[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

eelnevalt adv iepriekš ∙ temaga tuleks eelnevalt nõu pidada ar viņu vajadzētu iepriekš apspriesties

iludus s {iluduse, iludust, iludusi} 1. skaistums 2. skaistule ∙ iluduseks tüdrukut pidada ei saanud par skaistuli meiteni nosaukt nevarēja

`jõudma v {`jõuda, jõuan} 1. spēt, varēt ∙ ma ei jõua enam jalul seista es vairs nespēju nostāvēt kājās; ta jõuab saladust pidada viņš spēj glabāt noslēpumu 2. paspēt, pagūt ∙ ta oli jõudnud enne meie tulekut lahkuda viņš bija paspējis aiziet pirms mūsu atnākšanas 3. pienākt, sākties ∙ varsti jõuab sügis drīz sāksies rudens 4. nonākt, nokļūt ∙ eesmärgile jõudma nonākt pie mērķa; jõudsime suure kivi juurde nonācām pie liela akmens

kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet

`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ∙ ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt ∙ raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt ∙ sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt ∙ loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt ∙ talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt ∙ läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt ∙ pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ∙ ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt ∙ tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot ∙ kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt ∙ pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties ∙ minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt ∙ tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt ∙ pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!

pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt ∙ lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ◦ ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā

pikemalt adv 1. ilgāk, garāk ∙ linnus ei suuda enam pikemalt vastu pidada cietoksnis vairs nespēj ilgāk turēties; kaupluse ees jäi auto pikemalt seisma veikala priekšā automašīna stāvēja ilgāk; ta võttis ilma pikemalt kaalumata iga töö ette viņš bez garākas domāšanas uzņēmās katru darbu 2. vairāk, plašāk ∙ pikemalt võite selle kohta lugeda järelsõnas plašāk par to varat lasīt pēcvārdā; praegu pole aega sellest pikemalt rääkida patlaban nav laika vairāk par to parunāt

saladus s {saladuse, saladust, saladusi} noslēpums ◦ ärisaladus komercnoslēpums ∙ riiklik saladus valsts noslēpums; kirjavahetuse saladus korespondences noslēpums; ta ei oska saladusi pidada viņš neprot glabāt noslēpumus

suhe s {`suhte, suhet, `suhteid} 1. attiecība, proporcija ◦ mahusuhe tilpuma attiecība ∙ koostisainete õige suhe pareiza sastāvdaļu attiecība 2. saikne, saistība ∙ lapse suhe emaga bērna saikne ar māti; ses suhtes on sul õigus šajā ziņā tev ir taisnība 3. (parasti daudzskaitlī) attiecības, sakari ◦ kultuurisuhted kultūras sakari; perekonnasuhted ģimenes attiecības; töösuhe darba attiecības ∙ ametlikud suhted oficiālas attiecības; naabritega tuleb häid suhteid pidada ar kaimiņiem jāuztur labas attiecības

turtsatama v iespurgties, nosprauslāties ∙ mõned ei saanud naeru pidada ja turtsatasid daži nevarēja novaldīt smieklus un iespurdzās; mootorid turtsatasid käima motori nosprauslojās un sāka darboties

`vehkima v {`vehkida, vehin} 1. vicināt, vicināties ∙ ta püüdis käega vehkides autot peatada vicinot roku, viņš centās apturēt automašīnu; ära vehi mõõgaga nevicinies ar zobenu 2. jozt, kātot ∙ andis ikka vehkida, et teistega sammu pidada bija ko jozt, lai citiem turētos līdzi 3. sparīgi darboties ∙ noored vehivad tantsida jaunieši sparīgi dejo

vääriliselt adv 1. cienīgi ∙ juubelit taheti vääriliselt pidada jubileju vēlējās nosvinēt cienīgi 2. atbilstoši, pienācīgi ∙ ta teeneid ei osatud vääriliselt hinnata viņa pakalpojumus neprata pienācīgi novērtēt