[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ahvatlema v 1. vilināt ∙ võim teda ei ahvatle vara viņu nevilina 2. kārdināt ∙ reklaam peab ostjat ahvatlema reklāmai jāiekārdina pircējs

arve s {`arve, arvet, `arveid} 1. rēķins ◦ elektriarve elektrības rēķins ∙ müüja kirjutas arve pārdevējs izrakstīja rēķinu; palun arve! lūdzu rēķinu!; neil on arved klaarimata viņiem ir nenokārtoti rēķini 2. rēķins, konts ◦ arveldusarve norēķinu konts ∙ avasin pangas arve es atvēru rēķinu bankā 3. uzskaite ∙ ta peab väljaminekute kohta rangelt arvet viņš veic stingru izdevumu uzskaiti; arvesse läks ainult kolm paremat tulemust ieskaitīti tika tikai trīs labākie rezultāti; ma võtan seda arvesse es ņemšu to vērā

ette arvestama (iepriekš) aprēķināt, paredzēt ∙ elus ei saa kõike täpselt ette arvestada dzīvē nevar visu precīzi paredzēt; maletaja peab oskama variante kaugele ette arvestada šahistam jāprot aprēķināt variantus tālu uz priekšu

arvestus s {arvestuse, arvestust, arvestusi} 1. uzskaite ◦ palgaarvestus algas uzskaite ∙ ta peab oma sissetulekute ja väljaminekute kohta arvestust viņš veic savu ienākumu un izdevumu uzskaiti; punktide arvestus iluuisutamises punktu uzskaite daiļslidošanā 2. aprēķins ∙ tark poliitiline arvestus gudrs politisks aprēķins; su arvestus oli ekslik tavs aprēķins bija kļūdains 3. ieskaite ◦ individuaalarvestus individuālā ieskaite ∙ psühholoogias oli meil ainult arvestus psiholoģijā mums bija tikai ieskaite ∆ allpool igasugust arvestust zem katras kritikas

arvutus s {arvutuse, arvutust, arvutusi} aprēķins ∙ arvutuses peab olema viga aprēķinā jābūt kļūdai

asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt

au|väärne adj cienījams, godājams ∙ vana auväärne professor vecs, cienījams profesors; ta peab auväärset ametit viņam ir godājams amats

ees|kiri s 1. noteikumi ◦ ehituseeskiri būvniecības noteikumi; liikluseeskiri satiksmes noteikumi ∙ sisekorra eeskirjad iekšējās kārtības noteikumi; alkohoolsete jookide müügi eeskirjad alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikumi; ta peab eeskirjast kinni, toimib eeskirja järgi viņš ievēro noteikumus, rīkojas atbilstoši noteikumiem 2. priekšraksts, instrukcija ∙ salajane eeskiri slepena instrukcija

etem adj {etema, etemat, etemaid} sar labāks, foršāks ∙ ta peab ennast kõige etemaks noormeheks viņš uzskata sevi par visforšāko jaunekli; temast etemat sõpra ei olegi foršāka drauga par viņu nemaz nav

hamba|arst s zobārsts ∙ ta peab hambaarsti juurde minema viņam jāiet pie zobārsta; ma lähen hambaarstile es eju pie zobārsta

ilm|tingimata adv katrā ziņā, noteikti ∙ sõnaraamat peab ilmtingimata ilmuma vārdnīcai katrā ziņā jāiznāk

`jaht a s {jahi, `jahti, `jahte} 1. medības ◦ pardijaht pīļu medības; nõiajaht raganu medības ∙ jahil käima iet medībās; kass peab hiirtele jahti kaķis medī peles; ajakirjanik oli uudiste jahil žurnālists medīja ziņas 2. tracis, jezga ∙ oli mul kogu seda jahti tarvis vajadzēja man visu to traci

