[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

an`tenn s {antenni, an`tenni, an`tenne} antena ◦ raadioantenn radio antena; toaantenn istabas antena

`džäss s {džässi, `džässi, `džässe} džezs ◦ džässorkester džeza orķestris ∙ raadiost tuleb džässi pa radio skan džezs

elu s {elu, elu, elusid} 1. dzīvība ∙ elu tekkimine maakeral dzīvības izcelšanās uz zemes; ta elu on ohus viņa dzīvība ir briesmās; elu ja surma küsimus dzīvības un nāves jautājums; ellu jääma palikt dzīvam; see tõi elu unisesse seltskonda tas miegainajā sabiedrībā ienesa dzīvību 2. dzīve, mūžs ◦ eraelu privātā dzīve; perekonnaelu ģimenes dzīve ∙ lühike elu īsa dzīve; elu mõte dzīves jēga; elu on ilus dzīve ir skaista; küll elu teda õpetab gan dzīve viņu izmācīs; elu möödub kiiresti dzīve paiet ātri; ta ei tee seda eluski viņš nemūžam to nedarīs; ma pole elu sees seda teinud es to nekad mūžā neesmu darījis; eluks ajaks uz mūžu ∆ ellu kutsuma radīt, nodibināt; elu eest visiem spēkiem; elu põletama dedzināt dzīvi; elu sisse puhuma iedvest dzīvību; elu täis ajama sadusmot; elu saab täis kāds sadusmojas

ise|seisvalt adv patstāvīgi, neatkarīgi ∙ olen harjunud iseseisvalt elama esmu radis dzīvot patstāvīgi

kahe|poolne adj divpusējs, divpusīgs ∙ kahepoolne raadioside divpusēji radio sakari; kahepoolne kriitpaber divpusējs krītpapīrs; kahepoolse katusega kasvuhoone siltumnīca ar divslīpju jumtu

keskus s {keskuse, keskust, keskusi} centrs ◦ ostukeskus iepirkšanās centrs; uurimiskeskus pētniecības centrs ∙ linna keskus pilsētas centrs; tähelepanu keskuses olema atrasties uzmanības centrā; Riia oli Liivimaa tähtsaim keskus Rīga bija Livonijas svarīgākais centrs; luureandmed anti keskusele edasi raadio teel izlūkošanas datus nodeva tālāk centram pa radio

kontras`teerima v {kontras`teerida, kontrasteerin} kontrastēt, radīt kontrastu

kruvima v 1. skrūvēt ∙ peegel on seina külge kruvitud spogulis ir pieskrūvēts pie sienas; kaupmehed kruvisid hinnad järjest kõrgemale tirgotāji uzskrūvēja arvien augstākas cenas; kruvisin pesasse uue pirni ieskrūvēju jaunu spuldzi 2. sar grozīt ∙ ta lülitas raadio sisse ja kruvis nuppu viņš ieslēdza radio un grozīja pogas

`krõksuma v {`krõksuda, krõksun} sprakšķēt, čerkstēt ∙ raadio krõksus radio čerkstēja

välja kutsuma 1. izsaukt ārā ∙ kutsusin ta toast välja izsaucu viņu ārā no istabas; õpilane kutsuti tunnist välja skolnieku izsauca ārā no stundas 2. izsaukt, uzaicināt ∙ helistasin ja kutsusin kiirabi välja piezvanīju un izsaucu ātro palīdzību; teda tahetakse tunnistajana välja kutsuda viņu grib izsaukt kā liecinieku 3. izaicināt ∙ rüütel kutsus vastase välja võitluseks bruņinieks izaicināja pretinieku uz cīņu 4. izsaukt, izraisīt ∙ uuendused on alati kutsunud välja ka vastuseisu jauninājumi vienmēr ir izsaukuši arī pretestību 5. (par sakariem) izsaukt ∙ radist seadis raadio üles ja hakkas keskust välja kutsuma radists uzstādīja radio un sāka izsaukt centru

