imeb verd ods sūc asinis 3. sūkāt ∙ kompvekki imema sūkāt konfekti

inisema v 1. īdēt ∙ haavatu inises valu pärast ievainotais īdēja no sāpēm 2. dīkt, sīkt ∙ sääsed inisesid kuuse okstes odi sīca egļu zaros

`jutt b s {jutu, `juttu, `jutte} 1. runa, saruna ◦ salajutt slepena saruna ∙ juttu alustama sākt sarunu; direktori jutule minema doties uz sarunu pie direktora; millest on jutt? par ko ir runa?; vähese jutuga inimene mazrunīgs cilvēks 2. stāsts ◦ õudusjutt šausmu stāsts ∙ huvitav jutt interesants stāsts; habemega jutt stāsts ar bārdu ∆ sellest ei saa juttugi olla par to nevar būt ne runas; pikema jututa bez garām runām; jutu jätkuks sarunas uzturēšanai

juurde|kasv s pieaugums ∙ nad võivad hakata ootama perekonna juurdekasvu viņi var sākt gaidīt ģimenes pieaugumu; sigade eluskaalu juurdekasv cūku dzīvsvara pieaugums

`juurima v {`juurida, juurin} 1. (ar visām saknēm) rakt, raut, lauzt ∙ kände juurima raut celmus 2. mat vilkt sakni

`kaevama v {kaevata, `kaevan} 1. rakt ∙ arheoloogid kaevavad muistsel linnamäel arheologi rok senā pilskalnā; aeda oli kaevatud tiik dārzā bija izrakts dīķis; haud kaevati lahti kaps tika atrakts vaļā; poisid kaevasid aianurgast usse zēni dārza stūrī saraka tārpus 2. rakāt ∙ pull kaevab sarvedega maad bullis ar ragiem rakā zemi

läbi kaevama 1. rakt caur ∙ kraav kaevati soost läbi grāvi izraka caur purvu 2. pārrakt, rakt viscaur ∙ arheoloogid kaevasid läbi kogu kalme arheologi pārraka visu apbedījumu

kaevandama v 1. (izrakteņus) rakt, iegūt ∙ maaki kaevandama rakt rūdu; kruusa ja liiva kaevandatakse karjääridest granti un smiltis iegūst karjeros 2. rakt ejas

kahisema v 1. šalkt ∙ pilliroog kahiseb tuules niedres šalc vējā; puudes kahises tuul kokos šalca vējš 2. čaukstēt ∙ langenud lehed kahisesid jalge all kritušās lapas čaukstēja zem kājām; naine tormas seeliku kahisedes minema sieviete metās prom, kleitai čaukstot 3. šņākt ∙ kohvivesi pliidil hakkas kahisema kafijas ūdens uz plīts sāka šņākt 4. murdēt ∙ koosolekusaal lõi kahisema sapulču zāle iemurdējās 5. sēkt ∙ kahisev hingamine sēcoša elpošana

`kargama v {karata, `kargan} 1. lēkt ∙ poisid kargasid kaldalt vette zēni lēca ūdenī no krasta; ta kargas hobuse selga viņš uzlēca zirgam mugurā; ärkasin ja kargasin kohe voodist pamodos un uzreiz pielēcu no gultas; kohvrilukk kargas lahti kofera slēdzene atlēca vaļā; mootor kargas käima motors pielēca 2. lēkāt ∙ ta kargab ühelt jalalt teisele viņš lēkā no vienas kājas uz otru 3. sar aplekt ∙ pull kargab lehma bullis aplec govi 4. aizbēgt, izbēgt ∙ otsiti vanglast karanud kurjategijat tika meklēts no cietuma izbēdzis noziedznieks 5. sākt ∙ puu kargas praginal põlema koks brakšķēdams sāka degt

