[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 104 artiklit, väljastan 100
aheldama v savažot, iekalt važās ∙ aheldatud käed važās saslēgtas rokas; fantaasiat ei ahelda miski fantāziju nekas nesavažo; haigus aheldas ta voodisse slimība piekala viņu pie gultas
hammas s {`hamba, hammast, `hambaid} 1. zobs ◦ piimahammas piena zobs; ajahammas laika zobs ∙ hooldatud hambad kopti zobi; lagunenud hambad bojāti zobi; lapsel tulevad hambad bērnam nāk zobi; ta pomiseb läbi hammaste viņš murmina caur zobiem; hambaid kiristama griezt zobus; rooste hambad närivad masinaid rūsas zobi saēd mašīnas; vastu hambaid andma sadot pa zobiem 2. zobs, izvirzījums, robs ◦ saehammas zāģa zobs ∙ hammasrattal on mõned hambad kulunud zobratam daži zobi ir nodiluši; nuga on hambaid täis nazis ir vienos robos ∆ hamba alla panema likt uz zoba; hammaste vahele sattuma tikt zobos; hambad sügelevad mēle niez; hambaid näitama rādīt zobus; hambaid risti suruma sakost zobus; hambaid varna panema kārt zobus vadzī; hambasse puhuma melst; hammast ihuma trīt zobus; läbi hammaste caur zobiem; hammas ei hakka peale nevar tikt galā
hapatis s {hapatise, hapatist, hapatisi} (piena) ieraugs
haua|panus s (arheoloģijā) kapa piedeva, apbedījuma piedeva
hulka a adv 1. starpā, iekšā, klāt ∙ kakelge, kui tahate, mis te mind sinna hulka kisute! plēsieties, ja gribat, bet mani tur iekšā nevelciet!; ta valas piimale vett hulka viņš pielēja pienam ūdeni 2. sar daudz, ievērojami, pulka ∙ hulka rohkem daudz vairāk
iiris b s {iirise, iirist, iiriseid} īriss ◦ piimaiiris piena īriss
ära jooma 1. izdzert ∙ jõime ära kumbki kaks klaasi piima abi izdzērām pa divām glāzēm piena 2. nodzert ∙ ta joob kogu palga ära viņš nodzer visu algu; ärajoodud hääl nodzerta balss
juurde a adv (virziens) pie, klāt ∙ ta astus mulle juurde ja küsis teed viņš pienāca pie manis un prasīja ceļu; koer ei lasknud kedagi endale juurde suns nelaida nevienu sev klāt; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā
juures a adv pie, klāt ∙ ma olin juures, kui see juhtus es biju klāt, kad tas notika; piimal oli mingi võõras maitse juures pienam bija kaut kāda piegarša
kätte jõudma pienākt, sākties ∙ jõudis kätte öö pienāca nakts
pärale jõudma (galamērķī) pienākt, nokļūt ∙ rong jõudis pärale pienāca vilciens
kinni jätma 1. (govi) laist ciet ∙ jätsime lehma kinni, nüüd pole piimatilkagi majas aizlaidām govi ciet, tagad mājās nav ne pilītes piena 2. sar atstāt pēc stundām ∙ poiss jäeti kinni zēnu atstāja pēc stundām
kahene adj {kahese, kahest, kaheseid} 1. divus gadus vecs ∙ poeg on kahene dēls ir divus gadus vecs 2. pulksten divos notiekošs ∙ saabus kella kahene rong pienāca vilciens pulksten divos 3. ar divām vienībām ∙ kahene paat divvietīga laiva
`kann b s {kannu, `kannu, `kanne} kanna ◦ piimakann piena kanna; teekann tējkanna ∙ alumiiniumist kannud alumīnija kannas; kannu kõrv kannas osa; 40-liitrine kann 40 litru kanna; kann õlut kanna alus
karge adj {karge, karget, kargeid} 1. skarbs ∙ karge talvemaastik skarba ziemas ainava; karge huumor skarbs humors 2. dzestrs ∙ karge kevadhommik dzestrs pavasara rīts 3. tīrs, dzidrs 4. sar ciets ∙ karge õun ciets ābols
