[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 84 artiklit

ahvatlema v 1. vilināt võim teda ei ahvatle vara viņu nevilina 2. kārdināt reklaam peab ostjat ahvatlema reklāmai jāiekārdina pircējs
arve s {`arve, arvet, `arveid} 1. rēķins elektriarve elektrības rēķins müüja kirjutas arve pārdevējs izrakstīja rēķinu; palun arve! lūdzu rēķinu!; neil on arved klaarimata viņiem ir nenokārtoti rēķini 2. rēķins, konts arveldusarve norēķinu konts avasin pangas arve es atvēru rēķinu bankā 3. uzskaite ta peab väljaminekute kohta rangelt arvet viņš veic stingru izdevumu uzskaiti; arvesse läks ainult kolm paremat tulemust ieskaitīti tika tikai trīs labākie rezultāti; ma võtan seda arvesse es ņemšu to vērā
ette arvestama (iepriekš) aprēķināt, paredzēt elus ei saa kõike täpselt ette arvestada dzīvē nevar visu precīzi paredzēt; maletaja peab oskama variante kaugele ette arvestada šahistam jāprot aprēķināt variantus tālu uz priekšu
arvestus s {arvestuse, arvestust, arvestusi} 1. uzskaite palgaarvestus algas uzskaite ta peab oma sissetulekute ja väljaminekute kohta arvestust viņš veic savu ienākumu un izdevumu uzskaiti; punktide arvestus iluuisutamises punktu uzskaite daiļslidošanā 2. aprēķins tark poliitiline arvestus gudrs politisks aprēķins; su arvestus oli ekslik tavs aprēķins bija kļūdains 3. ieskaite individuaalarvestus individuālā ieskaite psühholoogias oli meil ainult arvestus psiholoģijā mums bija tikai ieskaite allpool igasugust arvestust zem katras kritikas
arvutus s {arvutuse, arvutust, arvutusi} aprēķins arvutuses peab olema viga aprēķinā jābūt kļūdai
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā asja ära ajama kaut kā derēt
au|väärne adj cienījams, godājams vana auväärne professor vecs, cienījams profesors; ta peab auväärset ametit viņam ir godājams amats
ees|kiri s 1. noteikumi ehituseeskiri būvniecības noteikumi; liikluseeskiri satiksmes noteikumi sisekorra eeskirjad iekšējās kārtības noteikumi; alkohoolsete jookide müügi eeskirjad alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikumi; ta peab eeskirjast kinni, toimib eeskirja järgi viņš ievēro noteikumus, rīkojas atbilstoši noteikumiem 2. priekšraksts, instrukcija salajane eeskiri slepena instrukcija
etem adj {etema, etemat, etemaid} sar labāks, foršāks ta peab ennast kõige etemaks noormeheks viņš uzskata sevi par visforšāko jaunekli; temast etemat sõpra ei olegi foršāka drauga par viņu nemaz nav
hamba|arst s zobārsts ta peab hambaarsti juurde minema viņam jāiet pie zobārsta; ma lähen hambaarstile es eju pie zobārsta
ilm|tingimata adv katrā ziņā, noteikti sõnaraamat peab ilmtingimata ilmuma vārdnīcai katrā ziņā jāiznāk
`jaht a s {jahi, `jahti, `jahte} 1. medības pardijaht pīļu medības; nõiajaht raganu medības jahil käima iet medībās; kass peab hiirtele jahti kaķis medī peles; ajakirjanik oli uudiste jahil žurnālists medīja ziņas 2. tracis, jezga oli mul kogu seda jahti tarvis vajadzēja man visu to traci