`karjuma v {`karjuda, karjun} 1. kliegt, bļaut ∙ ta karjub valu pärast viņš kliedz no sāpēm; ülemused karjusid tööliste peale priekšnieki kliedza uz strādniekiem 2. klaigāt ∙ kajakad karjuvad mere kohal kaijas klaigā virs jūras 3. brēkt, saukt ∙ laps ehmatas ja jooksis karjudes ema juurde bērns nobijās un brēkdams skrēja pie mātes; keegi karjub appi kāds sauc palīgā; see tegu karjub kättemaksu järele šis nodarījums sauc pēc atriebības

kasutus a s {kasutuse, kasutust, kasutusi} 1. lietojums, lietošana, izmantošana ◦ kasutusala lietojuma joma; kasutusjuht lietojuma gadījums; kasutusnäide lietojuma piemērs; kasutusotstarve lietojuma mērķis; kasutusviis lietojuma veids ∙ eesti keele kasutus igauņu valodas lietojums; toimetuse kasutuses oli kolm tuba izdevniecības lietošanā bija trīs istabas; uut tehnoloogiat kasutusele võtma sākt jaunas tehnoloģijas lietošanu; mõnedes riikides on kasutusele võetud peretoetuse süsteem dažās valstīs ieviesta ģimenes pabalstu sistēma; konstruktsioon on kohati kasutusel konstrukcija vietām tiek lietota 2. ekspluatācija ∙ maja on kasutusse võetud 1961. aastal māja ir pieņemta ekspluatācijā 1961. gadā

kas|või adv kaut vai, kaut ∙ ootan kas või õhtuni gaidīšu kaut vai līdz vakaram; lähme kas või jalgsi iesim kaut vai kājām; ütle kas või ainuski sõna! saki kaut vienu vārdu!; võtame kas või niisuguse näite ņemsim kaut vai šādu piemēru

kihistama b v 1. ķiķināt ∙ naised pistsid selle ütluse peale õelalt kihistama sievas par tādu sakāmo ļauni ieķiķinājās 2. sēkt ∙ ta kihistas vihaselt viņš dusmīgi nosēca

kohmetama v 1. salt, apsalt ∙ külm vesi pani käed kohmetama aukstais ūdens lika rokām salt 2. apjukt, apmulst

kopitama v 1. trunēt ∙ õled on kopitama läinud salmi ir satrunējuši 2. smakt, sasmakt ∙ keldriruumide kopitanud õhk pagraba telpu sasmakušais gaiss

`kukkuma a v {`kukkuda, kukun} 1. krist, gāzties ∙ auto kukkus sillalt jõkke automašīna iekrita no tilta upē; leivatükk kukkus laua alla maizes gabals nokrita zem galda; vaas kukkus katki vāze nokrita un saplīsa; uisutaja komistas ja kukkus slidotājs paklupa un nokrita; linane riie ei kuku hästi linu drēbe labi nekrīt; suu kukkus imestusest lahti mute no brīnumiem palika vaļā 2. kristies ∙ baromeeter kukub barometrs krītas; maahinnad olid jälle kukkunud zemes cenas atkal bija nokritušās 3. sākt ∙ ta kukkus naerma viņš sāka smieties; naine kukkus hädaldama sieviete sāka žēloties 4. sar trāpīt, trāpīties ∙ ma kukkusin kuuks ajaks haiglasse es tiku slimnīcā uz mēnesi; minule kukub ikka tühi loos man aizvien trāpās tukša loze; ta kukkus halba seltskonda viņš trāpījās sliktā kompānijā

`kutsuma v {`kutsuda, kutsun} 1. saukt, aicināt ∙ ta kutsus mind appi viņš sauca mani palīgā; lapsed kutsuti tuppa bērni tika iesaukti istabā; kutsumata külaline neaicināts viesis; töötajad kutsuti koosolekule darbiniekus sasauca uz sapulci; kevad kutsub loodusse pavasaris sauc dabā 2. saukt, dēvēt ∙ sõbrad kutsusid Robertit Bobiks draugi sauca Robertu par Bobu

korrale kutsuma saukt pie kārtības, vest pie kārtības ∙ seaduserikkujad tuleb korrale kutsuda likumpārkāpēji jāsauc pie kārtības