`kuulama v {kuulata, `kuulan} 1. klausīties ∙ raadiot kuulama klausīties radio; lapsed armastavad muinasjutte kuulata bērniem patīk klausīties pasakas; ta kuulas ülikoolis kunstiajalugu universitātē viņš klausījās mākslas vēstures kursu 2. klausīt, paklausīt ∙ lapsed peavad vanemaid kuulama bērniem ir jāklausa vecāki; ta kuulab ainult oma südametunnistuse häält viņš paklausa tikai savas sirdsapziņas balsij 3. izklausīt ∙ arst kuulas patsiendi kopse ja südant ārsts izklausīja pacienta plaušas un sirdi 4. apklausīties, apvaicāties ∙ ma tulin kuulama, kas saate mulle laenu teha es atnācu apvaicāties, vai varat man izsniegt aizdevumu; ta tuli linna tööd kuulama viņš ieradās pilsētā, lai apvaicātos pēc darba

`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt ∙ mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ∙ ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus ∆ mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis

`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ∙ ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist ∙ poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot ∙ vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet ∙ päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt ∙ tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut ∙ märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā

ligidalt a adv 1. no tuvienes ∙ rahvast oli kokku tulnud ligidalt ja kaugelt ļaudis bija sanākuši no tuvienes un tālienes 2. tuvs ∙ nad on ligidalt sugulased viņi ir tuvi radi

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

lähedalt a adv no tuvienes, tuvu ∙ nägin hunti päris lähedalt redzēju vilku pavisam tuvu; külalisi saabus lähedalt ja kaugelt ciemiņi ieradās no tuvienes un tālienes; oleme lähedalt sugulased esam tuvi radi

välja lülitama izslēgt ∙ raadiot välja lülitama izslēgt radio; kõik muud võimalused on välja lülitatud visas citas iespējas ir izslēgtas

`mängima v {`mängida, mängin} 1. spēlēt ∙ ma mängin kabet es spēlēju dambreti; raha peale mängima spēlēt uz naudu; maletajad mängisid viiki šahisti nospēlēja neizšķirti; peitust mängima spēlēt paslēpes; ta mängis meie plaani konkurendi kätte viņš piespēlēja mūsu plānu konkurentam 2. spēlēties, rotaļāties ∙ nukkudega mängima spēlēties ar lellēm; ta mängib tunnetega viņš spēlējas ar jūtām 3. spēlēt, atskaņot ∙ ta mängib kannelt viņš spēlē kokli; ta mängis noodist viņš spēlēja no notīm; keera raadio mängima ieslēdz radio 4. spēlēt, tēlot ∙ peaosa mängima spēlēt galveno lomu; ta armastab ülemust mängida viņam patīk tēlot priekšnieku 5. riestot ∙ metsised mängivad medņi riesto

mängitama v 1. spēlēties, dancināt ∙ laps mängitab kassipoega bērns spēlējas ar kaķēnu 2. spēlēt, likt spēlēt ∙ raadiot mängitama spēlēt radio

`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī

nässu adv greizi, bojā ∙ nässu minema noiet greizi, neizdoties; raadio läks nässu radio sabojājās; vihm ajas plaanid nässu lietus izbojāja plānus

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

`pill a s {pilli, `pilli, `pille} 1. mūz instruments ◦ klahvpill taustiņinstruments; löökpill sitaminstruments ∙ pilli mängima spēlēt instrumentu; orel on võimas pill ērģeles ir varens instruments; kõrvus lõi pilli ausīs džinkstēja 2. raudas, asaras ∙ lapsed lasksid kohe pilli lahti bērni uzreiz laida vaļā raudas; pill tuleb pika ilu peale pēc lieliem priekiem nāk gaužas asaras 3. sar aparāts ∙ neil on uus raadio, küll on pillil ilus puhas heli viņiem ir jauns radio, ir nu gan aparātam skaista, tīra skaņa ∆ kellegi pilli järgi tantsima dancot pēc kāda stabules; pille kotti panema kravāt mantiņas; pilli ajama raudāt; pilli lõhki ajama pāršaut pār strīpu

