[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aja|puudus s laika trūkums ∙ ta ei saanud tulla ajapuuduse tõttu viņš nevarēja atnākt laika trūkuma dēļ

ehmuma v nobīties, izbīties ∙ ta ehmus ootamatust helist viņš izbijās no negaidītas skaņas; ehmusin nii, et ei saanud sõna suust nobijos tā, ka nevarēju ne vārda dabūt pār lūpām

halvatu s {halvatu, halvatut, halvatuid} paralītiķis, paralizētais ∙ halvatu ei saanud rääkida ega süüa paralizētais nevarēja ne runāt, ne ēst

`hoidma v {`hoida, hoian} 1. turēt ∙ ema hoidis last käest māte turēja bērnu aiz rokas; vangis hoidma turēt cietumā 2. glabāt, turēt ∙ tööriistu hoitakse kuuris darbarīkus glabā šķūnī; midagi tagavaraks hoidma glabāt kaut ko rezervē; saladuses hoidma turēt slepenībā; ravimit hoitagu jahedas kuivas kohas zāles glabāt vēsā, sausā vietā 3. savaldīt, noturēt ∙ tüdrukud ei saanud naeru hoida meitenes nevarēja savaldīt smieklus 4. sargāt, saudzēt ∙ hoia oma tervist saudzē savu veselību; sool hoiab toiduaineid riknemast sāls pasargā pārtiku no bojāšanās 5. pieskatīt, uzraudzīt ∙ last hoidma pieskatīt bērnu; maja hoidma uzraudzīt māju; poiss jäi vanaema hoida zēns palika vecmāmiņas uzraudzībā 6. rūpēties ∙ ma hoian sind nagu oma last es rūpējos par tevi kā par savu bērnu 7. turēties ∙ hakid hoiavad parvedesse kovārņi turas baros 8. uzmanīties, sargāties ∙ hoia usside eest! uzmanies no čūskām!

hädaline a s {hädalise, hädalist, hädalisi} nelaimē nonākušais, palīdzības gaidītājs ∙ enamik hädalisi on juba korteri saanud vairums palīdzības gaidītāju jau ir saņēmuši dzīvokli

hämmastus s {hämmastuse, hämmastust, hämmastusi} pārsteigums, izbrīns ∙ hämmastusest ei saanud ta sõnagi suust no pārsteiguma viņš nevarēja izdabūt no mutes ne vārda; minu suureks hämmastuseks man par lielu izbrīnu

iludus s {iluduse, iludust, iludusi} 1. skaistums 2. skaistule ∙ iluduseks tüdrukut pidada ei saanud par skaistuli meiteni nosaukt nevarēja

istuma v 1. sēdēt ∙ istusime lõkke ääres sēdējām pie ugunskura; laev istus madalikul kuģis sēdēja uz sēkļa; ta ei saanud tööd ja istus kodus viņš nedabūja darbu un sēdēja mājās; vangis istuma sēdēt cietumā 2. sēsties ∙ istusin esimesse ritta apsēdos pirmajā rindā 3. sar derēt, piestāvēt ∙ see töö ei istu talle šis darbs viņam neder; kleit istus nagu valatud kleita derēja kā uzlieta; habe sulle ei istu bārda tev nepiestāv 4. sar veikties, sekmēties ∙ töö ei istu täna darbs šodien neveicas 5. sar patikt, garšot ∙ mulle see jook ei istu man šis dzēriens negaršo

jahmatama v 1. samulsināt, pārsteigt ∙ uudis jahmatas meid jaunums mūs samulsināja; jahmatav teade pārsteidzoša ziņa 2. samulst, apjukt, izbīties ∙ poiss jahmatas ega saanud sõnagi suust zēns samulsa un nespēja pateikt ne vārda

kinni|silmi adv aizvērtām acīm, acīm ciet ∙ haige lamas kinnisilmi slimnieks gulēja aizvērtām acīm; kinnisilmi puudustest mööda minna ei saanud trūkumiem nevarēja paiet garām aizvērtām acīm

kodunt adv no mājām ∙ ma pole saanud kodunt ühtki kirja es neesmu dabūjis nevienu vēstuli no mājām