`joon s {joone, `joont, `jooni} 1. līnija, svītra ◦ abijoon palīglīnija; rannajoon krasta līnija ∙ punane joon sarkana līnija; peen joon smalka līnija; tõmmake jooned vaba käega velciet līnijas ar brīvu roku; ta tõmbas sõnale joone alla viņš pasvītroja vārdu; saledat joont pidama ievērot slaido līniju; murtud joon lauzta līnija 2. līnija, virziens ◦ süžeejoon sižeta līnija ∙ riigi joon välispoliitikas valsts ārpolitikas virziens; ta peab oma joonest kangekaelselt kinni viņš stūrgalvīgi turas pie sava 3. īpašība, iezīme ∙ positiivsed jooned pozitīvas īpašības; spetsiifilised jooned specifiskas iezīmes ∆ esimese joonega pirmajā piegājienā; suurtes joontes lielos vilcienos; ühe joonega vienā piegājienā

maha jääma 1. atpalikt ∙ laps ei jäänud emast sammugi maha bērns neatpalika no mātes ne soli; poiss ei tahtnud vanemast vennast maha jääda zēns negribēja atpalikt no vecākā brāļa 2. palikt uz vietas ∙ osa asju peab maha jääma daļai mantu jāpaliek uz vietas 3. nogulties, palikt guļam ∙ ta jäi juba paar nädalat tagasi haigena maha viņš jau pirms pāris nedēļām nogūlās slims 4. nokavēt ∙ jäin trammist maha nokavēju tramvaju

`kaaluma v {`kaaluda, kaalun} 1. svērt ∙ haug kaalus neli kilo līdaka svēra četrus kilogramus; kui palju sa kaalud? cik daudz tu sver? 2. iesvērt ∙ kaalu mulle kotti 5 kg jahu! iesver man maisā 5 kg miltu! 3. apsvērt ∙ seda mõtet peab kaaluma šī doma ir jāapsver; kaalu hoolega, enne kui midagi otsustad! rūpīgi apsver, pirms kaut ko nolem!

kainus s {kainuse, kainust, kainusi} 1. skaidrība, lietišķums, saprātīgums ∙ kõikides tema tegudes on tunda kainust visos viņa darbos jūtams lietišķums 2. (par dzeršanu) atturība ∙ enne ta jõi kõvasti, aga nüüd peab kainust pirms tam viņš pamatīga dzēra, tagad ievēro atturību

katki adv 1. pušu ∙ lehm tõmbas keti katki govs pārrāva pušu ķēdi; ta murdis kukkudes käeluu katki viņš krītot pārlauza rokas kaulu 2. saplīsis ∙ pudel läks kukkudes katki pudele nokrītot saplīsa; laps tegi kogemata mänguasja katki bērns netīšām saplēsa rotaļlietu 3. pusratā, pārtrauktā stāvoklī ∙ poiss jättis õppimise katki zēns pameta mācības pusratā; streikijad jätsid töö katki streikotāji pārtrauca darbu 4. slikti, nekārtībā ∙ kõik on korras, katki pole veel midagi viss ir kārtībā, nekas vēl nav slikti; kui juba tema nii räägib, siis peab midagi katki olema ja jau viņš tā runā, kaut kas nav kārtībā

läbi katsuma iztaustīt, pārbaudīt ∙ kõik taskud hoolikalt läbi katsuma rūpīgi iztaustīt visas kabatas; ta peab ise veel kõik läbi katsuma viņam viss vēl jāpārbauda uz savas ādas

kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš

kinnine adj {kinnise, kinnist, kinnisi} 1. slēgts ∙ kinnine uks slēgtas durvis; kinnine vagun slēgts vagons; kinnised kingad slēgtas kurpes; kinnine õppeasutus slēgta mācību iestāde; kinnine koosolek slēgta sapulce; kinnine silp slēgta zilbe; märgusõna peab olema kinnises ümbrikus devīzei jābūt aizlīmētā aploksnē; juhatus valitakse kinnisel hääletamisel valdi ievēl slēgtā balsojumā 2. noslēgts ∙ kinnise loomuga inimene cilvēks ar noslēgtu raksturu

kinnitama v 1. stiprināt, piestiprināt ∙ riie kinnitati raamile audumu piestiprināja pie rāmja 2. stiprināt, nostiprināt ∙ ta kinnitas oma jõudu puhkehetkega viņš atjaunoja savus spēkus atpūšoties 3. pievilkt, nostiprināt ∙ kruvid liiguvad, neid peab kinnitama skrūves kustas, tās jāpievelk 4. apstiprināt ∙ direktor kinnitas tööplaani direktors apstiprināja darba plānu; ta kinnitas, et teeb kõik, mis tema võimuses viņš apstiprināja, ka darīs visu, kas viņa spēkos; katsetulemused kinnitasid oletust izmēģinājumu rezultāti apstiprināja pieņēmumu 5. apliecināt ∙ notariaalselt kinnitatud ärakiri notariāli apliecināts noraksts

