[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aheldama v savažot, iekalt važās ∙ aheldatud käed važās saslēgtas rokas; fantaasiat ei ahelda miski fantāziju nekas nesavažo; haigus aheldas ta voodisse slimība piekala viņu pie gultas

ainiti adv vērīgi, neatslābstoši ∙ laps seisab vaateakna ees, pilk ainiti mänguasjadel bērns stāv pie skatloga, skatiens vērīgi pievērsts rotaļlietām

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

akna|klaas s 1. (loga) rūts ∙ ta surub näo vastu aknaklaasi viņš spiež seju pie loga rūts 2. logu stikls ∙ kaks kasti aknaklaasi divas kastes logu stikla

alates → `algamasākot no, kopš ∙ alates jaanuarist sākot no janvāra; ta töötab meil sügisest alates viņš strādā pie mums kopš rudens

all b pop 1. zem ∙ lume all zem sniega; kuulide all jooksma skriet zem lodēm; kõik on kontrolli all viss tiek kontrolēts; nurga all leņķī 2. pie ∙ pood on otse ukse all veikals ir tieši pie durvīm 3. ar ∙ spetsialistide all mõtles ta arhitekte ar speciālistiem viņš domāja arhitektus

alla c pop 1. (virziens) zem ∙ voodi alla zem gultas; ta peitis käed põlle alla viņa paslēpa rokas zem priekšauta; ma panen raha raamatute alla es ieguldu naudu grāmatās; aresti alla panema arestēt; kuritegu ei käi paragrahvi alla noziegumam nav piemērojams pants 2. pie ∙ kalda alla on kuhjunud kive pie krasta ir sakrājušies akmeņi; vaenlane jõudis Tallinna alla ienaidnieks nonāca pie Tallinas 3. (tieši) pirms ∙ söögi alla anti pits viina pirms ēdiena deva glāzi degvīna

alt c pop 1. no apakšas ∙ voodi alt no gultas apakšas; leti alt zem letes; põranda alt välja tulema iznākt no pagrīdes 2. no ∙ silma alt kaduma pazust no acīm; poiss tuli akna alt ära zēns aizgāja projām no loga; ettepanekule uue nurga alt vaatama paraudzīties uz priekšlikumu no jauna leņķa; vaenlane taganes linna alt ienaidnieks atkāpās no pilsētas pievārtes 3. pie, zem ∙ rubriigi alt vaatama skatīties rubrikā ∆ alt ära hüppama (par solījumu neievērošanu) pievilt; alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu

apel`leerima v {apel`leerida, apelleerin} 1. apelēt ∙ mõni apelleerib tunnetele dažs apelē pie jūtām 2. jur apelēt, iesniegt apelāciju ∙ talupoeg võis apelleerida isegi kindralkubernerile zemnieks varēja iesniegt apelāciju pat ģenerālgubernatoram

`arst s {arsti, `arsti, `arste} ārsts ◦ veterinaararst veterinārārsts ∙ arst pani diagnoosi ārsts noteica diagnozi; kuulus arst slavens ārsts; ta käis arstil viņš bija pie ārsta

aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties

aru|pärimine s skaidrojuma pieprasījums ∙ riigikogu saadik pöördus arupärimisega ministri poole parlamenta deputāts vērsās pie ministra ar skaidrojuma pieprasījumu

ase a s {aseme, aset, asemeid} 1. vieta, atrašanās vieta ◦ hauaase kapavieta; lõkkease ugunskura vieta ∙ kunagise kaevu ase kādreizējās akas vieta; igaühel oli lauas oma ase ikvienam pie galda bija sava vieta 2. guļvieta ∙ külalisele tehti ase diivanile ciemiņam tika saklāta guļvieta dīvānā

asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt

askeldama v rosīties ∙ perenaine askeldab köögis saimniece rosās virtuvē; mehed askeldavad traktori juures vīri rosās pie traktora

sisse astuma 1. ieiet, ienākt ∙ rongi minekuni jäi aega, astusin koolivenna juurde sisse līdz vilciena atiešanai bija laiks, iegāju pie skolasbiedra; astusin hoovi sisse ienācu pagalmā 2. (ar kāju) iekāpt ∙ vaata, et sa veeloiku ei astu skaties, neiekāp peļķē 3. iestāties ∙ ta tahtis astuda filoloogiateaduskonda viņš gribēja iestāties filoloģijas fakultātē

asula s {asula, asulat, asulaid} 1. apdzīvota vieta ∙ kirikute juurde tekkinud asulad apdzīvotas vietas, kas izveidojušās pie baznīcām 2. apmetne, ciems ◦ asulakoht apmetnes vieta ∙ muistne kindlustatud asula sena nocietināta apmetne

asum s {asumi, asumit, asumeid} dzīvojamais rajons ∙ linna piirile kerkivad uued asumid pie pilsētas robežas slejas jauni dzīvojamie rajoni

asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā

au s {au, au, ausid} 1. gods ◦ sõjameheau karavīra gods ∙ ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa ∙ talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja ∆ au andma atdot godu

`aurama v {aurata, `auran} 1. tvaikot, garot ∙ vesi aurab potist ūdens tvaiko no katla; märjad rõivad hakkasid lõkke ääres aurama slapjās drēbes pie ugunskura sāka garot 2. novec kūpēt

auto|pomm s automašīnā ievietota bumba ∙ teatri juures plahvatas autopomm pie teātra sprāga automašīnā ievietota bumba

avalikkus s {avalikkuse, avalikkust, avalikkusi} sabiedrība, publika ∙ ma pöördusin üleskutsega avalikkuse poole es vērsos ar uzsaukumu pie sabiedrības; avalikkust ei informeeritud sabiedrība netika informēta; romaan köitis laiema avalikkuse tähelepanu romāns pievērsa plašākas sabiedrības uzmanību

avama v 1. atvērt ∙ võõrast kirja ei tohi avada svešu vēstuli nedrīkst atvērt; ta magab avatud akna all viņš guļ pie atvērta loga; koputasin, kuid mulle ei avatud es klauvēju, taču man neatvēra; ta avas pangas konto viņš atvēra kontu bankā; kauplus on avatud veikals ir atvērts 2. atklāt ∙ paraadi avas ohvitseride kolonn parādi atklāja virsnieku kolonna; ta avas mõiste sisu viņš atklāja jēdziena saturu; mälestussammast avama atklāt pieminekli

eba|tõenäoline adj maz iespējams, maz ticams ∙ on ebatõenäoline, et ta nii hilja veel meile tuleb maz ticams, ka viņš tik vēlu vēl pie mums atnāks

ees|märk s mērķis ◦ ainueesmärk vienīgais mērķis; lõppeesmärk galamērķis ∙ tema elu eesmärk viņa dzīves mērķis; ta on eesmärgil, jõuab eesmärgile, saavutab eesmärgi viņš ir pie mērķa, nonāk pie mērķa, sasniedz mērķi

elus|hoidmine s uzturēšana pie dzīvības

enda pr {enda, end} 1. paša-, savs, sevis ∙ ta pomises midagi enda ette viņš kaut ko murmināja pie sevis; enda nimel savā vārdā 2. sevi ∙ kass on enda hästi ära peitnud kaķis ir labi noslēpies

endamisi adv 1. pie sevis ∙ endamisi kaaluma apsvērt pie sevis 2. savā nodabā ∙ endamisi laulma dziedāt savā nodabā

eri|arvamus s atšķirīgs viedoklis ∙ jään eriarvamusele palieku pie atšķirīga viedokļa; ta esitas oma eriarvamuse kirjalikult viņš iesniedza savu atšķirīgo viedokli rakstiski

esi|algu adv 1. sākumā, vispirms ∙ esialgu ei näinud ta hämaras ruumis midagi sākumā viņš krēslainajā telpā neko neredzēja 2. pagaidām ∙ ta elab esialgu sõbra juures viņš pagaidām dzīvo pie drauga

ette b pop (virziens) priekšā, pie ∙ maja ette istutati põõsaid mājas priekšā iestādīja krūmus; ta tõmbas kardinad akna ette viņš aizvilka logam priekšā aizkarus; auto sõitis kaupluse ette automašīna piebrauca pie veikala

ette|aste s 1. priekšnesums, uzstāšanās ∙ ainulaadsed etteasted tsirkuse lae all unikāli priekšnesumi pie cirkus griestiem 2. (teātrī) cēliens

finiš s {finiši, finišit, finišeid} finišs ◦ finišikohtunik finiša tiesnesis; finišisirge finiša taisne; vahefiniš starpfinišs ∙ jooksu finiš skrējiena finišs; finišisse jõudma nonākt pie finiša, finišēt

`haarama v {haarata, `haaran} 1. tvert ∙ tangidega haarama satvert ar stangām; haaras pliiatsi ja hakkas kirjutama satvēra zīmuli un sāka rakstīt 2. kampt ∙ koer haaras kondi suhu suns pakampa kaulu mutē 3. sagrābt, pārņemt ∙ võimu haarama sagrābt varu; teda haaras hirm viņu sagrāba bailes; leegid haarasid tallikatuse liesmas pārņēma staļļa jumtu 4. aizraut ∙ haarav spordiala aizraujošs sporta veids; see töö haaras mind šis darbs mani aizrāva 5. mil ielenkt ∆ härjal sarvist haarama ķerties vērsim pie ragiem; ohje enda kätte haarama ņemt grožus savās rokās; sõnasabast kinni haarama pieķerties vārdiem

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

kinni hakkama pieķerties, aizķerties ∙ laps hakkas ema käest kinni bērns pieķērās mātei pie rokas; kleit hakkas oksast kinni kleita aizķērās aiz zara; sõnadest kinni hakkama piesieties vārdiem

pihta hakkama 1. ķerties klāt, sākt ∙ hakkame tööga kohe pihta ķeramies uzreiz pie darba 2. sākties ∙ seanss hakkab kohe pihta seanss tūlīt sākas

hamba|arst s zobārsts ∙ ta peab hambaarsti juurde minema viņam jāiet pie zobārsta; ma lähen hambaarstile es eju pie zobārsta

hammustama v kost ∙ ta hammustas supi kõrvale leiba viņš piekoda pie zupas maizi; haukuja koer ei hammusta suns, kas rej, nekož; pakane hammustab ninaotsa sals kož degungalā

hardunult adv godbijīgi, goddevīgi ∙ ta seisatas hardunult maali ees viņš godbijīgi apstājās pie gleznas

`hauduma a v {`haududa, haun} 1. perēt ∙ kana haub kolm nädalat vista perē trīs nedēļas 2. sautēt, sutināt ∙ ta haub kuuma ahju ääres vanu konte viņš silda pie karstās krāsns vecos kaulus 3. perināt ∙ kättemaksu hauduma perināt atriebību

kõrvale heitma 1. mest sāņus, mest pie malas ∙ heitsin kivi kõrvale aizmetu akmeni sāņus; ta heitis töö kõrvale ja ringutas viņš meta darbu pie malas un izstaipījās 2. atmest, atteikties ∙ eelarvamusi kõrvale heitma atmest aizspriedumus

helistama v 1. zvanīt ∙ uksele helistama zvanīt pie durvīm; helistasin koju emale piezvanīju uz mājām mātei 2. skandināt ∙ linnas helistati kõiki kirikukelli pilsētā skandināja visus baznīcu zvanus; kellukest helistama skandināt zvaniņu

helkur s {helkuri, helkurit, helkureid} atstarotājs ∙ jalgratta helkur divriteņa atstarotājs; pane helkur varruka külge pieliec pie piedurknes atstarotāju

higistama v svīst ∙ jalad higistavad kājas svīst; prilliklaasid higistavad briļļu stikli aizsvīst; ta higistab võrrandi kallal viņš svīst pie vienādojuma

`hing b s {hinge, `hinge, `hingi} 1. elpa, dvaša ∙ hoidsin hinge kinni aizturēju elpu; kuumus lõi hinge kinni karstums aizsita elpu 2. dvēsele, gars ◦ sugulashing radniecīga dvēsele ∙ hinge ilu dvēseles skaistums; ülla hingega inimene cilvēks ar cēlu dvēseli; hinge surematus dvēseles nemirstība; patune hing grēcīga dvēsele; ürituse hing pasākuma dvēsele; mis sul hingel on? kas tev ir uz sirds? 3. dvēsele, cilvēks ∙ mitte kusagil ainustki elavat hinge nekur nevienas dzīvas dvēseles; ta on kuldne hing viņš ir zelta cilvēks; perekonnas oli kuus hinge ģimenē bija seši cilvēki; mis sa hing teed! ko tu, cilvēks, padarīsi! 4. dzīvība ∙ kassil on visa hing kaķim ir sīksta dzīvība; hinge kallale kippuma ķerties pie dzīvības; keegi ei jäänud hinge neviens nepalika dzīvs 5. sirdsapziņa ∙ see kuritegu lasus tema hingel šis noziegums gūlās uz viņa sirdsapziņas ∆ hinge heitma izlaist garu; hinge pidades aizturētu elpu; hinge sisse puhuma iedvest dzīvību; hinge sees hoidma uzturēt pie dzīvības; hinge tõmbama atvilkt elpu; hing on täis sirds ir pilna; hinge vaakuma svārstīties starp dzīvību un nāvi; kogu hingest no visas sirds; hinge puistama kratīt sirdi; ühe hingega vienā elpas vilcienā

hoiatavalt adv brīdinot, brīdinoši ∙ ta tõstis sõrme hoiatavalt huultele viņš brīdinot pacēla pirkstu pie lūpām

kinni hoidma 1. turēt ciet, aizturēt ∙ hinge kinni hoidma aizturēt elpu; silmi kinni hoidma turēt acis ciet; naine hoidis kübarat kinni sieviete turēja ciet cepuri 2. (ieslodzījumā) turēt ∙ algul hoiti rebast laudas kinni sākumā lapsu turēja kūtī 3. (pie) turēties ∙ hoidsin kõvasti puuoksast kinni stingri turējos pie koka zara; ta hoiab vanadest seisukohtadest kramplikult kinni viņš krampjaini turas pie vecajiem uzskatiem

hommiku|laud s brokastgalds ∙ kõik istusid hommikulauas visi sēdēja pie brokastgalda

hukatus s {hukatuse, hukatust, hukatusi} bojāeja ∙ selline majandamine viib täielikku hukatusse šāda saimniekošana novedīs pie pilnīgas bojāejas

hulka b pop pie, starp ∙ ta kadus rahva hulka viņš pazuda pūlī; istuge meie hulka apsēdieties pie mums; ilves kuulub kaslaste hulka lūsis pieder kaķu dzimtai

`hõlm s {hõlma, `hõlma, `hõlmu} 1. atloks, svārku vai mēteļa stūris ∙ mantli hõlmad mēteļa atloki; koer hakkas hõlma kinni suns ieķērās svārku malā 2. azote ∙ uni võttis ta oma hõlma miegs paņēma viņu savā azotē; puhkus möödus looduse hõlmas atvaļinājums pagāja pie dabas krūts 3. (arklam) vērstuve

häbi|post s kauna stabs ∆ häbiposti panema pielikt pie kauna staba

härrased s pl {härraste, härraseid} kungi ∙ ta teenis toapoisina suurtsugu härraste juures viņš kalpoja par puisi pie lieliem kungiem; härrased, palun lauda istuda! kungi, lūdzu sēsties pie galda!

`hüppama v {hüpata, `hüppan} 1. lēkt ∙ langevarjuga hüppama lēkt ar izpletni; ta hüppas aknast välja viņš izlēca pa logu; süda hüppab rõõmust sirds lec no prieka; ta hüppas sõbra poolt läbi viņš ieskrēja pie drauga uz brītiņu 2. sar lielīties ∙ ta hüppab oma teadmistega viņš lielās ar savām zināšanām

ihu s {ihu, ihu, ihusid} miesa, ķermenis ◦ ihuhäda miesas vaina; ihuvili miesas auglis ∙ särk kleepub higise ihu külge krekls līp pie sviedrainās miesas; paljas ihu plika miesa; kõik mu ihu on haige viss mans ķermenis ir slims ∆ ihu ja hingega ar miesu un dvēseli

innukalt adv aizrautīgi ∙ ta asus innukalt asja kallale viņš aizrautīgi ķērās pie lietas

isend s {isendi, isendit, isendeid} īpatnis ∙ raisakotkas on meil haruldane, siiski on üksikuid isendeid registreeritud maitu lija pie mums ir reti sastopama, tomēr atsevišķi īpatņi ir reģistrēti

istuma v 1. sēdēt ∙ istusime lõkke ääres sēdējām pie ugunskura; laev istus madalikul kuģis sēdēja uz sēkļa; ta ei saanud tööd ja istus kodus viņš nedabūja darbu un sēdēja mājās; vangis istuma sēdēt cietumā 2. sēsties ∙ istusin esimesse ritta apsēdos pirmajā rindā 3. sar derēt, piestāvēt ∙ see töö ei istu talle šis darbs viņam neder; kleit istus nagu valatud kleita derēja kā uzlieta; habe sulle ei istu bārda tev nepiestāv 4. sar veikties, sekmēties ∙ töö ei istu täna darbs šodien neveicas 5. sar patikt, garšot ∙ mulle see jook ei istu man šis dzēriens negaršo

`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja ◦ kaheksajalg astoņkājis ∙ parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ◦ ruutjalg kvadrātpēda ∙ 6 jalga pikk 6 pēdas garš ∆ jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī

joogi|koht s 1. dzeršanas vieta, padzeršanās vieta ∙ metsloomade rajad suunduvad joogikohtade juurde meža dzīvnieku takas ved pie padzeršanās vietām 2. dzertuve

`jooksma v {`joosta, jooksen} 1. skriet ∙ laps jooksis emale vastu bērns skrēja mātei pretī; pilved jooksevad üle taeva mākoņi skrien pār debesīm; aeg jookseb laiks skrien 2. skraidīt ∙ ta jookseb arstide vahet viņš skraida pie ārstiem 3. tecēt, plūst ∙ pisarad jooksid üle põskede asaras tecēja pār vaigiem; jõed jooksevad merre upes plūst uz jūru; ämber jookseb spainis tek; nina hakkas verd jooksma deguns sāka asiņot 4. (noteiktā virzienā) stiepties, iet ∙ vaod jooksevad sirgelt üle põllu vagas stiepjas taisni pāri laukam 5. sar veikties, nākt ∙ töö jookseb ladusalt darbs veicas raiti; raha jookseb nauda nāk

läbi jooksma 1. izskriet cauri ∙ jooksin küla vahelt kiiresti läbi ātri izskrēju cauri ciemam 2. (ātri, uz īsu brīdi) ieskriet, apskriet ∙ enne ärasõitu jooksin veel sõbranna poolt läbi pirms aizbraukšanas ieskrēju vēl pie draudzenes; naine jooksis ruttu kõik kauplused läbi sieva ātri apskrēja visus veikalus 3. tecēt, laist cauri ∙ katus jookseb läbi jumts tek

välja jooksma 1. izskriet ∙ jänes jooksis metsast välja zaķis izskrēja no meža 2. izplūst, iztecēt, izbirt ∙ järvest jookseb välja väike jõgi no ezera iztek maza upīte; vili jooksis kotist välja labība izbira no maisa 3. noskriet ∙ rong jooksis rööpaist välja vilciens noskrēja no sliedēm 4. iziet, nonākt ∙ tee jooksis välja jõe äärde ceļš izgāja pie upes

`joon s {joone, `joont, `jooni} 1. līnija, svītra ◦ abijoon palīglīnija; rannajoon krasta līnija ∙ punane joon sarkana līnija; peen joon smalka līnija; tõmmake jooned vaba käega velciet līnijas ar brīvu roku; ta tõmbas sõnale joone alla viņš pasvītroja vārdu; saledat joont pidama ievērot slaido līniju; murtud joon lauzta līnija 2. līnija, virziens ◦ süžeejoon sižeta līnija ∙ riigi joon välispoliitikas valsts ārpolitikas virziens; ta peab oma joonest kangekaelselt kinni viņš stūrgalvīgi turas pie sava 3. īpašība, iezīme ∙ positiivsed jooned pozitīvas īpašības; spetsiifilised jooned specifiskas iezīmes ∆ esimese joonega pirmajā piegājienā; suurtes joontes lielos vilcienos; ühe joonega vienā piegājienā

joonelt adv taisni, pa taisno, uzreiz ∙ läksime joonelt üle heinamaa gājām taisni pāri pļavai; läksin joonelt direktori juurde gāju pa taisno pie direktora

`juhtima v {`juhtida, juhin} 1. vadīt ∙ ma ei oska autot juhtida es nemāku vadīt automašīnu; instituuti juhib direktor institūtu vada direktors 2. virzīt, vērst ∙ tee juhitakse linnast mööda ceļu virza garām pilsētai; tähelepanu probleemile juhtima vērst uzmanību uz problēmu; vestlust lauas juhtis ema sarunu pie galda vadīja māte 3. būt vadībā ∙ poiss juhtis jooksu esimesed 200 meetrit zēns bija vadībā skrējiena pirmajos 200 metros 4. fiz vadīt ∙ metall juhib hästi elektrit metāls labi vada elektrību

`jutt b s {jutu, `juttu, `jutte} 1. runa, saruna ◦ salajutt slepena saruna ∙ juttu alustama sākt sarunu; direktori jutule minema doties uz sarunu pie direktora; millest on jutt? par ko ir runa?; vähese jutuga inimene mazrunīgs cilvēks 2. stāsts ◦ õudusjutt šausmu stāsts ∙ huvitav jutt interesants stāsts; habemega jutt stāsts ar bārdu ∆ sellest ei saa juttugi olla par to nevar būt ne runas; pikema jututa bez garām runām; jutu jätkuks sarunas uzturēšanai

juuksur s {juuksuri, juuksurit, juuksureid} 1. frizieris ◦ meestejuuksur vīriešu frizieris ∙ ta käib iga nädal juuksuril, juuksuri juures viņš katru nedēļu iet pie friziera 2. frizētava ∙ ta istus kaks tundi juuksuris viņš divas stundas sēdēja frizētavā

juurde a adv (virziens) pie, klāt ∙ ta astus mulle juurde ja küsis teed viņš pienāca pie manis un prasīja ceļu; koer ei lasknud kedagi endale juurde suns nelaida nevienu sev klāt; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā

juurde b pop (virziens) pie, klāt ∙ ta läks akna juurde viņš piegāja pie loga; sõitsin maale vanaema juurde braucu uz laukiem pie vecmāmiņas; keskaja koolid rajati suurte kirikute ja kloostrite juurde viduslaiku skolas cēla pie lielām baznīcām un klosteriem; ta jäi oma sõnade juurde viņš palika pie saviem vārdiem

juurde|pääs s piekļuve, pieeja ∙ juurdepääs salajastele dokumentidele piekļuve slepeniem dokumentiem; vaba juurdepääs merele brīva pieeja pie jūras

juures a adv pie, klāt ∙ ma olin juures, kui see juhtus es biju klāt, kad tas notika; piimal oli mingi võõras maitse juures pienam bija kaut kāda piegarša

juures b pop pie, klāt ∙ ema toimetas pliidi juures māte rosījās pie plīts; ta elab tütre juures viņš dzīvo pie meitas; vesi keeb 100˚ C juures ūdens vārās pie 100˚ C; ta on hea tervise juures viņš ir pie labas veselības

juurest b pop 1. no ∙ see tänav algab raudteejaama juurest šī iela sākas no dzelzceļa stacijas 2. pie ∙ ta tuli minu juurest abi saama viņš nāca pie manis pēc palīdzības; astun sõbra juurest läbi ieiešu pie drauga

`jõudma v {`jõuda, jõuan} 1. spēt, varēt ∙ ma ei jõua enam jalul seista es vairs nespēju nostāvēt kājās; ta jõuab saladust pidada viņš spēj glabāt noslēpumu 2. paspēt, pagūt ∙ ta oli jõudnud enne meie tulekut lahkuda viņš bija paspējis aiziet pirms mūsu atnākšanas 3. pienākt, sākties ∙ varsti jõuab sügis drīz sāksies rudens 4. nonākt, nokļūt ∙ eesmärgile jõudma nonākt pie mērķa; jõudsime suure kivi juurde nonācām pie liela akmens

järelm s {järelmi, järelmit, järelmeid} 1. sekas ∙ sõja järelmid kara sekas 2. secinājums ∙ talle ei meeldinud need järelmid, milleni ta oli jõudnud viņam nepatika tie secinājumi, pie kuriem viņš bija nonācis

külge jääma pielipt, pieķerties ∙ pane jahu alla, siis ei jää tainas lauale külge pakaisi miltus apakšā, tad mīkla nepielips pie galda; hüüdnimi jäi külge kui pigi iesauka pielipa kā piķis

kaardi|moor s sar zīlniece, kāršu licēja, kāršu vecene ∙ ta käis kaardimoori juures viņš bija pie zīlnieces

kakerdama a v grīļoties, streipuļot ∙ paar joodikut kakerdas poe juures pāris dzērāji grīļojās pie veikala; ta kakerdas vaevaliselt trepist alla viņš ar grūtībām nostreipuļoja pa trepēm

kallal a adv 1. virsū, uzbrukumā ∙ nälg on kallal ir uzbrucis bads; temal on haigus kallal viņam ir uzbrukusi slimība 2. pie ∙ selle tööga saame hakkama, kui hoolega kallal olla ar šo darbu tiksim galā, ja darīsim to rūpīgi

kallal b pop 1. pie ∙ ta norib iga pisiasja kallal viņš piekasās katram sīkumam; projektijuht töötab probleemi kallal projektu vadītājs risina problēmu 2. virsū, uzbrukumā ∙ kull on kanade kallal vanags uzbrūk vistām; kass on linnupesa kallal kaķis uzbrūk ligzdai

kallale a adv 1. (virziens) virsū, uzbrukumā ∙ ta ässitas koerad võõrale kallale viņš uzrīdīja suņus svešiniekam 2. (virziens) pie ∙ ta asus tööle kallale viņš ķērās pie darba

kallale b pop 1. (virziens) pie ∙ ta asub töö kallale viņš ķeras pie darba 2. (virziens) virsū, uzbrukumā ∙ röövlid tungisid teekäija kallale laupītāji uzbruka ceļa gājējam

kallalt adv 1. (par vietu pie kaut kā) no ∙ karjane kutsus koera lammaste kallalt ära gans atsauca suni no aitām 2. (darbībā) pie ∙ ta leidis kitsed heinakuhja kallalt viņš atrada kazas pie siena kaudzes

kama s {kama, kama, kamasid} 1. pūtelis, kami ∙ ta segas endale klaasi kama viņš sajauca sev glāzi pūteļa 2. pūteļa milti, kamu milti 3. sar blēņas ∙ see on täielik kama tās ir pilnīgas blēņas ∆ kama kõik visviens; kama kaks pie vienas vietas

kangas|teljed s pl stelles ∙ ta istub kangastelgede taga ja koob viņa sēž pie stellēm un auž