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt ∙ mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ∙ ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus ∆ mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis

kuulsus s {kuulsuse, kuulsust, kuulsusi} 1. slava ◦ maailmakuulsus pasaules slava ∙ ma ei aja kuulsust taga es nedzenos pēc slavas; tal on õiglase inimese kuulsus viņam ir taisnīga cilvēka slava 2. slavenība ∙ filmis teeb kaasa mitu kuulsust filmā piedalās vairākas slavenības; sinust on saanud kuulsus tu esi kļuvis par slavenību

küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana

laadne adj {laadse, laadset, laadseid} veida-, līdzīgs ◦ samalaadne tāda paša veida- ∙ ta on saanud midagi töötu abiraha laadset viņš ir saņēmis kaut ko līdzīgu bezdarbnieka pabalstam; kung-fu laadne löök sitiens kungfu garā

liikumine s {liikumise, liikumist, liikumisi} kustība ◦ liikumiskiirus kustības ātrums; liikumistrajektoor kustības trajektorija; naisliikumine sieviešu kustība; vastupanuliikumine pretošanās kustība ∙ rongi liikumine vilciena kustība; planeetide liikumine ümber Päikese planētu kustība ap Sauli; keskkonnakaitse on saanud ülemaailmseks liikumiseks vides aizsardzība ir kļuvusi par vispasaules kustību

`loom a s {looma, `looma, `loomi} 1. dzīvnieks, kustonis, zvērs ◦ koduloom mājdzīvnieks ∙ hirv on graatsiline loom stirna ir graciozs dzīvnieks 2. lops ◦ noorloom jaunlops ∙ loomad on laudas lopi ir kūtī 3. sar būtne, tips, zvērs ∙ ma pole tänini aru saanud, mis loom ta on es līdz šai dienai neesmu sapratis, kas viņš ir par tipu

mahti adv iespēja, laiks, vaļa ∙ ma pole saanud mahti kirjutada man nav bijusi iespēja rakstīt; ei ole mahti lugeda nav laika lasīt; anna mulle mahti mõelda ļauj man padomāt

märgu|anne s zīme, signāls ∙ ta ei saanud mu märguandest aru viņš nesaprata manis doto zīmi

ära märkima 1. atzīmēt, iezīmēt ∙ see jõeke on kaardil ära märgitud šī upīte kartē ir iezīmēta 2. atzīmēt, pieminēt, izcelt ∙ auhinda ta romaanivõistlusel ei saanud, aga tema käsikiri märgiti ära godalgu romānu konkursā viņš nesaņēma, bet viņa manuskriptu pieminēja

`nahk s {naha, `nahka, `nahku} 1. āda ◦ limanahk gļotāda; näonahk sejas āda ∙ tõmmu nahk tumsnēja āda; rasune nahk taukaina āda; nahka hooldama kopt ādu; olen seda omal nahal tunda saanud esmu izjutis to uz savas ādas; seekord pääsesid terve nahaga šoreiz izspruki ar veselu ādu 2. (materiāls) āda ◦ lambanahk aitāda ∙ pargitud nahk miecēta āda; töötlemata nahk neapstrādāta āda; nahka nülgima dīrāt ādu; nahast jalatsid ādas apavi 3. plēve, apvalks, miza ◦ piimanahk piena plēve; vorstinahk desas apvalks ∆ nahast välja pugema līst no ādas ārā; nahast välja hüppama lēkt no ādas ārā; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu; mitut nahka koorima plēst vairākas ādas; naha peale andma sadot pa mizu; naha peale saama dabūt pa ādu; kellegi naha peal elama dzīvot kādam uz kakla; kellegi nahka pugema ielīst kāda ādā; kellegi nahas olema būt kāda ādā; nahka maha tõmbama novilkt ādu; nahka kuumaks kütma sadot pa mizu; nahka turule viima riskēt ar savu ādu; nahka vedama stiept gumiju; oma nahka hoidma sargāt savu ādu; paks nahk bieza āda

nahutama v 1. pērt, sist ∙ vargapoiss tuleks läbi nahutada zaglēnu vajadzētu nopērt 2. mānīt, krāpt ∙ olen oma lolli usaldavuse tõttu tihti nahutada saanud savas muļķīgās paļāvības dēļ bieži esmu ticis piekrāpts 3. rāt, kritizēt ∙ sain koosolekul nahutada dabūju sapulcē rājienu

paberi|korv s papīrgrozs ∙ paberikorv oli ääreni täis saanud papīrgrozs bija piepildīts pilns līdz malām

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

parajasti adv 1. patlaban, tieši tagad ∙ kell näitab parajasti keskpäeva patlaban pulkstenis rāda pusdienu; korrektori koht on meil parajasti vaba korektora vieta mums tieši tagad ir brīva 2. nupat ∙ olin parajasti uinunud, kui uksekell helises biju nupat aizmidzis, kā zvanīja durvju zvans; jahu oli parajasti otsa saanud milti tieši bija beigušies 3. tieši ∙ raha piisas parajasti koti soola ostmiseks tieši sāls maisa pirkšanai pietika naudas 4. mēreni ∙ tööd ta tegi parajasti, ei pingutanud end üle darbu viņš darīja mēreni, nepārpūloties