kirja|täht s 1. burts, rakstzīme ∙ iga kirjatähte jälgiv tsensuur katram burtam sekojoša cenzūra; kirjatähtedega kirjutama rakstīt ar burtiem 2. priekšraksts, rakstīts vārds, burts ∙ bürokraat peab alati kirjatähest kinni birokrāts vienmēr turas pie burta 3. sar (rakstveida dokuments) papīrs, likuma burts

järele kuulama izklaušināt, noskaidrot ∙ kuulasin järele, kus ta töötab izklaušināju, kur viņš strādā; seda asja peab veel täpsemalt järele kuulama tas vēl jānoskaidro precīzāk

kõnelema v 1. runāt ∙ aeglaselt kõnelema runāt lēni; eesti keelt kõnelema runāt igauniski; poisid kõnelevad inetult zēni neglīti runā; tema teod kõnelesid ise enda eest viņa darbi runāja paši par sevi 2. runāties ∙ kellega sa seal kõneled? ar ko tu tur runājies?; homse koosoleku üle peab direktoriga kõnelema par rītdienas sapulci jāaprunājas ar direktoru 3. vēstīt, stāstīt ∙ selle kohta kõneleb rahvasuu järgmist par to tautas mute vēstī šādi; luuletus kõneleb kevadest dzejolī stāstīts par pavasari; need arvud kõnelevad majanduse tõusust šie skaitļi vēstī par ekonomikas pacēlumu 4. uzrunāt ∙ president kõneles rahvale lossi rõdult prezidents uzrunāja tautu no pils balkona

kõrval a adv 1. blakus ∙ tal peab alati olema nõuandja kõrval viņam blakus vienmēr jābūt padomdevējam 2. atstatu, malā ∙ hooned on maanteest mõnisada meetrit kõrval ēkas ir dažus simtus metru atstatu no šosejas; ta seisis ühiskondlikust elust kõrval viņš stāvēja malā no sabiedriskās dzīves

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

käituma v 1. uzvesties ∙ õpilased käitusid korralikult skolēni uzvedās kārtīgi; lauas peab oskama käituda pie galda ir jāprot uzvesties 2. rīkoties ∙ ta hästi käituda hobustega viņš prata labi apieties ar zirgiem; ma ei tea, kuidas temaga käituda es nezinu, kā ar viņu rīkoties

üles laadima augšupielādēt ∙ kodulehekülg peab olema veebiserverisse üles laaditud mājaslapai jābūt augšupielādētai tīmekļa serverī

`lips b s {lipsu, `lipsu, `lipse} 1. tievgalis 2. pavadiņa ∙ lips peab alati õngenöörist peenem olema pavadiņai vienmēr jābūt tievākai par makšķeres auklu 3. (plāna) šķēlīte ∙ õunad lõigati lipsudeks ābolus sagrieza šķēlītēs

loomus a s {loomuse, loomust, loomusi} raksturs, daba ∙ tal on hea loomus viņam ir labs raksturs; kujur peab arvestama materjali loomust tēlniekam jārēķinās ar materiāla raksturu

välja lülituma atslēgties ∙ peab oskama tööst välja lülituda jāmāk atslēgties no darba

maa|ilm s 1. pasaule ◦ antiikmaailm antīkā pasaule; ärimaailm biznesa pasaule; fantaasiamaailm fantāzijas pasaule; vaimumaailm gara pasaule ∙ maailma loomine pasaules radīšana; ta reisis mööda maailma ringi viņš ceļoja apkārt pa pasauli; ta peab ennast maailma nabaks viņš uzskata sevi par pasaules nabu 2. sar milzums, milzum daudz ∙ aega on rongini veel maailm līdz vilcienam ir vēl milzum daudz laika ∆ maailma soojaks kütma glābt visu pasauli; mitte maailmaski nemūžam; teise maailma saatma aizsūtīt uz viņpasauli

muudatus s {muudatuse, muudatust, muudatusi} grozījums, izmaiņa ◦ seadusemuudatus likuma grozījums ∙ oluline muudatus būtisks grozījums; nii ei saa edasi elada, mingi muudatus peab tulema tā nevar turpmāk dzīvot, kaut kādām izmaiņām jābūt

