[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aasa|lill s pļavu puķe

algu|pool s sākums, pirmā puse ∙ aasta algupool gada pirmā puse

elamine s {elamise, elamist, elamisi} 1. dzīvošana, dzīve ∙ elamiseks kohandatud ait dzīvošanai pielāgota klēts; ta elab vaikselt oma elamist viņš klusītēm dzīvo savu dzīvi 2. dzīvesvieta, mājoklis ∙ tulime teie uut elamist vaatama atnācām apraudzīt jūsu jauno mājokli 3. iedzīve, saimniecība ∙ sellesse kohvrisse mahub pool tema elamist ära šajā koferī satilpst puse viņa iedzīves

hahk|hallitus s (Botrytis cinerea) pelēkā puve

hommik s {hommiku, hommikut, hommikuid} 1. rīts ◦ eluhommik dzīves rīts; hommikuleht rīta laikraksts; hommikupoolik rīta puse; hommikuvalgus rīta gaisma; lastehommik bērnu rīts; talvehommik ziemas rīts ∙ varajane hommik agrs rīts; tule homme hommikul atnāc rīt no rīta; päev on alles hommikus diena ir tikko sākusies; tere hommikust! labrīt! 2. rīti, austrumi ∙ päike tõuseb hommikust saule aust austrumos

hommiku|pool s rīta puse ∙ kogu hommikupoole olin tööl visu rīta pusi biju darbā

ise|moodi b adv citādi, atšķirīgi, pa savam ∙ iga lill lõhnab isemoodi katra puķe smaržo atšķirīgi; tema sai sellest hoopis isemoodi aru viņš to saprata pilnīgi citādi

ära kandma 1. aiznest projām ∙ tuul kandis lagedamatelt kohtadelt lume ära vējš no klajākām vietām aiznesa projām sniegu 2. novalkāt ∙ poiss on juba kaks paari kingi ära kandnud zēns ir novalkājis jau divus pārus kurpju 3. izciest ∙ ta on oma karistuse ära kandnud viņš ir izcietis savu sodu; kuritegijal on pool karistusaega ära kantud noziedzniekam puse soda termiņa ir izciesta

kannataja b adj {kannataja, kannatajat, kannatajaid} cietušais ∙ kannataja pool cietusī puse

`kant s {kandi, `kanti, `kante} 1. šķautne, mala, kante ∙ kasti teravad kandid kastes asās šķautnes 2. apmale ∙ kleidi kandid kleitas apmales; kandiga kaunistatud põll ar apmali izgreznots priekšauts 3. puse, apkaime ∙ see oli talle täiesti võõras kant tā viņam bija pilnībā nezināma apkaime; asja kaaluti mitmest kandist lietu apsvēra no vairākām pusēm; Tartu kandi mees Tartu puses vīrs

kaotaja b adj {kaotaja, kaotajat, kaotajaid} zaudējušais ∙ kaotaja pool zaudējusī puse

kevad|lill s pavasara puķe

kodu|kant s dzimtā puse ∙ ta läks pärast kooli lõpetamist kodukanti tagasi pēc skolas beigšanas viņš atgriezās dzimtajā pusē

kodu|paik s dzimtā vieta, dzimtā puse

köögi|pool s virtuve, virtuves puse ∙ peremees naasis köögipoolelt veinipudeliga saimnieks atgriezās no virtuves puses ar vīna pudeli; teatri köögipool teātra virtuve

`külg s {külje, `külge, `külgi} 1. sāns ∙ ta surus käe vastu külge viņš piespieda roku pie sāna; külje sees pistab sānā dur; külg külje kõrval sānu pie sāna; laev kaldub vasakule küljele kuģis sasveras uz kreiso sānu; maasika üks külg oli juba punane viens zemenes sāns jau bija sarkans 2. puse ∙ kivi päikesepoolsel küljel ei kasva sammalt akmens saules pusē sūnas neaug; medali teine külg on sile medaļas otra puse ir gluda; sisuline külg saturiskā puse; küsimust arutati igast küljest jautājums tika apspriests no visām pusēm; Eesti on kolmest küljest ümbritsetud veega Igauniju no trijām pusēm ietver ūdens 3. lappuse ∙ ajaleht pühendas sündmusele terve külje laikraksts veltīja notikumam veselu lappusi ∆ külje all tiešā tuvumā

kümnen`dik num {kümnendiku, kümnen`dikku, kümnen`dikke} desmitdaļa ∙ viis kümnendikku ehk pool piecas desmitdaļas jeb puse

