[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 47 artiklit

buldog s {buldogi, buldogit, buldogeid} buldogs ∙ lõust nagu buldogil purns kā buldogam

haru s {haru, haru, harusid} 1. zars, atzars ◦ teeharu ceļa atzars ∙ nelja haruga hark četrzaru dakšas; linnupesa oli puu harude vahel putna ligzda atradās koka staklē 2. nozare ◦ teadusharu zinātnes nozare; tootmisharu ražošanas nozare ∙ põllumajanduse harud lauksaimniecības nozares

välja jõudma 1. iziet, izkļūt ∙ jõudsime viimaks metsast välja beidzot izkļuvām no meža; olime raba äärde välja jõudnud bijām izgājuši purva malā 2. (sasniegt kādu stāvokli) tikt, kļūt ∙ hoolas õpipoiss jõudis meistrini välja uzcītīgais māceklis tika par meistaru

jässakas adj {jässaka, jässakat, jässakaid} 1. bemberains, kropls ∙ jässakas sookask bemberains purva bērzs 2. drukns, strups, paīss ∙ lühikesed jässakad jalad īsas, druknas kājas

`kail s {kailu, `kailu, `kaile} (Ledum) vaivariņš ◦ sookail purva vaivariņš

kamar s {kamara, kamarat, kamaraid} 1. velēna, zemes virskārta ∙ vana kamar künti ümber veco velēnu apara; jalad vajusid soopinna pehmesse kamarasse kājas iegrima purva virsmas mīkstajā virskārtā 2. kamara

ringi keerutama 1. griezt uz riņķi, griezt apkārt ∙ lapsed keerutasid gloobust ringi bērni grieza uz riņķi globusu 2. riņķot ∙ kureparv keerutas raba kohal ringi dzērvju bars riņķoja virs purva

kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla

kilp|konn s (Testudines) bruņurupucis ◦ merikilpkonn jūras bruņurupucis; sookilpkonn purva bruņurupucis ∙ saare elanikud püüdsid kilpkonni salas iedzīvotāji ķēra bruņurupučus

`koon s {koonu, `koonu, `koone} 1. purns ∙ hundi koon vilka purns; rebasel on terav koon lapsai ir smails purns 2. sar (cilvēkam) purns

kuusk|jalg s (Pedicularis) jāņeglīte ◦ soo-kuuskjalg purva jāņeglīte

küünis s {küünise, küünist, küüniseid} (dzīvnieka, putna) nags ∙ ilvesel on teravad küünised lūsim ir asi nagi

laud|tee s laipa, dēļu ceļš ∙ raba laudtee purva laipa

`lend s {lennu, `lendu, `lende} 1. lidojums ◦ linnulend putna lidojums; fantaasialend fantāzijas lidojums ∙ lend õhupallil lidojums ar gaisa balonu; ta tunneb linde lennust viņš pazīst putnus pēc lidojuma; luik tõusis lendu gulbis pacēlās gaisā; olin terve päeva lennus visu dienu skrēju vienā skriešanā 2. izlaidums ∙ meie kooli kahekümnes lend mūsu skolas divdesmitais izlaidums ∆ lendu laskma palaist vējā

linnu|lennult adv 1. no putna lidojuma ∙ Tallinn on ka linnulennult kaunis Tallina arī no putna lidojuma ir skaista 2. taisnā līnijā, pa taisno ∙ linnulennult on üle järve paar kilomeetrit taisnā līnijā pāri ezeram ir pāris kilometru 3. garām ejot, starp citu ∙ tutvusime linna ajalooga vaid linnulennult iepazināmies ar pilsētas vēsturi vien garām ejot

`lont s {londi, `lonti, `lonte} 1. snuķis ∙ elevandi lont ziloņa snuķis 2. sar deguns, purns ∙ ära mine, saad vastu lonti neej, dabūsi pa degunu

luus`tik s {luustiku, luus`tikku, luus`tikke} skelets ∙ linnu luustik putna skelets; spordihalli luustik sporta halles skelets