`märkima v {`märkida, märgin} 1. atzīmēt, iezīmēt ∙ märgi need kohad ristikestega atzīmē šīs vietas ar krustiņu; tema hauakohta märgib suur kivirist viņa kapavietu iezīmē liels akmens krusts 2. apzīmēt ∙ täht märgib häälikut või häälikuühendit burts apzīmē skaņu vai skaņu savienojumu 3. piezīmēt, piebilst ∙ peab märkima, et ta hilines jāpiezīmē, ka viņš nokavēja 4. atzīmēt, svinēt

naba s {naba, naba, nabasid} 1. naba ∙ imiku naba veritseb zīdaiņa naba asiņo; ta peab ennast maailma nabaks viņš uzskata sevi par pasaules nabu; nabast saadik vees līdz nabai ūdenī 2. pols ◦ lõunanaba dienvidpols; põhjanaba ziemeļpols

nõtkelt adv 1. lokani, vijīgi, vingri 2. elastīgi, plastiski ∙ peab oskama nõtkelt igasugustele ootamatustele reageerida jāprot elastīgi reaģēt uz dažādiem negaidītiem apstākļiem

taga nõudma 1. tiekties ∙ inimene peab tarkust taga nõudma cilvēkam jātiecas pēc gudrības 2. prasīt, prašņāt ∙ poiss nõudis taga, kuhu isa läinud zēns prašņāja, kurp aizgāja tēvs 3. alkt, kārot ∙ tema ei nõua riideuhkust taga viņš nealkst pēc lepnām drēbēm

oskaja b adj {oskaja, oskajat, oskajaid} prasmīgs, meistarīgs ∙ oskajad mehed prasmīgi vīri; ta peab end teistest oskajamaks viņš uzskata, ka ir prasmīgāks par citiem

pastor s {pastori, pastorit, pastoreid} (luterāņu) mācītājs ∙ pastor peab jumalateenistust mācītājs vada dievkalpojumu

`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ∙ ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt ∙ raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt ∙ sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt ∙ loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt ∙ talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt ∙ läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt ∙ pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ∙ ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt ∙ tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot ∙ kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt ∙ pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties ∙ minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt ∙ tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt ∙ pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!

pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt ∙ lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ◦ ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā

kinni pidama 1. apturēt, apstādināt ∙ ta pidas takso kinni viņš apturēja taksometru 2. apstāties, pagaidīt ∙ auto pidas maja ees kinni automašīna apstājās pie mājas; pea kinni, ära mine veel! pagaidi, neej vēl! 3. turēt ciet, turēt uz vietas, aizturēt ∙ ta peab koera toas kinni viņš tur suni istabā; vabandage, et ma teid nii kaua kinni pidasin atvainojiet, ka es jūs tik ilgi aizkavēju 4. aizturēt, apcietināt ∙ pidage varas kinni aizturiet zagli; peeti kinni mitu kahtlast isikut tika aizturētas vairākas aizdomīgas personas 5. aizturēt, nelaist cauri ∙ katus ei pea vihma kinni jumts nelaiž cauri lietu 6. turēties ∙ ta pidas kahe käega oksast kinni viņš ar abām rokām turējās pie zara 7. pieturēties, ievērot, pildīt ∙ seadustest kinni pidama ievērot likumus; Šveits peab neutraliteedist kinni Šveice ievēro neitralitāti 8. ieturēt, aizturēt, atrēķināt ∙ palgast peeti kinni tulumaks no algas ieturēja ienākuma nodokli

pide s {pideme, pidet, pidemeid} 1. rokturis, tureklis ∙ jämeda pidemega reket rakete ar resnu rokturi 2. spals ∙ inkrusteeritud pidemega kinžall kinžals ar inkrustētu spalu 3. aptvere ∙ pidemes on veel kolm padrunit aptverē vēl ir trīs patronas 4. pamats, pieturas punkts, sasaiste ∙ selliseks arvamuseks polnud tegelikult mingit pidet šādam viedoklim patiesībā nebija nekāda pamata; mingi pide peab elus olema kādam pieturas punktam dzīvē ir jābūt; pide tegelikkusega sasaiste ar realitāti

