[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`hoorama v {hoorata, `hooran} dauzīties apkārt, maukoties ∙ ise abielus, aga hoorab soldatitega pati precējusies, bet maukojas ar zaldātiem

ise c adv pats ∙ küünal kustus ise svece nodzisa pati; tulen ise toime pats tieku galā

lahkus s {lahkuse, lahkust, lahkusi} laipnība ∙ teeseldud lahkus tēlota laipnība; lahkust üles näitama izrādīt laipnību; lahkus ise pati laipnība

nii-|öelda adv tā sakot, tā sacīt ∙ ta on väga kohusetruu, nii-öelda hoolsus ise viņš ir ļoti apzinīgs, tā sakot, pati uzcītība

taganema v 1. atkāpties ∙ ta taganes paar sammu viņš atkāpās pāris soļus; haigus taganes iseenesest slimība atkāpās pati 2. atkāpties, atsacīties ∙ ma ei tagane oma sõnadest es neatkāpjos no saviem vārdiem

ise b pr {enda~enese, end~ennast, endi} pats ∙ ta ise ütles seda viņš pats tā teica; tema enda korjatud marjad viņa paša lasītas ogas; ta on tähelepanu ise viņš ir pati uzmanība

ise|enesest adv 1. pats no sevis ∙ haigus kadus iseenesest slimība pazuda pati no sevis 2. pats par sevi ∙ töö pole iseenesest keeruline darbs pats par sevi nav sarežģīts ∆ iseenesest mõista pats par sevi saprotams

ise|eneslikult adv pats no sevis ∙ verejooks võib ka iseeneslikult peatuda asiņošana var pārtraukties pati no sevis

korralikkus s {korralikkuse, korralikkust, korralikkusi} kārtīgums ∙ riietuse korralikkus apģērba kārtīgums; neiu on korralikkus ise meitene ir pati kārtība

lahenduma v 1. atrisināties, nokārtoties ∙ probleem lahendus iseenesest problēma atrisinājās pati no sevis 2. būt risināmam

sama|sugune pr tāds pats ∙ maailm ei ole enam samasugune kui sada aastat tagasi pasaule vairs nav tāda pati kā pirms simt gadiem

tähele|panelikkus s {-panelikkuse, -panelikkust, -panelikkusi} vērīgums, uzmanība, uzmanīgums ∙ ta on kuulates tähelepanelikkus ise klausoties viņš ir pati uzmanība

ümmardama v apkalpot ∙ laua juures ümmardas külalisi perenaine ise pie galda viesus apkalpoja pati saimniece

see|sama pr 1. tas pats ∙ see on seesama poiss tas ir tas pats zēns; kirjandites kordusid ikka ühed ja needsamad vead sacerējumos atkārtojās allaž vienas un tās pašas kļūdas 2. tāds pats ∙ tal on just seesama kõnnak nagu isal viņam ir tieši tāda pati gaita kā tēvam

üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens ∙ üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds ∙ elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas ∙ olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis