[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 34 artiklit
biblio|fiilne adj {-fiilse, -fiilset, -fiilseid} bibliofils ∙ bibliofiilne haruldus bibliofils retums
biblio|graafiline adj bibliogrāfisks ∙ bibliograafiline haruldus bibliogrāfisks retums
eel|uurimine s iepriekšējā izmeklēšana ◦ eeluurimisvangla iepriekšējās izmeklēšanas cietums
elu|puu s (Thuja) tūja, dzīvības koks ◦ elupuuhekk tūju dzīvžogs ∙ harilik elupuu rietumu tūja
haruldus s {harulduse, haruldust, haruldusi} retums ◦ muuseumiharuldus muzeja retums ∙ harulduseks saama kļūt par retumu; tema margikogus on palju haruldusi viņa marku kolekcijā ir daudz retumu
hõredus s {hõreduse, hõredust, hõredusi} retums, izkliedētība ∙ rahvastiku hõredus iedzīvotāju izkliedētība
jälestus s {jälestuse, jälestust, jälestusi} riebums, pretīgums ∙ ta tunneb jälestust suitsetamise vastu viņam riebjas smēķēšana; jälestusest võitu saama pārvarēt riebumu; ta pööras näo jälestuses kõrvale viņš riebumā novērsās
jälkus s {jälkuse, jälkust, jälkusi} 1. pretīgums, riebums ∙ ta pööras jälkusega pea kõrvale viņš riebumā novērsās 2. riebeklība ∙ jälkusi rääkima runāt riebeklības
lääne`lik adj {lääneliku, lääne`likku, lääne`likke} rietumniecisks, rietumu- ∙ läänelik elulaad rietumniecisks dzīvesveids
lääne|maailm s rietumu pasaule, Rietumi
lääne|maine adj rietumniecisks, rietumu-
lääne|osa s rietumu daļa, rietumdaļa, rietumi ∙ Eesti lääneosa Igaunijas rietumdaļa
lääne|poolne adj rietumu- ∙ Eesti läänepoolne osa Igaunijas rietumu daļa
`lääs s {lääne, `läänt, `lääsi} rietumi ◦ läänemurre rietumu dialekts; läänerannik rietumu piekraste ∙ päike loojub läände saule riet rietumos; lääne kunst rietumu māksla
metsik adj {metsiku, metsikut, metsikid} 1. mežonīgs, savvaļas-, nepieradināts ∙ metsik loodus mežonīga daba; metsikud õunapuud mežābeles; Metsik Lääs Mežonīgie rietumi 2. mežonīgs, zvērīgs ∙ metsik piinamine mežonīga mocīšana; tema pilgus oli midagi metsikut viņa skatienā bija kaut kas mežonīgs 3. mežonīgs, milzīgs, neprātīgs ∙ metsik hirm mežonīgas bailes; metsik kiirus mežonīgs ātrums
naiste|vangla s sieviešu cietums
osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa ◦ lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa ∙ osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa ∙ jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma ◦ kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma ∙ juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? ∆ osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi
`puur a s {puuri, `puuri, `puure} 1. būris, krātiņš, sprosts ◦ linnupuur putnu būris ∙ ta peab puuris kanaarilindu viņš tur būrī kanārijputniņus; panime kuldnokkadele mitu puuri üles izlikām melnajiem strazdiem vairākus būrīšus 2. sar krātiņš, cietums ∙ varas pisteti puuri zagli iebāza cietumā 3. sar (sporta spēlēs) būris, vārti
raamatu|haruldus s bibliogrāfisks retums
rannik s {ranniku, rannikut, rannikuid} piekraste, krasts ◦ läänerannik rietumu piekraste ∙ Põhja-Eesti rannik Ziemeļigaunijas piekraste; laev lähenes rannikule kuģis tuvojās krastam
reisi|juht s 1. ceļvedis, gids ∙ Kreeka-sõidul sattus meile väga hea reisijuht Grieķijas ceļojumā mums gadījās ļoti labs gids 2. (grāmata) ceļvedis ∙ Eesti läänerannikut tutvustav reisijuht sisaldab kaarte ja turismimarsruute ceļvedis, kas iepazīstina ar Igaunijas rietumu piekrasti, ietver kartes un tūrisma maršrutus
`tipp a s {tipu, `tippu, `tippe} 1. gals, virsotne, galotne ◦ lõunatipp dienvidu gals; mäetipp kalna virsotne ∙ masti tipus lehvis vimpel masta galā plīvoja vimpelis; kolmnurga tipud trīsstūra virsotnes; mandri kõige läänepoolsem tipp kontinenta tālākais rietumu punkts 2. kalngals, virsotne, kronis ∙ unistuste tipp sapņu kalngals; tee teaduse tippudele on künklik ceļš uz zinātnes virsotnēm ir grambains; kõige tipuks kronis visam 3. korifejs, spīdeklis, kalngals ∙ meie teaduse tipud mūsu zinātnes korifeji; ta on ju korralikkuse tipp! viņš taču ir kārtīguma kalngals!
`tuul s {tuule, `tuult, `tuuli} vējš ◦ põhjatuul ziemeļvējš; tõmbetuul caurvējš; tuuleelektrijaam vēja elektrostacija; tuulehoog vēja brāzma; tuuleiil vēja brāzma; tuulekiirus vēja ātrums; tuulepuhang vēja brāzma ∙ tuul on täna merelt vējš šodien ir no jūras; tuul pööras läände vējš iegriezās rietumos; väljas on tõusnud tuul laukā ir sacēlies vējš; ministeeriumis puhuvad nüüd teised tuuled ministrijā tagad pūš citi vēji; mis tuuled sind meile tõid? kādi vēji tevi pie mums atnesuši? ∆ tuul vilistab taskus kabatā svilpo vējš; tuult püüdma väljalt ķert vēju laukā; tühja tuult taga ajama ķert tukšu vēju; tuulde loopima izsviest vējā; tuulde lendama izputēt vējā; tuulde rääkima kaisīt vārdus vējā; tuulest võtma grābt no gaisa; kõigi nelja tuule poole uz visām četrām debespusēm
tülgastus s {tülgastuse, tülgastust, tülgastusi} riebums, pretīgums ∙ tülgastus usside vastu riebums pret čūskām
`türm s {türmi, `türmi, `türme} 1. cietums ∙ ta pandi türmi viņu ielika cietumā; ta pääses türmist jooksu viņš izbēga no cietuma 2. cietumsods
vangi|maja s novec cietums ∙ vangimaja vahid cietuma sargi
vangla s {vangla, vanglat, vanglaid} cietums ◦ keskvangla centrālcietums; vanglaametnik cietuma ierēdnis; vanglavärav cietuma vārti ∙ Tartu vangla Tartu cietums; ta vabastati vanglast viņš tika atbrīvots no cietuma
veritsema v 1. asiņot ∙ haav veritses mitu päeva brūce asiņoja vairākas dienas 2. kvēlot asinssarkanam ∙ läänetaevas hakkas veritsema rietumu debesis sāka kvēlot asinssarkanas
`vest b s {vesti, `vesti, `veste} (jūrniecībā) rietumi, vests
võla|vangla s parādu cietums
õhtu s {õhtu, õhtut, õhtuid} 1. vakars ◦ autoriõhtu autorvakars; hilisõhtu vēls vakars; õhtuhämarus vakara krēsla; õhtusoeng vakara frizūra; õhtutaevas vakara debesis; õhtutund vakara stunda; õhtuvalgus vakara gaisma ∙ varajane õhtu agrs vakars; hommik on õhtust targem rīts gudrāks par vakaru; inglise keele õhtu angļu valodas vakars; tere õhtust! labvakar! 2. vakariņas ◦ õhtulaud vakariņu galds ∙ pererahval on õhtu alles söömata saime vakariņas vēl nebija paēdusi 3. vakari, rietumi ∙ tuul puhus õhtu poolt vējš pūta no vakariem
õhtu|maa s novec. rietumzeme, rietumvalsts, rietumi
õhtu|maine adj rietumu-, rietumniecisks
õhtu|poolne adj 1. vakarpuses-, vakara- ∙ algab õhtupoolne vahetus sākas vakara maiņa 2. vakaru-, rietumu- ∙ maja õhtupoolsed aknad mājas logi uz vakariem