lepingu|pool s līguma puse, līgumpartneris

`lill s {lille, `lille, `lilli} zieds, puķe ◦ kevadlill pavasara zieds; jäälill leduspuķe ∙ kimp lilli ziedu pušķis; noppisime metsas lilli plūcām mežā ziedus; lilledega rätik puķains lakats ∆ läbi lillede caur puķēm; mitte lillegi liigutama nekustināt ne pirkstu

lille|õis s sar puķe

lõpu|pool s beigas, otrā puse ∙ sajandi lõpupool gadsimta otrā puse

maa s {maa, maad, maid} 1. zeme, augsne ◦ maaküsimus zemes jautājums; põllumaa aramzeme; riigimaa valsts zeme ∙ maad harima apstrādāt zemi; maa on porine zeme ir dubļaina; lumi katab maad zemi klāj sniegs; ta kaevab aias maad viņš rok zemi dārzā; varemed tehti maaga tasa drupas nolīdzināja līdz ar zemi 2. zeme, zemeslode ∙ Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; tuiskab nii, et ei näe maa ega taeva vahet putina tā, ka zeme ar debesīm griežas kopā 3. sauszeme, cietzeme ∙ paat lähenes maale laiva tuvojās cietzemei 4. gabals, attālums ∙ meil on pikk maa minna mums tālu jāiet; kauge maa tagant saabunud külalised no tālienes ieradušies viesi; sa oled minust tükk maad noorem tu esi daudz jaunāks par mani 5. lauki ◦ maaelanik lauku iedzīvotājs ∙ ta elab maal viņš dzīvo laukos; suve veetsin maal vasaru pavadīju laukos 6. zeme, valsts ◦ päritolumaa izcelsmes valsts; sisemaa iekšzeme ∙ maailma maad ja rahvad pasaules zemes un tautas; demokraatlik maa demokrātiska valsts; linnud lendavad sügisel soojale maale rudenī putni lido uz siltajām zemēm 7. puse, apvidus ∙ meie mail on palju kauneid paiku mūsu pusē ir daudz skaistu vietu 8. apriņķis ◦ maavalitsus apriņķa valde ∆ maad ja taevast kokku rääkima sarunāt zilus brīnumus; maa alla vajuma ielīst zemē; maad kuulama zondēt augsni; maad võtma izplatīties, pārņemt; maa ja ilm bez gala un malas; maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; maa põhja kiruma lādēt no panckām ārā; maast madalast no bērna kājas; maad jagama ķildoties; nagu maa külge naelutatud kā zemē iemiets; nagu maast leitud kā no debesīm nokritis

mõtteline adj {mõttelise, mõttelist, mõttelisi} 1. domu-, nozīmes-, saturisks ◦ kahemõtteline divdomīgs; sügavamõtteline dziļdomīgs ∙ mõtteline ja vormiline külg saturiskā puse un forma 2. iedomāts 3. domājams ∙ mõtteline osa domājamā daļa

mäda`nik s {mädaniku, mäda`nikku, mäda`nikke} 1. sastrutojums, abscess ∙ mädanik lõi haava brūce sastrutoja 2. puve, trupe ◦ kartuli-lehemädanik kartupeļu lakstu puve ∙ mädanikust nakatatud taimed ar puvi inficēti augi

`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī

näo|pool s 1. sejas puse ∙ vasak näopool sejas kreisā puse; pea kukla- ja näopool galvas pakauša un sejas puse 2. priekšpuse ∙ raamatu näopool grāmatas priekšpuse

ohtralt adv bagātīgi, ļoti daudz ∙ öösel on ohtralt lund sadanud naktī ir bagātīgi snidzis; töös on ohtralt vigu darbā ir ļoti daudz kļūdu; seda lille tuleb ohtralt kasta šī puķe jālaista bagātīgi

osa|pool s puse, dalībnieks

pahem s {pahema, pahemat, pahemaid} kreiss, kreisais ∙ pahem käsi kreisā roka; kanga pahem pool auduma kreisā puse

pahu|pool s 1. kreisā puse, mugurpuse, iekšpuse ∙ tikandi pahupool izšuvuma kreisā puse 2. sliktā puse, negatīvā puse, ēnas puse ∙ elu pahupool dzīves sliktā puse

parem a adj {parema, paremat, paremaid} 1. labāks ∙ sai on hea, aga kook on parem baltmaize ir laba, bet kūka ir labāka; paremal juhul labākajā gadījumā; mu tuju läks kohe paremaks mans garastāvoklis uzreiz uzlabojās 2. (puse) labais ∙ parem käsi labā roka; jõe vasak ja parem kallas upes kreisais un labais krasts; parema käe juhis labās rokas likums; paremat kätt teine maja otrā māja pa labi; tikandi parem pool izšuvuma labā puse

