[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

alistuma v 1. padoties, kapitulēt ∙ ümberpiiratud linn ei alistunud ielenktā pilsēta nepadevās 2. pakļauties ∙ nad pidid okupatsioonivõimude korraldustele alistuma viņiem bija jāpakļaujas okupācijas varas rīkojumiem 3. val pakārtoties ∙ alistuv lause pakārtots teikums

asutama v 1. dibināt ∙ sinna asutati linn tur tika dibināta pilsēta; poisid asutasid oma orkestri puiši izveidoja savu orķestri 2. taisīties ∙ vanemad asutavad tööle minema vecāki taisās iet uz darbu

ehitama v 1. būvēt, celt ∙ laeva ehitama būvēt kuģi; maja ehitama celt māju; linn on ehitatud soisesse kohta pilsēta ir uzcelta purvainā vietā; tulevikuplaane ehitama būvēt nākotnes plānus 2. konstruēt, veidot ∙ laps õpib lauseid õigesti ehitama bērns mācās pareizi veidot teikumus

kaunis a adj {`kauni, kaunist, `kauneid} daiļš, skaists ∙ kaunis naine daiļa sieviete; buss peatus kaunis kohas autobuss apstājās skaistā vietā; puhas ning kaunis linn tīra un skaista pilsēta; kaunis suveõhtu skaists vasaras vakars; kaunid kunstid daiļās mākslas; juhtunu tundus kauni muinasjutuna notikušais šķita kā skaista pasaka

kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla

kindlustama v 1. nostiprināt, nocietināt ∙ võimu kindlustama nostiprināt varu; graniitplaatidega kindlustatud jõekallas ar granīta plāksnēm nostiprināts upes krasts 2. nocietināt ∙ tugevasti kindlustatud linn spēcīgi nocietināta pilsēta 3. nodrošināt ∙ häid töötingimusi kindlustama nodrošināt labus darba apstākļus 4. apdrošināt ∙ vara kindlustama apdrošināt mantu

kodu|linn s dzimtā pilsēta, izcelsmes pilsēta

kätte b pop 1. (virziens) rokās ∙ poeg võttis talu enda kätte dēls pārņēma sētu savās rokās; linn langes vaenlase kätte pilsēta krita ienaidnieka rokās; maa läks riigi kätte zeme aizgāja valstij; ülekaal läks vastaste kätte pārsvars pārgāja pretiniekiem; kurjategija anti kohtu kätte noziedznieku nodeva tiesai 2. rokās, iekšā ∙ laev sattus tormi kätte kuģis nonāca vētrā; läksin välja värske õhu kätte izgāju ārā svaigā gaisā 3. no, dēļ ∙ katku kätte suri palju inimesi no mēra mira daudz cilvēku; vili kõrbes päikese kätte labība sadega saulē 4. (par secību) pie ∙ vastamise järg jõudis minu kätte kārta mana kārta atbildēt

küüsis b pop nagos, varā ∙ linn oli katku küüsis pilsēta bija mēra varā

`linn s {linna, `linna, `linnu} pilsēta ◦ pealinn galvaspilsēta; vanalinn vecpilsēta ∙ keskaegne linn viduslaiku pilsēta; homme sõidame linna teatrisse rīt braucam uz pilsētu uz teātri; sõitsime linnast välja izbraucām ārpus pilsētas

maa`kond s {maakonna, maa`konda, maa`kondi} apriņķis ◦ maakonnahaigla apriņķa slimnīca; maakonnakeskus apriņķa centrs; maakonnalinn apriņķa pilsēta

meelitama v 1. vilināt, kārdināt ∙ rebast lõksu meelitama ievilināt lapsu slazdā; noori meelitas linn jauniešus vilināja pilsēta 2. glaimot ∙ ta meelitab ülemusi viņš glaimo priekšniekiem; kiitus meelitas teda uzslava viņam glaimoja

mere|kallas s jūras krasts ∙ linn paikneb merekaldal pilsēta atrodas jūras krastā

miljoniline adj {miljonilise, miljonilist, miljonilisi} miljona-, miljonu- ◦ poolemiljoniline pusmiljona- ∙ miljoniline linn miljona pilsēta; miljonilised võlad miljoniem lieli parādi

olümpia|linn s olimpiādes pilsēta

orgaaniliselt adv organiski ∙ alkohol on talle orgaaniliselt vastik alkohols viņam ir organiski pretīgs; orgaaniliselt arenenud linn organiski attīstījusies pilsēta