`proov s {proovi, `proovi, `proove} 1. izmēģinājums, pārbaude ◦ ajaproov laika pārbaude; jõuproov spēka pārbaude; proovikivi pārbaudes akmens; proovisõit izmēģinājuma brauciens ∙ seadmete proov ietaišu izmēģinājums; tee proovi, kas tross peab vastu izmēģini, vai trose izturēs 2. analīze, tests ◦ dopinguproov dopinga analīze ∙ piima happesuse proov piena skābuma analīze 3. pielaikošana ◦ proovikabiin pielaikošanas kabīne ∙ ta käis rätsepa juures proovis viņš bija pie drēbnieka uz pielaikošanu 4. (nodarbība) mēģinājums ◦ peaproov ģenerālmēģinājums; proovisaal mēģinājumu zāle ∙ puhkpilliorkestri proov jäi ära pūtēju orķestra mēģinājums nenotika 5. (viela) paraugs ◦ mullaproov augsnes paraugs; vereproov asins paraugs ∙ proovid saadeti laborisse paraugus nosūtīja uz laboratoriju 6. prove, raudze ∙ kõrge prooviga kuld augstas raudzes zelts

`puur a s {puuri, `puuri, `puure} 1. būris, krātiņš, sprosts ◦ linnupuur putnu būris ∙ ta peab puuris kanaarilindu viņš tur būrī kanārijputniņus; panime kuldnokkadele mitu puuri üles izlikām melnajiem strazdiem vairākus būrīšus 2. sar krātiņš, cietums ∙ varas pisteti puuri zagli iebāza cietumā 3. sar (sporta spēlēs) būris, vārti

põlistama v iemūžināt ∙ monument peab põlistama võitu vaenlase üle monumentam jāiemūžina uzvara pār ienaidnieku

lahti pääsema 1. tikt vaļā, atbrīvoties ∙ mineviku viirastustest peab lahti pääsema jātiek vaļā no pagātnes rēgiem; lind pääses puurist lahti putns izspruka no būra 2. sākties ∙ sõda on lahti pääsenud ir sācies karš; merel on torm lahti pääsenud jūrā ir sākusies vētra

pööbel s {pööbli, pööblit, pööbleid} plebejs ∙ ta peab rahvast pööbliks viņš uzskata tautu par plebejiem

range adj {range, ranget, rangeid} stingrs, bargs ∙ ranged vanemad stingri vecāki; ranged eeskirjad stingri noteikumi; ta peab ranget dieeti viņš ievēro stingru diētu

ümber riietama pārģērbt ∙ teda peab veel ümber riietama viņš vēl ir jāpārģērbj

`rist s {risti, `risti, `riste} 1. krusts ◦ puurist koka krusts ∙ sammaldunud ristid surnuaias apsūnojuši krusti kapos; risti ette lööma pārmest krustu; rind riste ja aurahasid täis krūtis pilnas krustiem un medaļām; igaüks peab oma risti kandma katram savs krusts jānes; Punane Rist Sarkanais Krusts 2. krustojums ◦ tänavarist ielu krustojums ∙ veski tee ristil dzirnavas ceļa krustojumā 3. (kāršu spēlē) krusts, kreicis ∙ rist on trump krusts ir trumpis ∆ risti lööma sist krustā; risti peale tõmbama pārvilkt krustu; rist on peal krusts pāri

üle rääkima 1. pārkliegt ∙ kose mühinast on võimatu üle rääkida ūdenskrituma šalkoņu ir neiespējami pārkliegt 2. pārrunāt, atkārtot ∙ ta on palju unustanud, peab veel kord kõik üle rääkima viņš daudz ko ir aizmirsis, jāpārrunā viss vēlreiz

sala|päraselt adv noslēpumaini ∙ ta peab end väga salapäraselt ülal viņš uzvedas ļoti noslēpumaini