`peit s {peidu, `peitu, `peite} 1. slēpta vieta ∙ päike läks pilvede peitu saule paslēpās aiz mākoņiem; lapsed pugesid kuhugi peitu bērni kaut kur noslēpās; põõsa peidus õitses üksik lill paslēpta krūmā ziedēja vientuļa puķe 2. patvērums ∙ põgenikud pagesid metsa peitu bēgļi iebēga patvērumā mežā

`pool a s {poole, `poolt, `pooli} 1. puse ◦ teepool ceļa puse; varjupool ēnas puse ∙ möödunud sajandi teisel poolel pagājušā gadsimta otrajā pusē; üks pool toast oli tühi viena istabas puse bija tukša; naiste pool saunas sieviešu puse pirtī; riide parem pool auduma labā puse 2. puse, daļa, vira ∙ kolme poolega peegel trīsdaļīgs spogulis; ukse mõlemad pooled on lahti durvju abas puses ir vaļā; kahe poolega uks divviru durvis 3. jur puse ◦ lepingupool līguma puse ∙ kannataja pool cietusī puse; poolte kokkulepe pušu vienošanās

`pool c num {poole, `poolt, `pooli} puse, pus- ∙ pool miljonit pusmiljons; kell on pool kaksteist pulkstenis ir pusdivpadsmit; viis ja pool aastat piecarpus gadu; ta räägib poole häälega viņš runā pusbalsī; lipp on pooles vardas karogs ir pusmastā; püksid maksid poole vähem kui pintsak bikses maksāja uz pusi mazāk nekā žakete

poolik b adj {pooliku, poolikut, poolikuid} 1. pusē, puse ∙ see pudel on poolik šī pudele ir pusē; poolik veepang puspilns ūdens spainis; poolik võileib puse sviestmaizes; poolik leivapäts puse maizes klaipa; poolik tõde puspatiesība 2. nepilnīgs, nepabeigts, pusratā ∙ eeskirjade poolik täitmine noteikumu nepilnīga izpilde; pooliku haridusega insener inženieris ar nepabeigtu izglītību; poolikuks jäänud kiri pusratā palikusi vēstule

poti|lill s puķupodā audzējama puķe, puķupoda puķe

põle`tik s {põletiku, põle`tikku, põle`tikke} 1. iekaisums ◦ ajupõletik smadzeņu iekaisums ∙ silmad on põletikus iekaisušas acis; krooniline põletik hronisks iekaisums 2. biol puve ◦ bakterpõletik bakteriālā puve

pööre a s {`pöörde, pööret, `pöördeid} 1. apgrieziens ◦ täispööre pilns apgrieziens ∙ pöörete arv apgriezienu skaits 2. pagrieziens ◦ vasakpööre kreisais pagrieziens ∙ pööre paigal pagrieziens uz vietas; tee teeb siin järsu pöörde te ceļam ir ass pagrieziens 3. pavērsiens, lūzums ∙ sügav pööre ühiskondlikus elus ievērojams pavērsiens sabiedriskajā dzīvē 4. otra puse ∙ lehe pöördel lapas otrā pusē 5. val persona ∙ esimene pööre pirmā persona

püsi|lill s ziemciete, daudzgadīga puķe

maha sõitma 1. nobraukt, veikt ∙ pool teed on juba maha sõidetud puse ceļa jau ir veikta 2. sar nobraukt, notērēt ∙ sõitsin taksoga maha viisteist eurot nobraucu ar taksometru piecpadsmit eiro

sügis s {sügise, sügist, sügiseid} rudens ◦ hilissügis vēls rudens; elusügis dzīves rudens; sügisball rudens balle; sügiselõhn rudens smarža; sügishooaeg rudens sezona; sügislill rudens puķe; sügismaastik rudens ainava; sügismantel rudens mētelis; sügissemester rudens semestris; sügisudu rudens migla; sügisvihm rudens lietus; sügisöö rudens nakts ∙ jõudis kätte sügis pienāca rudens

süüdlane b adj {süüdlase, süüdlast, süüdlasi} vainīgs ∙ süüdlane pool vainīgā puse

taga|külg s otrā puse, aizmugure, reverss ∙ kuu tagakülg mēness otrā puse; mündi tagakülg monētas reverss