`joon s {joone, `joont, `jooni} 1. līnija, svītra abijoon palīglīnija; rannajoon krasta līnija punane joon sarkana līnija; peen joon smalka līnija; tõmmake jooned vaba käega velciet līnijas ar brīvu roku; ta tõmbas sõnale joone alla viņš pasvītroja vārdu; saledat joont pidama ievērot slaido līniju; murtud joon lauzta līnija 2. līnija, virziens süžeejoon sižeta līnija riigi joon välispoliitikas valsts ārpolitikas virziens; ta peab oma joonest kangekaelselt kinni viņš stūrgalvīgi turas pie sava 3. īpašība, iezīme positiivsed jooned pozitīvas īpašības; spetsiifilised jooned specifiskas iezīmes esimese joonega pirmajā piegājienā; suurtes joontes lielos vilcienos; ühe joonega vienā piegājienā
maha jääma 1. atpalikt laps ei jäänud emast sammugi maha bērns neatpalika no mātes ne soli; poiss ei tahtnud vanemast vennast maha jääda zēns negribēja atpalikt no vecākā brāļa 2. palikt uz vietas osa asju peab maha jääma daļai mantu jāpaliek uz vietas 3. nogulties, palikt guļam ta jäi juba paar nädalat tagasi haigena maha viņš jau pirms pāris nedēļām nogūlās slims 4. nokavēt jäin trammist maha nokavēju tramvaju
`kaaluma v {`kaaluda, kaalun} 1. svērt haug kaalus neli kilo līdaka svēra četrus kilogramus; kui palju sa kaalud? cik daudz tu sver? 2. iesvērt kaalu mulle kotti 5 kg jahu! iesver man maisā 5 kg miltu! 3. apsvērt seda mõtet peab kaaluma šī doma ir jāapsver; kaalu hoolega, enne kui midagi otsustad! rūpīgi apsver, pirms kaut ko nolem!
kainus s {kainuse, kainust, kainusi} 1. skaidrība, lietišķums, saprātīgums kõikides tema tegudes on tunda kainust visos viņa darbos jūtams lietišķums 2. (par dzeršanu) atturība enne ta jõi kõvasti, aga nüüd peab kainust pirms tam viņš pamatīga dzēra, tagad ievēro atturību
katki adv 1. pušu lehm tõmbas keti katki govs pārrāva pušu ķēdi; ta murdis kukkudes käeluu katki viņš krītot pārlauza rokas kaulu 2. saplīsis pudel läks kukkudes katki pudele nokrītot saplīsa; laps tegi kogemata mänguasja katki bērns netīšām saplēsa rotaļlietu 3. pusratā, pārtrauktā stāvoklī poiss jättis õppimise katki zēns pameta mācības pusratā; streikijad jätsid töö katki streikotāji pārtrauca darbu 4. slikti, nekārtībā kõik on korras, katki pole veel midagi viss ir kārtībā, nekas vēl nav slikti; kui juba tema nii räägib, siis peab midagi katki olema ja jau viņš tā runā, kaut kas nav kārtībā
läbi katsuma iztaustīt, pārbaudīt kõik taskud hoolikalt läbi katsuma rūpīgi iztaustīt visas kabatas; ta peab ise veel kõik läbi katsuma viņam viss vēl jāpārbauda uz savas ādas
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
kinnine adj {kinnise, kinnist, kinnisi} 1. slēgts kinnine uks slēgtas durvis; kinnine vagun slēgts vagons; kinnised kingad slēgtas kurpes; kinnine õppeasutus slēgta mācību iestāde; kinnine koosolek slēgta sapulce; kinnine silp slēgta zilbe; märgusõna peab olema kinnises ümbrikus devīzei jābūt aizlīmētā aploksnē; juhatus valitakse kinnisel hääletamisel valdi ievēl slēgtā balsojumā 2. noslēgts kinnise loomuga inimene cilvēks ar noslēgtu raksturu
kinnitama v 1. stiprināt, piestiprināt riie kinnitati raamile audumu piestiprināja pie rāmja 2. stiprināt, nostiprināt ta kinnitas oma jõudu puhkehetkega viņš atjaunoja savus spēkus atpūšoties 3. pievilkt, nostiprināt kruvid liiguvad, neid peab kinnitama skrūves kustas, tās jāpievelk 4. apstiprināt direktor kinnitas tööplaani direktors apstiprināja darba plānu; ta kinnitas, et teeb kõik, mis tema võimuses viņš apstiprināja, ka darīs visu, kas viņa spēkos; katsetulemused kinnitasid oletust izmēģinājumu rezultāti apstiprināja pieņēmumu 5. apliecināt notariaalselt kinnitatud ärakiri notariāli apliecināts noraksts
