[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aeguma v 1. novecot, zust laika gaitā ∙ informatsioon aegub tänapäeval väga kiiresti informācija mūsdienās noveco ļoti ātri 2. jur noilgt, zaudēt derīgumu pēc noteikta termiņa ∙ hagi on aegunud iestājies prasības noilgums; pass on aegunud pases derīguma termiņš ir beidzies

aia|maja s dārza mājiņa ∙ tüüpprojekti järgi ehitatud aiamaja pēc tipveida projekta būvēta dārza mājiņa

ajaliselt adv laika ziņā, pēc laika ∙ kaks üritust langesid ajaliselt kokku divi pasākumi sakrita vienā laikā

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

taga ajama 1. dzīties pakaļ, sekot ∙ varast taga ajama dzīties pakaļ zaglim 2. tiekties, dzīties ∙ au ja kuulsust taga ajama dzīties pēc goda un slavas

ajend s {ajendi, ajendit, ajendeid} impulss, ierosme, dzinulis ∙ tegutsema sisemisel ajendil darboties pēc savas ierosmes; see sai tüli ajendiks tas kļuva par cēloni strīdam

alkoholi|lembus s tieksme pēc alkohola

aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties

aru|pidamine s 1. apspriede ∙ perekondlik arupidamine ģimenes apspriede 2. apdomāšana ∙ pärast lühikest arupidamist tuli ta meiega kaasa pēc īsas apdomāšanās viņš nāca mums līdzi

dušitama v mazgāt dušā ∙ ta dušitas end pärast tööd viņš pēc darba mazgājās dušā

ealine s {ealise, ealist, ealisi} 1. vecuma- ∙ 8. klassi ealine poiss 8. klases vecuma zēns 2. pēc vecuma-, ar vecumu saistīts ∙ elanikkonna ealine jaotumine iedzīvotāju sadalījums pēc vecuma; psüühika ealised iseärasused ar vecumu saistītās psihes īpatnības

edasi adv 1. uz priekšu ∙ minge otse edasi ejiet taisni uz priekšu; ta püüab elus edasi saada viņš cenšas tikt dzīvē uz priekšu 2. tālāk ∙ kuidas edasi elada? kā dzīvot tālāk?; ja nii edasi un tā tālāk; pärast arutame edasi pēc tam spriedīsim tālāk 3. joprojām ∙ see seadus on edasi jõus šis likums joprojām ir spēkā

edukus s {edukuse, edukust, edukusi} 1. sekmīgums, veiksmīgums ∙ töö edukus darba sekmīgums 2. sekmība ∙ edukuselt kolmas õpilane klassis trešais skolēns klasē pēc sekmības

eest|vedamine s iniciatīva, vadība ∙ noorte eestvedamisel loodi klubi pēc jauniešu iniciatīvas tika izveidots klubs

eksi|kombel adv pārpratuma pēc, kļūdas pēc ∙ ta võttis eksikombel võõra portfelli viņš pārpratuma pēc paņēma svešu portfeli

elu|kutse s profesija, nodarbošanās ∙ õpetaja elukutse skolotāja profesija; elukutset vahetama mainīt nodarbošanos; ta on elukutselt arst viņš pēc profesijas ir ārsts

elu|vaim s 1. dzīvība, dzīvības pazīme ∙ tal on veel eluvaim sees viņā vēl ir dzīvība iekšā 2. dzīvesspars ∙ eluvaimult kahekümnene divdesmitgadnieks pēc dzīvesspara

enese a pr {`enda, ennast} 1. paša-, savs, sevis ∙ ta on enese meelest kangesti tark viņš, pēc paša domām, ir ļoti gudrs; ta pani mu enese kõrvale istuma viņš apsēdināja mani sev blakus 2. sevi ∙ ta tõmbas enese kössi viņš sarāvās čokurā

ennustama v 1. pareģot, paredzēt, prognozēt ∙ autorile ennustati hiilgavat tulevikku autoram pareģoja spožu nākotni 2. zīlēt ∙ tähtede järgi ennustama zīlēt pēc zvaigznēm

eraldama v 1. atdalīt ∙ karjamaad ja heinamaad eraldab tara ganības no pļavas atdala žogs 2. atšķirt ∙ kaksikuid oli välimuse järgi raske eraldada dvīņus pēc izskata bija grūti atšķirt 3. piešķirt ∙ eraldati raha kultuurile piešķīra naudu kultūrai 4. izolēt ∙ haiged eraldati tervetest slimniekus izolēja no veselajiem