`karm b adj {karmi, `karmi, `karme} 1. skarbs ∙ karm talv skarba ziema; saare karm ilu salas skarbais skaistums; ta on karm inimene viņš ir skarbs cilvēks 2. stingrs ∙ karm õpetaja stingrs skolotājs; tuli karm korraldus pienāca stingrs rīkojums 3. raupjš, ass ∙ karm riie raupja drāna; karmi karvaga koer suns ar asu spalvu
kesk|päev s dienvidus, pusdiena ∙ saabus keskpäev pienāca pusdiena
klaasi|täis s (tilpums) glāze ∙ klaasitäis piima glāze piena
klamber s {klambri, klambrit, klambreid} 1. skava ∙ torud ühendati omavahel klambritega caurules savienoja ar skavām; klambriga kokkupandud paberilehed ar skavām saspraustas papīra lapas 2. spaile ∙ aku klambrid akumulatora spailes 3. novec iekava
`koitma v {`koita, koidan} 1. aust, sākties ∙ hakkas juba koitma jau ausa rīts; järgmine päev koitis selgena nākamā diena uzausa skaidra; koitsid uued ajad pienāca jauni laiki; koitis õnnehetk uzausa laimes brīdis 2. sar kļūt saprotamam ∙ mulle hakkab koitma, kuhu ta sihib es sāku saprast, uz ko viņš mērķē; ei hakanud teisel kuidagi koitma viņam neparko nepielēca
`koor b s {koore, `koort, `koori} krējums ∙ ema riisus piima pealt koort māte nosmēla no piena krējumu; joon kohvi koorega dzeru kafiju ar krējumu; rõõsk koor saldais krējums
koore|kiht s 1. krējuma slānis ∙ piimal on paks koorekiht peal pienam virsū ir biezs krējuma slānis 2. (sabiedrības) krējums
`korkima v {`korkida, korgin} korķēt ∙ piimapudelid korgiti spetsiaalsete korkidega piena pudeles aizkorķēja ar speciāliem korķiem
`kruus b s {kruusi, `kruusi, `kruuse} krūze ◦ teekruus tējas krūze ∙ täis kruus pilna krūze; kruus piima krūze piena; jõin kruusi tühjaks izdzēru krūzi tukšu
kultuur|maastik s kultūras ainava
kuu|maastik s Mēness ainava
kinni külmuma 1. aizsalt ∙ kange külmaga külmusid veetorud kinni stiprā salā aizsala ūdens caurules; allikas ei külmu talvelgi kinni avots neaizsalst arī ziemā 2. piesalt ∙ märjad kindad külmusid kangi külge kinni slapji cimdi piesala pie stieņa 3. iesalt ∙ laevad külmusid jäässe kinni kuģi iesala ledū
künk`lik adj {künkliku, künk`likku, künk`likke} 1. nelīdzens, grambains ∙ künklik külavahetee nelīdzens ciema ceļš 2. paugurains ∙ künklik maastik pauguraina ainava
lamama v (nomodā) gulēt ∙ haiglas lamama gulēt slimnīcā; laual lamas avatud raamat uz galda gulēja atvērta grāmata; jõe kohal lamab piimjas udu virs upes guļ pienaina migla
`lehm s {lehma, `lehma, `lehmi} govs ◦ piimalehm piena govs ∙ tiine lehm grūsna govs; lüpsja lehm slaucama govs; aher lehm ālava govs; lehma lüpsma slaukt govi; lehm on kinni govs ir ciet; ta käib nagu lehm libedal jääl viņš staigā kā govs pa slidenu ledu
liiter s {liitri, liitrit, liitreid} 1. litrs ∙ liiter piima litrs piena 2. (trauks) stops
lina|väst`rik s {-västriku, -väst`rikku, -väst`rikke} (Motacilla alba) baltā cielava
linnu|tee s Piena ceļš, Putnu ceļš
lisa a s {lisa, lisa, lisasid} piedeva, pielikums ◦ palgalisa algas pielikums ∙ sõnaraamatu lisad vārdnīcas pielikumi; publik nõudis lisa publika prasīja piedevas; ta on väga töökas, lisaks ka andekas viņš ir ļoti strādīgs, piedevām arī apdāvināts
lisa|aine s piedeva, papildviela