kirja|täht s 1. burts, rakstzīme iga kirjatähte jälgiv tsensuur katram burtam sekojoša cenzūra; kirjatähtedega kirjutama rakstīt ar burtiem 2. priekšraksts, rakstīts vārds, burts bürokraat peab alati kirjatähest kinni birokrāts vienmēr turas pie burta 3. sar (rakstveida dokuments) papīrs, likuma burts
järele kuulama izklaušināt, noskaidrot kuulasin järele, kus ta töötab izklaušināju, kur viņš strādā; seda asja peab veel täpsemalt järele kuulama tas vēl jānoskaidro precīzāk
kõnelema v 1. runāt aeglaselt kõnelema runāt lēni; eesti keelt kõnelema runāt igauniski; poisid kõnelevad inetult zēni neglīti runā; tema teod kõnelesid ise enda eest viņa darbi runāja paši par sevi 2. runāties kellega sa seal kõneled? ar ko tu tur runājies?; homse koosoleku üle peab direktoriga kõnelema par rītdienas sapulci jāaprunājas ar direktoru 3. vēstīt, stāstīt selle kohta kõneleb rahvasuu järgmist par to tautas mute vēstī šādi; luuletus kõneleb kevadest dzejolī stāstīts par pavasari; need arvud kõnelevad majanduse tõusust šie skaitļi vēstī par ekonomikas pacēlumu 4. uzrunāt president kõneles rahvale lossi rõdult prezidents uzrunāja tautu no pils balkona
kõrval a adv 1. blakus tal peab alati olema nõuandja kõrval viņam blakus vienmēr jābūt padomdevējam 2. atstatu, malā hooned on maanteest mõnisada meetrit kõrval ēkas ir dažus simtus metru atstatu no šosejas; ta seisis ühiskondlikust elust kõrval viņš stāvēja malā no sabiedriskās dzīves
käima v {käia, käin} 1. iet jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem käia laskma dot vaļā
käituma v 1. uzvesties õpilased käitusid korralikult skolēni uzvedās kārtīgi; lauas peab oskama käituda pie galda ir jāprot uzvesties 2. rīkoties ta hästi käituda hobustega viņš prata labi apieties ar zirgiem; ma ei tea, kuidas temaga käituda es nezinu, kā ar viņu rīkoties
üles laadima augšupielādēt kodulehekülg peab olema veebiserverisse üles laaditud mājaslapai jābūt augšupielādētai tīmekļa serverī
`lips b s {lipsu, `lipsu, `lipse} 1. tievgalis 2. pavadiņa lips peab alati õngenöörist peenem olema pavadiņai vienmēr jābūt tievākai par makšķeres auklu 3. (plāna) šķēlīte õunad lõigati lipsudeks ābolus sagrieza šķēlītēs
loomus a s {loomuse, loomust, loomusi} raksturs, daba tal on hea loomus viņam ir labs raksturs; kujur peab arvestama materjali loomust tēlniekam jārēķinās ar materiāla raksturu
välja lülituma atslēgties peab oskama tööst välja lülituda jāmāk atslēgties no darba
maa|ilm s 1. pasaule antiikmaailm antīkā pasaule; ärimaailm biznesa pasaule; fantaasiamaailm fantāzijas pasaule; vaimumaailm gara pasaule maailma loomine pasaules radīšana; ta reisis mööda maailma ringi viņš ceļoja apkārt pa pasauli; ta peab ennast maailma nabaks viņš uzskata sevi par pasaules nabu 2. sar milzums, milzum daudz aega on rongini veel maailm līdz vilcienam ir vēl milzum daudz laika maailma soojaks kütma glābt visu pasauli; mitte maailmaski nemūžam; teise maailma saatma aizsūtīt uz viņpasauli