`lõust s {lõusta, `lõusta, `lõustu} 1. grimase, vieplis ∙ ta teeb lõustu viņš vaibstās 2. sar purns, mūlis, vieplis ∙ vastik lõust pretīgs purns

molu s {molu, molu, molusid} 1. sar purns, mūlis ∙ ta sai vastu molu viņš dabūja pa purnu; pea molu kinni! turi muti! 2. sar stulbenis, mūlāps ∙ sina, molu, ei saa millestki aru tu, stulbeni, neko nejēdz

märgis s {märgise, märgist, märgiseid} zīme, iezīme, marķējums ∙ rõngastatud linnu märgis apgredzenota putna iezīme

oksa|raag s žagariņš ∙ oksaraagudest linnupesa putna ligzda no žagariņiem

otsas b pop 1. pie, galā ∙ keti otsas pie ķēdes; käe otsas pie rokas 2. uz, virsū, galā ∙ varda otsas uz iesma; linnupesa on puu otsas putna ligzda ir kokā; ta elab kohvri otsas viņš dzīvo uz koferiem; nad elavad suure õnne otsas viņi dzīvo lielā laimē

külge pistma 1. pielikt, piedurt ∙ koer ei pistnud toidule ninagi külge suns ēdienam pat purnu nepiedūra 2. (uguni) pielikt, pielaist ∙ poisid on kulule tule külge pistnud zēni ir pielaiduši kūlai uguni 3. sar piešūt, piediegt ∙ ema pistis pluusile nööbi külge māte piešuva blūzei pogu

`pohl s {pohla, `pohla, `pohli} (Vaccinium vitis-idaea) brūklene ∙ harilik pohl brūklene; pohl on rabataim brūklene ir purva augs; lähme pohlale ejam brūklenēs

`põimima v {`põimida, põimin} pīt, vīt ∙ põimitud vöö pīta josta; linnupesa oli põimitud kulust ja kõrtest putna ligzda bija savīta no kūlas un salmiem; tüdruk põimis juuksed patsi meitene sapina matus bizē; ta põimis osavalt intriige viņš prasmīgi vija intrigas; laps põimis käed ema kaela ümber bērns apvija rokas mātei ap kaklu; metsviinapuuga põimitud rõdu mežvīna apvīts balkons; kirjanik põimib oma teostesse legende rakstnieks ievij leģendas savos darbos

raag s {rao, raagu, raage} 1. žagars, zars, rīkste ∙ ta paneb raage pliidi alla viņš liek žagarus plītī; peentest raagudest ja rohukõrtest linnupesa putna ligzda no sīkiem zariņiem un zāles stiebriem 2. ziedkāts, augļkātiņš

rippu adv 1. (virziens) nokārtā stāvoklī, nolaistā stāvoklī ∙ ta laskis käed abitult rippu viņš bezpalīdzīgi nolaida rokas; kapten laskis binokli rinnale rippu kapteinis nolaida binokli un ļāva tam nokarāties uz krūtīm 2. nokareni ∙ naine seisab, parem käsi puusas, vasak rippu sieviete stāv, labā roka uz gurna, kreisā nokareni; pajude oksad olid vee kohal rippu vītolu zari nokarājās virs ūdens

roostene adj {roostese, roostest, roostesi} rūsains, sarūsējis ∙ roostene soovesi rūsains purva ūdens

`selg s {selja, `selga, `selgi} 1. mugura ◦ seljaaju muguras smadzenes; seljadekoltee muguras dekoltē; seljalihas muguras muskulis; seljavalu muguras sāpes; seljavigastus muguras trauma ∙ selg valutab mugura sāp; ta seisab seljaga minu poole viņš stāv ar muguru pret mani; minul on uus ülikond seljas man mugurā ir jauns uzvalks; aita mul mantel seljast! palīdzi man novilkt mēteli!; tüdruk lõi pea uhkelt selga meitene lepni atmeta galvu; ta istub jalgratta selga viņš sēžas uz riteņa 2. mugura, mugurpuse, virspuse ◦ ahjuselg krāsns mugura; tooliselg krēsla atzveltne; kindaselg cimda virspuse ∙ eemalt paistsid mägede lumised seljad tālumā vīdēja sniegotās kalnu muguras; sirge seljaga mantel taisna piegriezuma mētelis 3. klajs ◦ sooselg purva klajs; veeselg ūdens klajs ∙ tee viib üle nõmme selja ceļš ved pār sila klajumu ∆ kellegi seljas elama dzīvot kādam uz kakla; kellelegi selga pöörama pagriezt kādam muguru; selga sirgu ajama iztaisnot muguru