`pistma v {`pista, pistan} 1. durt ∙ ta pistis nõela kera sisse viņš iedūra adatu kamolā; südames pistab sirdī dur 2. dzelt ∙ parmud pistavad valusasti dunduri sāpīgi dzeļ; ta on terava keelega, oskab päris peenelt pista viņam ir asa mēle, māk itin smalki iedzelt 3. iedurties ∙ mingi okas pistis sõrme kaut kāds ērkšķis iedūrās pirkstā 4. bāzt, likt ∙ ta pistis käe taskusse viņš iebāza roku kabatā; viimane aeg on praad ahju pista pēdējais laiks likt cepeti krāsnī; ta pistab kindad kätte viņš velk cimdus rokā 5. (par darbību) ierosināt, paveikt ∙ ta pistis tule pliidi alla viņš iekūra plīti; pista uks ketti! pieliec durvīm ķēdi!; pista raadio mängima! ieslēdz radio!; ladu oli põlema pistetud noliktava bija aizdedzināta 6. sar tiesāt, locīt iekšā, tukšot ∙ ta pistis nahka mitu taldrikutäit suppi viņš notiesāja vairākus šķīvjus zupas; mehed pistavad ühe topka teise järel vīri tukšo vienu glāzīti pēc otras 7. sar jozt ∙ poiss pistis metsa zēns joza uz mežu; plehku pistma laisties lapās 8. sar mesties ∙ ta pistis jooksu viņš metās skriet; kõik pistsid laginal naerma visi metās skaļi smieties 9. sar iekukuļot ∙ kohtunikule tuleks natuke pista tiesnesim vajadzētu mazliet iekukuļot

põhjustama v 1. izraisīt ∙ mis põhjustas tulekahju? kas izraisīja ugunsgrēku?; valu põhjustama izraisīt sāpes; see võib põhjustada plahvatuse tas var radīt sprādzienu 2. dot iemeslu ∙ palju vaidlusi põhjustanud probleem problēma, kas devusi iemeslu daudziem strīdiem

päeva|uudised s pl dienas ziņas ∙ ta kuulas raadiost päevauudiseid viņš klausījās pa radio dienas ziņas

raadio s {raadio, raadiot, raadioid} 1. radio ∙ raadiot kuulama klausīties radio 2. radioaparāts ◦ stereoraadio stereo radioaparāts; raadioaparaat radioaparāts ∙ kaasaskantav raadio pārnēsājamais radioaparāts

raadio|diktor s radio diktors

raadio|hääl s radio balss ∙ tuntud raadiohääl pazīstama radio balss

rajama v 1. celt, veidot, ierīkot ∙ linn on rajatud jõe äärde pilsēta ir uzcelta upes malā; rajasime puuviljaaia ierīkojām augļu dārzu; endale teed rajama lauzt sev ceļu 2. dibināt, veidot, radīt ∙ uut ühiskonda rajama dibināt jaunu sabiedrību; oma perekonda rajama dibināt savu ģimeni 3. dibināt, balstīt ∙ kirjanik on oma teose rajanud tegelikele sündmustele rakstnieks savu darbu ir balstījis uz patiesiem notikumiem

läbi saama 1. iztikt ∙ olen harjunud vähesega läbi saama esmu radis iztikt ar mazumiņu 2. satikt, sadzīvot ∙ temaga tuli hästi läbi saada ar viņu vajadzēja labi satikt 3. beigties ∙ mets sai läbi, algas küla mežs beidzās, sākās ciems 4. pabeigt ∙ olin raamatu just läbi saanud ja jutustasin loetust teistelegi tikko biju pabeidzis lasīt grāmatu un pastāstīju par to arī citiem 5. tikt cauri ∙ soost kuiva jalaga läbi ei saa sausām kājām purvam cauri netiek

sigitama v 1. radīt, apaugļot ∙ nad on sigitanud ainult andekaid lapsi viņi ir radījuši tikai talantīgus bērnus 2. radīt, izraisīt ∙ niisugune jutt sigitab vaenu tādas runas rada naidu

sugu|selts s radi, radinieki

sutt b adv sar drusku, mazliet ∙ keera raadio sutt vaiksemaks! pagriez radio drusku klusāk!