tagasi kutsuma 1. atsaukt, saukt atpakaļ ∙ merelt kutsuti sadamatesse tagasi kõik laevad visus kuģus no jūras atsauca ostās; hakkasin juba minema, kui ta mind tagasi kutsus es jau sāku iet, kad viņš pasauca mani atpakaļ 2. jur atsaukt, atcelt no amata ∙ partei kutsub valitsusest tagasi kõik oma ministrid partija atsauc no valdības visus savus ministrus; välisminister sooviks tagasi kutsuda Eesti suursaadiku ārlietu ministrs vēlētos atsaukt Igaunijas vēstnieku

kähisema v sēkt ∙ ta räägib kähiseva häälega viņš runā sēcošā balsī; kähisev hingamine sēcoša elpa

kähistama v sēkt, šņākt

käivituma v iedarboties, sākt darboties ∙ masinad käivitusid mašīnas iedarbojās

`külmama v {külmata, `külman} salt, sasalt ∙ maa on juba külmanud zeme jau ir sasalusi; läksime otse üle külmanud soo gājām tieši pār sasalušo purvu

külmetama v 1. salt ∙ lapsed külmetavad jahedas klassis bērni salst vēsā klasē; öösiti külmetab naktīs salst 2. sasalt ∙ maa hakkab vist juba külmetama zeme laikam sāk sasalt 3. saldēt ∙ poiss külmetas endal sõrmed zēns nosaldēja sev pirkstus 4. saaukstēties ∙ ta külmetas ja jäi haigeks viņš saaukstējās un saslima

labidas s {labida, labidat, labidaid} lāpsta ◦ aialabidas dārza lāpsta; sapöörilabidas sapierlāpstiņa ∙ labidaga kaevama rakt ar lāpstu; labida käepide lāpstas rokturis

`lahmama v {lahmata, `lahman} 1. iezvelt 2. (sakot) izmest, izgrūst ∙ ta lahmab otse välja, mis pähe tuleb viņš sper laukā visu, kas iešaujas prātā

`lakkuma v {`lakkuda, lakun} 1. lakt ∙ kass lakub piima kaķis lok pienu 2. laizīt ∙ koer lakub perenaise kätt suns laiza saimnieces roku 3. sar tempt, lakt ∙ ta on enda täis lakkunud viņš ir pietempies

lahti laskma 1. atlaist, atbrīvot ∙ ta lasti joomise pärast töölt lahti viņu atlaida no darba par dzeršanu; kurja koera ei tohi lahti lasta niknu suni nedrīkst laist vaļā; kinnipeetu lasti lahti aizturēto atbrīvoja 2. palaist, sākt ∙ kõlakat lahti laskma palaist baumas; lasime laulu lahti laidām vaļā dziesmu

lausa adv 1. gluži, taisni ∙ lausa talumatu iseloom gluži neciešams raksturs; lausa uskumatu, kuidas ta kõike jõuab taisni neticami, kā viņš visu paspēj 2. tieši, atklāti, bez aplinkiem ∙ ütle kohe lausa välja, ära keeruta saki uzreiz tieši, negrozies

leebelt adv maigi, liegi ∙ ta hääl kõlas leebelt ja soojalt viņa balss skanēja maigi un silti; ta on leebelt öelda ebaaus viņš ir, maigi sakot, negodīgs

`leib s {leiva, `leiba, `leibu} maize, rupjmaize ◦ rukkileib rudzu maize; võileib sviestmaize ∙ leiba segama jaut maizi; ta ostis poest kolm leiba ja kaks saia viņš nopirka veikalā trīs rupjmaizes un divas baltmaizes; ta on kroonu leival viņš ir kroņa maizē; vanem poeg on omas leivas vecākais dēls ir savā maizē ∆ amet ei küsi leiba amats ēst neprasa; leiba luusse laskma atlaisties pēc ēšanas; leiba ühte kappi panema sākt dzīvot kopā; igapäevane leib dienišķā maize

`lett s {leti, `letti, `lette} lete ◦ baarilett bāra lete; kalalett zivju lete ∙ müüjad on leti taga, ostjad leti ees pārdevēji ir aiz letes, pircēji letes priekšā ∆ leti alt zem letes; letti laduma izlikt uz letes ~ atklāti visu izstāstīt; letti võtma saukt pie atbildības ~ ņemt priekšā