orga`nism s {organismi, orga`nismi, orga`nisme} organisms ◦ inimorganism cilvēka organisms; mikroorganism mikroorganisms ∙ kasvav organism augošs organisms; haigus nõrgestab organismi slimība novājina organismu; linn kui majanduslik organism pilsēta kā ekonomisks organisms

vastu pidama 1. izturēt ∙ süda pidas raskele operatsioonile vastu sirds izturēja smago operāciju; need saapad peavad veel ühe talve vastu šie zābaki izturēs vēl vienu ziemu 2. turēties pretī, noturēties ∙ ümberpiiratud linn pidas vastu kolm nädalat aplenktā pilsēta noturējās trīs nedēļas

piki b prp 1. pa ∙ läksime piki maanteed gājām pa šoseju; laviin langes piki mäekülge allapoole lavīna nogāzās lejup pa kalna nogāzi 2. gar ∙ kõndisime piki mereranda gājām gar jūras malu; linn on piki jõge veninud pilsēta ir izstiepusies gar upi

pimendama v aptumšot ∙ pimendatud aknad aptumšoti logi; linn pimendati pilsēta tika aptumšota

poolest pop 1. ziņā, pēc ∙ maitse poolest pēc garšas; elanike arvu poolest Eesti teine linn Igaunijas otrā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita 2. dēļ, pēc ∙ minu poolest tehku, mis tahab manis dēļ, lai viņš dara, ko grib; vana tutvuse poolest vecas pazīšanās dēļ

pro`vints s {provintsi, pro`vintsi, pro`vintse} province ◦ provintsilinn provinces pilsēta

põlema v 1. degt ∙ puud põlevad ahjus krāsnī deg malka; tikku põlema tõmbama aizdegt sērkociņu; küünlad on peaaegu lõpuni põlenud sveces ir gandrīz izdegušas; ait läks põlema klēts aizdegās; linn on maatasa põlenud pilsēta ir nodegusi līdz pamatiem; laual põles lamp uz galda dega lampa; tüdruk põleb uudishimust meitene deg ziņkārē; mis tal põleb, et nii kiire on? kas viņam deg, ka tā jāsteidzas?; ta põleb suviti kergesti pruuniks vasarā viņš ātri iesauļojas brūns 2. kvēlot, gailēt ∙ kassi silmad põlevad pimedas tumsā gail kaķa acis 3. svilt, kaist ∙ põsk põleb tugevast löögist vaigs svilst no stiprā sitiena; nägu põleb häbipunas seja kaist no kauna ∆ maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; põhja põlema izputēt

rahva|rohke adj 1. ļaužu pilns, plaši apmeklēts ∙ supelrannas oli võrdlemisi rahvarohke pludmalē bija diezgan daudz ļaužu 2. blīvi apdzīvots ∙ suur ja rahvarohke linn liela un blīvi apdzīvota pilsēta

rajama v 1. celt, veidot, ierīkot ∙ linn on rajatud jõe äärde pilsēta ir uzcelta upes malā; rajasime puuviljaaia ierīkojām augļu dārzu; endale teed rajama lauzt sev ceļu 2. dibināt, veidot, radīt ∙ uut ühiskonda rajama dibināt jaunu sabiedrību; oma perekonda rajama dibināt savu ģimeni 3. dibināt, balstīt ∙ kirjanik on oma teose rajanud tegelikele sündmustele rakstnieks savu darbu ir balstījis uz patiesiem notikumiem

ratsionaalselt adv racionāli ∙ ratsionaalselt planeeritud linn racionāli plānota pilsēta

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

sadam s {sadama, sadamat, sadamaid} osta, piestātne ◦ ekspordisadam eksportosta; kalasadam zvejas osta; rahusadam miera osta; sadamakai ostas piestātne; sadamakapten ostas kapteinis; sadamaladu ostas noliktava; sadamalinn ostas pilsēta ∙ jäävaba sadam neaizsalstoša osta; laev sõitis sadamasse kuģis iebrauca ostā

välja surema 1. izmirt, iznīkt, aiziet bojā ∙ dinosaurused surid välja dinozauri izmira; linn oli suvel peaaegu välja surnud pilsēta vasarā bija gandrīz izmirusi 2. pārstāt darboties ∙ ettevõte hakkas kiratsema ja suri lõpuks välja uzņēmums sāka nīkuļot un beigās pārstāja darboties; mootor suri välja dzinējs noslāpa