eralduma v 1. atdalīties, izdalīties ∙ valminud ploomidel eraldub kivi hõlpsasti viljalihast gatavām plūmēm kauliņš viegli atdalās no mīkstuma; saared on kunagi mandrist eraldunud maismaaosad salas ir kādreiz no kontinenta atdalījušās sauszemes daļas; magmast eraldub auru ja gaase no magmas izdalās tvaiks un gāzes 2. nošķirties, atšķirties ∙ maailmast eralduma nošķirties no pasaules; karjast eralduma nošķirties no ganāmpulka; diivan eraldub värvitoonilt muust mööblist dīvāns pēc krāsas toņa skaidri atšķiras no citām mēbelēm

eri|ala s specialitāte, nozare ∙ ta töötab oma erialal viņš strādā savā specialitātē; tema eriala on bioloogia viņa specialitāte ir bioloģija; ta on erialalt füsioterapeut pēc specialitātes viņš ir fizioterapeits

esinema v 1. (publiski) uzstāties ∙ ta esines kõnega viņš uzstājās ar runu; laval esinema uzstāties uz skatuves 2. pastāvēt, būt sastopamam ∙ varasemal kujul esinema pastāvēt iepriekšējā formā; sõna esineb kõigis sõnaraamatutes vārds ir sastopams visās vārdnīcās 3. notikt, gadīties ∙ öökülma võib esineda mitmel ööl järjestikku salna var gadīties vairākas naktis pēc kārtas 4. uzdoties, izlikties ∙ välismaalasena esinema uzdoties par ārzemnieku

esiti adv sākotnēji, sākumā ∙ esiti sadas lund, pärast rahet sākotnēji sniga sniegs, pēc tam krusa; esiti kahtles, kuid hiljem jäi nõusse sākumā šaubījās, taču vēlāk piekrita

ette|antud p 1. izsniegts ∙ hääletamine käis etteantud nimekirjade järgi balsošana notika pēc izsniegtajiem sarakstiem 2. (iepriekšēji) noteikts ∙ klient ületab etteantud limiidi klients pārsniedz noteikto limitu

foto a s {foto, fotot, fotosid} fotogrāfija ◦ digifoto digitālā fotogrāfija; loodusefoto dabas fotogrāfija ∙ must-valge foto melnbalta fotogrāfija; maja on taastatud vanade fotode järgi māja ir atjaunota pēc vecām fotogrāfijām

`geim s {geimi, `geimi, `geime} sp geims ∙ meie tennisist kaotas järjest viis geimi mūsu tenisists zaudēja piecus geimus pēc kārtas

`haisema v {`haiseda, haisen} smirdēt, ost ∙ mees haiseb tubaka järele vīrietis smird pēc tabakas; raha ei haise nauda nesmird; haisema hakkama sākt smirdēt

peale hakkama 1. sākt, iesākt ∙ hakkame prooviga peale sākam mēģinājumu 2. sākties, iesākties ∙ tants oli juba peale hakanud deja bija jau sākusies 3. darīt, iesākt ∙ mida sa pärast kooli lõpetamist peale hakkad? ko tu darīsi pēc skolas beigšanas? 4. (parasti noliegumā) ņemt, iedarboties ∙ puu on nii kõva, et kirves ei hakka peale koks ir tik ciets, ka cirvis neņem

haridus s {hariduse, haridust, haridusi} izglītība ◦ haridusasutus izglītības iestāde; hariduspoliitika izglītības politika; haridustase izglītības līmenis; haridustöötaja izglītības darbinieks; keskharidus vidējā izglītība; muusikaharidus muzikālā izglītība ∙ sõjaväeline haridus militārā izglītība; haridust tõendav dokument izglītību apliecinošs dokuments; ta sai hariduse eesti keeles viņš ieguva izglītību igauņu valodā; ma olen hariduselt keeleteadlane pēc izglītības es esmu valodnieks

himu s {himu, himu, himusid} kāre, vēlme ◦ kuulsushimu slavaskāre; rahahimu naudaskāre ∙ himu magusa järele kāre pēc kaut kā salda; tuline himu õppida karsta vēlme mācīties; seksuaalne himu seksuāla iekāre

himustama v kārot, tīkot ∙ süda himustab sirds kāro; ta ei himustanud au ega kuulsust viņš netīkoja ne pēc goda, ne slavas

hoonestus s {hoonestuse, hoonestust, hoonestusi} apbūve ◦ hoonestusõigus apbūves tiesības ∙ hoonestuselt on see linnaosa üsna kirju pēc apbūves šī pilsētas daļa ir visai raiba