lisand s {lisandi, lisandit, lisandeid} 1. piedeva, pielikums, papildinājums ∙ rosinatega või muude lisanditega kohupiim biezpiens ar rozīnēm vai citām piedevām 2. piemaisījums, piejaukums ∙ mehaanilised lisandid mehāniski piemaisījumi 3. val pielikums, apozīcija
lisandus s {lisanduse, lisandust, lisandusi} 1. piedeva, pielikums, papildinājums ∙ kardemoni lisandusega küpsised cepumi ar kardamona piedevu 2. pieaugums
lõuna|eestiline adj {-eestilise, -eestilist, -eestilisi} Dienvidigaunijas-, dienvidigauņu- ∙ lõunaeestiline maastik Dienvidigaunijas ainava; lõunaeestiline sõna dienvidigauņu vārds
lüpsi|kari s piena ganāmpulks, slaucamais ganāmpulks ∙ vasikad, noorloomad ja lüpsikari teļi, jaunlopi un piena ganāmpulks
maas`tik s {maastiku, maas`tikku, maas`tikke} 1. ainava ◦ talvemaastik ziemas ainava; kultuurmaastik kultūras ainava ∙ turistid imetlevad kauneid maastikke tūristi apbrīno skaistās ainavas; siia seinale sobiks mõni maastik pie šīs sienas derētu kāda ainava 2. apvidus ◦ tundramaastik tundras apvidus
mannerg s {mannergu, mannergut, mannerguid} kanniņa ◦ piimamannerg piena kanniņa
manus s {manuse, manust, manuseid} 1. piedeva, piederums, aksesuārs ∙ ostsin ülikonnariide ja manused nopirku uzvalka audumu un piederumus 2. inf pielikums ∙ leping on manuses līgums ir pielikumā
meierei s {meierei, meiereid, meiereisid} pienotava ∙ meierei ei võtnud piima vastu pienotava nepieņēma pienu
mööda minema 1. paiet garām, apiet ∙ mine minust mööda paej man garām 2. paiet, pāriet, izbeigties ∙ valu läheb mööda sāpes pāriet; talv läks mööda, tuli kevad ziema pagāja, pienāca pavasaris 3. apiet, neievērot ∙ sellest probleemist ei saa vaikides mööda minna šo problēmu nevar apiet klusējot 4. apsteigt, pārspēt ∙ noorem vend on õppimises vanemast mööda läinud jaunākais brālis mācībās ir pārspējis vecāko
peale minema 1. uzkāpt virsū, iekāpt iekšā ∙ põrand on värskelt värvitud, ei tohi peale minna grīda ir svaigi krāsota, nedrīkst kāpt virsū; buss tuli, lähme peale pienāca autobuss, kāpjam iekšā 2. iet virsū, uzbrukt ∙ poksiringis tuleb peale minna, mitte taganeda boksa ringā jāuzbrūk, nevis jāatkāpjas
`mõõtma v {`mõõta, mõõdan} 1. mērīt ∙ pikkust mõõtma mērīt garumu; palavikku mõõtma mērīt temperatūru; joonlauaga mõõtma mērīt ar lineālu; kaugust mõõdetakse kilomeetrites attālumu mēra kilometros; inimesi ei saa mõõta sama mõõdupuuga cilvēkus nevar mērīt ar vienu mēru 2. iemērīt, iedot ∙ ta mõõtis liitri piima viņš iemērīja litru piena; ta mõõtis pullile vitsaga mööda külgi viņš sadeva bullim ar rīksti pa sāniem 3. mērot ∙ olen seda teed küllalt mõõtnud esmu šo ceļu diezgan mērojis 4. (vērtējoši) nomērīt, aplūkot ∙ ta mõõtis meid kahtlustava pilguga viņš nomērīja mūs ar aizdomu pilnu skatienu
märge a s {`märke, märget, `märkeid} atzīme, ieraksts ∙ märge passis atzīme pasē; piimapakendil on märge kalorsuse kohta uz piena iepakojuma ir atzīme par kaloritāti
