[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 27 artiklit

agan s {agana, aganat, aganaid} pelavas, sēnalas

taga ajama 1. dzīties pakaļ, sekot ∙ varast taga ajama dzīties pakaļ zaglim 2. tiekties, dzīties ∙ au ja kuulsust taga ajama dzīties pēc goda un slavas

aru|hein s (Festuca) auzene ∙ harilik aruhein pļavas auzene; punane aruhein sarkanā auzene

eraldama v 1. atdalīt ∙ karjamaad ja heinamaad eraldab tara ganības no pļavas atdala žogs 2. atšķirt ∙ kaksikuid oli välimuse järgi raske eraldada dvīņus pēc izskata bija grūti atšķirt 3. piešķirt ∙ eraldati raha kultuurile piešķīra naudu kultūrai 4. izolēt ∙ haiged eraldati tervetest slimniekus izolēja no veselajiem

hapu|oblikas s (Rumex acetosa) pļavas skābene

himustama v kārot, tīkot ∙ süda himustab sirds kāro; ta ei himustanud au ega kuulsust viņš netīkoja ne pēc goda, ne slavas

ihaldama v 1. alkt ∙ ta ihaldab teid näha viņš alkst jūs redzēt 2. kārot, iekārot ∙ ta ihaldab kuulsust viņš kāro pēc slavas; poisid ihaldasid üht ja sama tüdrukut puiši iekāroja vienu un to pašu meiteni

jõgi s {`jõe, jõge, jõgesid} 1. upe ∙ sügav jõgi dziļa upe; jõest üle viib sild pār upi ved tilts; jõelt tõuseb udu no upes ceļas migla 2. straume ◦ inimjõgi cilvēku straume; laavajõgi lavas straume

kiidu|laul s slavas dziesma

kuulsus s {kuulsuse, kuulsust, kuulsusi} 1. slava ◦ maailmakuulsus pasaules slava ∙ ma ei aja kuulsust taga es nedzenos pēc slavas; tal on õiglase inimese kuulsus viņam ir taisnīga cilvēka slava 2. slavenība ∙ filmis teeb kaasa mitu kuulsust filmā piedalās vairākas slavenības; sinust on saanud kuulsus tu esi kļuvis par slavenību

laava s {laava, laavat, laavasid} lava ◦ laavajõgi lavas straume ∙ tardunud laava sastingusi lava

laialdane adj {laialdase, laialdast, laialdasi} plašs ∙ laialdane maaala plaša teritorija; laialdased teadmised plašas zināšanas

`lendlema v {lennelda, `lendlen} 1. lidināties, laidelēties ∙ aasa kohal lendlevad kollased liblikad virs pļavas lidinās dzelteni tauriņi 2. plīvot, plivināties ∙ juuksed lendlevad tuules mati vējā plīvo

`niit b s {niidu, `niitu, `niite} 1. pļava ◦ luhaniit palienes pļava ∙ põllud ja niidud lauki un pļavas 2. pļauja ◦ viljaniit labības pļauja ∙ enne teist niitu pirms otrās pļaujas 3. pļāvums ∙ hommikune niit rīta pļāvums

ore`ool s {oreooli, ore`ooli, ore`oole} 1. oreols, nimbs ∙ kuulsuse oreool slavas oreols; valguse oreool gaismas oreols 2. (fotogrāfiskais) oreols

punuma a v pīt, vīt ∙ männijuurtest punutud korv no priežu saknēm pīts grozs; köit punuma vīt virvi; ta punus vanikusse laiad lindid viņa iepina vainagā platas lentas; lind punub pesa putns vij ligzdu; meie vastu punuti intriige pret mums tika vītas intrigas; naine punus käed ümber mehe kaela sieviete apvija rokas ap vīrieša kaklu

rohu|maa s pļava ∙ looduslikud rohumaad dabiskās pļavas

roomik s {roomiku, roomikut, roomikuid} kāpurķēde ∙ laiad roomikud platas kāpurķēdes; roomikute lülid kāpurķēžu posmi; roomikutega kraana kāpurķēžu celtnis

sammas s {`samba, sammast, `sambaid} 1. kolonna ◦ lülisammas mugurkauls ∙ sammastega maja māja ar kolonnām 2. stabs ◦ soolasammas sālsstabs; suitsusammas dūmu stabs ∙ värava sambad vārtu stabi; tulise laava sammas ugunīgas lavas stabs; jäin sambana seisma sastingu kā stabs 3. piemineklis ◦ hauasammas kapa piemineklis ∙ kirjanikule on püstitatud uhke sammas rakstniekam uzstādīts lepns piemineklis; samba jalamile asetati lilli pieminekļa pakājē lika puķes 4. (tamborēšanā) stabiņš ∙ kahekordne sammas divkāršais stabiņš

seal|pool b prp viņpus, aiz ∙ sealpool metsa algasid heinamaad viņpus meža sākās pļavas

sisa`lik s {sisaliku, sisa`likku, sisa`likke} (Lacertilia) ķirzaka ◦ arusisalik pļavas ķirzaka; kivisisalik sila ķirzaka ∙ sisalik soojendab end päikesepaistel ķirzaka sildās saulē

sõkal s {`sõkla, sõkalt, `sõklaid} pelavas, sēnalas ∙ teri sõkaldest eraldama atsijāt graudus no pelavām

sõõre s {`sõõrme, sõõret, `sõõrmeid} nāss ∙ laiad sõõrmed platas nāsis; ta tilgutas ravimit mõlemasse sõõrmesse viņš iepilināja zāles abās nāsīs

timut s {timuti, timutit, timuteid} (Phleum) timotiņš ∙ harilik timut pļavas timotiņš; timuti abil saab parandada mulla struktuuri ar timotiņu var uzlabot augsnes struktūru

ulatus`lik adj {ulatusliku, ulatus`likku, ulatus`likke} plašs, apjomīgs ∙ ulatuslik park plašs parks; ulatuslik verevalum plašs asinsizplūdums; ulatuslikud teadmised plašas zināšanas

uulits s {uulitsa, uulitsat, uulitsaid} novec iela ∙ suured ja laiad uulitsad lielas un platas ielas

üle|aru adv pārāk, pārmērīgi ∙ püksid olid ülearu laiad bikses ir pārāk platas; ruumi oli majas ülearu mājā bija pārmērīgi daudz telpas