`hõlp a s {hõlbu, `hõlpu, `hõlpe} vieglums, vienkāršība ∙ ta ajab hõlpu taga viņš dzenas pēc viegluma; vasikad on hõlpu täis teļi ir pilni viegluma

häda|vajalikkus s ārkārtīga nepieciešamība, neatliekama vajadzība ∙ uuenduste hädavaja­likkus neatliekama vajadzība pēc jauninājumiem

`hüppama v {hüpata, `hüppan} 1. lēkt ∙ langevarjuga hüppama lēkt ar izpletni; ta hüppas aknast välja viņš izlēca pa logu; süda hüppab rõõmust sirds lec no prieka; ta hüppas sõbra poolt läbi viņš ieskrēja pie drauga uz brītiņu 2. sar lielīties ∙ ta hüppab oma teadmistega viņš lielās ar savām zināšanām

välja hüüdma 1. izsaukt ∙ nimepidi välja hüüdma izsaukt pēc vārda 2. izkliegt ∙ ta julges pretensioonid välja hüüda viņš uzdrošinājās izkliegt pretenzijas

ida s {ida, ida, idasid} 1. austrumi ◦ idablokk austrumu bloks; idamurre austrumu dialekts; idarannik austrumu piekraste; idarinne austrumu fronte ∙ päike tõuseb idast saule lec austrumos 2. (zemes) Austrumi ∙ Lähis-Ida Tuvie Austrumi

iga b pr {iga, iga, igasid} 1. katrs ∙ igaks juhuks katram gadījumam; igal pool visur; iga päev sajab katru dienu līst; iga kahe tunni järel ik pēc divām stundām 2. dažāds, jebkāds, jebkurš ∙ igas vanuses lapsi dažāda vecuma bērni; iga vastupanu oli mõttetu jebkāda pretošanās bija bezjēdzīga 3. (lietvārda nozīmē) katrs, ikviens ∙ sport on kättesaadav igale sports ir pieejams ikvienam

igatsema v ilgoties ∙ igatsen teda näha ilgojos viņu redzēt; oma kodu oli ta eluaeg igatsenud viņš visu dzīvi bija ilgojies pēc savām mājām

taga igatsema (pēc kaut kā zaudēta) ilgoties ∙ igatseb taga vanu aegu viņš ilgojas pēc agrākiem laikiem

igatsus s {igatsuse, igatsust, igatsusi} ilgas ∙ igatsus millegi tundmatu järele ilgas pēc kaut kā nezināma; ta tunneb igatsust omaste järele viņš jūt ilgas pēc tuviniekiem

iha s {iha, iha, ihasid} 1. tieksme, dziņa ∙ iha vabaduse järele tieksme pēc brīvības; tundsin iha ise kaasa lüüa jutu dziņu piedalīties pašam 2. iekāre ∙ mehes oli ärganud iha vīrietī bija modusies iekāre

ihaldama v 1. alkt ∙ ta ihaldab teid näha viņš alkst jūs redzēt 2. kārot, iekārot ∙ ta ihaldab kuulsust viņš kāro pēc slavas; poisid ihaldasid üht ja sama tüdrukut puiši iekāroja vienu un to pašu meiteni

ihalema v 1. jūsmot ∙ ta ihaleb minevikku viņš jūsmo par pagātni 2. ilgoties pēc kaut kā, tiekties pēc kaut kā ∙ hing, kes ihaleb valgust dvēsele, kas ilgojas gaismas