`sööm s {sööma, `sööma, `söömi} 1. ēšana, izēšanās ∙ sööma järel pēc ēšanas; ta on suure söömaga viņš daudz ēd; nüüd läheb söömaks! nu būs izēšanās! 2. ēdiens, barība ∙ ta on tugeva söömaga harjunud viņš ir radis pie spēcīga ēdiena; hobustele anti sööm ette zirgiem padeva barību

sünergia s {sünergia, sünergiat, sünergiaid} sinerģija ∙ sünergiat looma radīt sinerģiju

sünnitama v 1. dzemdēt ∙ ta sünnitas poja viņa dzemdēja dēlu 2. radīt, izraisīt ∙ riidu sünnitama izraisīt strīdus

takistama v traucēt, apgrūtināt, radīt šķēršļus ∙ ära takista teisi töötamast netraucē citiem strādāt; tolm takistab hingamist putekļi apgrūtina elpošanu; soe ilm takistab loomade talveunne jäämist siltais laiks neļauj zvēriem doties ziemas guļā

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

tekitama v radīt, izraisīt ∙ rahulolematust tekitama izraisīt neapmierinātību; mikroobide tekitatud haigus mikrobu izraisīta slimība; ta tekitas teisele kergeid kehavigastusi viņš radīja otram vieglus miesas bojājumus

toime b adv novec galā, kārtībā, paveiktā stāvoklī ∙ kuritegu toime panema izdarīt noziegumu; kahtlustatava korteris pandi toime läbiotsimine aizdomās turamā dzīvoklī veica kratīšanu; ta sai oma tööga hiilgavalt toime viņš spīdoši tika galā ar savu darbu; olen harjunud vähesega toime tulema esmu radis iztikt ar mazumiņu

tooma v {tuua, toon} 1. atgādāt, atnest, atvest ∙ too poest piima ja leiba! atnes no veikala pienu un maizi!; lained tõid paadi randa viļņi iznesa laivu krastā; häid uudiseid tooma nest labas ziņas; direktor tõi kooli uusi tuuli direktors ienesa skolā jaunas vēsmas; siia toob asfalttee šurp ved asfaltēts ceļš; tooge ta ometi mõistuse juurde! vediet taču viņu pie prāta!; lavale tooma iestudēt 2. izņemt, izvilkt, atklāt ∙ ta tõi sahtlist nähtavale paksu klade viņš izvilka no atvilktnes biezu kladi; arhiividest päevavalgele toodud materjal no arhīviem dienas gaismā izvilkts materiāls 3. izdot, izdvest ∙ ta tõi kuuldavale sügava ohke viņš izdvesa smagu nopūtu 4. sagādāt, nest ∙ arvati, et soo ei too mingit tulu tika uzskatīts, ka purvs nenes nekādus ienākumus; ükski rohi ei toonud haigele kergendust nevienas zāles nenesa slimniekam atvieglojumu; ohvreid tooma nest upurus 5. publicēt, sniegt, minēt ∙ ajaleht toob mitmesuguseid sõnumeid laikraksts sniedz dažādas ziņas; näiteid tooma minēt piemērus 6. radīt, dzemdēt, atnest ∙ ta tahab, et naine talle poja tooks viņš grib, lai sieva dzemdē viņam dēlu; kass tõi pojad kaķene atnesa bērnus

kaasa tooma 1. nest līdzi, vest līdzi ∙ koeri on keelatud randa kaasa tuua suņus aizliegts vest līdzi uz pludmali; tuul tõi kaasa magusat lillelõhna vējš nesa līdzi saldu puķu smaržu 2. nest līdzi, izraisīt, radīt ∙ üks avastus on teise kaasa toonud viens atklājums ir radījis otru

tulema a v {`tulla, tulen} 1. nākt, atnākt, atbraukt ∙ tule mulle appi! nāc man palīgā!; tulin jalgsi atnācu kājām; ma tulin rongiga es atbraucu ar vilcienu; und ei tule nenāk miegs; sügis on tulemas nāk rudens; ta tuli mulle kallale viņš man uzbruka; on tulnud ettepanek ir saņemts priekšlikums 2. nākt, plūst ∙ haavast hakkas verd tulema no brūces sāka plūst asinis; eile tuli kõvasti vihma vakar stipri lija; laubale tulid higipiisad uz pieres parādījās sviedru lāses 3. nākt, tikt, nokļūt ∙ haige tuli meelemärkusele slimnieks nāca pie samaņas; opositsioon tuli võimule opozīcija nāca pie varas; meelde tulema nākt prātā; ilmsiks tulema nākt gaismā 4. nākt, rasties, iestāties ∙ tal tuli hirm nahka viņam uznāca bailes; kõik need hädad tulevad sul närvidest visas šīs vainas tev nāk no nerviem; jutus tuli vaheaeg sarunā iestājās pauze 5. nākt, skanēt ∙ raadiost tuli muusikat pa radio skanēja mūzika; piksemürin tuli järjest lähemale negaisa dārdi nāca arvien tuvāk 6. sanākt, gadīties ∙ see tuli täiesti kogemata tas gadījās pilnīgi nejauši 7. iet, vest ∙ tee tuleb läbi metsa ceļš ved cauri mežam; esikust tuleb uks kööki no priekšnama durvis ved uz virtuvi 8. nākties, vajadzēt ∙ homme tuleb meil vara tõusta rīt mums agri jāceļas; heina ajal tuli abilisi palgata siena laikā nācās algot palīgus; enne söömist tuleb käsi pesta pirms ēšanas jāmazgā rokas 9. (nākotnē) būt ∙ siia tuleb uus maja te būs jauna māja; palk tuleb sul korralik alga tev būs kārtīga

tähe|lend s 1. starpzvaigžņu lidojums ∙ tulevikus on tähelennud tavalised nākotnē starpzvaigžņu lidojumi būs parasta lieta 2. zvaigžņu slīdēšana debesu jumā 3. galvu reibinoša karjera ∙ oma tähelendu raadioreporterina alustanud minister ministrs, kas savu galvu reibinošo karjeru sāka kā radio reportieris

`tümps a s {tümpsu, `tümpsu, `tümpse} 1. būkšķis 2. sar pops, popsīga mūzika ∙ raadiost tuli tümps pa radio skanēja popsīga mūzika

usutlus s {usutluse, usutlust, usutlusi} 1. iztaujāšana, izvaicāšana 2. intervija ◦ raadiousutlus intervija radio; teleusutlus intervija televīzijā ∙ usutlus ilmus ajakirjas interviju publicēja žurnālā

sisse vajutama 1. iespiest, spiest uz iekšu ∙ raske lumi on katuse sisse vajutanud smagais sniegs ir iespiedis jumtu 2. (ar slēdzi) ieslēgt ∙ ta vajutas raadio sisse viņš ieslēdza radio

valjus s {valjuse, valjust, valjusi} 1. skaļums ∙ hääle valjus balss skaļums; raadio mängis täie valjusega radio spēlēja pilnā skaļumā 2. stiprums, spēks ∙ tuule valjus vēja stiprums 3. bargums, stingrība ∙ karistuse valjus soda bargums

vallandama v 1. atlaist, atbrīvot ∙ ta vallandati töölt viņu atlaida no darba; poiss vallandas koera ketist zēns atlaida suni no ķēdes 2. izraisīt, radīt ∙ ootamatu teade vallandas paanika negaidītā ziņa izraisīja paniku; südamevalu vallandas pisarad sirdssāpes izraisīja asaras

`ütlema v {ütelda ~ `öelda, `ütlen} 1. teikt, sacīt ∙ ta ütles mulle komplimente viņš teica man komplimentus; eile raadios öeldi, et on tormi oodata vakar radio teica, ka gaidāma vētra; pastor ütleb kantslis jutlust mācītājs kancelē saka sprediķi; ees on jõgi, ütleme, oma sada meetrit lai priekšā ir upe, teiksim, savus piecus metrus plata 2. pateikt, pavēstīt ∙ ma ütlesin kõva häälega oma nime es skaļā balsī pateicu savu vārdu; tema pilk ütles mulle kõik viņa skatiens man pavēstīja visu; vaidluses oma sõna sekka ütlema pateikt savu vārdu strīdā 3. izteikt ∙ minu nimi teile vaevalt midagi ütleb mans vārds jums diez vai kaut ko izteiks