`nahk s {naha, `nahka, `nahku} 1. āda ◦ limanahk gļotāda; näonahk sejas āda ∙ tõmmu nahk tumsnēja āda; rasune nahk taukaina āda; nahka hooldama kopt ādu; olen seda omal nahal tunda saanud esmu izjutis to uz savas ādas; seekord pääsesid terve nahaga šoreiz izspruki ar veselu ādu 2. (materiāls) āda ◦ lambanahk aitāda ∙ pargitud nahk miecēta āda; töötlemata nahk neapstrādāta āda; nahka nülgima dīrāt ādu; nahast jalatsid ādas apavi 3. plēve, apvalks, miza ◦ piimanahk piena plēve; vorstinahk desas apvalks ∆ nahast välja pugema līst no ādas ārā; nahast välja hüppama lēkt no ādas ārā; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu; mitut nahka koorima plēst vairākas ādas; naha peale andma sadot pa mizu; naha peale saama dabūt pa ādu; kellegi naha peal elama dzīvot kādam uz kakla; kellegi nahka pugema ielīst kāda ādā; kellegi nahas olema būt kāda ādā; nahka maha tõmbama novilkt ādu; nahka kuumaks kütma sadot pa mizu; nahka turule viima riskēt ar savu ādu; nahka vedama stiept gumiju; oma nahka hoidma sargāt savu ādu; paks nahk bieza āda
nõre s {nõre, nõret, nõresid} 1. strūkla, tērce ∙ pisarad voolavad nõredena mööda põski alla asaras tērcēm tek pa vaigiem 2. sekrēts, izdalījumi, sula ∙ sülg, maomahl ja teised nõred siekalas, kuņģa sula un citi sekrēti; piim on piimanäärmete nõre piens ir piena dziedzeru sekrēts
osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa ◦ lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa ∙ osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa ∙ jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma ◦ kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma ∙ juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? ∆ osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi
otsa b pop 1. (virziens) uz, virsū, galā ∙ kahvli otsa uz dakšiņas; nööri otsa aetud pärlid uz auklas uzvērtas pērlītes; poiss ronis puu otsa zēns uzrāpās kokā 2. pie, pēc ∙ ta tegi ühe vea teise otsa viņš pieļāva vienu kļūdu pēc otras 3. cauru, visu ∙ öö otsa sadas vihma cauru nakti lija
otsa panema pielikt ∙ kaubale hinda otsa panema paaugstināt precei cenu; vanaema pani kleidile varrukad otsa vecmāmiņa piešuva kleitai piedurknes; ta pani majale tule otsa viņš pielaida mājai uguni
panus s {panuse, panust, panuseid} 1. ieguldījums ∙ igakuine panus pangaarvele ikmēneša ieguldījums bankas kontā; tähelepanuväärne teaduslik panus nozīmīgs ieguldījums zinātnē 2. likme, iemaksāta summa ∙ ta mängis suurte panustega viņš spēlēja uz lielām likmēm 3. (arheoloģijā) kapa piedeva, apbedījuma piedeva ∙ panuste poolest rikkad hauad piedevām bagāti kapi
partii s {partii, partiid, partiisid} 1. partija, sūtījums ◦ piimapartii piena partija ∙ partii autode varuosi automobiļu rezerves daļu partija 2. partija, spēle ◦ malepartii šaha partija ∙ partii lõppes mustade võiduga partija beidzās ar melno kauliņu uzvaru 3. (izdevīgām laulībām) partija ∙ ihaldatav partii iekārojama partija 4. mūz partija ◦ klaveripartii klavieru partija ∙ ooperi vokaalne partii operas vokālā partija
peale c pop 1. (virziens) uz ∙ sa astusid mu jala peale tu uzkāpi man uz kājas; ta tõttas rongi peale viņš steidzās uz vilcienu; ta on kõik lapsed aidanud otsa peale viņš palīdzējis nostāties uz kājām visiem bērniem; koerad haukusid võõra peale suņi rēja uz svešinieku; see tee läheb Pärnu peale šis ceļš iet uz Pērnavu; ta läks inglise keele peale üle viņš pārgāja uz angļu valodu; hea õnne peale uz labu laimi; kära peale jooksis palju rahvast kokku uz traci saskrēja daudz ļaužu 2. (virziens) virsū, virs ∙ koor kerkib piima peale krējums paceļas virs piena 3. attālumā ∙ oli nii pime, et paari