[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`veerema v {`veereda, veeren} 1. velties ∙ pall veereb nurka bumba ieveļas stūrī; pisarad veerevad mööda põski asaras veļas pār vaigiem; siit on sõda üle veerenud šeit pāri ir vēlies karš; lained veerevad vaikselt viļņi veļas klusu; kaja veeres läbi kiriku atbalss izvēlās caur baznīcu 2. ripot ∙ rong veereb aeglaselt jaama vilciens lēnām ieripo stacijā 3. ritēt ∙ päevad veerevad üksteise järel dienas rit cita pēc citas; elu veereb vaikselt dzīve rit klusu

edenema v 1. sekmēties, veikties ∙ kõik on edenenud nii, nagu lootsin viss ir veicies tā, kā cerēju 2. augt, padoties ∙ lambad ei edenenud neil eriti hästi aitas viņiem padevās ne sevišķi labi 3. attīstīties, progresēt ∙ edenev haigus progresējoša slimība; majanduslikult edenenud riik ekonomiski attīstīta valsts 4. ritēt, virzīties uz priekšu ∙ tegevuses edeneb aeg kiiremini darbojoties laiks rit ātrāk

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

hoog s {hoo, hoogu, hooge} 1. spars, spēks ◦ tööhoog darba spars ∙ ehitamine käib täie hooga celtniecība rit pilnā sparā; sadu võtab uut hoogu lietus atkal pieņemas spēkā 2. brāzma ◦ tuulehoog vēja brāzma ∙ tuul puhus heitlike hoogudena vējš pūta mainīgām brāzmām; emaliku helluse hoog mātišķa maiguma uzplūdi 3. lēkme ◦ vihahoog dusmu lēkme; haigushoog slimības lēkme 4. ātrums ◦ langushoog krišanas ātrums ∙ hoogu vähendama samazināt ātrumu 5. ieskrējiens ∙ hooga hüpe lēciens ar ieskrējienu; hoota hüpe lēciens no vietas 6. vēziens ◦ jalahoog kājas vēziens; kätehoog roku vēziens ∆ esimese hooga pirmajā rāvienā; hoogu võtma sasparoties; ühe hooga vienā rāvienā

oma|soodu adv 1. savu gaitu ∙ aeg kulub omasoodu laiks rit savu gaitu 2. savukārt, turklāt ∙ ta tegi omasoodu ettepaneku viņš savukārt izteica priekšlikumu; tuju oli kehv ja peavalu piinas omasoodu garastāvoklis bija nelāgs, turklāt mocīja galvassāpes 3. savrup, atsevišķi ∙ nad istuvad omasoodu viņi sēž savrup

reegli|päraselt adv 1. regulāri ∙ süüa tuleb reegli­päraselt jāēd regulāri 2. ierasti ∙ elu kulgeb reeglipäraselt dzīve rit ierasti 3. val regulāri, kārtni ∙ reeglipäraselt käänduvad sõnad regulāri lokāmi vārdi

seda|aegu adv tikmēr, pa to laiku ∙ elu läheb sedaaegu oma rada tikmēr dzīve rit savu gaitu; sedaaegu, kui perenaine kulpi otsib, keeb supp üle kamēr saimniece meklē pavārnīcu, zupa iet pāri

visa adj {visa, visa, visasid} 1. sīksts, sīvs, noturīgs ∙ temas on isaisade visa verd viņā rit tēvutēvu sīkstās asinis; väike ja visa rahvas maza un sīksta tauta; vaenlane osutas visa vastupanu ienaidnieks izrādīja sīvu pretošanos; eelarvamused on visad püsima aizspriedumi ir sīksti un noturīgi 2. neatlaidīgs ∙ ta on oma töös ülimalt visa viņš savā darbā ir ļoti neatlaidīgs; visa võitleja neatlaidīgs cīnītājs 3. gauss, lēns, pamazām notiekošs ∙ kevad oli visa tulema pavasaris nāca gausi; umbrohi on visa kaduma nezāles izzūd lēni; mõtteviis on visa muutuma domāšanas veids mainās lēni