`limpsima v {`limpsida, limpsin} 1. laizīt ∙ lapsed limpsivad jäätist bērni laiza saldējumu; leegid limpsisid juba katust liesmas jau laizīja jumtu 2. lakt ∙ kass limpsib piima kaķis lok pienu

lämbuma v smakt, slāpt ∙ suitsu kätte lämbuma smakt dūmos; tuli lämbub pliidi all ära uguns plītī slāpst nost; lämbunud õhk sasmacis gaiss; lämbunud oie slāpēts vaids

löristama v (skaļi) šņaukāt, sūkt, pūst ∙ nina löristama šņaukāt degunu; piipu löristama sūkt pīpi; pasunat löristama pūst tauri; nutta löristama puņķoties

lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

mäletsema v gremot, atgremot ∙ lehmad mäletsevad govis gremo; mis sa mäletsed, ütle lühidalt ja selgesti ko tu minstinies, saki īsi un skaidri

mökitama v 1. mekšķināt, blēt ∙ kits mökitab kaza mekšķina 2. sar stomīties ∙ ütle otse, mis sa mökitad! saki tieši, ko tu stomies!

nii-|öelda adv tā sakot, tā sacīt ∙ ta on väga kohusetruu, nii-öelda hoolsus ise viņš ir ļoti apzinīgs, tā sakot, pati uzcītība

nii-|ütelda adv tā sakot, tā sacīt ∙ ta oli nii-ütelda kõikjal viņš bija, tā sacīt, visur

nimetama v 1. saukt, dēvēt ∙ ta armastab end peremeheks nimetada viņam patīk sevi dēvēt par saimnieku 2. (amatā) iecelt, norīkot ∙ ametisse nimetama iecelt amatā; ta nimetati direktoriks viņu iecēla par direktoru 3. minēt, nosaukt ∙ tühine asi, seda ei maksa nimetadagi sīkums, to nav vērts pat pieminēt; eespool nimetatud taimed iepriekš minētie augi

nimi s {nime, nime, nimesid} vārds, nosaukums ◦ aunimi goda nosaukums; kasutajanimi lietotājvārds; kohanimi vietvārds ∙ tavaline nimi parasts vārds; nimeks panema likt vārdu; mis su nimi on? kā tevi sauc?; ta kirjutas oma nime alla viņš parakstīja savu vārdu; maja on isa nimel māja ir uz tēva vārda; riikide nimed valstu nosaukumi ∆ nime poolest vārda pēc; õige nimega nimetama saukt īstajos vārdos

nohisema v sēkt, šņākt, šņākuļot ∙ ta nohiseb kui kuri pull viņš šņāc kā nikns bullis; nina nohiseb deguns šņākuļo

noo intj ei nu, nu, nū ∙ noo, mis sa kostad! ej nu, ko tu saki!; noo, seda asja me veel vaatame! nu, to mēs vēl paskatīsimies!; noo ja siis? nu un tad

`null b num {nulli, `nulli, `nulle} nulle ∙ null kraadi nulle grādu; kell seitse null null pulksten septiņos nulle nulle; selle töö väärtus on null šī darba vērtība ir nulle; nullist alustama sākt no nulles

`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals ◦ keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals ∙ mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas ∙ järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala ∙ otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ∙ ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals ∙ otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals ∙ laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere ∙ kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals ∙ laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ∙ ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ∆ ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā

otse|joones adv 1. taisnā līnijā, taisni, pa taisno ∙ sinna on otsejoones ainult kümme kilomeetrit taisnā līnijā līdz turienei ir tikai desmit kilometru 2. taisni, tieši ∙ see oli mõeldud otsejoones teile tas bija domāts tieši jums 3. taisni, tieši, bez aplinkiem ∙ ütle otsejoones välja, mida mõtled saki tieši, ko domā 4. taisnā ceļā, tūlīt ∙ ta jooksis otsejoones kaebama viņš taisnā ceļā aizskrēja sūdzēties

pahvatama v 1. šauties, sisties, sprāgt ∙ laevakorstnast pahvatas tihe suitsusammas blīvs dūmu stabs izšāvās no kuģa skursteņa; keriselt pahvatab auru no ceriem uzšāvās tvaiks; värav pahvatas pärani vārti atsprāga vaļā līdz galam 2. sisties, mesties ∙ värske õhk pahvatab näkku svaigs gaiss iesitas sejā; ta pahvatas sillalt vette viņš iemetās no tilta ūdenī; ta pahvatas naerma viņš metās smieties 3. uzliesmot ∙ tuli pahvatas heledaks leegiks uguns uzliesmoja ar gaišu liesmu 4. (sakot) izšaut, izmest ∙ ta pahvatas midagi vihaselt viņš kaut ko dusmīgi izmeta

välja pahvatama 1. izšauties, izsisties, iznirt ∙ järsku pahvatab päike pilve tagant välja pēkšņi no mākoņiem iznirst saule 2. (sakot) izšaut, izmest ∙ ta pahvatas välja, mida mõtles viņš izšāva, ko domāja

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

`pihk b s {pihu, `pihku, `pihke} delna, plauksta, sauja ∙ nagu pihu peal kā uz delnas; lind sööb pihu pealt putns ēd no delnas; võta labidas pihku ja hakka kaevama ņem lāpstu rokā un sāc rakt

`pillama v {pillata, `pillan} 1. mest, nomest ∙ kiiruga tõustes pillas ta käekoti maha ātrumā celdamās augšā, viņa nometa rokassomiņu; leiba ei tohtinud maha pillata maizi nedrīkstēja mest zemē; ta pillas kausi käest viņš izmeta no rokām bļodiņu 2. izmētāt ∙ kõik esemed toas olid laiali pillatud visas lietas istabā bija izmētātas; sügis pillab värve helde käega rudens ar dāsnu roku izmētā krāsas 3. šķērdēt, izšķiest ∙ meil pole raha pillata mums nav naudas, lai sķērdētu; ei tohi pillata oma energiat savu enerģiju nedrīkst izšķiest 4. (sakot) iespraust, iemest, izmest ∙ ta pillas ka omalt poolt sekka mõne sõna viņš arī no savas puses iesprauda kādu vārdu; koduteel ei pillanud ta ainsatki sõna mājupceļā viņš neizmeta nevienu vārdu

pinisema v 1. sīkt, dīkt ∙ kõrva ääres pinisev sääsk pie auss sīcošs ods; ämm piniseb ühtesoodu sievasmāte visu laiku dīc 2. džinkstēt ∙ pinisev pillikeel džinkstoša stīga; rong pani aknaklaasid pinisema vilcienam braucot, logi džinkstēja

pirisema v 1. sīkt, dīkt, džinkstēt ∙ sääsk piriseb kõrva ääres ods sīc pie auss 2. pinkšķēt, činkstēt 3. niķoties

puht b adv tīri, tikai ∙ see on puht minu probleem tā ir tikai mana problēma; ta ütleb nii puht kadedusest viņš tā saka tīras skaudības dēļ

punetama v 1. sārtot ∙ õunapuu otsas punetasid valminud õunad ābelē sārtoja gatavie āboli; klaasis punetas vein glāzē sārtoja vīns 2. sarkt ∙ massaaž paneb naha punetama masāža liek ādai sasarkt

`põrkama v {põrgata, `põrkan} 1. atsisties, atdurties, uzdurties ∙ pimedas ruumis põrkasin vastu lauda tumšā telpā atsitos pret galdu; uksed põrkavad lahti durvis atsitas vaļā; lennuki rattad põrkasid sujuvalt vastu betoonrada lidmašīnas riteņi līgani atdūrās pret betona skrejceļu; laev põrkas vastu jäämäge kuģis atdūrās pret leduskalnu; ajalehti sirvides põrkasin huvitavatele sündmustele šķirstot laikrakstus, uzdūros interesantiem notikumiem 2. traukties, skriet ∙ jänes põrkas üle tee võssa zaķis aiztraucās pāri ceļam krūmos; põgenik põrkas maja varju bēglis ieskrēja mājas ēnā 3. sar ieskriet ∙ põrkan õhtul sisse, siis räägime pikemalt ieskriešu vakarā, tad parunāsim vairāk 4. sar sākt šaubīties, svārstīties ∙ võid tulla, kui põrkama ei löö vari nākt, ja nesāksi šaubīties

vastu põrutama sar bliezt pretī ∙ vaenlane andis tuld, meie patarei põrutas vastu ienaidnieks atklāja uguni, mūsu baterija blieza pretī; ta igale ütlejale põrutab vastu viņš atbliež pretī katram, kas kaut ko saka

roosatama v kļūt rozā, sārtoties, sarkt ∙ idataevas roosatab debesis austrumos sārtojas; nägu lõi roosatama seja piesarka

`rõkkama v {rõkata, `rõkkan} 1. (skaļi) gavilēt, līksmot, saukt ∙ publik rõkkab heameelest publika priekā gavilē 2. dārdēt, rībēt, dunēt ∙ puhkes rõkkav naer atskanēja dārdoši smiekli; ta norskab nii, et tuba rõkkab viņš tā krāc, ka istaba rīb

sake a s {sake, saket, sakesid} sakē

Saku c Saku

seal|maal adv tiktāl, tik tālu ∙ põllutöödega ollakse sealmaal, et külviga võib alustada ar lauka darbiem jau ir tik tālu, ka var sākt sēju

selja|tagant adv 1. no aizmugures ∙ ütle otse, mis sa seljatagant torgid! saki atklāti, ko tu baksti no aizmugures! 2. aizmuguriski, slepus

sisisema v šņākt, sīkt ∙ uss sisiseb čūska šņāc; ahjus sisisevad märjad halud krāsnī sīc slapjas pagales

sisistama v šņākt, sīkt ∙ haned sisistavad zosis šņāc; ta sisistas midagi läbi hammaste viņš kaut ko nošņāca caur zobiem

`spurt s {spurdi, `spurti, `spurte} spurts, izrāviens ◦ lõpuspurt finiša izrāviens ∙ spurti alustama sākt spurtu; otsustav spurt izšķirošais spurts

sumama v 1. brist, bradāt ∙ sumasime lumes bridām pa sniegu 2. iegāzties, ievelties ∙ sumasime põlvini kraavi iegāzāmies līdz ceļiem grāvī 3. kulstīt ∙ ujudes jalgadega sumama peldot kulstīt kājas 4. piemest, piegāzt ∙ ta sumas kapsasupile vett sisse viņš piegāza kāpostu zupai ūdeni 5. zumēt, dūkt, sīkt ∙ kärbsed sumavad köögis virtuvē sīc mušas

susisema v 1. šņākt, čūkstēt, sīkt ∙ märjad puud susisevad ahjus slapjā malka krāsnī čūkst; susisevad häälikud s ja š šņāceņi s un š 2. čukstēties ∙ mutid susisevad omavahel juttu ajada vecenes sačukstas 3. iet, notikt, sekmēties ∙ asi susiseb tā lieta iet

`sõlg s {sõle, `sõlge, `sõlgi} 1. sakta ◦ hoburaudsõlg pakavsakta; kuhiksõlg konusveida sakta ∙ pronksist sõlg bronzas sakta 2. (etnogrāfijā) šķērskoks, šķērsis

`sõrm s {sõrme, `sõrme, `sõrmi} 1. (rokas) pirksts ◦ nimetissõrm rādītājpirksts; väikesõrm mazais pirkstiņš ∙ sõrmed hakkasid külmetama pirksti sāka salt; ta ei lase endale sõrmegi külge panna viņš neļauj sev ne pirkstu piedurt; tunnen neid paiku nagu oma viit sõrme pazīstu šīs vietas kā savus piecus pirkstus; saatuse sõrm likteņa pirksts 2. tehn pirksts, tapa ◦ kolvisõrm virzuļa tapa; tugisõrm balsttapa ∆ läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem; sõrme kuradile andma atdot velnam mazo pirkstiņu; sõrmedele vaatama skatīties uz pirkstiem; sõrmed sügelevad pirksti niez; sõrmegi liigutama ne pirkstu nepakustināt; sõrmi kõrvetama apdedzināt pirkstus; ümber sõrme keerama tīt ap pirkstu

teisi|sõnu adv citiem vārdiem sakot ∙ leukeemia, teisisõnu verevähk leikēmija, citiem vārdiem sakot, asins vēzis

teist|moodi b adv citādi ∙ kui saaksin kõike otsast alustada, teeksin nii mõndagi teistmoodi ja es varētu sākt visu no sākuma, es daudz ko darītu citādi

tinistama v 1. šķindināt, tinkšķināt, strinkšķināt ∙ kitarri tinistama strinkšķināt ģitāru 2. sar iedzert, iemest, sūkt ∙ õlut tinistama sūkt alu

toru s {toru, toru, torusid} 1. caurule ◦ veetoru ūdens caurule ∙ toru läbimõõt caurules diametrs; toru on umbe läinud caurule ir aizdambējusies 2. sar klausule ◦ telefonitoru tālruņa klausule ∙ telefon helises, võtsin toru zvanīja tālrunis, pacēlu klausuli; pane toru ära noliec klausuli 3. sar (šaujamierocim) stobrs ◦ püssitoru šautenes stobrs ∙ laeng lõhkes torus lādiņš uzsprāga stobrā 4. sar (par pūšaminstrumentiem) taure ∙ mehed võtsid oma torud ja alustasid uut lugu vīri ņēma savas taures un sāka jaunu gabalu ∆ oma toru üürgama panema sākt aurot pilnā rīklē; toru täis tõmbama pievilkt mūli

tulitama v 1. svilt, degt, smelgt ∙ jalatallad tulitasid pikast käimisest kāju pēdas smeldza no ilgās staigāšanas 2. karsēt, svilināt, dedzināt ∙ päike tulitab saule karsē 3. sarkt, kvēlot, kaist ∙ nägu lõi tulitama seja piesarka 4. izbalēt, izdegt ∙ tulitanud rohi izdegusi zāle 5. (karstumā) sasmakt ∙ tulitanud heeringas sasmakusi siļķe

tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta ◦ külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta ∙ nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas ◦ häbitunne kauna jūtas ∙ oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ◦ ohutunne briesmu sajūta ∙ mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi

tõsi s {`tõe, `tõtt, tõdesid} patiesība, taisnība, tiesa ◦ sulatõsi skaidra patiesība, tīra patiesība ∙ tahan teada tõtt gribu zināt patiesību; tõtt öelda, see ei puutu minusse taisnību sakot, tas uz mani neattiecas; mis tõsi, see tõsi tiesa kas tiesa; kas ta tõega tuleb? vai viņš tiešām nāk?; kõik naersid, aga minul oli tõsi taga visi smējās, bet es to domāju nopietni ∆ tõtt vahtima cieši skatīties

tõtt-|öelda adv taisnību sakot, patiesībā, īstenībā ∙ teda ma tõtt-öelda ei oodanud taisnību sakot, viņu es negaidīju

uuristama v 1. grauzt, rakt ∙ rattad on teesse uuristanud sügavad roopad riteņi ir iegrauzuši ceļā dziļas rises; ekskavaator uuristas kanalit ekskavators raka kanālu; jõekaldasse uuristatud koobas upes krastā izgrauzta ala; südant uuristas valus mälestus sirdi grauza sāpīgas atmiņas 2. urbināt, rubināt ∙ tihane on puukännu sisse õõne uuristanud zīlīte ir izrubinājusi caurumu celmā; lind uuristas nokaga käbidest seemneid putns ar knābi rubināja no čiekuriem sēklas 3. grebt ∙ ta oskab ilusaid lusikaid uuristada viņš prot grebt skaistas karotes

viimane adj {viimase, viimast, viimaseid} pēdējais ◦ eelviimane priekšpēdējais ∙ viimane uks paremal pēdējās durvis pa labi; viimane soov pēdējā vēlēšanās; viimane kord tegid sina välja pēdējoreiz tu izmaksāji; arvuti viimane mudel pēdējais datora modelis; on viimane aeg minema hakata ir pēdējais laiks sākt iet; viimase hetke reisid pēdējā brīža ceļojumi; viimane kui üks visi līdz pēdējam; poiss on viimane laiskvorst zēns ir pēdējais slaists; oli poisse ja tüdrukuid, viimaseid isegi rohkem bija zēni un meitenes, pēdējo pat vairāk