muudatus s {muudatuse, muudatust, muudatusi} grozījums, izmaiņa seadusemuudatus likuma grozījums oluline muudatus būtisks grozījums; nii ei saa edasi elada, mingi muudatus peab tulema tā nevar turpmāk dzīvot, kaut kādām izmaiņām jābūt
`märkima v {`märkida, märgin} 1. atzīmēt, iezīmēt märgi need kohad ristikestega atzīmē šīs vietas ar krustiņu; tema hauakohta märgib suur kivirist viņa kapavietu iezīmē liels akmens krusts 2. apzīmēt täht märgib häälikut või häälikuühendit burts apzīmē skaņu vai skaņu savienojumu 3. piezīmēt, piebilst peab märkima, et ta hilines jāpiezīmē, ka viņš nokavēja 4. atzīmēt, svinēt
naba s {naba, naba, nabasid} 1. naba imiku naba veritseb zīdaiņa naba asiņo; ta peab ennast maailma nabaks viņš uzskata sevi par pasaules nabu; nabast saadik vees līdz nabai ūdenī 2. pols lõunanaba dienvidpols; põhjanaba ziemeļpols
nõtkelt adv 1. lokani, vijīgi, vingri 2. elastīgi, plastiski peab oskama nõtkelt igasugustele ootamatustele reageerida jāprot elastīgi reaģēt uz dažādiem negaidītiem apstākļiem
taga nõudma 1. tiekties inimene peab tarkust taga nõudma cilvēkam jātiecas pēc gudrības 2. prasīt, prašņāt poiss nõudis taga, kuhu isa läinud zēns prašņāja, kurp aizgāja tēvs 3. alkt, kārot tema ei nõua riideuhkust taga viņš nealkst pēc lepnām drēbēm
oskaja b adj {oskaja, oskajat, oskajaid} prasmīgs, meistarīgs oskajad mehed prasmīgi vīri; ta peab end teistest oskajamaks viņš uzskata, ka ir prasmīgāks par citiem
pastor s {pastori, pastorit, pastoreid} (luterāņu) mācītājs pastor peab jumalateenistust mācītājs vada dievkalpojumu
`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!
pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā
kinni pidama 1. apturēt, apstādināt ta pidas takso kinni viņš apturēja taksometru 2. apstāties, pagaidīt auto pidas maja ees kinni automašīna apstājās pie mājas; pea kinni, ära mine veel! pagaidi, neej vēl! 3. turēt ciet, turēt uz vietas, aizturēt ta peab koera toas kinni viņš tur suni istabā; vabandage, et ma teid nii kaua kinni pidasin atvainojiet, ka es jūs tik ilgi aizkavēju 4. aizturēt, apcietināt pidage varas kinni aizturiet zagli; peeti kinni mitu kahtlast isikut tika aizturētas vairākas aizdomīgas personas 5. aizturēt, nelaist cauri katus ei pea vihma kinni jumts nelaiž cauri lietu 6. turēties ta pidas kahe käega oksast kinni viņš ar abām rokām turējās pie zara 7. pieturēties, ievērot, pildīt seadustest kinni pidama ievērot likumus; Šveits peab neutraliteedist kinni Šveice ievēro neitralitāti 8. ieturēt, aizturēt, atrēķināt palgast peeti kinni tulumaks no algas ieturēja ienākuma nodokli
pide s {pideme, pidet, pidemeid} 1. rokturis, tureklis jämeda pidemega reket rakete ar resnu rokturi 2. spals inkrusteeritud pidemega kinžall kinžals ar inkrustētu spalu 3. aptvere pidemes on veel kolm padrunit aptverē vēl ir trīs patronas 4. pamats, pieturas punkts, sasaiste selliseks arvamuseks polnud tegelikult mingit pidet šādam viedoklim patiesībā nebija nekāda pamata; mingi pide peab elus olema kādam pieturas punktam dzīvē ir jābūt; pide tegelikkusega sasaiste ar realitāti