`park b s {pargi, `parki, `parke} 1. miecviela ∙ pargi vesilahus miecvielu šķīdums; nahad pandi parki ādas lika miecēties 2. miecēšana ∙ tallanaha park zoļādas miecēšana; tuule ja soolase vee parki saanud käed vējā un sālītā ūdenī miecētas rokas

`pilkama v {pilgata, `pilkan} 1. izsmiet, izzobot ∙ ta pilkas vaesemaid viņš izsmēja nabagākos 2. zoboties ∙ ma ei saanud aru, kas ta pilkab või räägib tõtt es nesapratu, vai viņš zobojas vai runā taisnību

`rihm s {rihma, `rihma, `rihmu} 1. siksna, josta ◦ õlarihm plecu siksna ∙ koerad peavad olema rihma otsas suņiem jābūt pie siksnas; ta pole lapsepõlves kunagi rihma saanud viņš bērnībā nekad nav siksnas dabūjis; suure pandlaga rihm josta ar lielu sprādzi 2. tehn siksna ◦ kiilrihm ķīļsiksna ∙ ratas viskas rihma pealt ritenis nometa siksnu ∆ rihma pingutama savilkt siksnu

ruupor s {ruupori, ruuporit, ruuporeid} rupors ∙ plekist ruupor skārda rupors; ruuporist kostab politseiniku korraldusi ruporā skan policista rīkojumi; see ajakiri on saanud feministide ruuporiks šis žurnāls ir kļuvis par feministu ruporu

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

aru saama saprast ∙ ma ei saanud aru, mis ta rääkis es nesapratu, ko viņš runāja; kas sa prantsuse keelest saad aru? vai tu saproti franču valodu?; ta on haige inimene, temast tuleb aru saada viņš ir slims cilvēks, viņš ir jāsaprot

külge saama 1. trāpīt ∙ lasksin, aga jänesele külge ei saanud šāvu, bet zaķim netrāpīju 2. (par slimību) saķert, dabūt ∙ vend oli gripi külge saanud brālis bija saķēris gripu

läbi saama 1. iztikt ∙ olen harjunud vähesega läbi saama esmu radis iztikt ar mazumiņu 2. satikt, sadzīvot ∙ temaga tuli hästi läbi saada ar viņu vajadzēja labi satikt 3. beigties ∙ mets sai läbi, algas küla mežs beidzās, sākās ciems 4. pabeigt ∙ olin raamatu just läbi saanud ja jutustasin loetust teistelegi tikko biju pabeidzis lasīt grāmatu un pastāstīju par to arī citiem 5. tikt cauri ∙ soost kuiva jalaga läbi ei saa sausām kājām purvam cauri netiek

maha saama 1. dzemdēt ∙ ta sai maha teise lapsega viņa dzemdēja otro bērnu 2. izdarīt, paveikt ∙ kirjanik sai romaaniga maha rakstnieks uzrakstīja romānu; olen jälle rumalusega maha saanud atkal esmu pastrādājis muļķības 3. dabūt nost ∙ ma ei saanud käte küljest värvi maha es nedabūju krāsu nost no rokām

sisse saama 1. tikt iekšā ∙ kedagi polnud kodus, ma ei saanud sisse neviena nebija mājās, es netiku iekšā 2. dabūt iekšā, piedabūt ∙ uppunule ei saadud enam elu sisse noslīkušo vairs nedabūja pie dzīvības; mootor sai hääled sisse dzinējs sāka rūkt 3. sar zaudēt ∙ korvpallis saime sisse 56:84 basketbolā zaudējām 56:84

ära saama 1. tikt projām ∙ ma tahan siit ära saada es gribu tikt no šejienes projām 2. dabūt nost, dabūt ārā ∙ ta ei saanud kinga jalast ära viņš nedabūja kurpi nost no kājas; seda plekki on raske ära saada šo traipu ir grūti iztīrīt 3. pabeigt, tikt galā, tikt vaļā ∙ kui rukki ära saame, hakkame otra koristama kad pabeigsim rudzus, sāksim vākt miežus; saaks võlad kaelast ära! kaut dabūtu parādus nost no kakla! 4. saņemt, iegūt ∙ saan kuus oma kümme tuhat ära mēnesī saņemu savus desmit tūkstošus 5. sar zaudēt ∙ meeskond sai kahe punktiga ära komanda zaudēja ar diviem punktiem

see|tõttu adv tāpēc, tādēļ ∙ nüüd on ta palju vanemaks ja seetõttu ka targemaks saanud tagad viņš ir daudz vecāks un tāpēc arī gudrāks

