[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 34 artiklit
aktsia|selts s akciju sabiedrība
avalikkus s {avalikkuse, avalikkust, avalikkusi} sabiedrība, publika ∙ ma pöördusin üleskutsega avalikkuse poole es vērsos ar uzsaukumu pie sabiedrības; avalikkust ei informeeritud sabiedrība netika informēta; romaan köitis laiema avalikkuse tähelepanu romāns pievērsa plašākas sabiedrības uzmanību
haige b adj {haige, haiget, haigeid} 1. slims ◦ poolhaige pusslims; surmahaige nedziedināmi slims ∙ haige laps slims bērns; haige ühiskond slima sabiedrība; isa jäi äkki haigeks tēvs pēkšņi saslima 2. sāpīgs, sāpošs ∙ selg on kummardamisest haige mugura sāp no locīšanās
hea|olu s 1. labklājība, turība ◦ heaoluriik labklājības valsts; heaoluühiskond labklājības sabiedrība ∙ majandusliku heaolu paranemine ekonomiskās labklājības uzlabošanās 2. labsajūta ∙ haige heaolu taastus kiiresti slimnieka labsajūta atjaunojās ātri
homne b adj {homse, homset, homseid} rītdienas- ∙ homne eksam rītdienas eksāmens; homne ühiskond rītdienas sabiedrība
hävinema v iet bojā ∙ ühiskond hävineb paratamatult sabiedrība neglābjami iet bojā
industriaal|ühiskond s industriālā sabiedrība
info|ühiskond s informācijas sabiedrība
inim|ühiskond s cilvēku sabiedrība
kihistuma v noslāņoties ∙ seismisel mört kihistub stāvot java noslāņojas; ühiskond kihistus sabiedrība noslāņojās
kodaniku|ühiskond s pilsoniskā sabiedrība
linnastuma v 1. urbanizēties, tikt urbanizētam ∙ linnastuv ühiskond urbanizēta sabiedrība 2. kļūt par pilsētnieku, kļūt pilsētnieciskam ∙ poiss linnastus kiiresti zēns ātri kļuva par pilsētnieku
multi|etniline adj multietnisks ∙ multietniline ühiskond multietniska sabiedrība
nüüdis|aeg s mūsdienas, šodiena, tagadne ∙ nüüdisaja ühiskond mūsdienu sabiedrība; nüüdisajal ei küpsetata kodus leiba mūsdienās maizi mājās necep
oma`nik s {omaniku, oma`nikku, oma`nikke} īpašnieks ∙ omanik sai kaotatud kella tagasi īpašnieks atguva pazaudēto pulksteni; maja on korduvalt omanikku vahetanud māja ir vairākkārt mainījusi īpašnieku; vabriku omanikuks oli aktsiaselts fabrikas īpašnieks bija akciju sabiedrība
osa|ühing s sabiedrība ar ierobežotu atbildību
publik s {publiku, publikut, publikuid} 1. publika ◦ teatripublik teātra publika ∙ publik aplodeerib publika aplaudē 2. sabiedrība, ļaudis ∙ publikut šokeeriv abielulahutus sabiedrību šokējošā laulības šķiršana
re`formima v {re`formida, reformin} reformēt ∙ reformeeritud ühiskond reformēta sabiedrība
segane adj {segase, segast, segaseid} 1. neskaidrs, juceklīgs ∙ segane allkiri neskaidrs paraksts; segased ja vastuolulised seletused juceklīgi un pretrunīgi paskaidrojumi 2. dažāds, raibs ∙ segane seltskond raiba sabiedrība 3. jucis, prātu zaudējis ∙ ta on täiesti segaseks läinud viņš ir galīgi prātu zaudējis
sekulaarne adj {sekulaarse, sekulaarset, sekulaarseid} 1. sekulārs, laicīgs ∙ sekulaarne ühiskond sekulārā sabiedrība 2. sekulārs, gadsimtiem ilgs ∙ sekulaarsed muutused sekulāras izmaiņas