`proov s {proovi, `proovi, `proove} 1. izmēģinājums, pārbaude ajaproov laika pārbaude; jõuproov spēka pārbaude; proovikivi pārbaudes akmens; proovisõit izmēģinājuma brauciens seadmete proov ietaišu izmēģinājums; tee proovi, kas tross peab vastu izmēģini, vai trose izturēs 2. analīze, tests dopinguproov dopinga analīze piima happesuse proov piena skābuma analīze 3. pielaikošana proovikabiin pielaikošanas kabīne ta käis rätsepa juures proovis viņš bija pie drēbnieka uz pielaikošanu 4. (nodarbība) mēģinājums peaproov ģenerālmēģinājums; proovisaal mēģinājumu zāle puhkpilliorkestri proov jäi ära pūtēju orķestra mēģinājums nenotika 5. (viela) paraugs mullaproov augsnes paraugs; vereproov asins paraugs proovid saadeti laborisse paraugus nosūtīja uz laboratoriju 6. prove, raudze kõrge prooviga kuld augstas raudzes zelts
`puur a s {puuri, `puuri, `puure} 1. būris, krātiņš, sprosts linnupuur putnu būris ta peab puuris kanaarilindu viņš tur būrī kanārijputniņus; panime kuldnokkadele mitu puuri üles izlikām melnajiem strazdiem vairākus būrīšus 2. sar krātiņš, cietums varas pisteti puuri zagli iebāza cietumā 3. sar (sporta spēlēs) būris, vārti
põlistama v iemūžināt monument peab põlistama võitu vaenlase üle monumentam jāiemūžina uzvara pār ienaidnieku
lahti pääsema 1. tikt vaļā, atbrīvoties mineviku viirastustest peab lahti pääsema jātiek vaļā no pagātnes rēgiem; lind pääses puurist lahti putns izspruka no būra 2. sākties sõda on lahti pääsenud ir sācies karš; merel on torm lahti pääsenud jūrā ir sākusies vētra
pööbel s {pööbli, pööblit, pööbleid} plebejs ta peab rahvast pööbliks viņš uzskata tautu par plebejiem
range adj {range, ranget, rangeid} stingrs, bargs ranged vanemad stingri vecāki; ranged eeskirjad stingri noteikumi; ta peab ranget dieeti viņš ievēro stingru diētu
ümber riietama pārģērbt teda peab veel ümber riietama viņš vēl ir jāpārģērbj
`rist s {risti, `risti, `riste} 1. krusts puurist koka krusts sammaldunud ristid surnuaias apsūnojuši krusti kapos; risti ette lööma pārmest krustu; rind riste ja aurahasid täis krūtis pilnas krustiem un medaļām; igaüks peab oma risti kandma katram savs krusts jānes; Punane Rist Sarkanais Krusts 2. krustojums tänavarist ielu krustojums veski tee ristil dzirnavas ceļa krustojumā 3. (kāršu spēlē) krusts, kreicis rist on trump krusts ir trumpis risti lööma sist krustā; risti peale tõmbama pārvilkt krustu; rist on peal krusts pāri
üle rääkima 1. pārkliegt kose mühinast on võimatu üle rääkida ūdenskrituma šalkoņu ir neiespējami pārkliegt 2. pārrunāt, atkārtot ta on palju unustanud, peab veel kord kõik üle rääkima viņš daudz ko ir aizmirsis, jāpārrunā viss vēlreiz
sala|päraselt adv noslēpumaini ta peab end väga salapäraselt ülal viņš uzvedas ļoti noslēpumaini
`sammuma v {`sammuda, sammun} soļot sammusime mööda kitsast rada soļojām pa šauru taku; ajaga peab kaasa sammuma jāiet kopsolī ar laiku
sees b pop 1. iekšā maja sees on jahedam kui väljas mājā ir vēsāk nekā ārā; seina sees oli auk sienā bija caurums; au sees olema būt godā 2. (par laika posmu) laikā, gaitā maja peab veel selle aasta sees valmima mājai jābūt gatavai šī gada laikā; tulge laupäeval, nädala sees pole mul aega nāciet sestdien, nedēļas vidū man nav laika