tee|pool s ceļa puse

toa|lill s istabas puķe

toredasti adv 1. jauki, lieliski ∙ ta tuli oma ülesandega toredasti toime viņš lieliski tika galā ar savu uzdevumu 2. krāšņi ∙ lill läks toredasti õitsema puķe krāšņi uzziedēja

tume a adj {tumeda, tumedat, tumedaid} 1. tumšs ∙ tumedad silmad tumšas acis; päev on pilves ja tume diena ir apmākusies un tumša; elu tume külg dzīves tumšā puse; tumedad tehingud tumši darījumi 2. neskanīgs, dobjš ∙ tume hääl neskanīga balss; väljast kostis tumedaid lööke ārā skanēja dobji sitieni 3. drūms, tumšs ∙ tume vaikus drūms klusums; tumedad mõtted tumšas domas 4. (par sāpēm) truls ∙ tume valu peas trulas sāpes galvā 5. neskaidrs, miglains ∙ tulevik on tume nākotne ir neskaidra 6. sar tumšs, tumsonīgs ∙ harimatu ja tume inimene neizglītots un tumšs cilvēks

vahe|maa s 1. attālums, atstatums, distance ∙ suured vahemaad lieli attālumi; vahemaid taevakehade vahel mõõdetakse valgusaastatega attālumus starp debess ķermeņiem mēra gaismas gados; läbitud on juba pool vahemaad veikta jau puse distances; perenaine püüdis säilitada teatud vahemaad teenijatega saimniece centās saglabāt zināmu distanci ar kalpotājiem 2. starpa, atstarpe ∙ une ja ärkveloleku vahemail starp miegu un nomodu 3. atstarpe, starplaiks, laika sprīdis ∙ paariaastase vahemaaga sündis peresse kaks poega ar pāris gadu atstarpi ģimenē piedzima divi dēli; kümne aasta pikkune vahemaa desmit gadu ilgs laika sprīdis

vari s {varju, `varju, `varje} 1. ēna ◦ poolvari pusēna; kahtlusevari šaubu ēna ∙ puud heitsid teele pikki varje koki meta uz ceļa garas ēnas; see lill võib kasvada ka varjus šī puķe var augt arī ēnā; koer käis oma peremehe kannul kui vari suns kā ēna staigāja pakaļ savam saimniekam; esivanemad on läinud varjude riiki senči ir devušies uz ēnu valstību 2. patvērums, aizsegs, pajumte ∙ tulekahju jättis kümned inimesed varjuta ugunsgrēks desmitiem cilvēku atstāja bez pajumtes; ta põgenes pimeduse varjus viņš bēga tumsas aizsegā 3. apsegs, abažūrs ◦ päikesevari saulsargs ∙ laual põles rohelise varjuga lamp uz galda dega lampa ar zaļu abažūru; vihma hakkas sadama ja kõik tegid varjud lahti sāka līt lietus, un visi atvēra lietussargus 4. sar ēdiens ∙ ta võttis kiiruga kõhule varju viņš ātri kaut ko iekoda

varju|külg s ēnas puse ∙ arst näeb elu varjukülgi ārsts redz dzīves ēnas puses

varju|pool s ēnas puse

vastas|pool s 1. pretējā puse ∙ tänava vastaspool suleti liikluseks ielas pretējo pusi slēdza satiksmei; kuula ära ka vastaspool! uzklausi arī pretējo pusi! 2. pretējais dzimums ∙ huvi vastaspoole vastu interese par pretējo dzimumu

vastas|rind s pretējā puse, pretējā fronte, opozīcija

vormiline adj {vormilise, vormilist, vormilisi} 1. ar formu saistīts, formas- ∙ vaaside vormiline mitmekesisus vāžu formu daudzveidība 2. ar formu saistīts, formāls ∙ abielu sõlmimise vormiline külg laulības noslēgšanas formālā puse

`võit s {võidu, `võitu, `võite} 1. uzvara ◦ olümpiavõit uzvara olimpiādē ∙ armee sai ühe võidu teise järel armija guva vienu uzvaru pēc otras; julge pealehakkamine on pool võitu droša ķeršanās klāt ir puse no uzvaras; ei suutnud kiusatusest võitu saada nespēja uzvarēt kārdinājumu 2. laimests ◦ loteriivõit loterijas laimests; peavõit galvenais laimests ∙ võitude loosimine laimestu izloze 3. ietaupījums ∙ viiesendine vahe bensiiniliitri hinnas tähendab 40-liitrise paagi puhul vaid kahekroonist võitu piecu centu starpība benzīna litra cenā pie 40 litru tvertnes nozīmē tikai divu eiro ietaupījumu