`selts s {seltsi, `seltsi, `seltse} 1. biedrība ◦ jahiselts mednieku biedrība; kultuuriselts kultūras biedrība; looduskaitseselts dabas aizsardzības biedrība; üliõpilasselts studentu biedrība ∙ seltsi juhatus biedrības valde; asutati uus selts tika nodibināta jauna biedrība 2. sabiedrība, uzņēmums ◦ aktsiaselts akciju sabiedrība; kindlustusselts apdrošināšanas sabiedrība ∙ seltsi põhikiri sabiedrības statūti 3. sabiedrība, kompānija ◦ inimselts cilvēku sabiedrība ∙ mulle pole seltsi tarvis man sabiedrība nav vajadzīga 4. sar kompānija, bars ∙ seltsist maha jääma atpalikt no kompānijas 5. sar veids, šķirne ∙ pargis kasvab mitut seltsi puid parkā aug vairāku šķirņu koki 6. biol rinda, kārta ◦ alamselts apakšrinda, apakškārta; ülemselts virsrinda, virskārta
selts`kond s {seltskonna, selts`konda, selts`kondi} sabiedrība, kompānija ◦ meesseltskond vīriešu kompānija ∙ lõbus seltskond jautra kompānija; kõrgem seltskond augstākā sabiedrība; naiste seltskonnas muutus ta alati kohmetuks sieviešu sabiedrībā viņš vienmēr mulsa
siire a s {`siirde, siiret, `siirdeid} 1. pāreja, transformācija ◦ siirdeala pārejas josla; siirdeperiood pārejas periods; siirdeprotsess transformācijas process; siirdesoo pārejas purvs; siirdeühiskond pārejas sabiedrība 2. pāreja, pārvietošanās ∙ rõhu siire esisilbile uzsvara pāreja uz pirmo zilbi 3. med metastāze ∙ maovähi siirded kopsus kuņģa vēža metastāzes plaušās 4. med transplantācija ◦ siirdeoperatsioon transplantācijas operācija
sõbra|selts s draugu sabiedrība, draugu kompānija
tarbimis|ühiskond s patērētāju sabiedrība
teadmiste|põhine adj zināšanās balstīts ∙ teadmistepõhine ühiskond zināšanās balstīta sabiedrība
tsiviil|ühiskond s pilsoniskā sabiedrība
valdus|ühing s holdinga sabiedrība, kontrolakciju sabiedrība
vana|aeg s 1. senie laiki ∙ vanaaja ühiskond, kultuur seno laiku sabiedrība, kultūra 2. seni laiki, senatne
`vormima v {`vormida, vormin} veidot, piešķirt formu, piešķirt veidolu ∙ lapsed vormivad liivalossi bērni veido smilšu pili; hakklihast vormiti pallikesed no maltās gaļas izveidoja bumbiņas; huuled liiguvad sõnu vormides lūpas kustas, veidojot vārdus; ühiskond vormib inimest sabiedrība veido cilvēku
ühing s {ühingu, ühingut, ühinguid} 1. apvienība ∙ teaduslikud ühingud zinātniskās apvienības; kunstnikud ühinesid mitmesugustesse ühingutesse mākslinieki apvienojās dažādās apvienībās 2. sabiedrība ◦ osaühing sabiedrība ar ierobežotu atbildību
ühis|elu s kopdzīve ∙ ühiskond on inimeste ühiselu vorme sabiedrība ir viena no cilvēku kopdzīves formām; õpilaste ühiselu internaadis skolēnu kopdzīve internātā; ühiselu joodikust mehega kopdzīve ar vīru dzērāju
ühis`kond s {ühiskonna, ühis`konda, ühis`kondi} 1. sabiedrība ◦ ühiskonnakiht sabiedrības slānis; ühiskonnaliige sabiedrības loceklis ∙ tänapäeva Eesti ühiskond mūsdienu Igaunijas sabiedrība 2. kopiena ∙ väikesed ühiskonnad mazās kopienas
üle|minek s 1. pāreja ◦ üleminekuaeg pārejas laiks; üleminekuiga pārejas vecums; üleminekuperiood pārejas periods; üleminekuühiskond pārejas sabiedrība ∙ üleminek turumajandusele pāreja uz tirgus ekonomiku; üleminek talveajalt suveajale pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku 2. šķērsošana ∙ tänavast üleminekuks kasutan ülekäigukohta ielas šķērsošanai izmantoju pāreju 3. pāriešana, beigšanās ∙ ootasime vihma üleminekut gaidījām, kad lietus pāries