`sent s {sendi, `senti, `sente} cents ∙ ta hoidis kokku mõnikümmend senti viņš ietaupīja pārdesmit centu; ta ei saanud töö eest sentigi viņš nedabūja par darbu ne centa ∆ mitte punast sentigi ne plika graša; mitte sendi võrragi ne par kapeiku

sepik s {sepiku, sepikut, sepikuid} kviešu karaša ∙ värske sepik svaiga karaša ∆ sooja sepikuga pähe saanud (pamuļķis) ar siltu karašu pa galvu dabūjis

`soul s {souli, `souli, `soule} mūz souls ∙ soul on saanud mõjutusi bluusist ja gospelist soulu ietekmējis blūzs un gospelis

surma|vaenlane s nāvīgs ienaidnieks ∙ endised liitlased on saanud surmavaenlasteks bijušie sabiedrotie ir kļuvuši par nāvīgiem ienaidniekiem

`suskama v {susata, `suskan} 1. iedurt, iebakstīt ∙ noaga suskama iedurt ar nazi 2. bāzt ∙ ta suskas rahakoti taskusse viņš iebāza naudasmaku kabatā 3. (par runu) iedzelt, uzknābt ∙ näe, suskas ikka ära, ei saanud ütlemata jätta re, tomēr iedzēla, nespēja paklusēt

suurus s {suuruse, suurust, suurusi} 1. lielums ◦ arvsuurus skaitlisks lielums; elusuurus dabiskais lielums ∙ riigi territooriumi suurus valsts teritorijas lielums; mitmes suuruses klaaspurgid dažāda lieluma stikla burkas; konstantne suurus konstants lielums 2. izmērs ∙ ta ei saanud ülikonda, polnud sobivat suurust viņš nedabūja uzvalku, nebija piemērota izmēra 3. lielums, diženums ◦ hingesuurus dvēseles diženums; vaimusuurus gara diženums ∙ linna kadunud suurus pilsētas zudušais diženums 4. slavenība, zvaigzne ∙ vastuvõtule kutsuti kõik kohalikud suurused uz pieņemšanu uzaicināja visas vietējās slavenības

sõna|järg s 1. sarunas pavediens ∙ ta ei saanud sõnajärjele viņš netika pie vārda 2. val vārdu kārta, vārdu secība

taha b pop 1. (virziens) aiz ∙ ta istus minu taha viņš apsēdās aiz manis; ma ei saanud niiti nõela taha es nevarēju ievērt diegu adatā; kõrva taha panema likt aiz auss 2. (virziens) pie ∙ ta istus jälle raamatute taha viņš sēdās atkal pie grāmatām 3. attālumā ∙ mõnekümne sammu taha ei olnud midagi kuulda pārdesmit soļu attālumā nekas nebija dzirdams 4. dēļ ∙ raha taha ehitus seisma ei jää naudas dēļ celtniecība neapstāsies

tahtmine s {tahtmise, tahtmist, tahtmisi} vēlēšanās, patika, gribēšana ∙ mingit tahtmist pole minna nav nekādas vēlēšanās iet; tahtmist mööda pēc patikas; mul oli tahtmine nutta man gribējās raudāt; ta ei saanud parimagi tahtmise juures aidata viņš pie labākās gribas nevarēja palīdzēt

taoline adj {taolise, taolist, taolisi} 1. līdzīgs ∙ sügava une taoline seisund dziļam miegam līdzīgs stāvoklis; tütar kasvas oma ema taoliseks meita izauga līdzīga savai mātei 2. sar tāds, šāds, tamlīdzīgs ∙ imelik, et taoline kaunitar pole mehele saanud dīvaini, ka tāda skaistule nav tikusi pie vīra; oleme taolisi lubadusi juba kuulnud esam tamlīdzīgus solījumus jau dzirdējuši

tuline adj {tulise, tulist, tuliseid} 1. karsts, ugunīgs ∙ tuline tee karsta tēja; taevas sähvisid tulised välgud debesīs plaiksnīja ugunīgi zibeņi; tuliseks ajama nokaitēt; tuliseks minema nokaist 2. kvēls, dedzīgs ∙ tuline rõõm kvēls prieks; tuline süda kvēla sirds; puhkesid tulised vaidlused izcēlās dedzīgi strīdi; poiss tormas tulisi jalu minema zēns aizbrāzās, ko kājas nes 3. milzīgs, pilnīgs ∙ majas valitses tuline puudus mājā valdīja milzīgs trūkums; sul on tuline õigus tev ir pilnīga taisnība; tuline kahju, et ta ei saanud tulla gaužām žēl, ka viņš nevarēja atnākt 4. ass, svelošs ∙ tuline hambavalu asas zobu sāpes ∆ tuhat tulist kā velna plēsts