`sammuma v {`sammuda, sammun} soļot ∙ sammusime mööda kitsast rada soļojām pa šauru taku; ajaga peab kaasa sammuma jāiet kopsolī ar laiku

sees b pop 1. iekšā ∙ maja sees on jahedam kui väljas mājā ir vēsāk nekā ārā; seina sees oli auk sienā bija caurums; au sees olema būt godā 2. (par laika posmu) laikā, gaitā ∙ maja peab veel selle aasta sees valmima mājai jābūt gatavai šī gada laikā; tulge laupäeval, nädala sees pole mul aega nāciet sestdien, nedēļas vidū man nav laika

seest a adv 1. no iekšienes, no iekšpuses, no vidus ∙ seest kostis koera haukumist no iekšienes skanēja suņa rejas; laeva peab värvima nii seest kui väljast kuģis jākrāso gan no iekšpuses, gan ārpuses; leib on seest tooreks jäänud maize palikusi vidū jēla 2. sar iekšā, no iekšas ∙ seest valutab iekšā sāp; sa sööd mu närvid seest tu man nervus sabendēsi; palavus võtab hinge seest no karstuma garu var izlaist

selgitama v 1. skaidrot, izskaidrot, noskaidrot ∙ seda asja tuleb inimestele selgitada šī lieta cilvēkiem jāizskaidro; juurdlus peab selgitama tulekahju põhjuse izmeklēšanai jānoskaidro ugunsgrēka cēlonis; vahekordi selgitama skaidrot attiecības 2. padarīt skaidru, padarīt dzidru ∙ loodetuul selgitab taeva ziemeļrietumu vējš izdzenā mākoņus debesīs; mahla selgitama dzidrināt sulu

settima v 1. nogulsnēties, nosēsties ∙ liiv settib põhja smiltis nosēžas dibenā 2. nostāvēties, noskaidroties ∙ õlu peab settima alum jānostāvas

`säng s {sängi, `sängi, `sänge} 1. gulta ◦ sängiserv gultas mala ∙ haige peab sängi jääma slimniekam jāpaliek gultā; sängi heitma likties gultā 2. gultne ◦ jõesäng upes gultne ∙ jõgi muudab oma sängi upe maina savu gultni; jutt kaldus teise sängi saruna ievirzījās citā gultnē 3. tehn statne ∆ Prokrustese säng Prokrusta gulta

söögi|koht s 1. sar ēstuve ∙ kesklinnas on söögikohti igal sammul pilsētas centrā ēstuves ir uz katra soļa 2. barošanās vieta ∙ jahimees peab teadma loomade söögi- ja puhkekohti medniekam jāzina dzīvnieku barošanās un atpūtas vietas

`söötma v {`sööta, söödan} 1. barot, ēdināt ∙ peret söötma barot ģimeni; väikest last peab lusikaga söötma mazs bērns jābaro ar karotīti 2. ievadīt, ielikt ∙ andmed tuleb arvutisse sööta dati jāievada datorā; ta söötis pangakaardi rahaautomaati viņš ielika bankas karti bankomātā 3. piespēlēt ∙ ta söötis palli kohe edasi viņš uzreiz piespēlēja bumbu tālāk 4. likt ēsmu uz āķa ∙ õnge söödetakse vihmaussiga uz āķa liek slieku

tagasi|suund s atpakaļvirziens, atpakaļejošs virziens, pretējs virziens ∙ tennises peab oskama kiiresti tagasisuunas liikuda tenisā jāprot ātri pārvietoties atpakaļvirzienā; järgmine rida heegeldada tagasisuunas nākamā rindiņa jātamborē atpakaļejošā virzienā

tahes-|tahtmata adv gribot negribot ∙ koolikorrale peab tahes-tahtmata alluma skolas kārtībai gribot negribot jāpakļaujas

teenindama v apkalpot ∙ ettekandja peab kliente teenindama oficiantam jāapkalpo klienti; sadam teenindab ühendust mandri ja saarte vahel osta apkalpo satiksmi starp kontinentu un salām; majakat teenindav meeskond bāku apkalpojošā komanda

teenistus s {teenistuse, teenistust, teenistusi} 1. peļņa, izpeļņa ◦ lisateenistus papildpeļņa ∙ terve kuu teenistus vesela mēneša izpeļņa; kui suur su teenistus on? cik tu pelni? 2. dienests ◦ tsiviilteenistus civildienests; sõjaväeteenistus karadienests; teenistusaste dienesta pakāpe; teenistuskoer dienesta suns; teenistusleht dienesta lapa; teenistuspüstol dienesta pistole; teenistusvahekord dienesta attiecības; teenistusülesanne dienesta uzdevums ∙ teenistusest lahkuma aiziet no dienesta; teenistus reservis dienests rezervē 3. (iestāde) dienests ◦ julgeolekuteenistus drošības dienests; luureteenistus izlūkdienests ∙ geoloogilise luure teenistus ģeoloģiskās izlūkošanas dienests 4. dievkalpojums ∙ hommikune teenistus rīta dievkalpojums; piiskop peab teenistust Toomkirikus bīskaps vada dievkalpojumu Doma baznīcā 5. rīcība, kalpošana ∙ olen sinu teenistuses! esmu tavā rīcībā! 6. darbs ◦ teenistuskäik darba gaitas ∙ ta otsis teenistust viņš meklēja darbu