sammu peale polnud midagi näha bija tik tumšs, ka pāris soļu attālumā nekas nebija redzams 4. no, pēc ∙ ärkasin uksekella helistamise peale pamodos no durvju zvana zvanīšanas; ta tegi seda minu nõudmise peale viņš to izdarīja pēc mana pieprasījuma 5. par ∙ ta mõtleb tuleviku peale viņš domā par nākotni 6. līdz ∙ ta jõi oma klaasi poole peale viņš izdzēra savu glāzi līdz pusei 7. kopš, no ∙ eilsest peale sajab kopš vakardienas līst; sellest ajast peale kopš tā laika; tuleb uuesti otsast peale alata jāsāk atkal no sākuma
pealt c pop 1. no ∙ võtsin teki voodi pealt noņēmu segu no gultas; tulen praegu turu pealt pašlaik nāku no tirgus; tulin selle töö pealt ära aizgāju no tā darba; ta aeti une pealt üles viņu pamodināja no miega; poiss on ülesande teiste pealt maha kirjutanud zēns ir norakstījis uzdevumu no citiem 2. uz ∙ särk oli selja pealt märg krekls uz muguras bija slapjš; ostsin selle nurga pealt poest nopirku to veikalā uz stūra 3. no attāluma, attālumā, pa ∙ mõne sammu pealt oli võimatu mööda tulistada no dažu soļu attāluma bija neiespējami nošaut garām; seda võis juba tüki maa pealt näha to varēja redzēt jau pa lielu gabalu 4. par ∙ ta teenis selle tehingu pealt kenakese summa viņš nopelnīja par šo darījumu glītu summiņu; mis praegu piimaliitri pealt makstakse? cik pašlaik maksā litrs piena? 5. vidū, laikā ∙ sõidu pealt ei tohi trammist maha hüpata brauciena laikā nedrīkst lēkt ārā no tramvaja 6. (par precizitāti) līdz ∙ ta tasus võla sendi pealt viņš samaksāja parādu līdz pēdējam centam
läbi peksma piekaut ∙ mees peksti julmalt läbi vīrieti nežēlīgi piekāva
`piim s {piima, `piima, `piimu} 1. piens ◦ hapupiim rūgušpiens; piimafarm piena ferma; piimajäätis piena saldējums; piimakokteil piena kokteilis; piimapakk piena paka; piimarasv piena tauki; rinnapiim mātes piens ∙ värskelt lüpstud piim svaigi slaukts piens; piimaga kohv kafija ar pienu 2. pieniņš ◦ kehapiim ķermeņa pieniņš; näopiim sejas pieniņš
piima|hammas s piena zobs
piima|nääre s piena dziedzeris
piima|proov s 1. piena paraugs ∙ pudelikesed piimaproovidega pudelītes ar piena paraugiem 2. piena analīze ∙ meiereis tehakse täna piimaproovi pienotavā šodien veic piena analīzi
piima|pukk s krāģis piena kannām
piima|saal s piena restorāns
piima|sai s piena baltmaize
piima|šokolaad s piena šokolāde
piima|talitus s novec pienotava
piima|valk s piena olbaltumvielas
piima|vend s pārn piena brālis
pinna|vorm s reljefa forma ∙ vahelduvate pinnavormidega maastik ainava ar mainīgām reljefa formām
külge pistma 1. pielikt, piedurt ∙ koer ei pistnud toidule ninagi külge suns ēdienam pat purnu nepiedūra 2. (uguni) pielikt, pielaist ∙ poisid on kulule tule külge pistnud zēni ir pielaiduši kūlai uguni 3. sar piešūt, piediegt ∙ ema pistis pluusile nööbi külge māte piešuva blūzei pogu
poliitika|maastik s politiskā ainava
`proov s {proovi, `proovi, `proove} 1. izmēģinājums, pārbaude ◦ ajaproov laika pārbaude; jõuproov spēka pārbaude; proovikivi pārbaudes akmens; proovisõit izmēģinājuma brauciens ∙ seadmete proov ietaišu izmēģinājums; tee proovi, kas tross peab vastu izmēģini, vai trose izturēs 2. analīze, tests ◦ dopinguproov dopinga analīze ∙ piima happesuse proov piena skābuma analīze 3. pielaikošana ◦ proovikabiin pielaikošanas kabīne ∙ ta käis rätsepa juures proovis viņš bija pie drēbnieka uz pielaikošanu 4. (nodarbība) mēģinājums ◦ peaproov ģenerālmēģinājums; proovisaal mēģinājumu zāle ∙ puhkpilliorkestri proov jäi ära pūtēju orķestra mēģinājums nenotika 5. (viela) paraugs ◦ mullaproov augsnes paraugs; vereproov asins paraugs ∙ proovid saadeti laborisse paraugus nosūtīja uz laboratoriju 6. prove, raudze ∙ kõrge prooviga kuld augstas raudzes zelts
pudel s {pudeli, pudelit, pudeleid} pudele ◦ klaaspudel stikla pudele; pudelikael pudeles kakls; pudelisilt pudeles etiķete ∙ pooleliitrine pudel puslitra pudele; mehed istuvad pudeli taga vīri sēž pie pudeles; pudel piima pudele piena ∆ pudeli põhja vaatama ieskatīties pudelē
`pukk a s {puki, `pukki, `pukke} 1. krāģis, āzis, steķis ∙ piimanõud on tee veeres puki otsas piena trauki bja ceļmalā uz krāģa; laudade lõikamiseks löödi kõrged pukid üles dēļu zāģēšanai sanagloja augstus steķus 2. augsts sēdeklis ∙ nad läksid baari ja istusid pukkide otsa viņi devās uz bāru un apsēdās uz bāra krēsliem; viimane tsaar ei püsinud kaua pukis pēdējais cars ilgi nesēdēja savā krēslā 3. buka ∙ kutsar istub tõlla pukis kučieris sēž uz karietes bukas 4. pults ∙ ta kargab igal koosolekul pukki viņš katrā sapulcē lec pie pults ∆ end pukki ajama izslieties kājās
Pärnu p Pērnava
`ramp b s {rambi, `rampi, `rampe} 1. (skatuves) rampa ∙ näitleja tuli rambi äärde ja kummardas aktieris pienāca pie rampas un paklanījās 2. tehn rampa, panduss
rinna|nääre s krūts dziedzeris, piena dziedzeris
saabuma v 1. ierasties, pienākt ∙ juba hommikul hakkas külalisi saabuma viesi sāka ierasties jau no rīta; saabus kiri pienāca vēstule 2. iestāties, pienākt ∙ pärast tormi saabus taas vaikus pēc vētras atkal iestājās klusums; hommik on saabunud ir pienācis rīts
`sai s {saia, `saia, `saiu} 1. baltmaize ◦ palmiksai pītā baltmaize; piimasai piena baltmaize; saiapäts baltmaizes kukulis ∙ leib ja sai rupjmaize un baltmaize; pühadeks küpsetati saia svētkiem cepa baltmaizi 2. maizīte, smalkmaizīte ◦ kaneelisai kanēļmaizīte; rosinasai rozīņmaizīte
sarnastuma v 1. līdzināties ∙ udu sarnastub piimaga migla līdzinās pienam 2. val asimilēties ∙ häälik on sarnastunud järgmise häälikuga skaņa ir asimilējusi nākamo skaņu
seal|hulgas adv tostarp, tajā skaitā ∙ kallinesid toidukaubad, sealhulgas liha- ja piimatooted sadārdzinājās pārtikas preces, tostarp gaļas un piena izstrādājumi
siit|peale adv 1. no šī brīža, turpmāk ∙ luban, et siitpeale kuulan alati su sõna apsolu, ka turpmāk tev vienmēr klausīšu 2. no šejienes, no šīs vietas ∙ siitpeale maastik elavnes no šīs vietas ainava atdzīvojās
`sulg b s {sulu, `sulgu, `sulge} 1. slēgums 2. aizsprosts ∙ jõele ehitati sulg uz upes uzcēla aizsprostu 3. aizgalds ◦ seasulg cūku aizgalds ∙ põrsad pandi sulgu sivēnus ielika aizgaldā 4. iekava ◦ looksulg figūriekava; ümarsulg apaļā iekava ∙ ta pani sõna sulgudesse viņš ielika vārdu iekavās; sulgusid avama atvērt iekavas 5. aizturis 6. val slēgums ∙ häälduselundite sulg artikulācijas orgānu slēgums
suure|meelselt adv augstsirdīgi, cēlsirdīgi ∙ talle andestati suuremeelselt kõik viņam augstsirdīgi piedeva visu
sügis s {sügise, sügist, sügiseid} rudens ◦ hilissügis vēls rudens; elusügis dzīves rudens; sügisball rudens balle; sügiselõhn rudens smarža; sügishooaeg rudens sezona; sügislill rudens puķe; sügismaastik rudens ainava; sügismantel rudens mētelis; sügissemester rudens semestris; sügisudu rudens migla; sügisvihm rudens lietus; sügisöö rudens nakts ∙ jõudis kätte sügis pienāca rudens
šoko`laad s {šokolaadi, šoko`laadi, šoko`laade} šokolāde ◦ piimašokolaad piena šokolāde; pähklišokolaad šokolāde ar riekstiem; šokolaaditahvel šokolādes tāfele; šokolaadivärv šokolādes krāsa; valikšokolaad šokolādes asorti ∙ mõru šokolaad rūgtā šokolāde
tehis`lik adj {tehisliku, tehis`likku, tehis`likke} 1. mākslīgs, antropogēns ∙ tehislikud mineraalid mākslīgie minerāli; tehislik maastik antropogēna ainava 2. mākslīgs, samākslots
toidu|lisand s pārtikas piedeva
toode s {`toote, toodet, `tooteid} izstrādājums, produkts ◦ piimatoode piena produkts; kondiitritoode konditorejas izstrādājums ∙ toote omahind izstrādājuma pašizmaksa; kodumaised tooted vietēja ražojuma produkti
`toop s {toobi, `toopi, `toope} 1. (trauks) stops ∙ ta ammutas toobiga allikast vett viņš ar stopu pasmēla ūdeni no avota 2. stops ∙ toop piima stops piena; Riia toop Rīgas stops
trummel s {trumli, trumlit, trumleid} veltnis, cilindrs, trumulis ◦ kuivatustrummel žāvēšanas cilindrs; piduritrummel bremžu cilindrs ∙ koorelahuti trummel piena separatora trumulis
juurde tulema 1. pienākt ∙ koer tuli juurde ja nuusutas suns pienāca un apostīja 2. nākt klāt, pievienoties ∙ külalisi tuli aina juurde ciemiņi arvien nāca klāt
tuttav`lik adj {tuttavliku, tuttav`likku, tuttav`likke} 1. pazīstams ∙ nii tuttavlik tundub see maastik tik pazīstama šķiet šī ainava 2. draudzīgs, familiārs ∙ tuttavlikud suhted draudzīgas attiecības
tänava|pilt s 1. ielas skats, ielas ainava 2. ielas glezna, ielas attēls
tüma adj {tüma, tüma, tümasid} 1. staigns ∙ tümad jõekaldad staigni upes krasti 2. mīksts ∙ varsti on kartulid tümad kartupeļi drīz būs mīksti; ta laskis ennast tümaks rääkida viņš ļāvā pierunāties; ta tehti tümaks viņu piekāva
tüüpiline adj tipisks ◦ ebatüüpiline netipisks ∙ tüüpiline maastik tipiska ainava
vangistama v 1. sagūstīt ∙ poisid on orava vangistanud zēni ir sagūstījuši vāveri 2. ieslodzīt ∙ lumi vangistas neid tuppa sniegs ieslodzīja viņus istabā 3. apcietināt, arestēt ∙ teda ähvardatakse vangistada viņu draud apcietināt 4. piekalt, paralizēt ∙ haigus vangistas teda voodisse slimība piekala viņu gultai; pilt vangistas tähelepanu attēls piekala uzmanību; tugev haare vangistas põgeneja käed stiprs satvēriens paralizēja bēgļa rokas
veidrus s {veidruse, veidrust, veidrusi} dīvainība ∙ lõpuks ta veidrustega harjuti beigās pie viņa dīvainībām pierada
veis s {veise, veist, veiseid} liellops ◦ lihaveis gaļas liellops; piimaveis piena liellops; veisefarm liellopu ferma; veisehakkliha liellopu maltā gaļa; veisekari liellopu ganāmpulks; veiselaut liellopu kūts; veiseliha liellopu gaļa ∙ veiseid kasvatama audzēt liellopus
`vurhv s {vurhvi, `vurhvi, `vurhve} 1. sar forma ∙ hommikul oli poiss täiesti vurhvist väljas no rīta puisis bija pavisam izgājis no formas 2. sar šiks ∙ uued kingad andsid vurhvi juurde jaunās kurpes piedeva klāt šiku