`karjuma v {`karjuda, karjun} 1. kliegt, bļaut ∙ ta karjub valu pärast viņš kliedz no sāpēm; ülemused karjusid tööliste peale priekšnieki kliedza uz strādniekiem 2. klaigāt ∙ kajakad karjuvad mere kohal kaijas klaigā virs jūras 3. brēkt, saukt ∙ laps ehmatas ja jooksis karjudes ema juurde bērns nobijās un brēkdams skrēja pie mātes; keegi karjub appi kāds sauc palīgā; see tegu karjub kättemaksu järele šis nodarījums sauc pēc atriebības

kassa s {kassa, kassat, kassasid} kase ◦ hoiukassa krājkase; kassatšekk kases čeks; piletikassa biļešu kase ∙ kassade ees olid suured järjekorrad pie kasēm bija lielas rindas; seltsi kassa biedrības kase ∆ kassat tegema savākt kasi

kassa|saba s rinda pie kases

kinni kasvama 1. aizaugt ∙ järv kasvab kinni ezers aizaug 2. pieaugt, pielipt ∙ jalad olid nagu maa külge kinni kasvanud kājas bija kā pieaugušas pie zemes

kauba|maja s 1. universālveikals ∙ kaubamaja juures on kaks parklat pie universālveikala ir divas stāvvietas 2. lielveikals ∙ poole kilomeetri kaugusel avatakse kaubamaja puskilometra attālumā tiks atvērts lielveikals

kaugenev p {kaugeneva, kaugenevat, kaugenevaid} tāds, kas attālinās ∙ silmapiiril paistis kaugenev laev pie apvāršņa bija redzams kuģis, kas attālinās

kaupa pop 1. pa ∙ osade kaupa pa daļām; töö käis vahetuste kaupa darbs notika maiņās 2. vien, veseliem ∙ hunte oli metsades karjade kaupa vilku mežos bija bariem vien; kilomeetrite kaupa laiuvad metsad kilometriem vien plešas meži; istub tundide kaupa klaveri taga viņš veselām stundām sēž pie klavierēm

kavandatu s {kavandatu, kavandatut, kavandatuid} plānotais, iecerētais ∙ nad asuvad kavandatut ellu viima viņi ķeras pie iecerētā īstenošanas

keele|kaste s dzeramais, padzēriens ∙ söögi peale kuluks pisut keelekastet pie ēdiena noderētu nedaudz dzeramā; kali on palavaga kõige parem keelekaste kvass karstā laikā ir vislabākais padzēriens

kenake[ne] adj {kenakese, kenakest, kenakesi} 1. glīts, izskatīgs ∙ temast sirgus kenake neiu viņa izauga par visai glītu meitu 2. krietns, prāvs ∙ päris kenake saak visai krietns guvums 3. visnotaļ labs ∙ ta oli üsna kenakese tervise juures viņš ir pie visnotaļ labas veselības

ketitama v turēt pie ķēdes

`kett a s {keti, `ketti, `kette} 1. ķēde, ķēdīte ∙ koer on keti otsas suns ir pie ķēdes; käevõru kett läks katki rokassprādzes ķēdīte saplīsa; silla küljes oli mitu paati ketis pie piestātnes bija pieķēdētas vairākas laivas; võtsime üksteisel käest kinni ja moodustasime keti sadevāmies rokās un izveidojām ķēdi 2. virkne