`ihkama v {ihata, `ihkan} kārot, iekārot ∙ haige ihkab rahu slimnieks kāro pēc miera; võimu ihkama iekārot varu

ilma|valgus s dienasgaisma, saules gaisma ∙ see leiutis nägi ainult juhuse tõttu ilmavalgust šis izgudrojums ieraudzīja saules gaismu tikai sagadīšanās pēc

ilu|janu s alkas pēc skaistuma

initsia`tiiv s {initsiatiivi, initsia`tiivi, initsia`tiive} iniciatīva ∙ koosolek kutsuti kokku minu initsiatiivil sapulce tika sasaukta pēc manas iniciatīvas; tal puudub initsiatiiv viņam nav iniciatīvas

ise|majandamine s saimnieciskais aprēķins ∙ ettevõte töötab isemajandamise põhimõttel uzņēmums strādā pēc saimnieciskā aprēķina principa

ise|äranis adv 1. īpaši, sevišķi ∙ iseäranis pikk habe īpaši gara bārda; iseäranis sõbralik inimene sevišķi draudzīgs cilvēks 2. it īpaši, it sevišķi ∙ mu tervis on halb, iseäranis praegu mana veselība ir slikta, it īpaši patlaban; mõnikord, iseäranis kevadel igatses ta merele reizēm, it sevišķi pavasaros, viņš ilgojās pēc jūras

kinni istuma 1. (apcietinājumā) sēdēt ∙ ta olevat juba paar korda kinni istunud viņš esot jau pāris reižu sēdējis 2. palikt pēc stundām, sēdēt pēc stundām ∙ poisid istusid pärast tunde kinni zēni palika pēc stundām 3. iestigt, iesēsties ∙ auto istus liiva kinni automašīna iesēdās smiltīs 4. būt iestigušam ∙ auto istub poris kinni automašīna ir iesēdusies dubļos

maha jahutama atdzesēt ∙ piim tuleb pärast lüpsi kohe maha jahutada piens pēc slaukšanas tūlīt jāatdzesē

janu s {janu, janu, janusid} 1. slāpes ∙ soolane toit tekitab janu sāļš ēdiens izraisa slāpes; mul on janu man slāpst 2. slāpes, alkas, kāre ◦ elujanu dzīves alkas; kõmujanu sensāciju kāre; teadmis­janu zināšanu slāpes ∙ janu kultuuri järele slāpes pēc kultūras 3. (liels) malks ∙ jõin hea janu allikavett iedzēru krietnu malku avota ūdens

`jonnima v {`jonnida, jonnin} 1. spītēties, tiepties ∙ ole mõistlik, ära jonni esi prātīgs, netiepies 2. niķoties ∙ laps jonnib bērns niķojas 3. dīkt ∙ laps jonnis kommi bērns dīca pēc konfektes

joru s {joru, joru, jorusid} 1. rūkoņa, dūkoņa ∙ ühetooniline torupilli joru vienmuļa dūdu rūkoņa; mina laulan sõnu, teie ajage joru es dziedu vārdus, jūs velciet līdzi 2. (apnicīgs, daudzreiz dzirdēts) dziesma, runāšana ∙ ikka vana joru atkal vecā dziesma 3. sar rinda, virkne, strīpa ∙ pikk autode joru gara automašīnu rinda; neil on terve joru lapsi viņiem ir vesela strīpa bērnu; töötasime mitu nädalat jorus strādājām vairākas nedēļas pēc kārtas

juhtumisi adv nejauši, gadījuma pēc ∙ kohtusime juhtumisi satikāmies nejauši

jume s {jume, jumet, jumesid} 1. sejas krāsa ∙ terve jume veselīga sejas krāsa 2. sejas izteiksme, seja ∙ häbelik jume kautrīga sejas izteiksme; asi võtab jumet lieta sāk pēc kaut kā izskatīties 3. sārtums ∙ jume tõusis palgesse sārtums kāpa vaigos 4. nokrāsa, atspīdums ∙ eha roosakas jume rožains vakarblāzmas atspīdums; jumet lisama paspilgtināt

juurest b pop 1. no ∙ see tänav algab raudteejaama juurest šī iela sākas no dzelzceļa stacijas 2. pie ∙ ta tuli minu juurest abi saama viņš nāca pie manis pēc palīdzības; astun sõbra juurest läbi ieiešu pie drauga

jõudu|mööda adv 1. pa spēkam, cik spēka ∙ kas see on sulle jõudumööda? vai tas tev ir pa spēkam? 2. pēc iespējas ∙ ta täiendab oma raamatukogu jõudumööda viņš papildina savu bibliotēku pēc iespējas