seest a adv 1. no iekšienes, no iekšpuses, no vidus seest kostis koera haukumist no iekšienes skanēja suņa rejas; laeva peab värvima nii seest kui väljast kuģis jākrāso gan no iekšpuses, gan ārpuses; leib on seest tooreks jäänud maize palikusi vidū jēla 2. sar iekšā, no iekšas seest valutab iekšā sāp; sa sööd mu närvid seest tu man nervus sabendēsi; palavus võtab hinge seest no karstuma garu var izlaist
selgitama v 1. skaidrot, izskaidrot, noskaidrot seda asja tuleb inimestele selgitada šī lieta cilvēkiem jāizskaidro; juurdlus peab selgitama tulekahju põhjuse izmeklēšanai jānoskaidro ugunsgrēka cēlonis; vahekordi selgitama skaidrot attiecības 2. padarīt skaidru, padarīt dzidru loodetuul selgitab taeva ziemeļrietumu vējš izdzenā mākoņus debesīs; mahla selgitama dzidrināt sulu
settima v 1. nogulsnēties, nosēsties liiv settib põhja smiltis nosēžas dibenā 2. nostāvēties, noskaidroties õlu peab settima alum jānostāvas
`säng s {sängi, `sängi, `sänge} 1. gulta sängiserv gultas mala haige peab sängi jääma slimniekam jāpaliek gultā; sängi heitma likties gultā 2. gultne jõesäng upes gultne jõgi muudab oma sängi upe maina savu gultni; jutt kaldus teise sängi saruna ievirzījās citā gultnē 3. tehn statne Prokrustese säng Prokrusta gulta
söögi|koht s 1. sar ēstuve kesklinnas on söögikohti igal sammul pilsētas centrā ēstuves ir uz katra soļa 2. barošanās vieta jahimees peab teadma loomade söögi- ja puhkekohti medniekam jāzina dzīvnieku barošanās un atpūtas vietas
`söötma v {`sööta, söödan} 1. barot, ēdināt peret söötma barot ģimeni; väikest last peab lusikaga söötma mazs bērns jābaro ar karotīti 2. ievadīt, ielikt andmed tuleb arvutisse sööta dati jāievada datorā; ta söötis pangakaardi rahaautomaati viņš ielika bankas karti bankomātā 3. piespēlēt ta söötis palli kohe edasi viņš uzreiz piespēlēja bumbu tālāk 4. likt ēsmu uz āķa õnge söödetakse vihmaussiga uz āķa liek slieku
tagasi|suund s atpakaļvirziens, atpakaļejošs virziens, pretējs virziens tennises peab oskama kiiresti tagasisuunas liikuda tenisā jāprot ātri pārvietoties atpakaļvirzienā; järgmine rida heegeldada tagasisuunas nākamā rindiņa jātamborē atpakaļejošā virzienā
tahes-|tahtmata adv gribot negribot koolikorrale peab tahes-tahtmata alluma skolas kārtībai gribot negribot jāpakļaujas
teenindama v apkalpot ettekandja peab kliente teenindama oficiantam jāapkalpo klienti; sadam teenindab ühendust mandri ja saarte vahel osta apkalpo satiksmi starp kontinentu un salām; majakat teenindav meeskond bāku apkalpojošā komanda
teenistus s {teenistuse, teenistust, teenistusi} 1. peļņa, izpeļņa lisateenistus papildpeļņa terve kuu teenistus vesela mēneša izpeļņa; kui suur su teenistus on? cik tu pelni? 2. dienests tsiviilteenistus civildienests; sõjaväeteenistus karadienests; teenistusaste dienesta pakāpe; teenistuskoer dienesta suns; teenistusleht dienesta lapa; teenistuspüstol dienesta pistole; teenistusvahekord dienesta attiecības; teenistusülesanne dienesta uzdevums teenistusest lahkuma aiziet no dienesta; teenistus reservis dienests rezervē 3. (iestāde) dienests julgeolekuteenistus drošības dienests; luureteenistus izlūkdienests geoloogilise luure teenistus ģeoloģiskās izlūkošanas dienests 4. dievkalpojums hommikune teenistus rīta dievkalpojums; piiskop peab teenistust Toomkirikus bīskaps vada dievkalpojumu Doma baznīcā 5. rīcība, kalpošana olen sinu teenistuses! esmu tavā rīcībā! 6. darbs teenistuskäik darba gaitas ta otsis teenistust viņš meklēja darbu