sõprus|linn s sadraudzības pilsēta

sünni|linn s dzimtā pilsēta

taga|järg s sekas, rezultāts ∙ sellel võivad olla väga tõsised tagajärjed tam var būt ļoti nopietnas sekas; suusatajad saavutasid olümpial häid tagajärgi olimpiādē slēpotāji guva labus rezultātus; linn hävis tulekahju tagajärjel pilsēta gāja bojā ugunsgrēkā

telling s {tellingu, tellingut, tellinguid} sastatnes ∙ linn on tellinguis pilsēta ir sastatnēs; tööline vigastas tellingutelt kukkudes kätt krītot no sastatnēm, strādnieks savainoja roku

tohutu b adv milzīgi, ļoti, ārkārtīgi ∙ tohutu suur linn milzīga pilsēta; tohutu palju rahvast ārkārtīgi daudz ļaužu

`tuhk s {tuha, `tuhka, `tuhki} 1. pelni ∙ vulkaaniline tuhk vulkāniskie pelni; ta puistas tuha põõsaste alla viņš izkaisīja pelnus zem krūmiem; linn on tuhast tõusnud pilsēta ir pacēlusies no pelniem; ta tormas tuhk ja tolm minema viņš aizdrāzās, ka noputēja vien 2. nieks, nekas ∙ ta ei tea tuhkagi viņš nezina nenieka; tuhka ta mõtles neko viņš nedomāja; tuhka temaga! dievs ar viņu!; sellest ei tule küll tuhkagi välja no tā nu gan nekas neiznāks ∆ tuhka pähe raputama kaisīt pelnus uz galvas

tu`rist s {turisti, tu`risti, tu`riste} tūrists ◦ välisturist ārvalsts tūrists ∙ linn on turiste täis pilsēta ir pilna tūristu

tööstus s {tööstuse, tööstust, tööstusi} 1. rūpniecība, industrija ◦ energiatööstus enerģētikas rūpniecība; metsatööstus mežrūpniecība; kergetööstus vieglā rūpniecība; tööstusharu rūpniecības nozare; tööstuslinn rūpniecības pilsēta; tööstusobjekt rūpniecības objekts; tööstuspiirkond rūpniecības rajons; tööstustoodang rūpniecības produkcija ∙ Eesti tööstus Igaunijas rūpniecība; tööstus, põllumajandus ja transport on rahvamajanduse põhiharusid rūpniecība, lauksaimniecība un transports ir tautsaimniecības pamatnozares 2. ražotne ∙ ta kavatses tööstust laiendada viņš plānoja paplašināt ražotni

uuenema v (par lietām un parādībām) atjaunināties ∙ toodang uueneb kiiresti produkcija ātri atjauninās; uuenenud tutvus atjauninājusies pazīšanās; põhjavee varud uuenevad looduslikult gruntsūdeņu rezerves atjauninās dabīgi; linn areneb ja uueneb pilsēta attīstās un atjauninās

võõrustama v (viesos) uzņemt ∙ meid võõrustati kohviga mūs uzņēma ar kafiju; linn valmistub puhkajaid võõrustama pilsēta gatavojas uzņemt atpūtniekus

öine adj {öise, öist, öiseid} naksnīgs, nakts- ∙ öine linn naksnīga pilsēta; öine pimedus nakts tumsa; ta töötab öises vahetuses viņš strādā nakts maiņā

üksik adj {üksiku, üksikut, üksikuid} 1. vientuļš ∙ tee ääres kasvav üksik kuusk ceļa malā augoša vientuļa egle; ta tundis end äärmiselt üksikuna viņš jutās ārkārtīgi vientuļš 2. vienīgais ∙ ta oli jõukate vanemate üksik tütar viņa bija bagātu vecāku vienīgā meita 3. atsevišķs ∙ iga üksik liige katrs atsevišķais loceklis; linn oli pime, ainult mõnes majas põles veel tuli pilsēta bija tumša, tikai dažās mājās vēl dega gaisma; puudele on jäänud vaid mõned üksikud lehed kokiem palikušas tikai dažas atsevišķas lapas; leidub ka üksikuid erandeid atrodami arī atsevišķi izņēmumi 4. nomaļš, savrups ∙ ööd olime üksikus metsatalus nakti pavadījām nomaļā meža sētā

üli|kool s universitāte ◦ rahvusülikool nacionālā universitāte; suveülikool vasaras universitāte; ülikooliharidus universitātes izglītība; ülikoolikaaslane universitātes studiju biedrs; ülikoolilinn universitātes pilsēta ∙ ta on paar aastat ülikoolis käinud viņš ir pāris gadus gājis universitātē