järel b pop 1. aiz, pakaļ ∙ ta käis mu järel nagu vari viņš staigāja man pakaļ kā ēna 2. pēc ∙ suve järel tuleb sügis pēc vasaras nāk rudens

järele b pop (virziens) pēc ∙ ema saatis poisi poodi leiva järele māte aizsūtīja zēnu uz veikalu pēc maizes; selle raamatu järele oli suur nõudmine pēc šīs grāmatas bija liels pieprasījums; pargis lõhnab sirelite ja jasmiinide järele parkā smaržo pēc ceriņiem un jasmīniem

järge|mööda adv pēc kārtas ∙ kolm suve järgemööda trīs vasaras pēc kārtas; palun järgemööda, mitte kõik korraga lūdzu, pēc kārtas, nevis visi reizē

järgi b pop 1. pēc ∙ kasvu järgi üles rivistuma nostāties rindā pēc auguma; tundsin ta hääle järgi ära atpazinu viņu pēc balss; siin lõhnab hallituse järgi te smaržo pēc pelējuma 2. pēc, saskaņā ar kaut ko ∙ kohaliku aja järgi pēc vietējā laika; ta toimis seaduse järgi viņš rīkojās saskaņā ar likumu 3. (par atbilstību) pa ∙ meele järgi olema būt pa prātam; see kleit pole mulle rahakoti järgi šī kleita man nav pa kabatai

järgne adj {järgse, järgset, järgseid} 1. sekojošs, pēc- ◦ operatsioonijärgne pēcoperācijas-; sõjajärgne pēckara- ∙ Teise maailmasõja järgsed aastad gadi pēc Otrā pasaules kara 2. atbilstošs ◦ õigusjärgne tiesisks, tiesībām atbilstošs

järgnevalt adv 1. šādi ∙ raha jaotati järgnevalt naudu sadalīja šādi 2. tālāk, turpmāk, pēc tam ∙ järgnevalt õpime ära polkasammu tālāk mācīsimies polkas soli

järgselt pop pēc ∙ kinnitamise järgselt pēc apstiprināšanas

järje|kord s 1. secība, kārtība ◦ pöördjärjekord apgriezta secība ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā 2. kārta, rinda ∙ varsti jõuab järjekord minuni drīz pienāks mana kārta; elav järjekord dzīvā rinda 3. (gaidītāju) rinda ◦ piletijärjekord rinda pēc biļetēm ∙ järjekorras seisma stāvēt rindā

järje|pan[n]u adv bez mitas, pēc kārtas ∙ sadas kaks ööpäeva järjepanu lija bez mitas divas diennaktis; ta teretas kõiki järjepannu viņš sveicināja visus pēc kārtas

järjest adv 1. arvien ∙ järjest rohkem arvien vairāk 2. pēc kārtas ∙ kümme korda järjest desmit reižu pēc kārtas

järjestikku adv pēc kārtas, secīgi ∙ ta avas järjestikku kõik aknad viņa vēra vaļā visus logus pēc kārtas; järjestikku ühendatud akud virknē saslēgti akumulatori

kinni jätma 1. (govi) laist ciet ∙ jätsime lehma kinni, nüüd pole piimatilkagi majas aizlaidām govi ciet, tagad mājās nav ne pilītes piena 2. sar atstāt pēc stundām ∙ poiss jäeti kinni zēnu atstāja pēc stundām

`kaev s {kaevu, `kaevu, `kaeve} aka ◦ kaevuvõll akas grieztuve ∙ ta käis kaevul vett toomas viņš gāja uz aku pēc ūdens ∆ häda ajab härja kaevu bada laikā velns pat mušas ēd

taga kahetsema skumt, nožēlot ∙ põgenikud kahetsesid taga oma kodusid bēgļi skuma pēc savām mājām; ta kahetseb oma sõjas langenud poega taga viņš skumst pēc sava karā kritušā dēla

kahtleja s {kahtleja, kahtlejat, kahtlejaid} skeptiķis ∙ professionaalsed kahtlejad profesionāli skeptiķi; kahtlejate arvates on pildid liiga hästi tehtud pēc skeptiķu domām attēli ir uztaisīti pārāk labi

üle kallama 1. pārliet ∙ praad kallati kastmega üle cepeti pārlēja ar mērci; ta kallas end pärast pesemist veel külma veega üle viņš pēc mazgāšanās vēl aplaistījās ar aukstu ūdeni 2. pārbērt, pārkaisīt

kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs ∙ jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs ∙ kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs ∙ kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs ∙ kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ∙ ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi

kaotus s {kaotuse, kaotust, kaotusi} 1. zaudējums ∙ kodu kaotust ei korva miski māju zaudējumu neatsver nekas; väeosa kaotused esimeses lahingus olid tühised karaspēka daļas zaudējumi pirmajā kaujā bija niecīgi 2. zudums ◦ ajakaotus laika zudums; mälukaotus atmiņas zudums 3. sakāve ∙ mäng lõppes kaotusega spēle beidzās ar sakāvi; armee sai ühe kaotuse teise järel armija cieta vienu sakāvi pēc otras

kaotus|seis s (stāvoklis) zaudējums ∙ viieminutilise mängu järel meeskond jäi kaotusseisu pēc piecu minūšu spēles komanda palika zaudētājos

karastama v 1. rūdīt ∙ terast karastama rūdīt tēraudu; sport karastab organismi sports norūda organismu 2. spirdzināt ∙ õhtune jahedus karastas palava päeva järel vakara dzestrums spirdzināja pēc karstās dienas

`karjuma v {`karjuda, karjun} 1. kliegt, bļaut ∙ ta karjub valu pärast viņš kliedz no sāpēm; ülemused karjusid tööliste peale priekšnieki kliedza uz strādniekiem 2. klaigāt ∙ kajakad karjuvad mere kohal kaijas klaigā virs jūras 3. brēkt, saukt ∙ laps ehmatas ja jooksis karjudes ema juurde bērns nobijās un brēkdams skrēja pie mātes; keegi karjub appi kāds sauc palīgā; see tegu karjub kättemaksu järele šis nodarījums sauc pēc atriebības

kart`lik adj {kartliku, kart`likku, kart`likke} bailīgs ∙ loomu poolest kartlik inimene pēc dabas bailīgs cilvēks; ta heitis kartlikke pilke selja taha viņš meta bailīgus skatienus aiz muguras; ta on külma suhtes kartlik viņš baidās no aukstuma

kaua adv ilgi ∙ mul tuleb kaua oodata man ilgi jāgaida; teda pole kaua keegi näinud viņu ilgi neviens nav redzējis; jõudsime kohale kaua enne teisi nonācām galā ilgi pirms citiem; üle kaua aja juhtusime sõbraga taas kokku pēc ilgāka laika atkal sagadījāmies kopā ar draugu

kauane adj {kauase, kauast, kauaseid} ilgstošs ∙ kauased läbirääkimised ilgstošas pārrunas; otsus langetati kauase arupidamise ja kaalumise järel lēmums tika pieņemts pēc ilgstošas apspriešanas un apsvēršanas

`kaust s {kausta, `kausta, `kaustu} 1. mape, aktu vāki ∙ õhukesed kaustad dokumentidega plānas mapes ar dokumentiem 2. formāts ∙ ajaleht oli kaustalt väike laikraksts pēc formāta bija mazs 3. novec pastalas izmēra ādas gabals

keha|kinnitus s 1. maltīte, ēdamais ∙ kehakinnitus oli võrdlemisi tagasihoidlik maltīte bija salīdzinoši pieticīga; ma tõin sulle natuke kehakinnitust es tev atnesu nedaudz ēdamā 2. iestiprināšanās ∙ pärast kehakinnitust heitsid nad veidikeseks puhkama pēc iestiprināšanās viņi apmetās nedaudz atpūsties

kergendus s {kergenduse, kergendust, kergendusi} atvieglojums ∙ majanduslikud kergendused ekonomiski atvieglojumi; ta tundis pärast eksamit suurt kergendust pēc eksāmena viņš sajuta lielu atvieglojumu

`kihk s {kihu, `kihku, `kihke} 1. dziņa ∙ minus ärkas kihk midagi suurt korda saata manī modās dziņa kaut ko izdarīt 2. kāre ∙ tuli peale kihk naise järele uznāca kāre pēc sievietes

kimbutama v 1. tirdīt ∙ ta kimbutas eksamil õpilasi keerdküsimustega eksāmenā viņš tirdīja skolēnus ar āķīgiem jautājumiem; meest kimbutas koduigatsus vīrieti tirdīja ilgas pēc mājām 2. aizskart ∙ huligaanid kimbutasid tänaval naisi huligāni uz ielas aizskāra sievietes

kinnitus s {kinnituse, kinnitust, kinnitusi} 1. stiprinājums ∙ detailide kinnitus detaļu stiprinājums; tuleb kontrollida aparaadi kinnitust jāpārbauda aparāta stiprinājums 2. apstiprinājums ∙ ta otsis oma kahtlustele kinnitust viņš meklēja apstiprinājumu savām aizdomām; tema oletused ei leidnud kinnitust viņa pieņēmumi neguva apstiprinājumu; seaduseelnõul puudub veel parlamendi kinnitus likumprojektam vēl nav parlamenta apstiprinājuma 3. apgalvojums ∙ mehe enda kinnituse järgi olevat ta täiesti terve pēc vīrieša paša apgalvojuma, viņš esot pilnīgi vesels

kiratsema v nīkt, nīkuļot, vārguļot ∙ vaesuses kiratsema nīkt nabadzībā; mitmed majandusharud kiratsesid daudzas ekonomikas nozares nīkuļoja; ümberistutamise järel jäi puu kiratsema pēc pārstādīšanas koks sāka nīkuļot; naine on kiratsenud juba mitu aastat sieviete ir vārguļojusi jau vairākus gadus

kiri s {kirja, `kirja, `kirju} 1. raksts, rakstījums ∙ gooti kiri gotu raksts; suure kirjaga raamat grāmata lielā rakstā; rasvases kirjas biezā rakstā 2. raksts, uzraksts ∙ hauakivi kiri oli peaaegu kustunud kapakmens uzraksts bija gandrīz nodzisis; kull või kiri? ērglis vai raksts 3. raksts, ornaments ∙ ilusa kirjaga kangas audums ar skaistu rakstu 4. vēstule ∙ ma sain temalt mitu kirja es saņēmu no viņa vairākas vēstules; tähitud kiri ierakstīta vēstule 5. rokraksts ∙ tal on selge kiri viņam ir skaidrs rokraksts 6. sar saraksts ∙ õppeedukuselt on kool paremate kirjas pēc sekmēm skola ir labāko sarakstā ∆ halvas kirjas olema būt sliktajā sarakstā; heas kirjas olema būt labajā sarakstā; kirja panema pierakstīt ~ uzskaitīt; kirjas olema būt pierakstītam ~ būt uzskaitītam

kisendama v brēkt, kliegt ∙ metsas kisendas mingi lind mežā brēca kāds putns; maapind kisendab vihma järele zeme brēc pēc lietus; kisendavad vastuolud kliedzošas pretrunas; vanamees oli poolkurt, temaga rääkides pidi kõigest jõust kisendama vecis bija puskurls, ar viņu runājot, bija jākliedz no visa spēka

`kits s {kitse, `kitse, `kitsi} 1. (Capra aegagrus hircus) kaza ◦ kitsejuust kazas siers ∙ kitse lüpsma slaukt kazu 2. (Capreolus capreolus) stirna ∙ kargab nagu kits lec kā stirna 3. (sportā) āzis 4. (celtniecībā) āzis ∆ kits kärneriks āzis par dārznieku

kodu|igatsus s ilgas pēc mājām, nostalģija ∙ meremeest vaevas koduigatsus jūrnieku mocīja ilgas pēc mājām

kodu|kant s dzimtā puse ∙ ta läks pärast kooli lõpetamist kodukanti tagasi pēc skolas beigšanas viņš atgriezās dzimtajā pusē

kodutu b adj {kodutu, kodutut, kodutuid} bez pajumtes, bezpajumtes- ∙ pärast sõda oli palju kodutuid lapsi pēc kara bija daudz bērnu bez pajumtes; kodutu koer bezpajumtes suns

kohvi|paus s kafijas pauze ∙ seminar jätkub pärast kohvipausi seminārs turpināsies pēc kafijas pauzes

kokku|leplus s izlīguma politika, tiekšanās pēc kompromisa

kokku|leppeline adj 1. pēc vienošanās, pēc norunas ∙ hinnad on kokkuleppelised cenas pēc vienošanās; kokkuleppelised mängureeglid norunātie spēles noteikumi 2. nosacīts ∙ kokkuleppeline nimetus nosacīts nosaukums; kokkuleppelised tingmärgid nosacītas zīmes