soo a s {soo, sood, soid} purvs ◦ soojärv purva ezers; soosaar purva sala; soosammal purva sūna; sooselg purva klajs; soosiht purva stiga; sootraktor purva traktors; turbasoo kūdras purvs ∙ korjasime soos jõhvikaid purvā lasījām dzērvenes; ta läks oma jutuga sohu ja rappa viņš ar savām runām iebrauca galīgā purvā; läbi soo sumpama brist caur purvu

soo|kail s (Ledum palustre) purva vaivariņš

soo|kilpkonn s (Emys orbicularis) purva bruņurupucis

soo-|lõosilm s (Myosotis palustris) purva neaizmirstule

soo|raud s dzelzs rūda, purva dzelzs

soo|silm s akacis, purva ezeriņš

soo|tihane s (Parus palustris) purva zīlīte

soputama v 1. purināt, bužināt ∙ ta soputab tekki viņš uzpurina segu; kukk soputab tiibu gailis purina spārnus 2. purināt, kaisīt ∙ ta soputas jalgteele liiva viņš kaisīja uz kājceliņa smiltis

`taht s {tahi, `tahti, `tahte} 1. dakts ◦ küünlataht sveces dakts ∙ puuvillasest lõngast keerutatud taht no kokvilnas pavediena savīta dakts; laagreid õlitati tahtide abil gultņus eļļoja ar daktīm 2. sar seja, ģīmis, purns ∙ ta sai üle tahi viņš dabūja pa seju

tilder s {tildri, tildrit, tildreid} (Tringa) tilbīte ◦ metstilder meža tilbīte; mudatilder purva tilbīte

tuuseldama v 1. purināt, plucināt ∙ tuul tuuseldab lippu vējš purina karogu 2. rosīties ∙ perenaine tuuseldab hommikust õhtuni saimniece rosās no rīta līdz vakaram 3. rakņāt, vandīt ∙ läbiotsimisel tuuseldati maja segi kratīšanā savandīja visu māju 4. rakņāties, vandīties

`tuustima v {`tuustida, tuustin} 1. vandīt, rakņāt ∙ ta tuustib pabereid viņš vanda papīrus 2. vandīties, rakņāties 3. purināt, raustīt, plucināt ∙ tuul tuustib kadakaid vējš purina kadiķus

`urn s {urni, `urni, `urne} urna

vahtimine s {vahtimise, vahtimist, vahtimisi} 1. blenšana, glūnēšana ∙ üksteise otsa vahtimine blenšana vienam uz otru 2. sar mute, purns ∙ anna talle sellise jutu peale paar korda vastu vahtimist par tādām runām uzšauj viņam pāris reizes pa muti

valimine s {valimise, valimist, valimisi} 1. izvēle, izvēlēšanās ∙ elukutse valimine profesijas izvēle 2. vēlēšanas ◦ parlamendivalimised parlamenta vēlēšanas; valimisjaoskond vēlēšanu iecirknis; valimiskampaania vēlēšanu kampaņa; valimiskast vēlēšanu urna; valimiskomisjon vēlēšanu komisija; valimiskünnis vēlēšanu slieksnis; valimisliit vēlēšanu apvienība; valimisringkond vēlēšanu apgabals; valimisõigus vēlēšanu tiesības ∙ eesistuja valimine priekšsēdētāja vēlēšanas; erakorralised valimised ārkārtas vēlēšanas