tuba s {`toa, tuba, tube} 1. istaba söögituba ēdamistaba omaette tuba atsevišķa istaba; õpetajate tuba skolotāju istaba; väljas on juba pime, peab lapsed tuppa kutsuma ārā jau ir tumšs, jāsauc bērni istabā 2. novec istaba, dzīvojamā māja toa taga on mets aiz istabas ir mežs
tugevnema v pastiprināties, kļūt spēcīgākam tuul tugevneb vējš pastiprinās; peab ootama, millal jää tugevneb jāgaida, kamēr ledus kļūs stiprāks; tugevnev viha augošas dusmas
välja tulema 1. iznākt, nākt ārā karu tuli koopast välja lācis iznāca no alas 2. atrasties, tikt atrastam kadunud raamat tuli lõpuks välja pazudusī grāmata beidzot atradās 3. iziet, izkļūt, tikt ārā ta tuli olukorrast auga välja viņš izkļuva no situācijas ar godu 4. sanākt, izdoties katse tuli välja eksperiments izdevās; sellest ei tule midagi head välja no tā nekas labs nesanāks 5. iztikt palgaga ei tule välja, peab lisatööd otsima ar algu nevar iztikt, jāmeklē papilddarbs 6. sanākt, izrādīties, atklāties tuleb välja, et tal oli õigus iznāk, ka viņam bija taisnība 7. nākt klajā, nākt atklātībā, izpaust ta tuli oma ettepanekuga välja viņš nāca klajā ar savu priekšlikumu 8. nākt klajā, tikt izdotam
alla tõmbama 1. (lejā) nolaist, novilkt, ievilkt kardin tõmmati alla aizkaru nolaida; ta tõmbas ahnelt suitsu alla viņš kāri ievilka dūmu 2. pasvītrot tõmmake nimisõnadele joon alla pasvītrojiet lietvārdus 3. (apakšā) smērēt suuskadele peab määret alla tõmbama slēpes jāiesmērē 4. sar (zemē) notriekt, nogāzt lennuk tõmmati alla lidmašīnu notrieca
tõmmis s {tõmmise, tõmmist, tõmmiseid} 1. novilkums, kopija kunstniku tööde tõmmised mākslinieka darbu novilkumi; kaasas peab olema tõmmis lapse sünnitunnistusest līdzi jābūt bērna dzimšanas apliecības kopijai 2. izvilkums, uzlējums, ekstrakts teetõmmis tējas uzlējums ravimtaimede tõmmis ārstniecības augu izvilkums
tähtis adj {tähtsa, tähtsat, tähtsaid} 1. svarīgs, nozīmīgs tähtis otsus svarīgs lēmums; väga tähtis isik ļoti svarīga persona; ta peab end tähtsaks viņš izturas augstprātīgi 2. svarīgi, nozīmīgi tähtis on see, et ta siiski tuli svarīgi, ka viņš tomēr atnāca
tänu|väärne adj 1. noderīgs, pateicību pelnījis, pateicības vērts ta peab igasugust abi tänuväärseks viņš uzskata jebkuru palīdzību par pateicības vērtu 2. pateicīgs tänuväärne keeleline materjal pateicīgs valodas materiāls
unistama v sapņot, fantazēt teadlane peab oskama ja julgema unistada zinātniekam jāprot un jāiedrošinās sapņot; mees unistas verisest kättemaksust vīrs sapņoja par asiņainu atriebību
utsitama v 1. mācīt, dzīt galvā treener utsitab poisse treneris māca zēnus 2. mudināt teenijat peab kogu aeg utsitama kalpotājs visu laiku jāmudina 3. pārmācīt teda peaks pisut utsitama viņš būtu nedaudz jāpārmāca