turtsatama v iespurgties, nosprauslāties ∙ mõned ei saanud naeru pidada ja turtsatasid daži nevarēja novaldīt smieklus un iespurdzās; mootorid turtsatasid käima motori nosprauslojās un sāka darboties

ulakus s {ulakuse, ulakust, ulakusi} 1. palaidnība, delverība ∙ ta on vist jälle mingi ulakusega hakkama saanud viņš laikam atkal pastrādājis kādu palaidnību; ulakusi tegema palaidņoties 2. (īpašība) palaidnība, delverība ∙ puhas ulakus tīra delverība

vat a adv gandrīz, teju ∙ oleksime vat et surma saanud gandrīz galu dabūjām

kokku veerima saburtot ∙ ta veeris sõna kokku, aga mõttest aru ei saanud viņš saburtoja vārdu, bet jēgu nesaprata

vihje s {`vihje, vihjet, `vihjeid} 1. atsauce, norāde ∙ romaanis leidub vihjeid tegelikele sündmustele romānā atrodamas atsauces uz reālajiem notikumiem 2. mājiens, norāde ∙ ta ei saanud vihjest aru viņš nesaprata mājienu

villand adv gana, līdz apnikumam, līdz kaklam ∙ senisest elust sai enam kui villand no līdzšinējās dzīves bija vairāk nekā gana; meil pole teineteisest veel kunagi villand saanud mums vēl nekad nav iestājies apnikums vienam no otra; ta puhkas nädala ja siis hakkas juba villand viņš atpūtās nedēļu, un tad jau bija līdz kaklam

`vits s {vitsa, `vitsa, `vitsu} 1. rīkste, vica ∙ ta hirmutab vitsaga hanesid viņš ar rīksti baida zosis; vitstest punutud korv no rīkstītēm pīts grozs 2. pēriens, rīkste ∙ ta sai isa käest vitsa viņš dabūja no tēva pērienu; tüdrukule on vitsa vaja meitenei vajag pēriena; talupoeg sai mõisas vitsu zemnieks dabūja muižā rīkstes 3. sods ∙ ta on omad vitsad juba kätte saanud viņš savu sodu jau ir dabūjis 4. stīpa, klūga ∙ vankriratta rauast vits ratu riteņa dzelzs stīpa; nõul on kadakast vitsad traukam ir kadiķa klūgas ∆ ühe vitsaga löödud pēc vienas šnites

lahti võtma 1. attaisīt, atbrīvot ∙ võtsin pudeli lahti attaisīju pudeli; ta võttis kompveki paberi seest lahti viņš iztina konfekti no papīriņa; ta võttis jalad lahti, sest kingad olid märjaks saanud viņš noāva kājas, jo kurpes bija samirkušas 2. izjūgt, atbrīvot, atlaist ∙ sulane võttis hobuse lahti ja viis talli kalps izjūdza zirgu un aizveda uz stalli; võtsin koera ketist lahti atlaidu suni no ķēdes 3. (no darba) aiziet, atprasīties ∙ võtan enda töölt päriselt lahti iešu no darba prom pavisam; ta soovitas noortel end kontserdipäevaks töölt lahti võtta viņš ieteica jauniešiem koncerta dienā atprasīties no darba 4. (sastāvdaļās) izjaukt ∙ poisile meeldib vanu raadioid lahti võtta zēnam patīk izjaukt vecus radioaparātus 5. sar izraisīt, izsaukt ∙ see jutt võttis naeru lahti šis stāsts izraisīja smieklus; rasvane toit võttis tal kõhu lahti no treknā ēdiena viņš dabūja caureju

õhkagi adv sar ne drusciņas, nemaz ∙ ta ei saanud mu naljadest õhkagi aru viņš ne drusciņas nesaprata manus jokus

äärde a adv (virziens) malā ∙ parv ei saanud päris äärde minna plosts nevarēja piebraukt pie pašas malas

ääris s {äärise, äärist, ääriseid} apmale, apmalojums ∙ punase äärisega liiklusmärgid ceļazīmes ar sarkanu apmali; väljaõmmeldud äärisega vest veste ar izšūtu apmali; tee oli saanud betoonist äärise ceļš bija ieguvis betona apmali