tuba s {`toa, tuba, tube} 1. istaba ◦ söögituba ēdamistaba ∙ omaette tuba atsevišķa istaba; õpetajate tuba skolotāju istaba; väljas on juba pime, peab lapsed tuppa kutsuma ārā jau ir tumšs, jāsauc bērni istabā 2. novec istaba, dzīvojamā māja ∙ toa taga on mets aiz istabas ir mežs

tugevnema v pastiprināties, kļūt spēcīgākam ∙ tuul tugevneb vējš pastiprinās; peab ootama, millal jää tugevneb jāgaida, kamēr ledus kļūs stiprāks; tugevnev viha augošas dusmas

välja tulema 1. iznākt, nākt ārā ∙ karu tuli koopast välja lācis iznāca no alas 2. atrasties, tikt atrastam ∙ kadunud raamat tuli lõpuks välja pazudusī grāmata beidzot atradās 3. iziet, izkļūt, tikt ārā ∙ ta tuli olukorrast auga välja viņš izkļuva no situācijas ar godu 4. sanākt, izdoties ∙ katse tuli välja eksperiments izdevās; sellest ei tule midagi head välja no tā nekas labs nesanāks 5. iztikt ∙ palgaga ei tule välja, peab lisatööd otsima ar algu nevar iztikt, jāmeklē papilddarbs 6. sanākt, izrādīties, atklāties ∙ tuleb välja, et tal oli õigus iznāk, ka viņam bija taisnība 7. nākt klajā, nākt atklātībā, izpaust ∙ ta tuli oma ettepanekuga välja viņš nāca klajā ar savu priekšlikumu 8. nākt klajā, tikt izdotam

alla tõmbama 1. (lejā) nolaist, novilkt, ievilkt ∙ kardin tõmmati alla aizkaru nolaida; ta tõmbas ahnelt suitsu alla viņš kāri ievilka dūmu 2. pasvītrot ∙ tõmmake nimisõnadele joon alla pasvītrojiet lietvārdus 3. (apakšā) smērēt ∙ suuskadele peab määret alla tõmbama slēpes jāiesmērē 4. sar (zemē) notriekt, nogāzt ∙ lennuk tõmmati alla lidmašīnu notrieca

tõmmis s {tõmmise, tõmmist, tõmmiseid} 1. novilkums, kopija ∙ kunstniku tööde tõmmised mākslinieka darbu novilkumi; kaasas peab olema tõmmis lapse sünnitunnistusest līdzi jābūt bērna dzimšanas apliecības kopijai 2. izvilkums, uzlējums, ekstrakts ◦ teetõmmis tējas uzlējums ∙ ravimtaimede tõmmis ārstniecības augu izvilkums

tähtis adj {tähtsa, tähtsat, tähtsaid} 1. svarīgs, nozīmīgs ∙ tähtis otsus svarīgs lēmums; väga tähtis isik ļoti svarīga persona; ta peab end tähtsaks viņš izturas augstprātīgi 2. svarīgi, nozīmīgi ∙ tähtis on see, et ta siiski tuli svarīgi, ka viņš tomēr atnāca

tänu|väärne adj 1. noderīgs, pateicību pelnījis, pateicības vērts ∙ ta peab igasugust abi tänuväärseks viņš uzskata jebkuru palīdzību par pateicības vērtu 2. pateicīgs ∙ tänuväärne keeleline materjal pateicīgs valodas materiāls

unistama v sapņot, fantazēt ∙ teadlane peab oskama ja julgema unistada zinātniekam jāprot un jāiedrošinās sapņot; mees unistas verisest kättemaksust vīrs sapņoja par asiņainu atriebību

utsitama v 1. mācīt, dzīt galvā ∙ treener utsitab poisse treneris māca zēnus 2. mudināt ∙ teenijat peab kogu aeg utsitama kalpotājs visu laiku jāmudina 3. pārmācīt ∙ teda peaks pisut utsitama viņš būtu nedaudz jāpārmāca