vaade s {`vaate, vaadet, `vaateid} 1. skats loodusvaade dabasskats suurepärane vaade ümbruskonna metsadele lielisks skats uz apkārtnes mežiem; Tartu vaadetega postkaardid pastkartes ar Tartu skatiem 2. skatiens ema vaade oli sõbralik mātes skatiens bija draudzīgs 3. uzskats, ieskats maailmavaade pasaules uzskats ühiskondlik-poliitilised vaated sabiedriski politiskie uzskati 4. tehn skats perspektiivvaade perspektīvas skats projektis peab olema hoone kõik neli vaadet projektā jābūt visiem četriem ēkas skatiem
vaate|väli s 1. skats mäelt avanev avar vaateväli plašs skats, kas paveras no lauka; kohati varjavad puud ja põõsad vaatevälja vietām koki un krūmi aizsedz skatu; sõidukijuhi vaateväli peab olema vaba autovadītāja skatam jābūt brīvam 2. redzeslauks teadus avardab inimeste vaatevälja zinātne paplašina cilvēku redzeslauku; väheharitud inimese vaateväli on kitsas mazizglītota cilvēka redzeslauks ir šaurs 3. skata leņķis teleskoobi vaateväli teleskopa skata leņķis
`vaist s {vaistu, `vaistu, `vaiste} 1. instinkts loomade ürgsed vaistud dzīvnieku pirmatnējie instinkti 2. intuīcija, nojauta õpetajal peab olema pedagoogilist vaistu skolotājam jābūt pedagoģiskajai intuīcijai; antud olukorras toimisin vaistu järgi šajā situācijā rīkojos pēc nojautas
sisse valama 1. ieliet peab bensiini sisse valama jāielej benzīns 2. iebērt
vanne s {`vande, vannet, `vandeid} 1. zvērests kinnitan seda vandega apliecinu to ar zvērestu; vannet peab pidama zvērests jātur 2. lāsts majal lasus hirmus vanne mājai bija uzlikts briesmīgs lāsts; kostab joobnu vandeid dzirdami piedzērušā lāsti
vastastikku adv 1. iepretim, viens otram pretī nad istusid, seljad vastastikku viņi sēdēja ar mugurām iepretim; mehed istusid vastastikku ja mängisid kaarte vīri sēdēja iepretim un spēlēja kārtis; suurriigid seisid vastastikku lielvalstis stāvēja viena otrai pretī 2. savstarpēji organismis peab kõik olema vastastikku reguleeritud organismā visam jābūt savstarpēji noregulētam
välistama v 1. izslēgt pole välistatud, et te tuleb nav izslēgts, ka viņš atnāks; üksteist välistavad sündmused notikumi, kas izslēdz viens otru; üks seletus peab teise välistama vienam skaidrojumam jāizslēdz otrs 2. novērst tuleb välistada sellise olukorra kordumist jānovērš šādas situācijas atkārtošanās
õpetaja s {õpetaja, õpetajat, õpetajaid} 1. skolotājs õpetajatöö skolotāja darbs koolis on palju noori õpetajaid skolā ir daudz jaunu skolotāju; oma kogemus on parim õpetaja paša pieredze ir vislabākais skolotājs 2. mācītājs õpetaja peab jutlust mācītājs lasa sprediķi
äratama v 1. modināt peab lapsed äratama jāmodina bērni; surnuid ellu äratada atmodināt mirušos; alkohol äratas temas looma alkohols pamodināja viņā dzīvnieku; kaunis naine äratas mehes iha skaista sieviete modināja vīriešos iekāri 2. rosināt, izraisīt huvi äratama rosināt interesi
ülem b adj {ülema, ülemat, ülemaid} 1. augstāks ülemad ja alamad ametnikud augstākie un zemākie ierēdņi; ülema astme õpingud augstākās pakāpes mācības 2. pārāks ta peab end teistest ülemaks viņš uzskata sevi pārāku pār citiem

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur