[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 50 artiklit

aisting s {aistingu, aistingut, aistinguid} sajūta, maņa

ala|väärsus s {-väärsuse, -väärsust, -väärsusi} mazvērtība ◦ alaväärsuskompleks mazvērtības komplekss; alaväärsustunne mazvērtības sajūta ∙ alaväärsust tundma just mazvērtību

eba|mugavus s neērtība ◦ ebamugavustunne neērtības sajūta ∙ ta talus nurisemata kõiki ebamugavusi viņš bez kurnēšanas pacieta visas neērtības; ruumide ebamugavus telpu nemājīgums

ebamugavus|tunne s neērtības sajūta ∙ tema juuresolekul haarab mind seletamatu ebamugavustunne viņa klātbūtnē mani pārņem neizskaidrojama neērtības sajūta

habras adj {`hapra, habrast, `hapraid} 1. trausls ∙ habras portselan trausls porcelāns; habras naine trausla sieviete; juuksed on kuivad ja haprad mati ir sausi un trausli; uni oli habras miegs bija trausls 2. nelāgs ∙ tunne on habras sajūta ir nelāga

hirmu|tunne s baiļu sajūta

kanduma v 1. tikt nestam ∙ paat kandus allavoolu laiva tika nesta lejup pa straumi 2. pārcelties, pārvietoties ∙ mäng kandus väljaku keskele spēle pārcēlās uz laukuma vidu; lahingud kandusid Eesti pinnale kaujas pārvietojās uz Igaunijas teritoriju 3. izplatīties ∙ külmatunne kandus kätest kogu kehasse laiali aukstuma sajūta izplatījās visā ķermenī; toitained kanduvad verega mööda keha laiali uzturvielas ar asinīm tiek izplatītas pa ķermeni 4. pievērsties ∙ tahes-tahtmata kandusid mõtted kodule gribot negribot domas pievērsās mājām 5. būt dzirdamam ∙ aeg-ajalt kandus kiriku poolt kellahelinat laiku pa laikam no baznīcas puses bija dzirdamas zvanu skaņas

kindlus|tunne s drošības sajūta ∙ rentnikul puudus kindlustunne nomniekam nebija drošības sajūtas

kinnistuma v nostiprināties ∙ metsaga kinnistunud luited ar mežu nostiprinājušās kāpas; see tunne kinnistus temas üha enam šī sajūta viņā aizvien vairāk nostiprinājās

kipitama v 1. sūrstēt ∙ selg kipitab päikesest mugura sūrst no saules; seep hakkas silmas kipitama ziepes sāka kost acīs 2. grauzt ∙ see tunne kipitas tal üha hinges šī sajūta aizvien grauza viņa dvēseli

kodu s {kodu, kodu, kodusid} 1. mājas ◦ kodutunne māju sajūta ∙ tema kodu on Tallinnas viņa mājas ir Tallinā; ma läksin töölt kohe koju no darba es uzreiz devos uz mājām; tundke end nagu kodus jūtieties kā mājās; kaljusaar on koduks paljudele merelindudele klinšu sala ir mājas daudziem jūras putniem 2. mājoklis ◦ kodukindlustus mājokļa apdrošināšana ∙ maitsekalt sisustatud kodu gaumīgi iekārtots mājoklis 3. mītne ◦ invaliididekodu invalīdu mītne ∙ meremeeste kodu jūrnieku mītne

kokku|kuuluvus s 1. saderība, nedalāmība ∙ majanduslik ja kultuuriline kokkukuuluvus ekonomiskā un kultūras saderība 2. vienotība, kopība ◦ kokkukuuluvustunne kopības sajūta

kripeldus s {kripelduse, kripeldust, kripeldusi} sajūta, kas nedod mieru

kustumatu adj {kustumatu, kustumatut, kustumatuid} nedziestošs ∙ kustumatu tuli nedziestoša uguns; kustumatu tänutunne nedziestoša pateicības sajūta

kõhe adj {kõheda, kõhedat, kõhedaid} 1. neomulīgs, nelādzīgs ∙ algul oli kõhe tunne sākumā bija neomulīga sajūta; päris kõhe oli üksinda pimedas vienam tumsā bija visai neomulīgi 2. pavēsi, vēsi ∙ poisil hakkas bussi oodates kõhe zēnam, gaidot autobusu, sametās pavēsi

kõhedus s {kõheduse, kõhedust, kõhedusi} neomulīga sajūta, nelādzīga sajūta ∙ pime tuba tekitas lastes kõhedust tumšā istaba radīja bērniem neomulīgu sajūtu

`lits b adj {litsi, `litsi, `litse} 1. vulg maucīgs ∙ litsid tüdrukud maucīgas meitenes 2. vulg sūdīgs ∙ lits tunne sūdīga sajūta

`loll b adj {lolli, `lolli,`lolle} muļķa-, muļķīgs, stulbs ∙ loll poiss muļķa zēns; loll mõte muļķīga doma; tööd on nii palju, et mine või lolliks darba ir tik daudz, ka prātā var sajukt; loll tunne on minna raha laenama stulba sajūta iet aizņemties naudu; tal on lolli moodi vedanud viņam ir ļoti paveicies ∆ loll kui saabas dumjš kā zābaks

lootusetus s {lootusetuse, lootusetust, lootusetusi} bezcerība, bezcerīgums ∙ lootusetuse tunne bezcerības sajūta

maitsmis|meel s garša, garšas sajūta

mõnu|tunne s baudas sajūta, tīksme

mõõdu|tunne s mēra sajūta ∙ ta kaotas mõõdutunde viņš zaudēja mēra sajūtu

`narr b adj {narri, `narri, `narre} jocīgs, ērmīgs, muļķīgs ∙ nii narri hinna eest ma ei müü par tik smieklīgu cenu es nepārdodu; narr tunne muļķīga sajūta

nälja|tunne s izsalkums, bada sajūta

ohu|tunne s briesmu sajūta

olemine s {olemise, olemist, olemisi} 1. pastāvēšana, eksitence ∙ võitlus oma olemise eest cīņa par savu eksistenci 2. iedzīve ∙ ta kolis siia sisse kogu oma olemisega viņš te ievācās ar visu savu iedzīvi 3. būtība, raksturs, daba ∙ kurja olemisega vanamoor nikna vecene 4. stāvoklis, situācija ∙ mu olemine pole just kiita es nejūtos īsti labi; pärast sauna oli kohe teine olemine pēc pirts bija pilnīgi cita sajūta 5. pasēdēšana, ballīte ∙ pidulik olemine svinīga pasēdēšana; tuleb väike perekondlik olemine būs neliela ģimeniska pasēdēšana

rahuldus s {rahulduse, rahuldust, rahuldusi} 1. apmierinājums, gandarījums ◦ rahuldustunne gandarījuma sajūta ∙ ta leiab tööst rahuldust viņš darbā rod apmierinājumu; nende palve leidis rahuldust viņu lūgumu apmierināja 2. mierinājums

rääkimata adv 1. nerunājot ∙ linnapea pole senini esitanud lepingu projektigi, rääkimata siis kirjalikest kalkulatsioonidest pilsētas mērs nav iesniedzis pat līguma projektu, nemaz nerunājot par kalkulācijām 2. neizsakāmi, ārkārtīgi ∙ rääkimata mõnus tunne neizsakāmi patīkama sajūta

seletamatult adv 1. neizskaidrojami, nesaprotami ∙ seletamatult ärev tunne neizskaidrojami trauksmaina sajūta 2. neizsakāmi, ārkārtīgi, ļoti ∙ seletamatult ilus ilm neizsakāmi skaists laiks

selline pr {sellise, sellist, selliseid} šāds, tāds ∙ mul on selline tunne, et täna juhtub midagi man ir tāda sajūta, ka šodien kaut kas notiks

seni|olematu adj (līdz šim) nebijis ∙ teda valdas seniolematu õnnetunne viņu pārņēma nebijusi laimes sajūta

sise|tunne s 1. nojauta, intuīcija, iekšējā sajūta ∙ usalda oma sisetunnet! uzticies savai nojautai! 2. sirdsapziņa ∙ sisetunne vaevab sirdsapziņa moka

sõnul|seletamatu adj vārdos neizsakāms, neaprakstāms ∙ sõnulseletamatu õnnetunne vārdos neizsakāma laimes sajūta

sügelus|tunne s (sajūta) nieze

süü|tunne s vainas apziņa, vainas sajūta ∙ teda piinas raske süütunne viņu mocīja smaga vainas sajūta