vaade s {`vaate, vaadet, `vaateid} 1. skats ◦ loodusvaade dabasskats ∙ suurepärane vaade ümbruskonna metsadele lielisks skats uz apkārtnes mežiem; Tartu vaadetega postkaardid pastkartes ar Tartu skatiem 2. skatiens ∙ ema vaade oli sõbralik mātes skatiens bija draudzīgs 3. uzskats, ieskats ◦ maailmavaade pasaules uzskats ∙ ühiskondlik-poliitilised vaated sabiedriski politiskie uzskati 4. tehn skats ◦ perspektiivvaade perspektīvas skats ∙ projektis peab olema hoone kõik neli vaadet projektā jābūt visiem četriem ēkas skatiem

vaate|väli s 1. skats ∙ mäelt avanev avar vaateväli plašs skats, kas paveras no lauka; kohati varjavad puud ja põõsad vaatevälja vietām koki un krūmi aizsedz skatu; sõidukijuhi vaateväli peab olema vaba autovadītāja skatam jābūt brīvam 2. redzeslauks ∙ teadus avardab inimeste vaatevälja zinātne paplašina cilvēku redzeslauku; väheharitud inimese vaateväli on kitsas mazizglītota cilvēka redzeslauks ir šaurs 3. skata leņķis ∙ teleskoobi vaateväli teleskopa skata leņķis

`vaist s {vaistu, `vaistu, `vaiste} 1. instinkts ∙ loomade ürgsed vaistud dzīvnieku pirmatnējie instinkti 2. intuīcija, nojauta ∙ õpetajal peab olema pedagoogilist vaistu skolotājam jābūt pedagoģiskajai intuīcijai; antud olukorras toimisin vaistu järgi šajā situācijā rīkojos pēc nojautas

sisse valama 1. ieliet ∙ peab bensiini sisse valama jāielej benzīns 2. iebērt

vanne s {`vande, vannet, `vandeid} 1. zvērests ∙ kinnitan seda vandega apliecinu to ar zvērestu; vannet peab pidama zvērests jātur 2. lāsts ∙ majal lasus hirmus vanne mājai bija uzlikts briesmīgs lāsts; kostab joobnu vandeid dzirdami piedzērušā lāsti

vastastikku adv 1. iepretim, viens otram pretī ∙ nad istusid, seljad vastastikku viņi sēdēja ar mugurām iepretim; mehed istusid vastastikku ja mängisid kaarte vīri sēdēja iepretim un spēlēja kārtis; suurriigid seisid vastastikku lielvalstis stāvēja viena otrai pretī 2. savstarpēji ∙ organismis peab kõik olema vastastikku reguleeritud organismā visam jābūt savstarpēji noregulētam

välistama v 1. izslēgt ∙ pole välistatud, et te tuleb nav izslēgts, ka viņš atnāks; üksteist välistavad sündmused notikumi, kas izslēdz viens otru; üks seletus peab teise välistama vienam skaidrojumam jāizslēdz otrs 2. novērst ∙ tuleb välistada sellise olukorra kordumist jānovērš šādas situācijas atkārtošanās

õpetaja s {õpetaja, õpetajat, õpetajaid} 1. skolotājs ◦ õpetajatöö skolotāja darbs ∙ koolis on palju noori õpetajaid skolā ir daudz jaunu skolotāju; oma kogemus on parim õpetaja paša pieredze ir vislabākais skolotājs 2. mācītājs ∙ õpetaja peab jutlust mācītājs lasa sprediķi

äratama v 1. modināt ∙ peab lapsed äratama jāmodina bērni; surnuid ellu äratada atmodināt mirušos; alkohol äratas temas looma alkohols pamodināja viņā dzīvnieku; kaunis naine äratas mehes iha skaista sieviete modināja vīriešos iekāri 2. rosināt, izraisīt ∙ huvi äratama rosināt interesi

ülem b adj {ülema, ülemat, ülemaid} 1. augstāks ∙ ülemad ja alamad ametnikud augstākie un zemākie ierēdņi; ülema astme õpingud augstākās pakāpes mācības 2. pārāks ∙ ta peab end teistest ülemaks viņš uzskata sevi pārāku pār citiem