tahe b adj {taheda, tahedat, tahedaid} 1. sauss, apžuvis, nosusējis ∙ tahe sügis sauss rudens; maa on tahe zeme ir apžuvusi 2. sāļš, sātīgs, stiprs ∙ ta ei taha kooki, vaid midagi tahedamat viņš negrib kūku, bet gan kaut ko stiprāku 3. (ar lielu cietes saturu) miltains ∙ tahedad kartulid miltaini kartupeļi 4. drošs, pārliecināts ∙ tahe tunne droša sajūta ∆ tahedaks tegema pataisīt stīvu

tundmus s {tundmuse, tundmust, tundmusi} jūta, sajūta, emocija ∙ negatiivsed tundmused negatīvas emocijas

tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta ◦ külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta ∙ nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas ◦ häbitunne kauna jūtas ∙ oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ◦ ohutunne briesmu sajūta ∙ mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās

turva|tunne s drošības sajūta

tühi b adj {tühja, `tühja, `tühje} 1. tukšs ◦ pooltühi pustukšs ∙ kast on täiesti tühi kaste ir pilnīgi tukša; pea on tühi galva ir tukša; tal on tühi tunne viņam ir tukša sajūta; tühjaks tegema iztukšot; seda rohtu ei tohi võtta tühja kõhuga šīs zāles nedrīkst dzert tukšā dūšā 2. tukšs, veltīgs ∙ tühjad lubadused tukši solījumi; tühje sõnu tegema runāt tukšu; see on tühi asi tas ir nieks; ära näe tühja vaeva! nepūlies velti! ∆ tühja jooksma aiziet pa tukšo

uudne b adj {uudse, uudset, uudseid} 1. jauns, jauna veida ∙ see oli hoopis uudne tunne tā bija pavisam jauna sajūta; kirjanik on andnud tuntud sõnale uudse tähenduse rakstnieks ir piešķīris vārdam jaunu nozīmi 2. novatorisks ∙ uudne DNA analüüs novatoriska DNS analīze

vaevus s {vaevuse, vaevust, vaevusi} slimīga sajūta, veselības traucējums ∙ kesknärvisüsteemi vaevused centrālās nervu sistēmas traucējumi; vaevused ristluudes ei andnud järele sāpes krustos neatlaidās

vastikus s {vastikuse, vastikust, vastikusi} pretīgums, pretīga sajūta ◦ vastikustunne pretīguma sajūta ∙ vastikust väljendav grimass grimase, kas pauž pretīgumu; eilsele mõeldes tuleb vastikus peale domājot par vakardienu, uznāk pretīga sajūta

vastutus|tundlikkus s atbildības sajūta

vastutus|tunne s atbildības sajūta ∙ tal pole kübekestki vastutustunnet viņam nav ne kripatiņas atbildības sajūtas

õiglus|tunne s taisnīguma sajūta ∙ õiglustunnet riivama aizskart taisnīguma sajūtu

`õnn s {õnne, `õnne, `õnni} 1. laime ◦ õnnehetk laimes mirklis; õnnesoov laimes vēlējums; õnnetunne laimes sajūta; õnnevärin laimes trīsas ∙ neiu igatseb õnne meitene ilgojas pēc laimes; õnne täis aastad laimes pilni gadi; õnn ja õnnetus käivad käsikäes laime un nelaime iet roku rokā; palju õnne sünnipäevaks! daudz laimes dzimšanas dienā!; õnne valama liet laimi 2. veiksme, laime ∙ õnn on muutlik veiksme ir mainīga; tal on kaardimängus õnne viņam veicas kāršu spēlē; läksime hea õnne peale gājām uz labu laimi; halva õnne korral võid elugi kaotada ja neveiksies, vari pazaudēt arī dzīvību; seekord läks õnneks piletit saada šoreiz palaimējās dabūt biļeti; meie õnneks ei teadnud asjast keegi par laimi mums, viņš neko nezināja par šo lietu

ühis|tunne s vienotības sajūta, solidaritāte, vienprātība

ühtekuuluvus|tunne s vienotības sajūta, kopības sajūta

üle|olek s 1. pārākums, pārsvars ∙ sõjaline üleolek militārs pārākums 2. pārākums, augstprātība ◦ üleolekutunne pārākuma sajūta ∙ temasse suhtuti üleolekuga pret viņu izturējās ar pārākumu